Nodokļu rezidenta statuss rada fiziskajai personai pienākumus maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no vispasaules ienākumiem konkrētajā valstī, kā arī parasti atļauj piemērot atvieglojumus rezidentiem. Tāpat, nodokļu rezidenta statusa korekta noteikšana ir svarīga, lai izvairītos no dubultās nodokļu aplikšanas, piemērojot attiecīgos normatīvos aktus. Šajā rakstā izklāstīta PwC speciālistu pieredze saistībā ar Ukrainas pilsoņu nodokļu rezidenta statusa noteikšanas un reģistrēšanas niansēm LR.
Latvijas Republikas (LR) nodokļu rezidentiem ir tiesības atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), iesniegt darba devējam algas nodokļa grāmatiņu un pievienot radinieku kā apgādājamo personu nodokļu atvieglojumu saņemšanai. Vai tādas tiesības ir arī personai, kas ir nerezidents nodokļu mērķiem, kas ir nodarbināta LR uzņēmumā un gūst ar IIN apliekamu ienākumu? Šajā īsziņā apkopoti kritēriji, kurus izpildot, nerezidenti var atgūt pārmaksāto IIN par neizmantotajiem nodokļu atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem.
Publiskajā telpā nodokļu tēmas tiek plaši apspriestas periodā no februāra beigām līdz marta vidum – tikmēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) mēģina stiprināt savu pozīciju IT sistēmās, nākot klajā ar gaidītāju rindām, lai nodrošinātu elektroniskās deklarēšanas sistēmas funkcionalitāti pirmajā deklarācijas iesniegšanas dienā. Daļa sabiedrības jau februāra beigās veic laika atskaiti līdz "loterijai", savukārt citi par to nesatraucas vispār un deklarāciju iesniegt nesteidz. Vai tiešām gada ienākumu deklarāciju (GID) iesniegšanas rezultāts ir saistīts ar personas veiksmi vai zvaigžņu stāvokli?
Latvijā daudziem iedzīvotājiem, īpaši pacientiem ar smagām slimībām, ārstēšanās izdevumi izmaksā ļoti dārgi, un valsts tos pilnībā nesedz. Darba devēji vēlas sniegt finansiālu atbalstu saviem darbiniekiem, taču esošais regulējums padara to finansiāli neizdevīgu. Saeimā 3. lasījumā esošais likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas, kas var mainīt šo sistēmu, ļaujot darba devējiem segt medicīnas izdevumus bez papildu nodokļu sloga. Kādas būs izmaiņas, kādi izdevumi tiks atbrīvoti un ko tas nozīmē gan darba devējiem, gan darbiniekiem – par to varat izlasīt šajā rakstā?
Kriptoaktīvu tirdzniecība ir populārs ienākumu gūšanas avots, kas ne tikai piesaista jauno interesentu uzmanību, bet arī sniedz ekonomisko labumu valstīm, kurās darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji. Sekojot mērķim padarīt Latviju par pievilcīgu vietu starptautiskiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, Ekonomikas ministrija (“Ministrija”) nesen nāca klajā ar likumprojektu, ar ko uz dažiem gadiem plānots atcelt nerezidentu ienākuma no kriptoaktīvu atsavināšanas aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Šajā rakstā - par likumprojektu un tā ietekmi uz Latvijas kriptoaktīvu nozari.
Saskaņā ar tiesisko regulējumu laulību noslēgušās personas uzņemas juridiskās saistības un piemēro tiesības. Piemēram, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek naudas līdzekļus, kas saņemti no laulātā. Pašlaik personas mēdz nenoslēgt laulību, bet gan dzīvo vienā mājsaimniecībā, tostarp ar kopīgiem bērniem. Ņemot vērā, ka tādas attiecības pēc būtības veido laulībai raksturīgu kopdzīvi, rodas jautājums, vai šo IIN atbrīvojumu varētu attiecināt arī uz nelaulātām, bet kopā dzīvojošām personām. Uz šo jautājumu vienā no pēdējiem spriedumiem (Nr. A420156821) atbildēja Latvijas Republikas Senāts (Senāts), kas aplūkots šajā īsziņā.
2025. gada 1. janvārī stājās spēkā būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) regulējumā. Turpinot mūsu tradīciju, esam sagatavojuši pārskatu par IIN, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un solidaritātes nodokļa (SN) piemērošanu darba algai 2025. gadā.
Gadskārtējā valsts budžeta pieņemšanas ietvaros šā gada 4. decembrī Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu jomā, kuras ir stājušās jau spēkā, bet būs piemērojamas ar 2025. gada 1. janvāri. Šajā rakstā aplūkosim svarīgākās izmaiņas, kas ietekmēs gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus, ieviešot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un citās nodokļu jomās.
Šā gada pirmajā pusē Saeima pieņēma grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kuri paredz ar 2025. gada 1. janvāri mainīt nekustamā īpašuma (NĪ) kadastrālo vērtību noteikšanas kārtību. Uz laiku katram kadastra objektam aprēķinās un reģistrēs divas spēkā esošas kadastrālās vērtības – fiskālo un universālo. Fiskālā vērtība būs līdzvērtīga šī brīža kadastrālajai vērtībai un tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) un citu valsts nodevu aprēķiniem. Universālo vērtību paredzēts izmantot grāmatvedībā, finanšu pārskatos un zemes lietošanas maksas aprēķina noteikšanai.
Pēc spraigām publiskām diskusijām par Latvijas darbaspēka nodokļu sistēmas pārskatīšanu, lai veicinātu tās konkurētspēju Baltijas reģionā, Finanšu ministrija ir izstrādājusi un šā gada 26. septembrī novirzīja saskaņošanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN). Likumprojekts paredz ieviest vairākas izmaiņas IIN piemērošanā, kas ietekmēs esošās likmes, neapliekamo minimumu un citus nodokļa piemērošanas pamatprincipus. Šajā rakstā iepazīstināsim ar nozīmīgākajām izmaiņām darbaspēka nodokļu jomā, ko nodokļu maksātāji var sagaidīt jau nākamajā gadā.
Šā gada 9. septembrī Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādināja Latvijas nodokļu maksātājiem par iespēju pieteikties automātiskai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksai, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju (GID). Fiziskas personas, kas vēlas saņemt iepriekšējā taksācijas gadā pārmaksāto IIN uz savu kredītiestādes kontu, tiek aicinātas pieteikties pakalpojumam līdz šā gada 30. septembrim. Tāpat vēršam uzmanību, ka no šā gada augusta VID ir paplašinājis nodokļu maksātāju iespējas pieslēgties Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) ar rīku “Smart-ID”, piedāvājot ērtāku autentifikācijas veidu.
Vasaras noslēgums Augstākās tiesas darbā ir iezīmējies ar spriedumu pasludināšanu lietās, kas skar nodokļu piemērošanu ienākumiem no dažāda veida izklaides pakalpojumiem. Tāpat kā ienākums no videospēļu tiešraižu straumēšanas, arī laimesti no dalības azartspēlēs saglabā aktualitāti ar tiem saistīto nodokļu tiesību normu interpretācijas jautājumos, kas rada strīdus ar nodokļu administrāciju. Viens no tādiem strīdiem ir saistīts ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, ar ko fiziskai personai tika aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nokavējuma nauda, konstatējot nedeklarētus azartspēļu organizētāja izmaksātus laimestus. Persona pārsūdzēja lēmumu, iesniedzot tiesai sūdzību, kas rezultātā nonāca līdz Senātam. Paturpinot mūsu MindLink rakstu sēriju par Senāta spriedumiem saistībā ar nodokļu piemērošanu ienākumiem no izklaidējoša rakstura pasākumiem, šajā rakstā izskatīsim vienu no jaunākajiem Senāta nolēmumiem.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis plānu tādu situāciju risināšanai, kur fiziskās personas nav pilnībā deklarējušas savus ienākumus. Šogad VID ir identificējis ap 70 000 personu, kuru bankas konta apgrozījums un deklarētie ienākumi atšķiras vismaz par 20 000 eiro. Ar 1. septembri VID plāno sākt masveida paziņojumu izsūtīšanu, lai aicinātu iedzīvotājus pārskatīt savus ienākumus un deklarēt tos pilnā apmērā. Šādu vēstuļu sūtīšana nav jaunums – VID tās izmanto jau vairākus gadus, lai pārbaudītu, vai persona deklarē visus apliekamos un neapliekamos darījumus. Vēstule pienāk elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Paredzēts, ka VID sagaida atbildi 30 dienu laikā, skaidrojot atšķirību iemeslus vai labojot gada ienākumu deklarāciju, ja persona konstatē, ka nesakritības bankas kontu apgrozījumā un deklarācijā izriet no nedeklarētiem ienākumiem.
Videospēļu spēlēšanas tiešraides ir kļuvušas par populāru izklaides formu, kas straumēšanas platformās piesaista miljoniem skatītāju no visas pasaules. Spēlēšanas tiešraižu veidotāji nereti aicina skatītājus veikt brīvprātīgus maksājumus ar mērķi atbalstīt spēlētāju, kas atsevišķos gadījumos var būt viņa vienīgais ienākuma avots. Šāds ienākums ir piesaistījis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzmanību. Vērtējot personas veiktās darbības – videospēļu tiešraižu veidošanu un naudas līdzekļu saņemšanu no skatītājiem, tika konstatēta nereģistrēta saimnieciskā darbība un aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Persona apstrīdēja VID lēmumu, un lieta nonāca līdz izskatīšanai Latvijas Republikas Senātā. Šajā rakstā aplūkosim lietas būtību un Senāta viedokli par IIN piemērošanu ienākumam no skatītājiem videospēļu tiešraižu straumēšanas laikā.
Mantojuma nodoklis ir nodoklis, ko piemēro personām, kuras saņem īpašumu vai naudu no mantojuma atstājēja. Mantojuma nodokļa likmes un atbrīvojumi dažādās valstīs var atšķirties atkarībā no mantinieku radniecības pakāpes, mantotās vērtības un citiem kritērijiem. Latvijā mantojuma nodoklis nav ieviests. Šajā rakstā apskatīsim Finanšu ministrijas izstrādāto priekšlikumu ieviest mantojuma nodokli Latvijā, kas identificēts ziņojumā “Darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un priekšlikumi tālākai rīcībai”, kas ir viens no nodokļu politikas uzstādījumu plānošanas dokumentiem.
Šā gada 13. jūnijā Satversmes tiesa (ST) pieņēma spriedumu lietā Nr. 2023-33-01 par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) normu atbilstību Satversmes 105. pantam, kas garantē tiesības uz īpašumu. Spriedums tika pieņemts pēc Administratīvās apgabaltiesas un Rīgas pilsētas tiesas pieteikumiem, kuros apstrīdētas IIN likuma normas, kas uzliek pienākumu maksāt IIN no izložu un azartspēļu laimestiem neatkarīgi no spēlētāja iemaksām dalībai spēlē.
Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumos Nr. 336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem” (“MK noteikumi”). Plānotās izmaiņas pārsvarā ir saistītas ar nepieciešamību skaidri definēt izdevumus, ko nodokļa maksātājam (NM) ir tiesības iekļaut attaisnotajos izdevumos.
Solidaritātes nodokļa (SN) aprēķināšanas un nomaksas specifiskā kārtība bieži vien nodokļa maksātājiem rada jautājumus par tās sasaisti ar citiem Latvijā piemērojamiem nodokļiem – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI). Neizpratne par SN būtību un piemērošanas mehānismu var novest arī pie strīda ar nodokļu administrāciju un pat tiesvedības. Šajā rakstā iepazīstināsim ar vienu no pēdējām Senāta izskatītajām lietām par SN maksātāja prasību atmaksāt IIN, kas bija it kā nepamatoti samaksāts, veicot SN maksājumus Latvijā.
Iepriekšējā rakstā iepazināmies ar paredzētajām Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likuma izmaiņām, kas stāsies spēkā vienlaikus ar partnerattiecību tiesiskā regulējuma ieviešanu šā gada 1. jūlijā. Papildus dažādiem IIN atvieglojumiem, ko šobrīd bauda laulību noslēgušas personas un radinieki līdz 3. pakāpei Civillikuma izpratnē, likumdevējs paredz nodrošināt partnerus ar līdzvērtīgām sociālajām garantijām.
Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā Notariāta likuma grozījumi, ieviešot partnerības regulējumu, kas ļaus neprecētiem (arī viendzimuma) pāriem juridiski nostiprināt attiecības un paredzēs tiem sociālo un ekonomisko aizsardzību. Grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz partnerattiecības noslēgušajām personām IIN atvieglojumus, ar ko plašāk iepazīstināsim šajā rakstā.
2023. gada 17. oktobrī Eiropas Savienība grozīja zemu nodokļu un beznodokļu valstu sarakstu, kam piemēro īpašu nodokļu uzlikšanas kārtību. Pašlaik sarakstā iekļautas 16 jurisdikcijas, tostarp Antigva un Barbuda, Beliza, Seišelu Salu Republika, Krievija. Tā kā saraksts pērn grozīts vairākas reizes, ir atsevišķas nodokļu nianses, kas nodokļu maksātājam var radīt jautājumus, taču atbildes uz tiem ne vienmēr atrodamas nacionālajos tiesību aktos. Šajā rakstā iepazīstināsim ar Finanšu ministrijas (FM) un VID viedokli par nodokļu piemērošanu Latvijas rezidenta ienākumam no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā un dividendēm, kas izmaksātas no sarakstā iekļautajām jurisdikcijām.
Mūsdienu nodarbinātības strauji mainīgajā vidē strādājošo statuss ir kļuvis par juridisku, sociālu un ekonomisku diskusiju tematu. Pēdējos gados darba tirgū ir notikušas būtiskas pārmaiņas, mainoties tradicionālajiem priekšstatiem par nodarbinātību un darba attiecībām, īpaši Covid-19 ietekmē.
Sveicieni Jaunajā gadā! Jau tradicionāli apkopojam informāciju par normatīvo bāzi un tās izmaiņām, kas skar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un solidaritātes nodokli (SN), aprēķinot darba algu. Šajā rakstā informējam par 2024. gada izmaiņām, lai varat sagatavoties veiksmīgam pārskata gadam!
Šā gada 7. decembrī otrajā – galīgajā – lasījumā Saeima atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN)”. Šie grozījumi, kas bija virzīti 2024. gada budžeta likumprojektu paketē, tika izskatīti steidzamības kārtā, kura paredz izskatīšanu tikai divos lasījumos. Šajā rakstā aplūkosim pieņemto IIN likuma izmaiņu svarīgākos punktus, tostarp par attaisnoto izdevumu groza papildināšanu ar jauniem produktiem, attālinātā darba kompensācijām un citām ar IIN neapliekamo ienākumu grupām, kurām ar nākamo gadu tiks palielināts atbrīvojuma slieksnis.
Rudens mēneši ir bijuši ražīgi nodokļu izmaiņu jomā. Dažos nodokļu aspektos, tostarp uz laiku ieviestajos, izmaiņu varētu arī nebūt. Starp Finanšu ministrijas rosinātajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) ir atrodams priekšlikums pagarināt pašreizējo īpašo nodokļu režīmu tiem autoratlīdzības saņēmējiem, kuri nav reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji. Šajā rakstā – par plānoto pārejas perioda autoratlīdzības režīma pagarināšanu un tās sekām režīma izmantotājiem.
Civillikuma (CL) izpratnē dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Lai gan dāvinājums lielākoties asociējas ar kaut ko patīkamu, var pastāvēt riski un neskaidrības – par to vairāk šajā rakstā.
Turpinot iepriekšējā nedēļā aizsākto apskatu par Finanšu ministrijas rosinātajām izmaiņām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), šajā rakstā – par plānotajām izmaiņām attiecībā uz IIN aprēķināšanas, deklarēšanas un maksāšanas kārtību.
Septembra beigas bijušas ražīgas ne vien lauksaimniekiem, bet arī ministrijām. Finanšu ministrija (FM) rosinājusi veikt izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), ietverot tās divos grozījumu projektos. Šajā rakstā – par attaisnoto izdevumu groza papildināšanu ar jauniem produktiem, attālinātā darba kompensācijām un citām ar IIN neapliekamo ienākumu grupām, kam palielināts atbrīvojuma slieksnis, kas provizoriski stāsies spēkā ar 2024. gada 1. janvāri.
Pirms kāda laika Rīgas apgabaltiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. CA-1102-22/7 par bijušā darbinieka tiesībām piedzīt no darba devēja neizmaksāto darba samaksu par nosūtījuma periodu, kā arī par dienas naudas koncepta piemērošanu un no tā izrietošajām tiesībām iekļaut to darbinieka stundas tarifa likmē. Ņemot vērā plaši izplatīto praksi darbiniekiem izmaksāt dienas naudu, aicinām lasītājus iepazīties ar tiesas lēmumu, kurā tā definējusi savu redzējumu par juridiski pamatotām dienas naudas izmaksām un tās iekļaušanu kopējā atalgojumā.
Iepriekšējā rakstā informējām par jaunajiem MK noteikumiem Nr. 333 “Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts” un izmaiņām šajā sarakstā, proti, ar šā gada 1. jūliju tajā iekļautas vēl četras jurisdikcijas, tostarp Krievija. Šajā rakstā – par UIN piemērošanas aspektiem, kas jāņem vērā, turpinot sadarbību ar Krievijas uzņēmumu vai jebkuras citas jurisdikcijas uzņēmumu, kurš iekļauts zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā.
Šābrīža ekonomiskie izaicinājumi – augstā inflācija, resursu trūkums, nepieciešamība uzlabot rentabilitāti – nostāda pasaules uzņēmumus dilemmas priekšā: vai nu motivēsim darbiniekus turpināt darbu uzņēmumā ar algas pielikumu un tad teiksim ardievas peļņai, vai arī atcelsim savus darba samaksas un papildu labumu palielināšanas plānus un tad zaudēsim kvalificētus darbiniekus. Šīs dilemmas dēļ daudzi uzņēmumi sāk apsvērt efektīvākus darba devēja finansiālā atbalsta veidus ar zemu nodokļu nastu vai vispār bez nodokļiem, piemēram, neapliekamus papildu labumus. Šajā rakstā – par neapliekamiem labumiem un citiem noderīgiem rīkiem, ko darba devēji var izmantot savu darbinieku atbalstīšanai Baltijas valstīs.
Personāla akciju plāni kļūst arvien populārāki kā iespēja vairot darbinieku motivāciju uzņēmumos visā pasaulē, arī Baltijas valstīs. Personāla opciju popularitāte skaidrojama ar ieguvumiem gan uzņēmumam, gan darbiniekam. Personāla opcijas piešķir darbiniekiem tiesības saņemt vai iegādāties uzņēmuma akcijas pēc noteikta laikposma un par cenu, kas zemāka par tirgus vērtību. Uzņēmums gūst labumu no tā, ka darbinieki ir gatavi strādāt, lai sasniegtu uzņēmuma mērķus un celtu tā akciju vērtību. Tā kā katras valsts regulējums šī papildu labuma aplikšanai ar nodokli var būt citāds, ir svarīgi aplūkot nodokļu regulējumu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.
Globalizācijas ietekmē uzņēmuma korporatīvie klienti un dažādi iepirkuma projekti bieži vien atrodas valstīs, kuras nav šī uzņēmuma galvenā darbības vieta. Lai gūtu labumu no ārvalstu iepirkuma projektiem, uzņēmumam ir svarīgi izvērtēt ne vien ieguvumus, bet arī ar šādām biznesa iespējām saistītos riskus, īpaši nodokļu riskus. Ja ārvalstī rodas pastāvīgā pārstāvniecība (PP), tad jāapzinās gan uzņēmumu ienākuma nodokļa, gan algas nodokļu sekas, ko rada šāda darbība ārvalstī. Šajā rakstā mēs vērtējam algas nodokļu riskus un aplūkojam nozīmīgākos jautājumus, kas uzņēmumam būtu jāņem vērā.
Vasaras laikā darba tirgū aktīvāk iesaistās skolēni. Pirmā algotā darba pieredze ir saistīta arī ar nodokļu maksāšanu. Šajā rakstā esam apkopojuši noderīgu informāciju, kas jāzina gan pašiem jaunajiem darbiniekiem, stājoties darba tiesiskajās attiecībās, gan viņu vecākiem.
Latvijā nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas, t.sk. VID, tiesības un pienākumus nosaka likums “Par nodokļiem un nodevām” (“NN likums”) un likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem primāri pienākums aprēķināt maksājamos nodokļus un iemaksāt tos budžetā ir pašiem nodokļu maksātājiem.
Iepriekš jau rakstījām par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu elektromobiļa iegādes un uzturēšanas izdevumiem. Taču darbinieki bieži uzlādē uzņēmuma elektromobili mājās. Šajā rakstā – par uzņēmuma iespējām kompensēt elektrības izmaksas darbiniekam.
Šā gada 18. aprīlī Senāts pasludināja lēmumu lietā Nr. A420131521 par izdevumu klasificēšanu kā ar saimniecisku darbību nesaistītiem uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām, kā arī par personāla nomas koncepta piemērošanu un no tā izrietošo VID papildu nodokļu uzrēķinu būvniecības nozarē, izmantojot piesaistīto darbaspēku. Ar savu lēmumu Senāts ir noraidījis juridiskās personas prasību pārskatīt un atcelt VID lēmumu. Tas ir palicis negrozīts un stājies spēkā, tādēļ uzskatām, ka MindLink abonentiem būtu jāiepazīstas ar šo lēmumu, kur VID uzrēķinājis UIN, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), kā arī nokavējuma un soda naudu. Attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) tika aprēķināta tikai soda nauda.
Šāds apgalvojums, šķiet, ir gan neloģisks, gan neatbilst likumā noteiktajam, ka kapitāla pieauguma nodoklis ir maksājams tikai no nekustamā īpašuma (NĪ) atsavināšanas rezultātā gūtajiem ienākumiem. Un tomēr kādam nodokļu maksātājam nācās pacīnīties tiesā par savām tiesībām būt atbrīvotam no nodokļu saistībām par NĪ pārdošanas darījumu.
No iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu veikšanas bija atbrīvoti saimnieciskās darbības veicēji (SDV) 2020., 2021. un 2022. gadā saistībā ar ieviestajiem nodokļu atbalsta pasākumiem atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 6. pantam. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu un VID publicēto informāciju SDV būtu bijis jāatsāk veikt IIN avansa maksājumus 2023. gadā, pirmo maksājumu veicot līdz 23. martam, taču 3. martā tika iesniegti priekšlikumi pagarināt termiņu par vēl vienu gadu.
Ģimenes strīdi bieži ir sarežģīts emocionāls process, kas skar vairākas tiesību jomas. Viens no jautājumiem, par ko bieži rodas domstarpības šķirti dzīvojošiem vecākiem, ir par to, kam pienākas likumā noteiktie nodokļu atvieglojumi par apgādībā esošo bērnu. Atbilde nav tik viennozīmīga, taču tiesu prakse vieš skaidrību izvērtējamos kritērijos.
Jauns gads – jauns sākums! Kā ierasts, šajā rakstā apkopota informācija par normatīvo bāzi un tās izmaiņām, kas jāņem vērā 2023. gadā, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), solidaritātes nodokli (SN) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no darbinieka algas.
Šā gada 14. novembrī stājās spēkā grozījumi, kas paredz izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN). Šis ir mūsu raksta “2022. gada nogalē steidz pieņemt IIN likuma grozījumus” turpinājums, lai par tiem informētu MindLink.lv abonentus. Izmaiņas IIN likumā ietekmē arī citu likumu regulējumu, tāpēc šā gada 10. novembrī saskaņošanai ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju tika nosūtīti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Lai pareizi aprēķinātu apliekamo ienākumu gan uzņēmumiem, gan fiziskām personām, jāizvērtē, vai šie izdevumi ir saistīti ar saimnieciskās darbības (SD) nodrošināšanu. Piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) praksē, pašnodarbinātajiem jāievēro ne tikai IIN likuma, bet arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma noteikumi, kas atsevišķos gadījumos var izraisīt domstarpības ar VID. Šajā rakstā apskatīsim dažus pašnodarbināto izdevumus, kuru atskaitīšana var VID radīt jautājumus vai kuru iekļaušana SD izdevumos var būt apstrīdama.
Šā gada 31. oktobrī tika izsludināti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” (Nr. 1261/Lp13). Vecais valdības sasaukums vēl paspēja ieviest vairākas nozīmīgas likumvides izmaiņas. Šajā rakstā nedaudz tuvāk apskatīsim 11.13 panta izmaiņas īpašajos noteikumos, kas regulē ienākuma no ieguldījumu konta noteikšanu.
Kad attālinātā darba koncepts ir kļuvis par mūsu ikdienu, ne viens vien uzņēmums apsver iespējas pielāgot jaunajiem apstākļiem arī kolektīva motivēšanas un saliedēšanas pasākumus, organizējot tos tiešsaistē. Šajā rakstā apskatīsim VID viedokli par personāla ilgtspējas pasākumu organizēšanu viena departamenta/pārvaldes ietvaros, kā arī ēdināšanas izdevumu iekļaušanu personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos (“PIPI”), ja pasākums tiek organizēts attālināti.
Attiecībā uz nodokļu piemērošanu jaunuzņēmumu personāla opciju plāniem vairākas ES dalībvalstis ir vienu soli priekšā. To nacionālie tiesību akti gan padara personāla opciju plānus daudz pievilcīgākus jaunuzņēmumu darbiniekiem, gan piedāvā draudzīgākus noteikumus uzņēmumu dibinātājiem. Lai gan regulējuma mērķis ir motivēt jaunuzņēmumus piešķirt darbiniekiem līdzdalības daļu uzņēmumā, šī mērķa sasniegšanai valstis var izmantot dažādus risinājumus.
Šā gada 24. septembrī stājās spēkā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā, kuri būtiski ierobežo Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iespējas iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijā, tostarp uz nodarbinātības vai komercdarbības veikšanas pamata. Kas sagaida šo valstu pilsoņus, kas jau iepriekš ir ieguvuši TUA un šobrīd strādā kādā Latvijas uzņēmumā vai vada to? Šajā rakstā tiekam skaidrībā ar grozījumu saturu, kas skar darba tirgu, kā arī atbildam uz jautājumiem, vai šiem darbiniekiem un komersantiem ir pamats satraukties un kas sagaidāms, ja iepriekš izsniegtās TUA termiņš tuvojas beigām.
Attīstoties tehnoloģijām un valstu savstarpējai sadarbībai, cilvēki kļūst arvien mazāk piesaistīti konkrētai dzīvesvietai. Daudzi uz nenoteiktu laiku pārceļas no Latvijas uz ārzemēm. Tā kā vairākumam tā ir absolūti jauna pieredze, šajā rakstā apkopoti svarīgākie nodokļu aspekti, kuriem Latvijas nodokļu rezidentam jāpievērš uzmanība pārcelšanās gadījumā.
Nemitīgas izmaiņas likumvidē rada papildu spriedzi gan uzņēmējiem, gan fiziskām personām. Lai gūtu pārliecību, ka neesat palaiduši garām svarīgas izmaiņas, un lai savlaicīgi paredzētu iespējamos riskus, vislabākais risinājums ir regulāri sekot līdzi izmaiņām un labi orientēties atbilstošajos resursos.
2021. gada 22. decembrī Senāta Administratīvo lietu departaments pasludināja spriedumu lietā Nr. A420209519, SKA-744/2021 par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu nerezidenta Latvijas nekustamā īpašuma (NĪ) atsavināšanas darījumiem. Spriedums nostiprina sapratni par IIN piemērošanu nerezidentam – fiziskai personai (N-FP), kas pārdod savā īpašumā esošo NĪ Latvijas nodokļu rezidentiem – fiziskām personām (R-FP), kuras nav saimnieciskās darbības veicēji (SDV).
Šā gada 2. augustā Finanšu ministrija publicēja likumprojektu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), kas paredz grozīt piemērojamo likmi ārvalstniekiem, kuri veic darbu Latvijā attālināti. Ja grozījums tiks apstiprināts, tas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Šobrīd vēl ir grūti spriest par likumprojekta turpmāko virzību, jo tas vēl jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju, taču ir iespēja analizēt tā potenciālo ietekmi, ko arī darīsim šajā rakstā.
Mūsdienās nekustamā īpašuma (NĪ) izīrēšana ir viens no izplatītākajiem saimnieciskās darbības veidiem, ko veic fiziskās personas. Līdz ar www.booking.com un www.airbnb.com popularitātes pieaugumu aktuālāka kļūst arī nodokļu samaksas režīma izvēle. Latvijas normatīvajos aktos ir noteikti vairāki varianti saistībā ar optimālu saimnieciskās darbības reģistrēšanu un nodokļu samaksu. Šis raksts sniedz informāciju par to, kādi varianti pastāv fiziskās personas NĪ izīrēšanas reģistrēšanai un vai ir iespējams mainīt šīs reģistrēšanas veidu.
Akciju pirkuma tiesību piešķiršanai iegūstot arvien lielāku popularitāti, arī Latvijas uzņēmumi piedāvā šādu darbinieku motivācijas instrumentu ne tikai saviem, bet arī meitas sabiedrību darbiniekiem. Šajā rakstā – par UIN, IIN un VSAOI sekām, kas rodas, piešķirot saviem un meitas sabiedrību darbiniekiem akciju pirkuma tiesības Latvijas uzņēmumā.
Covid-19 pandēmija būtiski ietekmēja sabiedrības paradumus, un ierobežojumi skāra daudz pasākumu, tostarp konkursus. Atgriežoties pie ierastajām dzīves gaitām, notiek arvien vairāk publisku pasākumu. Tiek rīkoti dažādi konkursi, un fiziskās personas, kas tajos piedalās, iegūst balvas un prēmijas. Kādi nodokļi piemērojami šāda veida mantiskajām un naudas balvām? Kurš ir atbildīgs par nodokļa samaksu un deklarēšanu – fiziskā persona vai uzņēmums, kas rīko konkursu un ir labuma izmaksātājs? Par to – šajā rakstā.
Tuvojoties vasaras brīvlaikam, aktualizējas jautājums par skolēnu nodarbinātību. Vēlamies atgādināt par nodokļu aspektiem, kas jāņem vērā, ja skolēns vēlas strādāt algotu darbu vasaras brīvlaikā – nodokļu piemērošanas kārtība skolēna gūtajam ienākumam, kā arī kādus nodokļu atvieglojumus var izmantot vecāki.
Saskaņā ar Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces lēmumu no 16. maija uz nenoteiktu termiņu tiek apturēta konvencijas un tās protokola darbība. Attiecīgi no šā datuma netiek piemēroti atvieglojumi, ko nosaka konvencija vai vietējie normatīvie akti, kuri paredzēja atbrīvojumu uz tā pamata, ka Krievija bija noslēgusi konvenciju ar Latviju. Šajā rakstā par to, kādā veidā šāds lēmums ietekmēs nodokļu samaksu. Jāņem vērā, ka līgums starp Latviju un Krieviju sociālās drošības jomā vēl joprojām ir spēkā.
Šā gada 20. aprīlī Administratīvā apgabaltiesa atkārtoti sprieda par strīdu starp Latvijas uzņēmumu un VID par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksas atmaksāšanu nodokļu dubultās uzlikšanas situācijā. Šis tiesas lēmums seko pēc Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 9. jūlija sprieduma lietā Nr. A420282416, SKA-150/2020. Administratīvās apgabaltiesas anonimizēts lēmums pieejams ar lietas Nr. A420282416 (arhīva Nr. AA43-0096-22/15).
2021. gada 9. decembrī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja Saeimai grozīt likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), papildinot neapliekamo ienākumu veidus ar ienākumu no Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktajā kārtībā atsavinātā zemesgabala, ja tas bijis īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem. Grozījumi tika atbalstīti pirmajā lasījumā šā gada 20. janvārī. Uz otro lasījumu tika iesniegti dažādi papildu priekšlikumi grozīt arī citus IIN likuma pantus, tostarp tādi, kas sekmētu Latvijas kapitāla tirgus attīstību. Šajā rakstā apkopojam būtiskos priekšlikumus.
Iepriekš esam rakstījuši par ieviesto IIN režīmu ienākumiem no ieguldījumu konta, kas piemērojams no 2018. gada 1. janvāra. Esam aplūkojuši, kādas darbības būtu jāveic konta īpašniekam – fiziskai personai, lai varētu piemērot labvēlīgo IIN režīmu. Šajā rakstā piedāvājam iepazīties ar VID skaidrojumu par iespējām piemērot labvēlīgo IIN režīmu gadījumā, kad ienākumu no darījumiem ar finanšu instrumentiem gūst Latvijas nodokļu nerezidents.
Meklējot drošu patvērumu no kara, Ukrainas civiliedzīvotāji masveidā izceļo uz citām valstīm. Vairāki tūkstoši bēgļu ir ieceļojuši Latvijā, un Latvijas uzņēmumi jau ir pieteikušies tos nodarbināt. Šajā rakstā – par nodokļu piemērošanu, nodarbinot šīs personas Latvijā.
Sākoties karam Ukrainā, daudzi uzņēmumi nesavtīgi veikuši un turpina veikt ziedojumus Ukrainas iedzīvotājiem un Ukrainas bēgļiem, kas šķērsojuši ES robežu. Vai pastāvošais nodokļu režīms veicina ziedošanu? Kā uz aktuālo situāciju reaģējusi Latvijas valdība?
Arī Latvijas nodokļu rezidenti izmanto iespēju strādāt ārvalstīs. Izpildot noteiktus kritērijus, Latvijas nodokļu rezidents var kļūt par nodokļu rezidentu ārvalstī, kurā viņš ir nodarbināts. Pārdodot Latvijā esošu nekustamo īpašumu (NĪ) un citus aktīvus, var rasties jautājums, kurā valstī jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no darījumā gūtās peļņas.
Ar 1. martu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir iespējams sagatavot 2021. gada ienākumu deklarāciju (GID). Šajā rakstā – par to, kādās situācijās tā iesniedzama obligāti, kā arī par tās iesniegšanas termiņiem un citiem saistītiem jautājumiem.
Šā gada 7. janvārī Satversmes tiesa (ST) pieņēma spriedumu pēc tiesībsarga pieteikuma ierosinātajā lietā Nr. 2021‑06‑01 par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likuma normu attiecībā uz apliekamā ienākuma noteikšanu saimnieciskās darbības veicējiem neatbilstību Satversmes 105. pantam. Šajā rakstā – par IIN likuma normu apstrīdēšanas pamatu un ST sprieduma galvenajiem secinājumiem.
Praksē esam novērojuši, ka personām rodas nesaskaņas ar nodokļu iestādēm, piemērojot starptautiskās tiesību normas. Nereti strīds ir par to, kuras valsts nodokļu normas ir piemērojamas un kādā apmērā. Strīdi parasti rodas par starpvalstu darījumu, t.i., ja ienākums gūts ārvalstī. Šajā rakstā – par secīgiem soļiem, kas ļaus fiziskām personām izanalizēt piemērojamos normatīvos aktus un konstatēt, vai ārvalsts ienākumam piemērojams iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) Latvijā.
Šajā rakstā ir apkopota informācija par nodokļu likumu un citu tiesību aktu normām, kas jāņem vērā 2022. gadā, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un solidaritātes nodokli (SN) no darbinieka algas.
2021. gada 8. oktobrī Senāts pasludināja spriedumu lietā SKA-301/2021 par personas izdevumiem mantota nekustamā īpašuma (NĪ) ķīlas dzēšanai, kas var tikt novērtēti kā ieguldījums funkcionāli līdzīgā NĪ.
Šā gada 8. novembrī Liepājas Administratīvā rajona tiesa izskatīja pieteikumu (lietas arhīva Nr. A42-02059-21) par VID lēmuma atcelšanu, kurā personai A (pieteicējai) tika aprēķināts budžetā papildus maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), soda nauda un nokavējuma nauda par nedeklarētiem ienākumiem no personas B, ar kuru A faktiski dzīvo kopā, rūpējas gan viens par otru, gan par kopīgu bērnu, taču laulība nav noslēgta.
Līdz ar minimālā VSAOI apmēra noteikšanu atsevišķās nozarēs ir palielinājies ārpakalpojumā nodoto funkciju skaits. Turklāt uzņēmumi arī konsolidē amata vietas, lai aizvietotu darbiniekus, kas uzņēmumā veica nepilnas slodzes darbu un nebija sociāli apdrošināti vismaz minimālās algas apmērā ik mēnesi. Šajā rakstā – par papildu darba veikšanas niansēm.
Iepriekš esam skaidrojuši UIN piemērošanu caurplūstošām dividendēm un apskatījuši IIN atvieglojumu piemērošanu fiziskai personai dividenžu izmaksas gadījumā. Šajā rakstā aplūkosim, kādi zemūdens akmeņi slēpjas nodokļu piemērošanā caurplūstošām dividendēm, ja īsi pirms lēmuma pieņemšanas par peļņas sadali dividendēs notiek izmaiņas uzņēmuma dalībnieku sastāvā.
Šajā rakstā aplūkojam uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu finanšu darījumiem starp Latvijas uzņēmumu un tā īpašnieku (fizisku personu) divos piemēros:
Rudens periods nāk ar aktīviem VID pieprasījumiem skaidrot bankas kontu apgrozījumu veidojošos darījumus un nesakritības ar VID pieejamo informāciju. Šajā rakstā – sīkāk par procesu un praktisko saziņu ar VID (plašāks raksts “Personas bankas kontu apgrozījums nesakrīt ar deklarētajiem ienākumiem”).
Ir dažādi juridiskie instrumenti, kā atstāt savu īpašumu mantojumā, tostarp arī Latvijā popularitāti iegūstošie trasti. Šajā rakstā aplūkoti trīs līdz šim Latvijā populārākie mantojuma jautājumu risinājumi: dāvināšana, pārdošana un mantošana. Vislabākais risinājums katrā situācijā būs citāds, tādēļ šā raksta mērķis ir sniegt ieskatu par nodokļiem mantojuma saņēmējam vai mantojuma devējam katrā no minētajām iespējām. Rakstā aplūkoti tikai darījumi ar nekustamo īpašumu (NĪ), ko veic fiziskas personas – Latvijas nodokļu rezidenti.
Algas nodokļu plaisai ir tendence lēnām, taču pastāvīgi samazināties jau kopš 2016. gada, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (“VID”) nesen veiktais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (“VSAOI”) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) plaisas novērtējums par 2020. gadu.
Uzņēmumu grupā ar vertikālu struktūru Latvijas (LV) uzņēmums nereti saņem dividendes no meitas uzņēmumiem un pārskaita tās tālāk saviem īpašniekiem. Šādām “caurplūstošajām” dividendēm UIN likums paredz īpašu atvieglojumu – pie noteiktu kritēriju izpildes tās apliek ar nodokli tikai vienu reizi arī tad, ja nodoklis samaksāts citā valstī. Praksē var būt dažādas situācijas, piemēram, dividenžu saņemšana un izmaksa notiek dažādos periodos, izmaksātāja valstī šī peļņa var nebūt aplikta ar nodokli, LV uzņēmums saņem dividendes neto vērtībā, t.i., no tām jau ir ieturēts nodoklis izmaksātāja valstī. Šajā rakstā aplūkoti aktuālie piemēri.
"PwC’s Academy" uzsāk jauno mācību sezonu, kurā ikvienam interesentam tiešsaistē neatkarīgi no tā, vai atrodaties Latvijā vai ārvalstīs, piedāvājam iespēju apgūt vērtīgas zināšanas par nodokļiem un citām aktuālām uzņēmējdarbības tēmām.
Ņemot vērā straujo digitālo finanšu pakalpojumu attīstību, virtuālo valūtu (“VV”) izmantošana ikdienas norēķinos kļūst arvien biežāka. Šā gada jūlijā VID izstrādājis un publicējis vadlīnijas par nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošanu darījumiem ar virtuālo valūtu, lai veicinātu izpratni par normatīvo aktu praktisku piemērošanu fizisko personu ienākumam no darījumiem ar VV. Šajā rakstā – par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) piemērošanu, ja fiziskā persona veic pirkšanas un pārdošanas darījumus ar VV.
Šajā rakstā – par izmaiņām autoratlīdzības režīmā, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā un būs piemērojams līdz šā gada beigām, kā arī citām atlīdzības saņemšanas iespējām autoriem. Rakstā ir apkopotas arī praktiskas nianses un administratīvie pienākumi gan atlīdzības izmaksātājam, gan saņēmējam – Latvijas nodokļu rezidentam.
Atsaucoties uz iepriekš publicēto rakstu, kurš aktualizē iespējas samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa (“UIN”) apmēru, sadalot “jauno” peļņu, šajā rakstā apskatīti iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) atvieglojumi, kurus var piemērot fiziskā persona pat tad, ja uzņēmums jau izmantojis kādu no pieejamiem UIN atvieglojumiem saskaņā ar šī brīža praksi.
Sabiedriskā labuma organizācijas (“SLO”) statuss ne tikai apliecina organizācijas darbību sabiedrības interesēs, bet arī motivē pašu SLO gan piesaistīt ziedojumus, gan saņemt dažādas nodokļu un citas priekšrocības. Ziedojumi ir būtisks dažādu SLO sabiedriskā labuma projektu avots, savukārt ziedotāji var iegūt nodokļu priekšrocības. Finanšu ministrija (“FM”) ir izdevusi informatīvu ziņojumu par SLO darbību un attīstību. Šajā rakstā sniegts īss tā kopsavilkums, uzņēmumu viedoklis par šiem atvieglojumiem, un vai tas ir sekmējis SLO darbību.
Latvijas uzņēmumi nereti vēršas pie kāda ārvalsts uzņēmuma vai fiziskas personas, lai izmantotu viņu uzkrāto pieredzi un saņemtu konsultācijas jautājumos, kas aktuāli Latvijas uzņēmuma izaugsmei. Šādu palīdzību visērtāk saņemt no sava grupas uzņēmuma vadības pakalpojumu vai konsultāciju veidā, taču Latvijas uzņēmumam var nākties nolīgt arī kādu nesaistītu ārvalsts uzņēmumu vai individuālo konsultantu. Šajā rakstā uzzināsiet, ar kādām nodokļu sekām jārēķinās Latvijā (arī Latvijas uzņēmumam) un kā izšķirt, vai primāri jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis (“IIN”) vai uzņēmumu ienākuma nodoklis (“UIN”).
No 2018. gada Latvijas nodokļu sistēmā ir ieviestas būtiskas izmaiņas nodokļu piemērošanā fiziskas personas ienākumam, tostarp dividendēm. Šajā rakstā aplūkojam, kā ir mainījusies nodokļu piemērošana Latvijas izcelsmes dividendēm un kā šīs izmaiņas ietekmē Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nodokļu maksātājus.
Covid-19 ir ieviesis pārmaiņas visu dzīvēs. Izklaides pasākumu rīkošana klātienē joprojām ir ierobežota, taču tiek organizēti tiešsaistes pasākumi, kuru laikā, piedaloties kādā konkursā, ir iespējams iegūt balvu. Šajā rakstā – par nodokļu piemērošanu balvām, ko apskatīsim, izmantojot praktisku piemēru.
DAC6 ziņošanas pienākums ir spēkā jau no šā gada janvāra un daļa ES dalībvalstu, gatavojoties direktīvas ieviešanai nacionālajā likumvidē, publicēja DAC6 normu piemērošanas vadlīnijas jau krietnu laiku atpakaļ. Arī VID ir publicējis atbildes uz Latvijas nodokļu konsultantu, kredītiestāžu un citu starpnieku biežāk uzdotajiem jautājumiem par DAC6 ziņošanas pienākuma izvērtēšanu, kā arī citiem ar DAC6 ziņošanu saistītiem tehniskiem jautājumiem. Šajā rakstā apskatām svarīgākos VID precizējumus un skaidrojumus par DAC6 ziņošanas pienākumu.
2020. gada 4. septembrī Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts) pasludināja spriedumu lietā Nr. A420190717 SKA-383/2020 par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) piemērošanu nekustamā īpašuma (“NĪ”) ieguldīšanas darījumam. Spriedums nostiprina sapratni par IIN piemērošanas atlikšanu fiziskai personai (“FP”), kura uzņēmuma pamatkapitālā ieguldījusi kapitāla aktīvus (piemēram, NĪ vai preču zīmes), pretī saņemot kapitāla daļas vai akcijas (turpmāk – akcijas).
Iepriekšējās nedēļas Īsziņā 06.04.2021 aprakstījām PVN piemērošanu situācijās, kad uzņēmumi piedāvā saviem darbiniekiem bezmaksas ēdināšanu darba laikā, kā arī transportu uz darba vietu un atpakaļ, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības nepārtrauktību, it īpaši Covid-19 krīzes laikā. Šajā rakstā – par šāda lēmuma IIN un UIN sekām.
Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, šā gada 20. martā stājās spēkā Saeimas 18. martā pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Šajā rakstā – par izmaiņām fizisko personu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas un nodokļu aprēķināšanas kārtībā.
Personāla opciju jeb darbinieku akciju pirkuma tiesību plāns kļūst arvien populārāks Latvijā kā viens no darbinieku motivēšanas instrumentiem. Citur pasaulē jau gadiem darbinieki ir varējuši kļūt par uzņēmuma dalībniekiem, kas vairojis viņu ieguldījumu uzņēmumā un tā izaugsmi. Personāla akciju vai opciju piešķiršana pēc būtības ir darbinieku atalgojuma veids, kura pamatdoma ir sasaistīt atalgojumu ar uzņēmuma attīstību (peļņu).
Šajā rakstā ir apkopota informācija par nodokļu likumu un citu tiesību aktu normām, kas jāņem vērā 2021. gadā, no darbinieka algas aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (“IIN”), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (“VSAOI”) un solidaritātes nodokli (“SN”).
Publiski pieejamā informācija par Latvijas uzņēmumu eksporta darījumiem vai darbības uzsākšanu ārvalstīs vienmēr priecē, taču Latvijas uzņēmumam jānodrošina ārvalsts administratīvo prasību izpilde, tostarp juridiskie jautājumi (darba drošība, nodarbinātība, atļaujas un reģistrācijas), kā arī grāmatvedība un nodokļu maksāšana. Šajā rakstā – par uzņēmumu ienākuma nodokļa (“UIN”) un personāla nodokļu maksāšanas pienākumu, kas var rasties Latvijas uzņēmumam, veicot darbību ārvalstīs. PVN piemērošanas noteikumus parasti vērtē atsevišķi, un PVN reģistrācijas pienākums var rasties arī tādos gadījumos, kad reģistrēšanās citu nodokļu vajadzībām nav nepieciešama, tādēļ PVN komentārus neiekļausim.
Pērn VID pirmo reizi analizēja un salīdzināja Latvijas banku sniegtos datus ar Latvijas rezidentu deklarētajiem ienākumiem ar mērķi konstatēt nedeklarētus ienākumus. Daudzi nodokļu maksātāji (NM) no VID saņēma vēstuli ar lūgumu skaidrot, kādēļ banku sniegtā informācija par faktiskajiem ienākumiem nesakrīt ar VID rīcībā esošo informāciju par deklarētajiem ienākumiem. Esam apkopojuši informāciju par VID pieeju, veicot NM pārbaudes, un darbībām, ko ieteicams veikt, ja NM saņēmis paziņojumu no VID.
Ziemassvētki ir patīkams apdāvināšanās laiks. Arī šogad uzņēmumi vēlas iepriecināt savus darbiniekus un sadarbības partnerus ar Ziemassvētku dāvanām. Šajā rakstā – par nodokļu likumvides piemērošanu šādām dāvanām. Ņemot vērā ārkārtējo situāciju, neaplūkojam tādus personāla ilgtspējas pasākumus kā darbinieku balles un Ziemassvētku “eglītes” darbinieku bērniem. Pie šīs tēmas atgriezīsimies nākamgad, kad epidemioloģiskā situācija, cerams, būs uzlabojusies.
Saeimā galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (“IIN”). Saskaņā ar grozījumiem plānotas dažādas izmaiņas, piemēram, augstākās likmes samazināšana no 31,4% uz 31% un pārmaksas automātiska atmaksa. Šajā rakstā – par jauno IIN piemērošanas kārtību darba devēja kompensācijām par darbinieku izdevumiem saistībā ar attālināto darbu (“tāldarbu”).
6. novembrī Latvijā vēlreiz izsludināta ārkārtējā situācija un spēkā stājušies vairāki ierobežojumi, kas būtiski ietekmē nodokļu maksātāju (“NM”) saimnieciskās darbības veikšanu. Lai gan atbalsta mehānisms izstrādāts saskaņā ar pavasarī spēkā esošajām vadlīnijām, jāņem vērā vairākas atšķirības, lai noskaidrotu, kādi atbalsta pasākumi NM pieejami šobrīd.
Šā gada septembrī VID publicējis atjaunotu metodisko materiālu “UIN deklarācijas aizpildīšanas kārtība.” Šajā rakstā apkopojam informāciju par veiktajām izmaiņām un aplūkojam dažus jaunus piemērus, kuros VID skaidro UIN piemērošanu.
Pirms kāda laika rakstījām par UIN atvieglojumiem, tostarp iespēju samazināt apliekamo ienākumu par uzkrājumiem, kas izveidoti līdz 2017. gada beigām. Šajā rakstā – par UIN piemērošanu un problēmām situācijā, kad uzņēmumam uz 2017. gada 31. decembri bija uzkrātas summas darbinieku prēmijām.
Covid-19 dēļ noteiktie ceļošanas ierobežojumi ietekmē ne tikai cilvēku plānus atpūsties ārvalstīs, bet arī braucienus darba vajadzībām. Vienam tas nozīmē regulāro komandējumu atcelšanu un videokonferenču skaita pieaugumu, bet citam mainās pastāvīgā darba vieta. No mājām strādāt var ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu uzņēmumu labā. Šajā rakstā – par algota darba ienākuma nodokļu piemērošanu gadījumos, kad ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ir ietekmējuši darbinieka atrašanās vietu, un darbs tiek veikts no valsts, kurā iepriekš nebija plānots to veikt.
Lai mazinātu administratīvo slogu, ar 2021. gada 1. janvāri VID administrētajiem valsts budžeta maksājumiem būs jauns konts – vienotais nodokļu konts, kurš aizstās līdzšinējos nodokļu kontus. Turklāt spēkā stāsies grozījumi MK noteikumos Nr. 827 un IIN likumā, kuri noteiks jaunus termiņus IIN un VSAOI maksāšanai un darba devēja ziņojuma iesniegšanai. Šajā rakstā – par plānotajām izmaiņām un būtiskajiem grozījumiem.
Šā gada 2. septembrī Ministru kabinetā tika izskatīts Finanšu ministrijas (“FM”) sagatavotais informatīvais ziņojums par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Ziņojumā identificētas vairākas Latvijas nodokļu sistēmas nepilnības, kuru risināšanai ierosinātas vairākas nodokļu politikas izmaiņas 2021., 2022. un 2023. gadam. Šajā rakstā – par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (“VSAOI”), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) un solidaritātes nodokļa likmju, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma izmaiņām, kuras FM ierosina veikt ar 2021. gadu.
Šā gada 11. jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) grozījumu projekts attiecībā uz IIN pārmaksas automātisku atmaksu un tās priekšnosacījumiem. Automātiskās atmaksas process varētu notikt no 2023. gada, aprēķinot pārmaksāto IIN par 2022. gadu.
Iepriekš informējām, ka Elektroniskās deklarēšanas sistēmā ir pieejams ērts kapitāla pieauguma aprēķina vednis un skaidrojām tā izmantošanas funkcionalitāti. Tuvojoties kapitāla pieauguma deklarācijas par šā gada otro ceturksni iesniegšanas termiņam, vēlamies atgādināt, ka personām, kuru gūtais ienākums no kapitāla pieauguma otrajā ceturksnī pārsniedz 1000 eiro, deklarācija jāiesniedz līdz šā gada 15. jūlijam.
Mūsdienu dinamiskajā pasaulē ir ierasta lieta, ka fiziskai personai, kas ir vienas valsts nodokļu rezidents, pieder nekustamais īpašums (NĪ) ārvalstī un persona izlemj to pārdot. Tādos gadījumos jāvērtē gan rezidences valsts, gan aktīva vai ienākumu izcelsmes valsts nodokļu tiesību normas, kā arī starpvalstu līgumi. Šajā rakstā aplūkosim vienu piemēru no prakses, kad Latvijas nodokļu rezidents pārdod savu NĪ Krievijā, ņemot vērā Latvijas nodokļu tiesību normas, Latvijas–Krievijas nodokļu konvenciju un citas būtiskas nodokļu piemērošanas nianses.
Latvijā katru gadu savu saimniecisko darbību izbeidz vairāki tūkstoši uzņēmumu. Ja uzņēmuma dalībnieki vairs nevēlas turpināt uzņēmuma darbību, ir iespējams pieņemt lēmumu par tā likvidāciju. Noteiktos apstākļos uzņēmuma likvidācijas rezultātā tā dalībnieki var pretendēt uz likvidācijas kvotu, kas rada papildu ienākumu. Šajā rakstā aplūkosim iespējamās nodokļu sekas, likvidētās sabiedrības dalībniekiem gūstot ienākumu no likvidācijas kvotas, kas var būtiski atšķirties gadījumos, kad dalībnieks ir fiziska vai juridiska persona.
Darba pienākumu veikšana ārpus savas mītnes valsts mūsdienās ir vispārpieņemta prakse. Darbiniekus bieži nosūta darbā uz citiem grupas uzņēmumiem ārvalstīs. Tāpat cilvēki, meklējot labākus darba piedāvājumus, īslaicīgi vai uz ilgāku laiku brauc strādāt uz ārzemēm. Šāda darbinieku pārvietošanās vienmēr jāvērtē no nodokļu tiesību aktu perspektīvas, jo uzturēšanās citā valstī var ietekmēt personas nodokļu rezidenci. Šajā rakstā – par nodokļu jautājumiem, kas var rasties Covid-19 sakarā uzlikto pārvietošanās ierobežojumu rezultātā.
Jau iepriekš esam informējuši MindLink.lv abonentus par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā uzņēmumiem, darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem saistībā ar COVID-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām. Viens no atbalsta pasākumiem darba devējiem (DD) un ņēmējiem ir dīkstāves pabalsts. Šajā rakstā – par dīkstāves pabalsta uzrādīšanu grāmatvedībā un DD ziņojuma sagatavošanu, ja darbinieks atrodas dīkstāvē.
Solidaritātes nodokli (SN) jau vairākus gadus piemēro ienākumiem, kas pārsniedz Ministru kabineta noteiktos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) griestus, kuri pērn un šogad ir 62 800 eiro gadā. Tā kā ir sākusies 2019. gada deklarāciju iesniegšanas sezona, vēlamies atgādināt, ka saskaņā ar pastāvošo regulējumu, personām, kuru ienākumi 2019. gadā pārsniedza šo slieksni, deklarācija jāiesniedz laikposmā no šā gada 1. aprīļa līdz 1. jūlijam.
Daudzās valstīs Covid-19 pandēmijas rezultātā ekonomiskā aktivitāte ir strauji samazinājusies, tādēļ tās cenšas ieviest ārkārtas nodokļu politikas pasākumus kaitējuma ierobežošanai un uzņēmumu aizsardzībai. Krīzes ietekmes mazināšanai būtiski ir reaģēt ātri. Šajā rakstā – sīkāk par nodokļu politikas pasākumiem Eiropā un Latvijā.
Jau ir sācies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) deklarācijas iesniegšanas laiks tiem, kam ienākumu apmērs 2019. gadā nepārsniedza 62 800 eiro. Lai vienkāršotu deklarācijas aizpildīšanu, veselības aprūpes nozarē tiek ieviests digitālais pakalpojums – elektroniskā kvīts (E-kvīts). Šajā rakstā par E-kvīts risinājumu, kuru kopš 2019. gada sākuši izmantot jau vairāki medicīnas pakalpojumu sniedzēji.
Līdz martam atlicis tikai viens mēnesis – strauji tuvojas gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas sezona. Šā gada 14. janvārī informējām MindLink.lv abonentus par plānotajiem grozījumiem attiecībā uz IIN deklarācijas veidlapu un aizpildīšanas kārtību. Šajā rakstā – par deklarācijas aizpildīšanas pienākumu, tās iesniegšanas un nodokļa samaksas termiņiem.
Šā gada 13. janvārī ir stājušies spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – “NN likums”), kurus Saeima trešajā lasījumā pieņēma 2019. gada nogalē. Tie definē arī administratīvos pārkāpumus nodokļu jomā un atbilstošos soda mērus. Šajā rakstā – par svarīgākajām izmaiņām, kas nodokļu maksātājiem turpmāk jāņem vērā.
Iepriekš informējām MindLink.lv abonentus, ka 2020. gada 1. janvārī beidzās likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 130. punktā noteiktais pārejas periods, kas attiecās uz 2018. un 2019. gadā saņemto dividenžu aplikšanu ar IIN pēc 10% likmes, ja dividendes tika sadalītas no peļņas, kas gūta līdz 2017. gada 31. decembrim. Šajā rakstā – par IIN piemērošanu dividendēm ar 2020. gadu.
2019. gada 5. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts projekts grozījumiem MK noteikumos Nr. 662 par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarācijām un aizpildīšanas kārtību. Projekts izstrādāts, lai pielāgotu deklarācijas veidlapu IIN likuma grozījumiem un padarītu tās aizpildīšanu saprotamāku nodokļu maksātājiem – saimnieciskās darbības veicējiem.
Šajā rakstā ir apkopota informācija par nodokļu likumu un citu tiesību aktu normām, kas jāņem vērā 2020. gadā, no darbinieka algas aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un solidaritātes nodokli (SN).
Šā gada 19. novembrī ir pieņemti un 22. novembrī stājušies spēkā grozījumi MK 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 676 par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru IIN aprēķināšanai. Šajā rakstā – par neapliekamā minimuma izmaiņām un jauno koeficientu.
Saskaņā ar IIN likuma pārejas noteikumiem 2019. gads ir pēdējais, kurā fiziskas personas saņemtajām dividendēm no peļņas, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, var piemērot samazināto IIN likmi. Šajā rakstā – par aspektiem, kam pievērst uzmanību, ja Latvijas uzņēmums šogad izmaksā dividendes fiziskām personām.
Saskaņā ar IIN likuma pārejas noteikumiem 2019. gads ir pēdējais, kurā fiziskas personas saņemtajām dividendēm no peļņas, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, var piemērot samazināto IIN likmi. Šajā rakstā – par aspektiem, kam pievērst uzmanību, ja Latvijas uzņēmums šogad izmaksā dividendes fiziskām personām.
Šā gada jūlijā VID publicēja uzziņu, kurā skaidro, kā pareizi atspoguļot informāciju darba devēja paziņojumos gadījumos, kad darba devējs veic iemaksas privātos pensiju fondos par darbinieku no saviem līdzekļiem, un gadījumos, kad tās tiek veiktas no darbinieka līdzekļiem ar darba devēja starpniecību.
Uzņēmumi šobrīd attīsta daudzas un dažādas metodes gan klientu, gan darbinieku piesaistīšanai, motivēšanai un noturēšanai. Šīs metodes parasti nozīmē arī izdevumus, kuriem savukārt jāaplēš pareiza nodokļu piemērošana. Par klientu lojalitātes pasākumu izdevumiem esam iepriekš rakstījuši šeit. Šajā rakstā – par to, kādi nodokļu jautājumi var attiekties uz īpašām atlaidēm, ko uzņēmums piešķir saviem darbiniekiem.
Iepriekš informējām par mūsu pieredzi šogad, sagatavojot 2018. gada ienākumu deklarācijas. Proti, noteiktai cilvēku grupai Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) tika automātiski aprēķināta negaidīti liela iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksa, kas radās no IIN kontā ieskaitītās solidaritātes nodokļa (SN) summas. Šajā rakstā – par Finanšu ministrijas (FM) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto viedokli.
Lai mazinātu ēnu ekonomiku, apmaiņā pret godprātīgu nodokļu nomaksu vairākas Eiropas valstis iedzīvotājiem piedāvā dažāda veida labumus, tostarp čeku loteriju, kurā par precēm un pakalpojumiem saņemtie čeki piedalās dažādu balvu izlozē. Ar šā gada 1. jūliju čeku loteriju izmanto arī Latvija.
Gandrīz 20 EEZ valstīs vairāk nekā 160 000 fizisko personu izvairās no taisnīgas vietējā ienākuma nodokļa maksāšanas, izmantojot īpašus nodokļu režīmus, kas tām pieejami, mainot savu nodokļu rezidences valsti. Cīņā par nodokļu ieņēmumiem arvien lielāks skaits dalībvalstu ievieš īpašus atbrīvojumus, lai piesaistītu turīgas un mobilas personas. Šajā rakstā – par galvenajiem secinājumiem no nesen veikta pētījuma.
Gandrīz 20 EEZ valstīs vairāk nekā 160 000 fizisko personu izvairās no taisnīgas vietējā ienākuma nodokļa maksāšanas, izmantojot īpašus nodokļu režīmus, kas tām pieejami, mainot savu nodokļu rezidences valsti. Cīņā par nodokļu ieņēmumiem arvien lielāks skaits dalībvalstu ievieš īpašus atbrīvojumus, lai piesaistītu turīgas un mobilas personas. Šajā rakstā – par galvenajiem secinājumiem no nesen veikta pētījuma.
Praksē esam vairākkārt saskārušies ar jautājumiem par nekustamā īpašuma (NĪ) īres ienākuma deklarēšanu un tam piemērojamo atviegloto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) režīmu, ja likumā noteiktais termiņš paziņošanai par īres līguma stāšanos spēkā ir pagājis. Šajā rakstā – par likumā noteiktajiem pienākumiem un tiesu praksi, kas fiziskai personai ļauj NĪ īres ienākumam piemērot IIN 10% likmi, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējam (SDV).
Atsaucoties uz fiziskas personas – Latvijas nodokļu nerezidenta – uzziņas pieprasījumu, VID skaidrojis IIN piemērošanu gadījumos, kad nerezidents atsavina kapitāldaļas vai akcijas Latvijas uzņēmumā, kurā vairāk nekā 50% aktīvu veido nekustamais īpašums Latvijā (“LV NĪ uzņēmums”). Uzziņa sniegta konkrētam nodokļu maksātājam un nav publiska, tādēļ to nevar piemērot tieši. Šajā rakstā – ieskats VID secinājumos par IIN piemērošanu līdzīgās situācijās.
Palīdzot klientiem gatavot gada ienākumu deklarācijas (“GID”), mēs saskaramies ar dažādām neskaidrībām par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” piemērošanu, kuras mēs regulāri skaidrojam ar VID. Šobrīd esam saņēmuši VID skaidrojumu par pienākumu iesniegt GID dažādās situācijās, tostarp par IIN piemaksas un GID iesniegšanas atvieglojumiem.
Uzsākoties 2018. gada ienākumu deklarāciju (GID) iesniegšanas sezonai, aktualizējas jautājums par IIN piemērošanu situācijā, ja apgādībā esošs skolēns vasaras laikā bijis nodarbināts. Jautājumu šajā sakarā ir samērā daudz, diemžēl atbildes vienkopus nav atrodamas. Šajā rakstā atbildēsim uz vairākiem aktuāliem jautājumiem, piemēram: • Kā skolēna darbs ietekmē vecāka IIN saistības? • Vai skolēns var atgūt pārmaksāto IIN un kādā apmērā? • Vai izveidojies nodokļa parāds vai pārmaksa?
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (AT) analizēja, vai personai izsniegts kredīts mājokļa būvniecībai (kopsakarā ar citiem pierādījumiem) pamato nekustamajā īpašumā (NĪ) veiktos ieguldījumus un tādējādi ļauj samazināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamo kapitāla pieaugumu. Šajā rakstā – īsi par tiesas secinājumiem.
Šā gada 26. februārī Ministru kabinets ir izskatījis likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) grozījumu projektu, un drīzumā par to plānots lemt Saeimā. Šajā rakstā – par grozījumiem, kas ietver arī nodokļu parāda samaksas termiņa pagarināšanu atsevišķām nodokļa maksātāju grupām un pienākumu maksāt IIN par ienākumu no čeku loterijas.
2018. gada nogalē un 2019. gada sākumā VID ir publicējis anonimizētas uzziņas par nodokļu piemērošanu dividenžu ienākumam. Iepriekšējā nedēļā rakstījām par vienu no tām, šonedēļ – par otru. Abas uzziņas vieno ne tikai ienākuma veids, kuram nodokļu piemērošana tiek analizēta, bet arī VID pieeja normatīvo aktu interpretācijai, neizmantojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) sniegtās iespējas analizēt veikto darījumu vai uzņēmumu grupas struktūru pēc ekonomiskās būtības. Šajā rakstā – ieskats VID secinājumos par UIN un IIN piemērošanu situācijā, kurā dividendes no Latvijas uzņēmuma 2017. gada peļņas 2018. gadā tiek iekļautas peļņā cita Latvijas uzņēmuma līmenī un turpmāk izmaksātas fiziskai personai.
Šā gada 4. janvārī VID ir sniedzis uzziņu par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” piemērošanu dividendēm, kuras fiziska persona (FP) – Latvijas nodokļu rezidents – saņem no Kiprā reģistrētas kapitālsabiedrības (CyCo). Uzziņā VID atbild uz jautājumu, kura risinājums nebija skaidri secināms no spēkā esošā tiesiskā regulējuma un pieejamās tiesību normu interpretācijas.
Arvien biežāk izskan versija, ka ES un Lielbritānija nespēs vienoties par izstāšanās noteikumiem un iespējamo pārejas periodu, kurā tās turpinās sadarbību līdzšinējo normatīvo aktu ietvaros. Šajā rakstā aplūkosim, kādas nodokļu izmaiņas piedzīvos Latvijas nodokļu rezidenti, kuri Lielbritānijā atrodas nosūtījumā vai veic algotu darbu, ja šā gada 29. martā Lielbritānija izstājas no ES bez vienošanās.
Nekustamā īpašuma (NĪ) iegāde prasa ievērojamus naudas līdzekļus, tādēļ darījuma puses nereti meklē iespējas samazināt savus izdevumus. Viens no izplatītākajiem paņēmieniem ir iegādes vērtības sagrozīšana, tomēr tas var novest pie strīda ar VID un papildu nodokļu uzrēķina, kas var pārsniegt pagātnē ietaupīto. Šajā rakstā – par to, ko nav ieteicams rakstīt pirkuma līgumā attiecībā uz NĪ iegādes vērtību.
VID ir publiskojis uzziņu, kurā skaidro nodokļu piemērošanu meitas sabiedrības dividenžu izmaksai mātes sabiedrībai un tālāk tās īpašniekam – fiziskai personai. Šī secīgā dividenžu izmaksa aptver gan 2017. gada, gan 2018. gada peļņu. Uzziņa tika pieprasīta ar mērķi noskaidrot, vai dividenžu izmaksa no 2017. gada peļņas personai radīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) saistības.
VID ir publicējis nodokļa maksātājam izsniegtu uzziņu par darba devēja apmaksāta sporta kluba abonementa klasificēšanu kā personāla ilgtspējas pasākumu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām un par pienākumu personificēt šādu izdevumu. Šajā rakstā – par uzziņā pausto un mūsu secinājumiem.
Tā kā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) regulējošajos tiesību aktos nebija precīzi definēta kārtība ienākuma noteikšanai no virtuālās valūtas pārdošanas, bija nepieciešams grozīt IIN likumu. Šajā rakstā – par IIN likuma grozījumiem, kurus otrajā lasījumā Saeima steidzamības kārtā pieņēma šā gada 13. decembrī.
Ar 2019. gada 1. janvāri ir plānotas izmaiņas Padziļinātās sadarbības programmas (PSP) darbības noteikumos, paredzot automātisku nodokļu maksātāju izvērtēšanu un iekļaušanu PSP, piešķirot tiem Bronzas, Sudraba vai Zelta statusu. Mērķis ir vienkāršot pieteikšanās procesu un PSP iekļaut arī daļu mazo un vidējo uzņēmumu, kas atbildīs noteiktiem kritērijiem.
Saskaņā ar jauno UIN likumu, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, ne visas soda naudas ir jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē. Lai gan šis jauninājums ir vērtējams pozitīvi, tas rada daudz neskaidrību par to, kādām soda naudām šo normu var piemērot. Šajā rakstā aplūkosim VID uzziņu par soda naudām autotransporta nozarē.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publicējis uzziņu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu ārvalsts uzņēmuma kompensētiem komandējuma izdevumiem darbiniekiem, kuri dodas īslaicīgos komandējumos uz Latviju. Šī uzziņa novērš darba devēju neskaidrības par limitiem, kuru ietvaros komandējuma izdevumu kompensācijas neveido ar IIN apliekamo objektu Latvijā. Šajā rakstā – par uzziņā pausto un IIN likuma normu piemērošanu.
Varētu šķist, ka pensija ir vienkāršs ienākumu veids un arī tās aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) Latvijā ir vienkārša. Šajā rakstā aplūkosim dažas nianses, kas jāņem vērā, lai par ārvalstu pensijām vai ārvalstnieka Latvijas pensiju nesamaksātu IIN dubultā.
Šis ir pēdējais raksts mūsu rakstu sērijā par ienākuma nodokļu piemērošanu virtuālajai valūtai Lietuvā. Tokens ir vienība, kas reprezentē kādu prasījuma tiesību vai lietošanas tiesību, ko var piešķirt vai iegādāties. Šajā rakstā – par tokenu emisijas mērķi un pareizu nodokļu piemērošanu to emitentiem un pircējiem.
Praksē vērojams, ka gan Latvijas, gan ārvalstu korporatīvie un privātie investori interesējas par nekustamā īpašuma (NĪ) iegādi Latvijā. Ja iepriekšējos gados investoru vidū pārsvarā bija NVS valstu pārstāvji, tad pēdējā laikā investoru profils ir dažādojies, iekļaujot ne tikai NVS, tuvākas un tālākas Ziemeļvalstis, bet arī Ķīnu un Japānu. Līdzīgas tendences ir novērojuši arī lielākie NĪ brokeri. Šo investīciju mērķi var būt dažādi, taču pārsvarā tā ir NĪ iznomāšana, sagaidot tā vērtības pieaugumu un turpmāku pārdošanu, lai saņemtu plānoto ienākumu procentu no investīcijām. Šajā rakstā – par galvenajiem nodokļu jautājumiem, ko NĪ investori analizē pirms NĪ iegādes Latvijā.
Jauno MK noteikumu normas būs piemērojamas, aizpildot jau 2018. gada ienākumu deklarāciju. Šajā rakstā – par svarīgākajām izmaiņām gada ienākumu deklarācijas (GID) aizpildīšanas kārtībā. Izmaiņas, kas skar saimnieciskās darbības veicējus, aplūkosim atsevišķā rakstā.
Šā gada 11. jūnijā Lietuvas nodokļu administrācija sadarbībā ar finanšu ministriju ir publicējusi oficiālas vadlīnijas par nodokļu piemērošanu ienākumam, kas gūts no kriptovalūtām. Šajā rakstā piedāvājam šo vadlīniju apkopojumu.
Pēc uzņēmuma finanšu rezultātu un darbinieka profesionālā veikuma izvērtēšanas darba devējs nereti izmaksā prēmiju. Saskaņā ar Darba likumu, likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” prēmija ir daļa no atlīdzības uz darba tiesisko attiecību pamata un tādējādi algas nodokļu (IIN un VSAOI) objekts. Tā kā prēmija nereti attiecas uz iepriekšējo periodu vai pat vairākiem iepriekšējiem periodiem, kad bija spēkā citas nodokļu likmes, rodas jautājumi par piemērojamām likmēm un paziņošanas kārtību. Šajā rakstā – par algas nodokļu piemērošanu esošiem un bijušiem darbiniekiem izmaksātām prēmijām.
Šā gada 9. maijā VID savā mājaslapā ir publicējis uzziņu par nodokļu piemērošanu uzņēmuma izdevumiem par ēkas remontu un telpu labiekārtošanu, nomājot nekustamo īpašumu (NĪ) no uzņēmuma īpašnieka. Šajā rakstā – par uzziņā pausto viedokli, kā arī par nodokļu piemērošanas niansēm, kas uzziņā nav ietvertas, taču būtu jāņem vērā.
Šā gada 12. jūnija Īsziņās jau rakstījām par Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas (2016/1164) normām, kuras Igaunija plāno transponēt savā Ienākuma nodokļa likumā. Izstrādājot jauno UIN likumu, Latvija ņēma vērā nepieciešamību tajā ieviest direktīvas normas, tāpēc tās jau ir spēkā ar 2018. gada 1. janvāri. Šajā rakstā – īsi par UIN likumā ieviestajām direktīvas normām.
Līdz šā gada 1. jūnijam likumā noteiktajos gadījumos uzņēmumiem vai fiziskām personām ir pienākums informēt VID par fiziskām personām 2017. gadā izsniegto aizdevumu statusu. Šajā rakstā – par to, kādos gadījumos ir jāiesniedz informatīvā deklarācija un kādu informāciju tajā norādīt.
Viens no UIN reformas jaunievedumiem, kas pievērsis darba devēju lielāko uzmanību, ir personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi. UIN likumā ir definētas izdevumu kategorijas, ko var klasificēt kā personāla ilgtspējas pasākumus, taču rodas jautājumi par likumā neminētām izdevumu kategorijām, kas palīdz motivēt darbiniekus un pēc būtības ir klasificējamas kā personāla ilgtspējas pasākumi. VID savā mājaslapā ir apkopojis atbildes uz darba devēju biežāk uzdotajiem jautājumiem par šo tēmu. Šajā rakstā – VID atbildes un mūsu secinājumi par divām izdevumu kategorijām, kas varētu būt aktuālas vairumam darba devēju – kafija un tēja darba vietā un kolektīvie pasākumi.
Iepriekš publiski pieejamā rakstā šā gada 12. janvārī izklāstījām gan mūsu, gan VID viedokli par to, kā jāpiemēro IIN ienākumam no kriptovalūtas. Tobrīd VID uzskatīja, ka ienākums no kriptovalūtas ir cita veida ienākums (neatskaitot izdevumus), kam piemēro pamatlikmi, t.i., 2018. gadā progresīvo IIN likmi. Šobrīd VID ir mainījis savu viedokli.
Ja vien tas jau nav izdarīts, Latvijas rezidentiem (un arī nerezidentiem, tomēr šis raksts domāts rezidentiem) ir pienācis laiks sagatavot un iesniegt savu gada ienākumu deklarāciju (GID) par 2017. gadu, lai aprēķinātu un samaksātu nodokli par apliekamajiem ienākumiem, par kuriem nodoklis gada laikā nav samaksāts, un lai atgūtu pārmaksāto nodokli par nepilnīgi izmantoto neapliekamo minimumu, atvieglojumiem par apgādībā esošām personām, par attaisnotajiem izdevumiem, iemaksām privātajos pensiju fondos (PPF), dzīvības apdrošināšanas prēmijām u.c.
Salīdzināt Latvijas pieredzi dažādās jomās ar Igaunijas pieredzi ir tikpat ierasts kā ik nedēļu savā e-pastā saņemt MindLink Īsziņas. Šajā rakstā esam apkopojuši informāciju par Igaunijas nodokļu objektiem un likmēm 2018. gadā – labākai izpratnei un pamatotiem secinājumiem par nodokļu slogu un it īpaši administratīvo slogu. Piemēram, Igaunija tīri labi iztiek ar vienu dienas naudas apmēru komandējumiem uz jebkuru valsti, kamēr Latvijas normatīvie akti nosaka atšķirīgas dienas naudas likmes 77 valstīm.
Nodokļu reformas ietvaros valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas kārtība nav krasi mainījusies. Šajā rakstā pievēršam uzmanību dažām niansēm, kas ir mainījušās vai varētu nebūt ierastas saistībā ar VSAOI izmantošanu par atskaitāmo izdevumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) vajadzībām.
Šajā rakstā informējam par izmaiņām fiziskās personas apgādībā esošo personu sarakstā un atvieglojumu par apgādājamiem piemērošanu 2018. gadā, kā arī piedāvājam praktiskus padomus darba devējam VID prognozētā diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanai.
Viena no svarīgākajām izmaiņām jaunajā Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā ir nosacīti sadalītā peļņa, kurā ietilpst arī ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi. Šie izdevumi ietver jaunu posteni – reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi virs 5% no uzņēmuma iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par ko budžetā samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Šajā rakstā – par to, vai priekšnodoklis par reprezentācijas un personāla ilgtspējas izdevumiem ir atskaitāms pilnībā.
Šajā rakstā apkopojam informāciju par spēkā esošo regulējumu iemaksām privātos pensiju fondos (PPF), kā arī sniedzam ieskatu regulējumā nodokļu atvieglojumiem un nodokļa ieturēšanai no personu pašu un viņu labā veiktajām naudas līdzekļu iemaksām PPF.
Iepriekšējās nedēļas rakstā informējām lasītājus par fizisko personu jauno ienākumu veidu – ienākumu no ieguldījumu konta. Šajā rakstā skaidrojam IIN likumā noteiktos kritērijus kontam, lai tas kvalificētos kā ieguldījumu konts.
Solidaritātes nodokli (SN) kopš 2016. gada piemēro ienākumiem, kas pārsniedz Ministru kabineta noteiktos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) griestus. Šāds princips saglabāsies arī šogad. Taču SN maksāšana sniegs nodokļa maksātājiem arī zināmu labumu, jo atšķirībā no iepriekšējās kārtības SN maksājumus izmantos gan veselības aprūpei, gan sociālajai apdrošināšanai, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumiem. Kopumā SN regulējums kļūs nodokļa maksātājiem labvēlīgāks. Šajā rakstā – par šo principu un SN maksātāju pienākumiem saskaņā ar jauno regulējumu.
Šā gada otrajā pusgadā regulāri informējām MindLink abonentus par izmaiņām, ko 2018. gada nodokļu reformas ietvaros likumdevējs ieviesīs IIN, VSAOI un solidaritātes nodokļa piemērošanā. Šajā rakstā ir apkopotas, mūsuprāt, svarīgākās izmaiņas.
Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem likumiem par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Mainoties likumu normām vai uzņēmuma iekšējiem procesiem, ir svarīgi pārskatīt un atjaunot iekšējo grāmatvedības kārtību. Saistībā ar UIN reformu nākamgad fundamentāli mainās pieeja nodokļa aprēķināšanai. Šajā rakstā – par visbiežāk sastopamajiem UIN objektiem, kam būtu vērts pārdomāt uzskaites principus vēl šogad.
Līdz ar citiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir paredzēti arī grozījumi saistībā ar nodokļu režīmu, kas piemērojams saimnieciskās darbības (SD) veicējiem. Grozījumi abos likumos tika izdarīti šā gada vasarā un stājās spēkā 8. augustā. Papildus 14. novembrī tika apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr. 899 ““Likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība.” Šajā rakstā – par izmaiņām IIN un VSAOI piemērošanā SD veicējiem.
Šā gada 8. augustā ir izsludināti grozījumi IIN likumā un uz otro lasījumu Saeimā 22. novembrī tiek virzīti papildu grozījumi, kas ievieš izmaiņas IIN piemērošanā 2018. gada reformas ietvaros. Tāpat šā gada 14. novembrī Ministru kabinets ir atbalstījis grozījumus IIN likuma skaidrojošajos MK noteikumos Nr. 899. Šajā rakstā – par svarīgākajiem aspektiem, kas jāņem vērā darba devējiem un algu grāmatvežiem, lai sagatavotos izmaiņām algu aprēķināšanas kārtībā.
Iepriekšējās Īsziņās informējām par PVN korekcijām saistībā ar nomaksas pirkuma (līzinga) līguma pārtraukšanu un preces (līzinga objekta) nozagšanu (bojāeju). Šajā rakstā – par korekcijām citos gadījumos, piemēram, kad aprēķinātā PVN vai atskaitītā priekšnodokļa korekcija veicama, piešķirot vai saņemot atlaides, atgriežot saņemto vai saņemot atpakaļ samaksāto avansu, norakstot preču zudumus, kas pārsniedz plānotos, atgūstot zaudēto parādu, kā arī darījumos ar nekustamo īpašumu.