Madara Hmeļevska

Vecākā konsultante nodokļu konsultāciju nodaļā, PwC Latvija

Irēna Arbidāne

Direktore nodokļu konsultāciju nodaļā, personāla un organizāciju pārveides pakalpojumu vadītāja Baltijā, PwC Latvija

2021. gada 9. decembrī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja Saeimai grozīt likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), papildinot neapliekamo ienākumu veidus ar ienākumu no Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktajā kārtībā atsavinātā zemesgabala, ja tas bijis īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem. Grozījumi tika atbalstīti pirmajā lasījumā šā gada 20. janvārī. Uz otro lasījumu tika iesniegti dažādi papildu priekšlikumi grozīt arī citus IIN likuma pantus, tostarp tādi, kas sekmētu Latvijas kapitāla tirgus attīstību. Šajā rakstā apkopojam būtiskos priekšlikumus.

Ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) procentu ienākums

Viens no ierosinājumiem ir piemērot 3% IIN nerezidentam izmaksātajam procentu ienākumam un tam pielīdzināmam ienākumam, ja vienlaikus izpildās šādi četri kritēriji:

1. ienākuma izmaksātājs ietur IIN izmaksas vietā;
2. šo ienākumu ir izmaksājis Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs (rezidents) par tādu finanšu instrumentu, kura sākotnējo izvietošanu veicis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzīts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs;
3. saņēmējs ir citas ES/EEZ valsts rezidents;
4. šis finanšu instruments nav iekļauts publiskajā apgrozībā.

Ierosinājuma iesniedzēja ieskatā spēkā esošais Latvijas kapitāla tirgus regulējums diskriminē ārvalstu privātos investorus (fiziskās personas), jo tas paredz ieturēt 20% IIN no procentu maksājumiem, kamēr juridiskās personas no līdzvērtīga nodokļa ir atbrīvotas. Priekšlikumā norādīts, ka šī diskriminācija netiešā veidā ierobežo ES/EEZ privāto investoru piekļuvi Latvijas kapitāla tirgum.

Īpaši noteikumi ienākuma no ieguldījumu konta noteikšanai

Saistībā ar ieguldījumu kontu ir ierosināti vairāki IIN likuma 11.¹³ panta papildinājumi, kas precizē ziņošanas pienākumu: kuros gadījumos ieguldījumu konta paziņošanu VID veic pakalpojumu sniedzējs un kuros – pats nodokļa maksātājs. Ir ierosināts arī skaidrāks regulējums konta atzīšanai VID, ietverot arī gadījumus, kad nodokļa maksātājs sniedzis neprecīzas norādes par ieguldījumu konta informāciju vai pakalpojumu sniedzējs VID ziņošanas pienākumu veicis novēloti.

Apkopojot 11.¹³ panta papildināšanas ierosinājumus, saredzam iespēju VID izstrādāt jaunu vai papildinātu metodisko materiālu, kas precizē likumdošanā iestrādāto regulējumu, nevis faktiski grozīt IIN likumu.

Viens no ierosinājumiem, kas IIN likumā būtu jauns, paredz nodokļa maksātāja iespēju pārliecināties, kuri no viņa rīcībā esošajiem kontiem jau ir reģistrēti ieguldījumu konta statusā.

Tā kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš izskatīšanai otrajā lasījumā ir beidzies, turpināsim sekot līdzi tālākajai minēto ierosinājumu virzībai Saeimā.