MindLink lasītājus vairākkārt esam informējuši par jauno Grāmatvedības likumu, kurš stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, kā rezultātā tiks mainīti vai izdoti jauni saistošie noteikumi. Šajā rakstā – par jaunajiem MK noteikumiem Nr. 590 (“MK 590”), kuri skaidros, kā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, izbeidzot tā darbību. MK 590 ir izdoti saskaņā ar jaunā Grāmatvedības likuma 21. panta trešo daļu un aizstāj MK noteikumus Nr. 583.

Lai mazinātu Covid-19 ietekmi uz tautsaimniecību, valdība atbalsta privāto sektoru ar dažādiem pasākumiem, kas finansiāli palīdz uzņēmumiem daļēji segt īstermiņa zaudējumus. Tomēr uzņēmumiem šobrīd ir ļoti svarīgi saredzēt nākotnes izaugsmes iespējas, kas bieži vien tiek sasaistīts ar finansējuma pieejamību attīstībai, uzlabojumiem un jaunu tirgu apgūšanai.

Papīra dokumenti – rēķini un pavadzīmes – mēdz pazust vai grāmatvedībā tiek iesniegti ar nokavēšanos, kas noved pie neprecizitātēm grāmatvedībā un nodokļu deklarācijās, kā arī kavētiem maksājumiem. Obligātie elektroniskie dokumenti varētu novērst šos trūkumus.

Šā gada 12. oktobrī Ministru kabinets (MK) izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu,” nosakot elektronisko attaisnojuma dokumentu un e-rēķinu obligātu lietošanu ne vēlāk kā 2025. gadā. E-rēķinu izmantošana būs obligāta apritē starp komersantiem (B2B) un starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm (B2G).
 

Iepriekš jau esam rakstījuši par jauno Grāmatvedības likumu, kas pieņemts šā gada 10. jūnijā un stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra, kā rezultātā spēku zaudēs likums “Par grāmatvedību” un saistošie 2003. gada 21. oktobra MK noteikumi Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (MK 585). Stājoties spēkā jaunajam Grāmatvedības likumam, paredzēts izstrādāt un izdot jaunus MK noteikumus “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi.” Šajā rakstā – par noteikumu projekta saturu un ieviešanas termiņiem.

Šā gada 12. augustā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (“Likums”). Kaut arī grozījumi vēl jāskata Ministru kabinetā un jāapstiprina Saeimā, atsevišķi precizējumi būtu piemērojami, jau gatavojot gada pārskatu par 2021. gadu.

"PwC’s Academy" uzsāk jauno mācību sezonu, kurā ikvienam interesentam tiešsaistē neatkarīgi no tā, vai atrodaties Latvijā vai ārvalstīs, piedāvājam iespēju apgūt vērtīgas zināšanas par nodokļiem un citām aktuālām uzņēmējdarbības tēmām.

Vairākkārt esam rakstījuši par PVN piemērošanu tālpārdošanai un jaunajiem PVN vienkāršošanas režīmiem One Stop Shop (“OSS”) un Import One Stop Shop (“IOSS”), kas ļauj reģistrēties PVN vajadzībām vienā ES dalībvalstī, lai samaksātu PVN par preču tālpārdošanu patērētājiem, kas atrodas visās dalībvalstīs. Šajā rakstā apskatīsim, kādi citi nodokļu vai administratīvie pienākumi var rasties citā dalībvalstī, nodarbojoties ar pārrobežu e-komerciju.

Ar 2022. gada 1. janvāri jaunais “Grāmatvedības likums” aizstās pašlaik spēkā esošo 1992. gada likumu “Par grāmatvedību.” Viens no jaunā likuma ieviešanas aspektiem bija aktualizēt informāciju par grāmatvedības attaisnojuma dokumentu glabāšanu. 

Iepriekš rakstījām par jauno UIN likuma regulējumu attiecībā uz avansa maksājumiem, kas veikti kā priekšapmaksa par pakalpojumu vai preci. Šajā rakstā – par atšķirībām UIN piemērošanā avansa maksājumiem atkarībā no maksājuma brīža un par turpmākajiem soļiem debitoru parādu norakstīšanas gadījumā.

Šajā rakstā – par izmaiņām autoratlīdzības režīmā, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā un būs piemērojams līdz šā gada beigām, kā arī citām atlīdzības saņemšanas iespējām autoriem. Rakstā ir apkopotas arī praktiskas nianses un administratīvie pienākumi gan atlīdzības izmaksātājam, gan saņēmējam – Latvijas nodokļu rezidentam.

Ikvienam uzņēmumam jābūt grāmatvedības organizācijas dokumentam jeb politikai, kas nosaka precīzus grāmatvedības uzskaites principus, pārskatu sagatavošanas noteikumus un iekšējo dokumentu aprites organizāciju. Politikai jāatbilst katra uzņēmuma darbības veida specifikai.
 

Iepriekš esam rakstījuši par UIN piemērošanu maksājumiem nerezidentiem, no kuriem atbilstoši UIN likuma 5. panta noteikumiem jāietur nodoklis. Šajā rakstā detalizētāk aplūkots visizplatītākā maksājuma veida – vadības un konsultatīvo pakalpojumu maksas – normatīvais regulējums, piemēri un attaisnojuma dokumenti grāmatvedībā.

No 2021. gada 1. jūlija Latvijā tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (“VSAOI”). Saeimas opozīcija, kā arī vairākas uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas atklātā vēstulē deputātiem lūdza atlikt minimālo iemaksu sistēmas ieviešanu līdz brīdim, kad ekonomika būs atguvusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem. Neraugoties uz publiski pausto kritiku, 1. jūlijā tomēr stājās spēkā jaunais režīms. Šajā rakstā aplūkoti gadījumi, kad pašnodarbinātai personai ir tiesības nepiemērot minimālo VSAOI saviem ienākumiem, savlaicīgi vēršoties ar šādu lūgumu VID.

Tuvojoties vasarai, visos uzņēmumos aktuāla kļūst tēma par atvaļinājumu un darbinieku aizvietošanu. Uzņēmumu grāmatvedība ir viena no nodaļām, kas saņem dažādus jautājumus un apstiprinājumus un no kuras sagaida tūlītēju rīcību, lai tiktu nodrošināta uzņēmējdarbības nepārtrauktība. Visiem grāmatvedības jomā strādājošiem ir zināma situācija, ka grāmatvedis atvaļinājumu nevar ņemt mēneša slēgšanas laikā, pārskatu nodošanas laikā un algu aprēķināšanas laikā. Kad tad lai grāmatvedis dodas atvaļinājumā? Šajā rakstā – par iespējamiem risinājumiem.