Interneta portāli kalpo kā uzņēmumu vizītkarte, tādēļ ir svarīgi nodrošināt netraucētu informācijas pieejamību un apmaiņu. Lai garantētu maksimālu pieejamību un optimālu darbību, izmanto ar MI automatizētu interneta portālu monitorēšanu, kas ļauj izsekot tīmekļa vietņu un pakalpojumu veiktspējai, savlaicīgi identificējot un proaktīvi novēršot iespējamās problēmas.
Mainīgais atalgojums ir būtisks instruments, kuru uzņēmumi izmanto, lai motivētu darbiniekus, sasniegtu biznesa mērķus un veicinātu uz rezultātiem orientētu kultūru. Tas kļūst arvien populārāks arī Latvijā un Baltijā, kur uzņēmumi meklē veidus, kā elastīgi reaģēt uz tirgus izmaiņām un vienlaikus noturēt talantus.
Darbinieka neierašanās darbā var būt iemesls darba līguma uzteikumam. Ko darīt, ja darba devējs nav noteicis konkrētu darba veikšanas vietu? Vai tas var ietekmēt uzteikumu? Tiesu praksē (2025. gada 20. maijs) ietvertas atbildes, kas palīdz saprast atlaišanas procesa nianses šādā gadījumā.
Gatavojoties e-rēķinu obligātajai ieviešanai no 2026. vai 2027. gada, Latvijā pieaug interese gan par e-rēķinu operatoru lomu, gan par attiecīgo tiesisko ietvaru Latvijas Republikā (LR). Lai gan normatīvais regulējums vēl ir fragmentārs, uzņēmumiem jau šodien ir jāspēj izvērtēt pakalpojumu sniedzēju piedāvājumu un tehnisko atbilstību, lai savlaicīgi sagatavotos pārmaiņām. Šajā rakstā aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar e-rēķinu operatoriem LR un atbilstoša sadarbības partnera izvēli.
Valsts nodevas samaksa ir neizbēgama tiesvedības procesa sastāvdaļa, lai neteiktu, ka tā ir procesa ierosināšanas obligātais priekšnosacījums. Tās apmēru regulē Civilprocesa likums (turpmāk – “CPL”), un tā ir atkarīga no prasījuma summas. Nereti valsts nodevas apmērs atturēja iespējamo prasītāju no prasības celšanas. Turklāt, līdz šim juridiskajām personām bija liegta iespēja lūgt tiesu samazināt vai atlikt valsts nodevas samaksu, kas, piemēram, finanšu grūtībās nonākušajam uzņēmumam nozīmēja nespēju pienācīgi aizstāvēt savas tiesības tiesā.
Grozījumi, kuri stājās spēkā 2025. gada 1. aprīlī, tika izstrādāti, lai izpildītu vairākus Satversmes tiesas spriedumus, un galvenokārt saistībā ar valsts nodevas aprēķināšanu un apmēra noteikšanu, kā arī, lai privāto tiesību juridiskai personai piešķirtu tiesības lūgt atbrīvojumu no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, kā arī tiesas izdevumu samaksas atlikšanu. Šajā rakstā vairāk tiks akcentēti grozījumi, kas saistīti ar valsts nodevas apmēra noteikšanu un nodevas apmaksu. Tie būtiski izmainīja gan nodevas apmēru, gan tās aprēķināšanas kārtību padarot to skaidrāku. No iepriekšējā CPL 34. pantā iekļautā regulējuma, kas noteica nodevas apmēru un aprēķinu kārtību, pāri nav palicis gandrīz nekas.
SAFE (Security Action for Europe) ir Eiropas Savienības finanšu instruments, kas izveidots, lai sniegtu finansiālu atbalstu dalībvalstīm, ļaujot tām veikt steidzamas un būtiskas publiskas investīcijas Eiropas aizsardzības rūpniecības atbalstam. Šis instruments ir daļa no ES atbildes uz būtiski pasliktinājušos drošības situāciju Eiropā, un tas paredz stiprināt Eiropas Aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi (EDTIB), veicinot kopīgus iepirkumus, palielinot ražošanas kapacitāti un samazinot atkarību no ārējiem piegādātājiem. SAFE ietvaros paredzēts piešķirt līdz 150 miljardiem eiro kā izdevīgus, ilgtermiņa aizdevumus, balstoties uz dalībvalstu nacionālajiem aizsardzības investīciju plāniem. SAFE stājās spēkā 2025. gada 29. maijā.
SAFE paredz atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) SAFE ietvarā noslēgtiem līgumiem. Par to šajā rakstā.
2025. gada 21. maijā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskoja informatīvo ziņojumu “Par strukturētu elektronisko rēķinu ieviešanas gaitu”, kurā rosināts pārcelt obligāto e-rēķinu ieviešanu komersantu savstarpējos darījumos (B2B) no 2026. gada 1. janvāra uz 2027. gada 1. janvāri, paredzot brīvprātīgas lietošanas iespējas jau no 2026. gada marta. Šīs izmaiņas ir pamatotas ar vairākiem kritiskiem aspektiem, kuri saistīti ar tehnisko gatavību, digitālo prasmju trūkumu un nepietiekamu sagatavošanās laiku.
Eiropas Savienība (ES) uzsāk vienu no nozīmīgākajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas modernizācijām kopš PVN direktīvas ieviešanas. Pārmaiņu katalizators ir “PVN digitālajā laikmetā” (ViDA) regulējuma pakete, kas būtiski ietekmēs uzņēmējdarbības vidi visā ES. Reaģējot uz šo izšķirošo likumdošanas posmu, 2025. gada 21. martā tika sasaukta ES PVN komitejas ārkārtas 126. sapulce, lai sniegtu dalībvalstīm skaidrojumu un norādes par plānoto reformu praktisko īstenošanu — īpaši attiecībā uz elektronisko rēķinu izrakstīšanu un digitālo pārskatu sniegšanu.
Finanšu speciālistiem — grāmatvežiem, finanšu direktoriem un uzņēmumu vadītājiem — ir būtiski izprast šīs sapulces secinājumus un to ietekmi uz normatīvo vidi. Šajā rakstā sniegta sīka analīze par galvenajiem juridiskajiem aspektiem, politikas virzieniem un darbībām, kuras uzņēmumiem jāveic, lai nodrošinātu atbilstību un saglabātu konkurētspēju.
Kas lēni nāk, tas labi nāk. Tā varētu teikt par jaunajiem grozījumiem Latvijas transfertcenu regulējumā, kas šoreiz ir pretimnākoši tieši nodokļu maksātājiem (turpmāk – “NM”). Ir stājušies spēkā grozījumi, ka turpmāk vietējo transfertcenu dokumentāciju drīkstēs sagatavot arī angļu valodā. Šajā rakstā - par jaunajiem grozījumiem, to piemērošanas niansēm un arī iespējamajiem izaicinājumiem.
Nodokļu autoritāte atkārtoti aktualizējusi jautājumu par autentificēšanās kārtību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), ievērojot valsts informācijas sistēmu drošības politiku un digitālās transformācijas pamatnostādnes. Šajā rakstā - par ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 7 “Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi” (MK noteikumi Nr.7)
NIS2 (Network and Information Security Directive) ir Eiropas Savienības direktīva, kuras mērķis ir stiprināt kiberdrošību visā ES, īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un būtiskiem pakalpojumiem. Latvijā šī direktīva ir transponēta nacionālajā likumdošanā, pieņemot Nacionālo kiberdrošības likumu (NCL). Šobrīd uzņēmumiem būtu jābūt skaidrībai par savu statusu (ir vai nav NCL subjekts) un jāreģistrējas līdz 2025. gada 1. aprīlim Nacionālajā kiberdrošības centrā (NKC). Organizācijām ir jāieceļ kiberdrošības vadītājs un jāiesniedz pirmais pašvērtējuma ziņojums līdz šī gada 1. oktobrim un jāsāk ziņot par kiberdrošības incidentiem no šī gada 1. jūlija.
Viens no galvenajiem nosacījumiem sekmīgai uzņēmumu grupu darbībai un attīstībai ir pietiekams finansējums. Tomēr nav vienota vispārpieņemta modeļa, kā vislabāk finansēt grupas uzņēmumu saimniecisko darbību. Dažkārt aizdevēja un aizņēmēja funkcijas grupas uzņēmumu finansēšanā var pildīt viens un tas pats uzņēmums (kases uzņēmums vai turētājs), kas piesaista trešo pušu finansējumu un piešķir finanšu līdzekļus pārējiem daudznacionālās uzņēmumu grupas dalībniekiem. Šādos apstākļos kases uzņēmums veic centralizētu kases darbību grupas ietvaros. Izvērtējot transfertcenu noteikšanas jautājumus, būtiski ir precīzi definēt darījuma robežas un detalizēti izvērtēt kases uzņēmuma īstenotās funkcijas un aktivitātes. Šajā īsziņā tiek aplūkots kases funkcijas process un mērķis, kā arī sniegti norādījumi par kases turētāja sniegtā pakalpojuma cenas noteikšanu.
Komerctiesiskajā apritē mēdz būt gadījumi, kad, konstatējot iegādātās lietas trūkumus, pircējs vēlas atcelt līgumu vai piedzīt zaudējumus. Tomēr ne vienmēr, pircējaprāt, konstatējamie lietas trūkumi par tādiem tiešām uzskatāmi. Turklāt jāievēro, ka pircējam (komersantam) ir jāveic zināmas darbības, lai, atbilstoši konstatējot lietas trūkumus, nezaudētu tiesības uz zaudējumu atlīdzību vai līguma atcelšanu. Vairāk par minēto – šajā rakstā.
Latvijā bieži runā par dzimumu līdztiesības progresu, tomēr realitāte ir skarbāka. Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā dzimumu atalgojuma vienlīdzības ziņā, un plaisa starp vīriešu un sieviešu algām diemžēl pieaug. Kamēr ES vidējā dzimumu atalgojuma plaisa 2023. gadā bija 12%, Latvijā šis rādītājs sasniedza 19%, pasliktinot valsts pozīciju (2022. gadā - 17,1%) un ierindojoties pēdējā vietā starp visām 27 dalībvalstīm. Citiem vārdiem sakot, par katru eiro, ko Latvijā nopelna vīrietis, sieviete saņem tikai 81 centu.
Digitālā transformācija publiskajā un privātajā sektorā strauji attīstās, un viens no tās centrālajiem elementiem ir dokumentu aprites digitalizācija. 2025. gada 17. aprīlī Finanšu ministrija (FM) iesniedza publiskai apspriešanai grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, lai pielāgotu to Grāmatvedības likumā noteiktajām prasībām par strukturēto elektronisko rēķinu jeb e-rēķinu noformēšanu. Šīs izmaiņas ir nozīmīgs solis ceļā uz pilnībā digitalizētu un efektīvu grāmatvedības un nodokļu administrēšanas sistēmu Latvijā.
