2021. gada decembrī ES Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta direktīva par starptautiskas uzņēmumu grupas publiska pārskata par katru valsti (Country-by-Country Report jeb CbCR) sagatavošanu. Līdz 2023. gada 22. jūnijam dalībvalstīm bija pienākums direktīvu ieviest savos normatīvajos aktos. Šajā rakstu sērijā detalizēti aplūkosim Latvijas un citu dalībvalstu progresu, kā arī pētīsim, kāda ir direktīvas tapšanas vēsture, mērķi, potenciālie ieguvumi un izaicinājumi nodokļu maksātājiem (NM).
Ministru kabineta rīcībā saskaņošanas procesā pašlaik atrodas likumprojekts, kurš paredz vairākus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā. Lai arī likumprojekts vēl nav nodots izskatīšanai Saeimai un tajā var tikt veikti papildu precizējumi, iesakām laikus iepazīties ar plānotajām izmaiņām, kas būtiski ietekmēs likuma subjektus, kuri veic ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumus, un juridiskos veidojumus, tostarp trastus.
Līdz ar Zinību gada sākumu atveram reģistrāciju “Nodokļu pamatkursa” 16. sezonai. Tā ir Latvijas PwC speciālistu izveidota mācību programma, kas pulcē dalībniekus ar dažādu sagatavotības līmeni, lai augsti kvalificētu un pieredzējušu lektoru vadībā apgūtu zināšanas par Latvijas nodokļu sistēmu un nodokļu pareizu piemērošanu. Programmu ir absolvējuši vairāk nekā 1100 dažādu uzņēmumu pārstāvju un fizisko personu, kas vēlējās vairot izpratni un nostiprināt zināšanas nodokļu jautājumos.
Pašreizējais Latvijas transfertcenu (TC) regulējums stājās spēkā nu jau tālajā 2018. gadā, ienesot izmaiņas gan TC dokumentācijas (TCD) struktūrā, gan būtiskuma sliekšņos, kuri uzliek pienākumu nodokļu maksātājam (NM) sagatavot noteiktas formas TCD. Lielai daļai NM joprojām aktuāls ir jautājums, kā pareizi aprēķināt kontrolēta finanšu darījuma summu, no kuras gadījumos, kad NM nav cita veida kontrolētu darījumu, ir atkarīgs pienākums sagatavot vai sagatavot un iesniegt noteiktas formas TCD. Šajā rakstā aplūkosim kontrolēta darījuma summas (KDS) noteikšanas kārtību dažādu veidu finanšu darījumiem saskaņā ar Latvijas TC regulējumu un starptautiskiem normatīvajiem aktiem, pievēršot uzmanību Latvijai līdzīgāko ekonomiku – Lietuvas un Igaunijas – praksei.
Saskaņā ar UIN likumu uzņēmumiem katra taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē jāiekļauj ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, ja tādi radušies uzņēmuma darbībā. Tā kā taksācijas periods ir viens mēnesis, bieži rodas jautājums par periodu, kurā izdevumi jādeklarē. Šajā rakstā – par četrām dažādām situācijām.
Tirgos, kur uzņēmējdarbības prasības pieaug un konkurence kļūst arvien intensīvāka, uzņēmumi meklē iespējas optimizēt savus resursus un saglabāt konkurētspēju. Ārējo grāmatvežu izmantošana ir risinājums, kas sniedz daudzas priekšrocības, taču vienlaikus rada izaicinājumus un riskus. Šajā rakstā mēs plašāk aplūkosim ārējo grāmatvežu sniegtās priekšrocības un trūkumus, lai palīdzētu uzņēmumiem labāk izprast šo iespēju un pieņemt informētu lēmumu par šādu pakalpojumu izmantošanu.
Arvien biežāk starptautiskas uzņēmumu grupas (SUG) uzņēmumi iesaistās kopprojektos, slēdzot izmaksu ieguldījuma vienošanos (cost contribution arrangement – CCA).
Šābrīža ekonomiskie izaicinājumi – augstā inflācija, resursu trūkums, nepieciešamība uzlabot rentabilitāti – nostāda pasaules uzņēmumus dilemmas priekšā: vai nu motivēsim darbiniekus turpināt darbu uzņēmumā ar algas pielikumu un tad teiksim ardievas peļņai, vai arī atcelsim savus darba samaksas un papildu labumu palielināšanas plānus un tad zaudēsim kvalificētus darbiniekus. Šīs dilemmas dēļ daudzi uzņēmumi sāk apsvērt efektīvākus darba devēja finansiālā atbalsta veidus ar zemu nodokļu nastu vai vispār bez nodokļiem, piemēram, neapliekamus papildu labumus. Šajā rakstā – par neapliekamiem labumiem un citiem noderīgiem rīkiem, ko darba devēji var izmantot savu darbinieku atbalstīšanai Baltijas valstīs.
Uzņēmuma pastāvēšanas laikā bieži vien notiek pārmaiņas gan pašā uzņēmumā, gan valsts ekonomikā un likumvidē. Reorganizācijas kārtība kādu laiku nav būtiski mainīta. Šā gada 1. jūnijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kuri paredz izmaiņas komercsabiedrību nacionālās un pārrobežu reorganizācijas kārtībā. Grozījumi ir diezgan apjomīgi, tāpēc šajā rakstā aplūkojam tikai atsevišķus aspektus, kas attiecas uz nacionālās reorganizācijas kārtības izmaiņām.
Pēdējos 100 gados pasaule ir krasi mainījusies, jo sabiedrību ir ietekmējis gan tehnoloģiskais progress, gan demokrātijas principi, padarot to atvērtāku, iecietīgāku un līdztiesīgāku. Lai gan šīs lietas virzās uz priekšu, joprojām pastāv sociāli izaicinājumi, kas mums jārisina. Dzimumu līdztiesības trūkums vēl aizvien ir relatīvi stabila parādība, lai gan sievietes ir ieguvušas tādas pašas tiesības kā vīrieši. Lai cīnītos par līdzvērtīgu darba samaksu visā pasaulē, sociālie uzņēmēji 2010. gadā nodibināja EQUAL-SALARY Foundation. Viegli saprotamā valodā šī bezpeļņas organizācija prezentē datus no Starptautiskās darba organizācijas globālā atalgojuma pārskata par 2018./2019. gadu, kurā norādīts, ka pasaulē sievietes par savu darbu saņem vidēji par 20% mazāk nekā vīrieši. Ņemot vērā EQUAL-SALARY Foundation gada pārskata publicēšanu, šajā rakstā apkopotas galvenās atziņas.
Šā gada 13. jūlijā Ministru kabinets apstiprināja un izdeva jaunus MK noteikumus Nr. 407, kas regulē ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanu, lai veicinātu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību. Apstiprinātais kopējais finansējums atbalsta programmai, ko ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), ir 73,38 milj. EUR.
Šā gada 17. maijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM). Šo tā saukto “oglekļa nodokli” piemēros jau ar šā gada oktobri, un 2024. gada janvārī OIM subjektiem būs pienākums iesniegt pirmos OIM ziņojumus. Paredzēts, ka oglekļa emisijas sertifikāti būs jāpērk ar 2026. gadu. Šajā rakstā detalizēti skaidrojam, uz kuriem uzņēmumiem attieksies OIM.
Nereti pavadām daudz laika Microsoft Office vidē, veidojot un formatējot prezentācijas, rakstot e-pastus un atskaites. Līdz ar mākslīgā intelekta (MI) ienākšanu biznesa vidē šādiem darbiem varēs atvēlēt arvien mazāk laika. Iepriekš jau aplūkojām vienu no vispopulārākajiem MI rīkiem – ChatGPT un GPT-4, tā darbības principus, izmantošanas iespējas un ierobežojumus (raksts par GPT-4 šeit). Šajā rakstā turpināsim ekskursiju jauno tehnoloģiju pasaulē, aplūkojot vienu no vadošajiem MI veidotājiem tieši darba vajadzībām – Microsoft – un tā pavisam jauno MI asistentu Microsoft 365 Copilot.
Neraugoties uz pasaules ekonomikas izaugsmes tempa ievērojamu samazināšanos, turpinās darbinieku masveida migrācija no vienas darba vietas uz citu, liecina nupat publicētās PwC darbaspēka aptaujas “Hopes and Fears” rezultāti. Aptaujā piedalījās teju 54 000 darba ņēmēju 46 valstīs.
Katrs ceturtais (26%) respondents norāda, ka nākamajos 12 mēnešos plāno mainīt darbu (pieaugums no 19% pērn). To aptaujāto darbinieku vidū, kuri minēja, ka noteikti plāno mainīt darbu, ir gan darbinieki, kas jūtas pārstrādājušies (44%), gan darbinieki, kuriem ekonomisko procesu ietekmē kļuvis grūti nomaksāt ikmēneša rēķinus (38%). Būtiskas bažas darbiniekiem rada arī organizācijas kultūras jautājumi, tostarp uzņēmuma mērķi un iekļaujoša darba vide. Nodarbinātie, kuri plāno pārmaiņas savā profesionālajā karjerā, ir pesimistiskāk noskaņoti par tiem, kuri šobrīd izmaiņas neplāno, proti no respondentiem, kuri atklāj, ka plāno mainīt darbu, mazāk nekā puse (47%) norāda, ka darbs viņiem sniedz gandarījumu (salīdzinot ar 57% aptaujāto, kuri neplāno mainīt darbavietu) un ir skeptiskāki par savu spēju demonstrēšanu darba vietā (51% pret 59%).
