Uzņēmuma iegādes darījuma (share deal) kontekstā lielu daļu iegādes izmaksu parasti finansē, piesaistot ārējos līdzekļus, t.i., aizņemoties finansējumu. Parasti akcionāra izsniegta aizdevuma atmaksu neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu noteikumiem (plašāk par to mūsu rakstā UIN reforma: aizdevumi saistītām personām).
Elektroniski strukturēti rēķini jeb e-rēķini kļūst arvien populārāki starptautiskā mērogā gan komersantu starpā (“B2B”), gan starp komersantiem un valsts vai pašvaldību iestādēm ("B2G"). Tie pakāpeniski aizstāj vecmodīgos papīra rēķinus un PDF rēķinus. Pēdējos gados ES dalībvalstis ir strādājušas pie e-rēķinu ieviešanas – arī Latvijas likumvidē paredzēts ieviest obligātu e-rēķinu apmaiņu B2G segmentā jau nākamgad un B2B segmentā no 2026. gada.
Apmierinot prasību pilnībā par zaudējumu un tiesāšanās izdevumu piedziņu 212 040,63 eiro apmērā, noslēgusies civillieta PwC Legal klienta strīdā ar kādu SIA par zaudējumu, tostarp atrautās peļņas, piedziņu. Prasītāja intereses lietā pārstāvēja PwC Legal zvērināta advokāte Nataļja Puriņa.
Ir noslēdzies pirmais revīzijas gads, kopš apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošinātāju filiāļu gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanā piemērots starptautiskais finanšu pārskatu standarts Nr. 17 “Apdrošināšanas līgumi” (17. SFPS) ar būtiskiem grozījumiem. Jaunā vērtēšanas pieeja ienākumiem no apdrošināšanas līgumiem ir pārveidojusi nodokļu maksātāju (NM) uzskaiti, ietekmējot arī transfertcenu (TC) politiku. Tā kā 2023. finanšu gada TC dokumentācijas obligātās iesniegšanas termiņš vairs nav aiz kalniem, ir laiks izvērtēt 17. SFPS ietekmi uz apdrošinātāju darījumiem ar saistītām personām.
Ilgtspēja ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem jautājumiem mūsdienu uzņēmējdarbības vidē, un uzņēmumiem jāpielāgojas arvien stingrākām prasībām attiecībā uz atbildīgu un pārredzamu darbību. Eiropas Savienība (ES) ir spērusi būtiskus soļus, lai uzlabotu uzņēmumu ilgtspējas ziņošanas standartus, ieviešot Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu (Corporate Sustainability Reporting Directive – CSRD). Tā paredz plašāku ziņošanas prasību loku un detalizētākas vadlīnijas, kuras uzņēmumiem palīdz nodrošināt pilnīgāku un precīzāku informāciju par to ietekmi uz vidi, sabiedrību un pārvaldību, kā arī iezīmē kritērijus uzņēmumiem, kam ir pienākums ziņot par savu ilgtspējas praksi.
Ar šo rakstu aizsākam jaunu rakstu sēriju par valsts atbalsta tēmu. Valsts atbalsts ir rīks, kuru pašvaldības un citas publiskās personas izmanto, lai veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi un atbalstītu uzņēmējdarbību. Šajā rakstā aplūkosim galvenos valsts atbalsta principus, kurus ir būtiski zināt ikvienam uzņēmumam, jo saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas praksi, ikvienam uzņēmumam jārīkojas kā rūpīgam saimniekam un pašam jāspēj noteikt, vai saņemtais valsts atbalsts ir likumīgs. Vai zinājāt, ka patiesībā valsts atbalsts ir aizliegts un atļauts tikai izņēmuma gadījumos?
2022. gada novembrī Eiropas Savienībā (ES) tika pieņemta Direktīva 2022/2381 par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotētu uzņēmumu valdes locekļu vidū kā būtisks solis ceļā uz dzimumu līdzsvaru uzņēmumu pārvaldībā. Publiskajā telpā to dēvē arī par “sievietes valdē” direktīvu, kas var radīt maldīgu priekšstatu, ka valdes sastāvā turpmāk jāieceļ tikai sievietes. Raksta nolūks ir kliedēt šo mītu un pastāstīt sīkāk par direktīvas mērķiem. Latvijai direktīva jāpārņem savā nacionālajā tiesību sistēmā līdz šā gada 28. decembrim, tādēļ jau pavisam drīz varēsim iepazīties ar nacionālo tiesību aktu projektu, par ko uzrakstīsim raksta turpinājumā.
Pērn 22. novembra Īsziņā informējām, ka tad, ja Latvijas uzņēmums veic darījumus ar nesaistītiem darījuma partneriem, kas atrodas, ir izveidoti vai nodibināti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās (“ārzonās”), kuru sarakstā ar 2023. gada 1. jūliju ietilpst arī Krievija, Latvijas uzņēmumam var rasties pienākums sagatavot un iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vietējo un globālo dokumentāciju, kas apraksta Latvijas uzņēmuma un grupas veiktajos kontrolētajos darījumos piemēroto transfertcenu (TC) noteikšanas metodoloģiju. Latvijas nodokļu maksātāji (NM), kam rodas šāds pienākums, saskaras ar vairākām grūtībām, gatavojot TC dokumentāciju, jo veikto darījumu TC analīzi ierobežo informācijas trūkums par nesaistīto darījuma partneri. Šajā rakstā – sīkāk par šīm grūtībām un iespējamiem risinājumiem.
Mūsdienās bieži runā par ESG vai ilgtspēju, ko cilvēki sākotnēji vairāk saistīja ar vidi un klimata pārmaiņām. Pēdējā laikā īpaši aktualizējusies arī ESG sociālo jautājumu komponente un pārvaldības komponente, runājot, piemēram, par darbiniekiem, piegādes ķēdēm vai nodokļu pārvaldību. Šajā rakstā esam īsumā apkopojuši, kāpēc nodokļi mūsdienās būtu jāuzskata par būtisku ilgtspējas aspektu.
Eiropas Savienībā (ES) maijs tiek izcelts kā dažādības mēnesis, lai pievērstu uzmanību dažādības un iekļaušanas nozīmei sabiedrībā. Dažādība pamatā atspoguļo cilvēka unikālo un atšķirīgo īpašību raksturu un aptver cilvēku dažādās dzimuma, vecuma, etniskās izcelsmes, reliģijas, seksuālās orientācijas, spēju un pieredzes vērtības.
Pēdējā pusgada laikā esmu salīdzinājusi vairāku Latvijas uzņēmumu informācijas tehnoloģiju (IT) saimniecības ar citiem attiecīgās nozares uzņēmumiem pasaulē. PwC veic salīdzinājumu, izstrādājot IT stratēģiju vai izvērtējot digitālās transformācijas briedumu uzņēmumā. Salīdzinājumam izmantojam šobrīd pasaulē par vislielāko autoritāti uzskatītā Amerikas Produktivitātes un kvalitātes centra (American Productivity & Quality Center) apkopotos līdzīgu uzņēmumu rādītājus un ziņojumus par IT organizācijas praksi dažādu nozaru uzņēmumos. Rezultāti uzrāda sistēmisku tendenci.
Šā gada 24. maijā Finanšu ministrija (FM) iesniedza publiskai apspriešanai Grāmatvedības likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka rēķins būs jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Paredzēts, ka jau ar 2025. gada 1. janvāri Latvijas uzņēmumiem, kas izraksta rēķinus budžeta iestādēm, tie būs jānoformē kā strukturētie elektroniskie rēķini. Citiem uzņēmumiem izmaiņas e-rēķinu prasībās būs piemērojamas no 2026. gada. Šajā rakstā – par pirmajiem publicētajiem e-rēķinu ieviešanas Latvijā grozījumiem.
Mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē uzņēmumiem jārīkojas proaktīvi, lai saglabātu savu konkurētspēju, un regulāri jānovērtē uzņēmējdarbības potenciālie riski un iespējas. Visbiežāk uzņēmēji risku un iespēju novērtēšanai izvēlas attīstīt risku pārvaldību – ar stratēģijas noteikšanu un rezultātu sasniegšanu integrētu kultūru, iespējas un praksi, uz ko uzņēmumi paļaujas, lai pārvaldītu riskus, veidojot, saglabājot un realizējot vērtību.
Vairāku gadu garumā Starptautiskā iekšējā audita standartu padome strādāja pie tā, lai atjaunotu un uzlabotu esošos Iekšējā audita profesionālās prakses starptautiskos standartus, ar mērķi veicināt profesijas attīstību un iekšējā audita veikšanas kvalitāti, kā arī sniegt papildu atbalstu iekšējā audita nodaļām, stājoties pretī aizvien mainīgajiem ārējiem un iekšējiem riskiem. Darba rezultātā šā gada 9. janvārī tika publicēti atjaunotie un uzlabotie iekšējā audita starptautiskās prakses standarti, kas stāsies spēkā 2025. gada 9. janvārī. Šis gads visām iekšējā audita nodaļām ir laiks, lai novērtētu savu atbilstību jauno standartu prasībām un identificētu nepieciešamos uzlabojumus. Mūsuprāt, šī ir lieliska iespēja veicināt iekšējā audita nodaļas izmaiņas ilgtermiņā, lai tā kļūtu par vēl nozīmīgāku atbalstu organizācijas mērķu sasniegšanā.
Ikdienā novērots, ka, noslēdzot pārskata gadu, nodokļu maksātājam (NM) dažkārt rodas saimnieciskās darbības zaudējumi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) to uztver kā vienu no būtiskiem riskiem, kas dod pamatu uzsākt kontroles pasākumu, īpaši tādiem NM, kas ietilpst starptautiskā uzņēmumu grupā, kā galveno zaudējumu rašanās iemeslu norādot transfertcenu (TC) ietekmi uz rentabilitāti. Šajā rakstā – par to, ka zaudējumiem var būt objektīvs ekonomiskais pamatojums un citi leģitīmi uzņēmējdarbības stratēģijas iemesli un ar tiem saistītie riski, kas materializējās attiecīgajā pārskata gadā, kā arī par to, kur un kā sniegt skaidrojumus, lai lauztu priekšstatu, ka tieši TC ir iemesls NM saimnieciskās darbības zaudējumiem.
