2023. gada 29. jūnijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010.
Ar 2023. gada 1. jūliju grāmatvedības ārpakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kas ir saņēmušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegtu ārpakalpojuma grāmatveža licenci. Šī licencēšanas prasība attiecas gan uz komersantiem, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan uz fiziskām personām, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus kā saimnieciskās darbības veicēji.
Mēdz būt gadījumi, kad uzņēmumam nav skaidrs, vai darījums, kurā tas iesaistās, ir uzņēmuma pāreja. To ir svarīgi noskaidrot, lai apzinātu virkni potenciālu risku, tostarp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas saistības. Ja ir notikusi uzņēmuma pāreja, tad darījumam nav piemērojams PVN, ja uzņēmuma ieguvējs ir reģistrēts PVN maksātājs un tiek turpināta saimnieciskā darbība, kas nav saistīta ar uzņēmuma izpārdošanu vai komercsabiedrības likvidēšanu.
Saskaņā ar UIN likumu uzņēmumam katrā taksācijas periodā jāizvērtē, vai tam ir radušies izdevumi, kas saistīti ar reprezentatīvā auto iegādi un uzturēšanu. Šajā rakstā atgādināsim, kā nosakāma reprezentatīvā auto vērtība un kādas izmaksas veido UIN objektu, kā arī apskatīsim jauno UIN piemērošanas kārtību ilgstoši lietotiem reprezentatīviem auto, kas ir spēkā no šā gada 1. janvāra.
Pērnā gada nogalē 27. gadu pēc kārtas PwC rīkoja pasaules uzņēmumu vadītāju aptauju, kurā piedalījās 4702 respondenti no 105 valstīm. Aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmumu vadītāji arvien vairāk izjūt spiedienu pielāgot un mainīt esošo darbības veidu, lai nodrošinātu uzņēmuma pastāvēšanu ilgtermiņā. Kā būtiskus ietekmes faktorus izceļ tehnoloģiju radītās pārmaiņas, klientu un patērētāju paradumus, normatīvā regulējuma dinamiku un klimata pārmaiņas. Raugoties no ilgtspējas perspektīvas, lielākā daļa uzņēmumu vadītāju kā prioritāti izvirza uzņēmuma dekarbonizāciju jeb siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanu, galvenokārt veicot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus un izstrādājot videi draudzīgas preces un pakalpojumus
Šobrīd uzņēmumos notiek spraigs darbs pie gada pārskatu sagatavošanas un revīzijas, tāpēc ir īstais laiks pārskatīt un atjaunot arī pamatinformāciju par biznesu. Viens no nodokļu maksātāju (NM) vispārīgiem pienākumiem, kurš sava šķietamā maznozīmīguma dēļ bieži netiek pienācīgi izpildīts, ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) laicīga informēšana par aktuālo pamatdarbības veidu atbilstoši saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2.0 redakcijai, kas vienoti darbojas visā Eiropas Savienībā (ES). Šajā rakstā uzsveram šī pienākuma svarīgumu, atgādinām par termiņiem, sniedzam dažus praktiskus ieteikumus un informējam par plānoto pāreju uz NACE jauno redakciju 2.1 statistikas salīdzināmības uzlabošanai.
Kādi ir ārpakalpojuma grāmatveža pienākumi atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumam, ja pakalpojumu sniedz tikai saistītām kapitālsabiedrībām? Uz šo jautājumu drīzumā atbildēs Eiropas Savienības Tiesa (EST), pie kuras šā gada 4. janvārī vērsās Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments (“Senāts”).
Gan publiskajā telpā, gan uzņēmumu iekšējās sanāksmēs arvien biežāk tiek pieminēti tādi termini kā ilgtspēja, Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (“CSRD”), Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (“ESRS”). Apzinīgākie uzņēmumi ne vien labi orientējas ilgtspējas jautājumos, bet ir izveidojuši tādu uzņēmuma struktūru, kas palīdzēs efektīvāk nodrošināt ziņošanu par sniegumu ilgtspējas jomās. Citi uzņēmumi vēl meklē ilgtspējas ekspertu, kas palīdzēs tikt galā ar pienākumiem šajā jomā. Bet vai ilgtspējas eksperta pieņemšana darbā var atrisināt visas problēmas? Un kāda īsti ir valdes loma un atbildība par sniegumu ilgtspējas jomās? Par to detalizētāk – šajā rakstā.
Veicot nodokļu reformu Latvijā, no 2018. gada 1. janvāra tika mainīta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas sistēma. Sešus gadus pēc jaunās sistēmas ieviešanas Finanšu ministrija (FM) ir izvērtējusi UIN reformu un sagatavojusi materiālu “UIN reformas ietekmes izvērtējums 2018.–2023. gadā un piedāvātais tālākās rīcības scenārijs”. Šajā rakstā – īsi par FM veiktā izvērtējuma mērķi, saturu un galvenajiem secinājumiem.
Neviena tīmekļa vietne nav iedomājama bez sīkdatnēm, jo tās ne tikai nodrošina vietnes funkcionalitāti, bet arī palīdz uzņēmumam analizēt to, kas interesē vietnes apmeklētājus. 2022. gadā Datu valsts inspekcija izstrādāja vadlīnijas par sīkdatnēm, taču līdz pat šai dienai tiek grēkots ar atbilstošu sīkdatņu paziņojumu izveidošanu. Tāpēc šajā rakstā aplūkosim soļus, kas jāievēro, lai izveidotu tādu uzlecošo sīkdatņu paziņojumu tīmekļa vietnē, kas atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām.
Viens no transfertcenu (TC) prasību izpildes izaicinājumiem ir noteikt nesaistītu personu darījuma principam atbilstošu atlīdzību par grupas ietvaros sniegtiem pakalpojumiem. Lai uzņēmumiem atvieglotu šo procesu, 2018. gadā Latvijā tika ieviests atvieglojums zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem (ZPVP). Izpildoties noteiktiem kritērijiem, ZPVP var analizēt vienkāršotā kārtībā, kas ļauj pakalpojumu sniedzējam piemērot 5% uzcenojumu izmaksām, neveicot detalizētu salīdzināmības analīzi. Šajā rakstā atgādināsim par būtisku prasību, piemērojot vienkāršoto pieeju ZPVP, par kuru reizēm mēdz aizmirst.
Jau iepriekš esam rakstījuši par to, kas ir sociālais uzņēmums un kā tas atšķiras no komercsabiedrības klasiskajā izpratnē. Atbilstoši Latvijas normatīvajos aktos noteiktajam tieši Labklājības ministrija (LM) ir atbildīgā institūcija sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā un attīstībā Latvijā, kuras uzdevums ir gan uzraudzīt nozares attīstību, gan veicināt sociālo uzņēmumu darbību.
Iepriekš rakstījām par šī brīža populārāko mākslīgā intelekta (MI) rīku ChatGPT gan no funkcionalitātes viedokļa, gan personas datu aizsardzības aspekta. Šajā rakstā apkopotas ģeneratīvā mākslīgā intelekta (GenAI) tendences un prognozes attiecībā uz MI ietekmi uz uzņēmējdarbību.
Iepriekš esam iepazīstinājuši MindLink abonentus ar 2. pīlāra direktīvas pamatnostādnēm, aplūkojuši, kā direktīvas ieviešana varētu ietekmēt uzņēmumus, un snieguši praktiskus ieteikumus, kā uzņēmumiem laikus sagatavoties nodokļu izmaiņām. Šajā rakstā – par aktuālo saistībā ar 2. pīlāra direktīvas pārņemšanu Latvijā.
Gatavojoties Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) prasību ieviešanai, šajā rakstā meklēsim atbildes uz jautājumiem, kāpēc ir nepieciešama ilgtspējas pārskatu ārējā pārbaude, kādas ir sagaidāmās pārbaudes procedūras un kā tām pēc iespējas labāk sagatavoties.