Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji (“uzņēmēji”) saglabā optimismu par ekonomikas attīstību pasaulē un Baltijā, bet lielākās rūpes pauž par darbinieku piesaisti, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) jaunākais pētījums PwC Baltic CEO Survey.
Šā gada sākumā personas datu speciālisti intensīvi apsprieda ziņas par to, ka pērn decembrī Austrijas datu uzraudzības iestāde pieņēma lēmumu, ar kuru tā faktiski atzina, ka Google Analytics izmantošana ir pretrunā Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (VDAR). Šā gada februārī līdzīgu lēmumu pieņēma arī Francijas datu uzraugs. Šajā rakstā pamodelēsim, kādas sekas šie lēmumi var atstāt uz pakalpojuma izmantotājiem – arī Latvijā.
Nu jau labu laiku darba tirgus ir paplašinājies ārpus vienas valsts robežām. Arī Latvijas darba devēji (DD) šobrīd lūkojas ārvalstīs ne tikai talantu vai vadītāju piesaistei, bet arī rutīnas darba veicēju meklējumos. Covid-19 krīzei turpinoties un attālinātā darba nozīmei pieaugot, Latvijas uzņēmumiem arvien biežāk rodas jautājums, kādā veidā vislabāk pieņemt darbā ārvalstu darbiniekus – it īpaši, ja tie strādā attālināti no savas mītnes valsts.
Straujās globālās pārmaiņas ir radījušas ļoti daudzšķautņainu un sarežģītu vidi, kurā darboties un sasniegt rezultātu. Arī lēmumu pieņemšanas kritēriju saraksts ir kļuvis gana garš. No vienas puses uzņēmumi koncentrējas uz peļņas gūšanu, taču ilgtspējas jautājumi vides, sabiedrības un pārvaldības kontekstā nereti prasa diametrāli pretēju pieeju. Pārmaiņas ir neizbēgamas, un līderiem jāspēj savā labā izmantot dažādas pieejas, kuras sākotnēji var šķist pretrunīgas un nesavienojamas. Decembrī iepazīstinājām MindLink.lv lasītājus ar sešiem līderības paradoksiem. Šoreiz apskatīsim tos sīkāk.
Situācijas attīstība pasaulē joprojām mums liek raudzīties vienam uz otru caur ekrānu – nu jau to mēs uzskatām par ikdienu. Komandējums vairāk saistās ar pieslēgšanos citam tiešsaistes zvanam, nevis atrašanos autobusa vai lidmašīnas sēdeklī, lai dotos uz norunāto tikšanos ar klientu vai apmeklētu profesionālos kursus. Ievadot īsu rakstu sēriju par personāla nodokļu piemērošanu, šajā rakstā – par nodokļu piemērošanu un darba devēja (DD) pienākumiem, ja darbinieks nosūtīts komandējumā un DD pilnībā apmaksā uzturēšanos un ēdināšanu. Turpmāk informēsim arī par citiem nodokļu piemērošanas skaidrojumiem, ko esam saņēmuši no VID, uzdodot mūsu klientu aktuālos jautājumus, lai sagatavotos gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas sezonai.
Iepriekšējā rakstā par uzņēmumiem pieejamo finansējumu informējām par pašlaik papildus pieejamajiem grantiem, aizdevumiem un garantijām, kuras finansē no valsts un ES fondu līdzekļiem. Tā kā ir sācies jauns ES fondu periods, šobrīd arvien detalizētāk tiek izstrādātas apakšprogrammas ES finansējuma prioritāšu noteikšanai. ES investīcijas 2021.–2027. gada periodam kopā paredz 10,44 miljardu eiro ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā. Šobrīd ir izstrādāts provizorisks prioritāšu un atbalstāmo pasākumu saraksts un ar 2022. gada vidu varētu uzsākt projektus. ES fondu finansējums projektu īstenošanai ir pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam ir skaidra ideja, kā veicināt sabiedrības labklājību, ekonomikas izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Tātad projektus varēs iesniegt uzņēmēji, pašvaldības un valsts organizācijas. Šajā rakstā – sīkāk par Latvijas Atveseļošanas fonda prioritātēm, pieejamo finansējumu un programmām, kā arī par ES struktūrfondos 2021.–2027. gada periodam pieejamiem līdzekļiem.
2021. gada nogalē valdība izskatīja un apstiprināja Tieslietu ministrijas ierosinātos Komerclikuma grozījumus (turpmāk – “likumprojekts”). Lai gan grozījumi vēl nav apstiprināti Saeimā, tie varētu stāties spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Likumprojekta svarīgākie ierosinājumi skar prasības par informācijas atklāšanu attiecībā uz akciju sabiedrību (AS) akcionāriem.
Šajā rakstā ir apkopota informācija par nodokļu likumu un citu tiesību aktu normām, kas jāņem vērā 2022. gadā, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un solidaritātes nodokli (SN) no darbinieka algas.
Pasaulē šobrīd ir vērojamas nepieredzēti straujas attīstības tendences, kas skar mūs visos līmeņos: sabiedrību, valsti, uzņēmumus un, protams, katru individuāli. Šie notikumi risinās ļoti strauji un jau tagad būtiski ietekmē lēmumu raksturu un pieņemšanas veidu. Izaicinājumi, ar ko saskaras uzņēmumu vadītāji, ir gana nozīmīgi un sarežģīti, būtiski palielinot uz lēmumu pieņēmējiem – līderiem – liktās cerības.
Uzņēmuma līgumu slēgšana ir neizbēgama uzņēmējdarbības sastāvdaļa, taču šādu procesu nevar veikt, pilnībā neizvērtējot riskus. Gadu gaitā ir izveidojusies pietiekama tiesu prakse, kas ļauj izdarīt secinājumus par tiesas pieeju situāciju risināšanai, kurās jāvērtē tiesisko attiecību raksturs, nosakot, vai slēgts uzņēmuma līgums vai darba līgums. Šajā rakstā – par tiesu praksi, kas nosaka rīcības ietvaru, slēdzot vienu vai otru līgumu.
Līdz ar minimālā VSAOI apmēra noteikšanu atsevišķās nozarēs ir palielinājies ārpakalpojumā nodoto funkciju skaits. Turklāt uzņēmumi arī konsolidē amata vietas, lai aizvietotu darbiniekus, kas uzņēmumā veica nepilnas slodzes darbu un nebija sociāli apdrošināti vismaz minimālās algas apmērā ik mēnesi. Šajā rakstā – par papildu darba veikšanas niansēm.
Latvijā rudens ir bijis ražīgs korporatīvās pārvaldības regulējuma izmaiņu jomā. Šā gada 11. novembrī Saeima pieņēma Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumus, kuri stāsies spēkā šā gada 8. decembrī, paredzot pienākumu lielajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām piemērot korporatīvās pārvaldības principus un gatavot dažādus paziņojumus šajā jomā.
Eiropas zaļais kurss un klimatneitralitāte pašlaik ir aktuāli temati gan Eiropā, gan pasaulē, un tam ir un būs ietekme arī uz vides aizsardzības politiku Latvijā, īpaši skarot uzņēmumus, kas darbojas dzelzs, tērauda, cementa, mēslošanas līdzekļu, alumīnija un elektroenerģijas ražošanas vai importēšanas nozarē.
MindLink lasītājus vairākkārt esam informējuši par jauno Grāmatvedības likumu, kurš stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, kā rezultātā tiks mainīti vai izdoti jauni saistošie noteikumi. Šajā rakstā – par jaunajiem MK noteikumiem Nr. 590 (“MK 590”), kuri skaidros, kā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, izbeidzot tā darbību. MK 590 ir izdoti saskaņā ar jaunā Grāmatvedības likuma 21. panta trešo daļu un aizstāj MK noteikumus Nr. 583.