Šā gada 19. janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts un atbalstīts likumprojekts par grozījumiem Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (GPKGPL), kas paredz pagarināt gada pārskatu (GP) iesniegšanas termiņus mazajām sabiedrībām. Paredzēts, ka grozījumi attieksies uz GP, ko sagatavo par gadu, kas noslēdzas 2022. gada 31. decembrī un turpmāk. Paredzētais termiņa pagarinājums ir viens mēnesis.
2022. gada 8. decembrī Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumus grozījumiem PVN direktīvā (2006/112/EK) un Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011. Šie priekšlikumi ir izstrādāti, lai digitālajā laikmetā modernizētu ES PVN sistēmu, liktu tai darboties uzņēmumu labā un padarītu to noturīgāku pret krāpšanu. Priekšlikumu mērķis ir arī risināt platformu ekonomikas radītās problēmas PVN jomā.
Uzņēmumi arvien aktīvāk cenšas radīt dažādību un iekļaujošu darba vidi saviem darbiniekiem. Viens no instrumentiem, kā to īsteno, ir darbinieku aptaujas, kurās citstarp iekļauj jautājumus par seksuālo orientāciju, reliģisko pārliecību, veselības stāvokli un citu sensitīvu informāciju, kas nav nepieciešama tiešo darba pienākumu veikšanai. Bieži vien iegūtie dati nerada cerēto rezultātu, tieši pretēji – palielina diskrimināciju darba vidē vai pat rada uzņēmumam milzīgas finanšu sekas. Šajā rakstā – par to, kam pievērst uzmanību, veicot darbinieku aptaujas, kurās tiek iekļauti dažādības un iekļaujošas darba vides jautājumi.
Latvijas transfertcenu (TC) regulējums nosaka, ka uzņēmumiem, kas veic darījumus ar saistītām personām, jānodrošina tajos tirgus cenu principa ievērošana neatkarīgi no tā, vai darījumu partneri ir Latvijas vai ārvalsts nodokļu rezidenti. Tirgus cenu princips savā būtībā nosaka to, ka uzņēmumam, veicot salīdzināmus darījumus salīdzināmos apstākļos, jāgūst salīdzināmi ieņēmumi neatkarīgi no tā, vai darījums veikts ar saistītu vai nesaistītu darījumu partneri. Pamatā uzņēmumi to apzinās un izprot, tomēr pastāv dažādi fakti un apstākļi, kas apgrūtina šīs prasības sekmīgu īstenošanu “reāllaikā”, jo nereti pirms darījuma veikšanas vai tā īstenošanas brīdī uzņēmumiem nav pietiekamas informācijas par tirgus cenām, kādas salīdzināmos darījumos piemēro nesaistīti darījumu partneri. Talkā var nākt TC korekcija, kas ne vienmēr ir tik “sāpīga”, kā sākotnēji varētu šķist. Šajā rakstā – par TC korekciju, ko uzņēmums var veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām, koriģējot apliekamo bāzi.
Ar mērķi īstenot vienotu kapitāla tirgu visā ES un veicināt dalībvalstu savstarpējo sadarbību, kā arī nodrošināt ES ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, Eiropas Komisija (EK) ir ilgstoši strādājusi pie kapitāla tirgu savienības (KTS) idejas attīstības. Tomēr aktīvāku darbu šajā virzienā EK uzsāka tieši 2015. gadā, izstrādājot pirmo KTS rīcības plānu, kurš lielā mērā ir jau izpildīts. 2020. gada 24. septembrī, ņemot vērā Covid-19 negatīvo ietekmi uz KTS, EK izsludināja otro rīcības plānu.
Atmetot skaļās frāzes par masveida atlūgumiem un sīvo cīņu par talantiem, aicinām palūkoties uz investīcijām darbiniekos no dažiem ļoti piezemētiem un racionāliem skatpunktiem. Atsaucoties uz vairākiem PwC veiktiem pētījumiem, iespējams, atradīsies kāds labs arguments budžeta plānošanas procesā par labu investīcijām uz darbiniekiem vērstās iniciatīvās.
Strādājot pie nefinanšu paziņojumu jeb ilgtspējas pārskatu izstrādes, dažādas vadlīnijas un standarti mudina uzņēmumus identificēt un uzrunāt savas dažādās ietekmes puses, lai ar tām sadarbotos nefinanšu paziņojumu izstrādes gaitā. Vēl svarīgāk ir veidot sadarbību tā, lai ņemtu vērā šo ietekmes pušu viedokļus un redzējumu, kad tiek noteikti uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības galvenie virzieni un sasniedzamie mērķi.
2021. gada martā Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumu jaunai direktīvai, kuras mērķis ir ieviest mehānismus, ar kuru palīdzību darba devēji var nodrošināt vienādu samaksu vīriešiem un sievietēm. Saskaņā ar direktīvas projektā norādīto informāciju, samaksas atšķirība joprojām ir apmēram 14%. Nevienlīdzība uzskatāmi izpaužas, procentus pārrēķinot dienās – salīdzinājumā ar vīriešiem, sievietēm faktiski 51 dienu gadā jāstrādā bez atlīdzības. Jaunā regulējuma galvenais mērķis ir samazināt nevienlīdzību atalgojuma apmērā atkarībā no personas dzimuma. Lai gan dzimumu līdztiesība ir ilgstoši un plaši publiskajā telpā apspriests temats, statistika nedod pamatu apgalvot, ka atalgojuma jautājumā ir panākts līdzsvars. Tā sasniegšanai Eiropas Komisija ir ķērusies pie jaunu risinājumu ieviešanas, kas darba devējiem nozīmēs jaunus likumiskos pienākumus.
Šā gada 13. oktobrī tika pieņemti būtiski grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (AN), kas stāsies spēkā 2023. gada 13. februārī. Grozījumi galvenokārt veikti, lai pārņemtu Padomes 2019. gada 19. decembra Direktīvu (ES) 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārīgo režīmu (pārstrādāta redakcija) (“jaunā direktīva”), kura aizstās Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvu 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārīgo režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/112/EEK (“vecā direktīva”). Papildu grozījumi veikti saistībā ar Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 13. janvārī pasludināto spriedumu Mono SIA lietā pret VID. Tiesa norādīja, ka nav pieļaujams, ka diplomātiskajam un konsulārajam dienestam iespēju izmantot atbrīvojumu no AN pakārto nosacījumam, ka atlīdzība par precēm veicama bezskaidras naudas norēķinu veidā. Šajā rakstā apkopoti svarīgākie AN likuma grozījumi.
Kad attālinātā darba koncepts ir kļuvis par mūsu ikdienu, ne viens vien uzņēmums apsver iespējas pielāgot jaunajiem apstākļiem arī kolektīva motivēšanas un saliedēšanas pasākumus, organizējot tos tiešsaistē. Šajā rakstā apskatīsim VID viedokli par personāla ilgtspējas pasākumu organizēšanu viena departamenta/pārvaldes ietvaros, kā arī ēdināšanas izdevumu iekļaušanu personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos (“PIPI”), ja pasākums tiek organizēts attālināti.
Attiecībā uz nodokļu piemērošanu jaunuzņēmumu personāla opciju plāniem vairākas ES dalībvalstis ir vienu soli priekšā. To nacionālie tiesību akti gan padara personāla opciju plānus daudz pievilcīgākus jaunuzņēmumu darbiniekiem, gan piedāvā draudzīgākus noteikumus uzņēmumu dibinātājiem. Lai gan regulējuma mērķis ir motivēt jaunuzņēmumus piešķirt darbiniekiem līdzdalības daļu uzņēmumā, šī mērķa sasniegšanai valstis var izmantot dažādus risinājumus.
Kā minēts šā raksta pirmās daļas izskaņā, ārvalstu tirgos ir dažādi tiesvedības finansēšanas modeļi. Papildus iepriekš analizētajam modelim, kur prasītāja tiesvedību finansē institucionāls tiesvedības finansētājs – investīciju fonds, kas specializējas tiesvedību finansēšanā, šā raksta ietvaros apskatīsim pieejamās minētā finansējuma avota alternatīvas. Apskats aptvers dažus no mazāk apzinātiem un dažkārt neordināriem tiesvedības finansējuma avotiem, kuru veiksmīga apgūšana mazinātu to gadījumu skaitu, kad tiesvedības dalībnieka iespējas aizsargāt savas tiesības tiesā ierobežo finansējuma trūkums.
Laiku pa laikam uzņēmumu grupas nonāk pie lēmuma stratēģiski pārstrukturēt savus aktīvus, tostarp nodot līdzekļus (aktīvus) no viena vai vairākiem grupas uzņēmumiem citas darbības finansēšanai. Pamatkapitāla palielināšana ar mantisko ieguldījumu komercsabiedrībā ir saistīta ne tikai ar vairākiem būtiskiem juridiskajiem jautājumiem, bet arī ar nodokļiem. Šajā rakstā – sīkāk par nepieciešamību piemērot PVN, veicot mantisko ieguldījumu, vērtējot arī nepieciešamību koriģēt iepriekš atskaitīto priekšnodokli par mantisko ieguldījumu un tiesības atskaitīt priekšnodokli par pakalpojumiem, kas saņemti sakarā ar mantisko ieguldījumu, piemēram, mantiskā ieguldījuma vērtētāju (ekspertu) pakalpojumi un juridiskās konsultācijas.
