Ikdienā uzņēmumiem dažādiem konkrētiem mērķiem rodas nepieciešamība izmantot tādu iespēju kā naudas aizņēmums. Būtisks parādsaistību apjoma pieaugums uzņēmumam var radīt izaicinājumus, kas ietekmē bilances rādītājus un potenciālus nodokļa riskus.
Viens no risinājumiem pieaugoša parāda problēmai var būt aizdevuma kapitalizācija – process, kurā kreditors savas prasījuma tiesības iegulda aizņēmēja pamatkapitālā kā mantisku ieguldījumu.
Šajā rakstā paskaidrota aizdevuma darījuma un tā kapitalizācijas būtība, ar praktiskiem piemēriem aplūkotas iespējamās situācijas, pievēršoties gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), gan transfertcenu (TC) aspektiem.
Aizdevums ir darījums, kurā aizdevējs nodod aizņēmējam naudu un aizņēmējam ir pienākums noteiktā laikā un kārtībā atdot naudu aizdevējam.
Lai mazinātu ar darījumu saistītos riskus, sniedzam norādes par būtiskiem aspektiem, ko uzņēmumiem jāievēro, veicot aizdevuma darījumu, jo īpaši starp saistītām personām un tajā piemēroto TC.
|
UIN bāzes noteikšanas aspekti |
TC aspekti |
|
|
Lai mazinātu parādsaistību apjomu, aizņēmējs var vienoties ar aizdevēju par:
Turpinājumā aplūkosim praktiskus piemērus un sniegsim norādes uz būtiskiem aspektiem konkrētajā situācijā.
Aizdevuma darījuma puses var vienoties kapitalizēt procentus, pieskaitot tos aizdevuma pamatsummai. Tas nozīmē, ka uzņēmums neizmaksā šos procentus, bet gan aprēķina nākamos procentus no palielinātās pamatsummas.
Šajā situācijā, aizdevuma procentu kapitalizācija:
|
UIN bāzes noteikšanas aspekti |
TC aspekti |
|
|
Lai mazinātu parādsaistību apjomu, aizņēmējs var vienoties ar aizdevēju arī par prasījuma ieguldīšanu aizņēmēja pamatkapitālā, kļūstot par uzņēmuma dalībnieku, nevis kreditoru.
2024. gada aprīlī uzņēmums “A” izsniedza savam saistītajam uzņēmumam “B” aizdevumu
100 000 euro apmērā uz diviem gadiem ar 5% gadā. 2024. gada janvārī uzņēmumam “B” pašu kapitāls bija 20 000 euro, bet vidējo parādsaistību apmērs - 100 000 euro. Atbilstoši “plānās” kapitalizācijas noteikumiem uzņēmumam “B” var rasties UIN saistības, jo parādsaistību apjoms vairāk nekā četras reizes pārsniedz pašu kapitālu. Uzņēmums 2024. gada decembra UIN deklarācijā norādīja papildu maksājamo UIN
100 000 - (4 x 20 000) = 20’000 x 0.25 = 5000.
Lai novērstu potenciālas nodokļu sekas arī 2025. gadā, uzņēmums “B” nolēma ierosināt palielināt pamatkapitālu par šī aizdevuma summu un uzņēmumam “A” pieņemt lēmumu “pārcelt” savu aizdevumu no kreditoriem uz ieguldījumu uzņēmuma “B” pamatkapitālā. Attiecīgi par aizdevuma novērtēto summu tika palielināts uzņēmuma “B” pamatkapitāls
2025. gada janvārī.
Šajā situācijā, aizdevuma kapitalizācija:
|
UIN bāzes noteikšanas aspekti |
TC aspekti |
|
|
Var arī pastāvēt situācija, ka aizdevums tiek cedēts no aizdevēja puses.
Papildus mantiskajam ieguldījumam pamatkapitālā aizdevējs var izvēlēties cedēt jeb nodot uzņēmuma parādsaistības citam uzņēmumam, tostarp arī saistītai personai.
2024. gada aprīlī uzņēmums “A” izsniedza savam saistītajam uzņēmumam “B” aizdevumu uz diviem gadiem ar 5% gadā. 2024. gada decembrī uzņēmums “A” nolēma cedēt savas prasījuma tiesības pret saistīto uzņēmumu “B” citam saistītajam uzņēmumam “C” par
2024. gada novembra bilances vērtību.
Šajā situācijā, aizdevuma cedēšana:
|
UIN bāzes noteikšanas aspekti |
TC aspekti |
|
|
Parādsaistību kapitalizācija var būt efektīvs veids uzņēmuma finanšu struktūras optimizēšanai, piedāvājot risinājumus gan parādsaistību, gan nodokļu risku mazināšanai. Tomēr, lai pilnībā izmantotu šī instrumenta priekšrocības un izvairītos no potenciāliem riskiem, ir svarīgi rūpīgi izvērtēt katru situāciju atsevišķi.
Uzņēmumiem, veicot parādsaistību ieguldījumu pamatkapitālā vai to cedēšanu, jāsagatavo visi nepieciešamie dokumenti, lai nodrošinātu pārredzamību un atbilstību tiesiskajam regulējumam, izvairītos no potenciāliem strīdiem ar Valsts ieņēmumu dienestu.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
