Īsziņas piedāvā jaunāko informāciju par aktuāliem nodokļu, grāmatvedības, juridiskajiem un citiem uzņēmējdarbības jautājumiem.
VID turpina darbu pie Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (“EDS”) modernizācijas un ar šā gada 22. jūliju ir ieviesis jaunu risinājumu – servisu saskarni Application Programming Interface (“API”). Šī risinājuma mērķis ir vienkāršot deklarāciju iesniegšanas procesu uzņēmumiem, tādējādi samazinot administratīvo slogu. Šajā rakstā – par EDS API izmantošanas iespējām.
Tuvojoties vasarai, visos uzņēmumos aktuāla kļūst tēma par atvaļinājumu un darbinieku aizvietošanu. Uzņēmumu grāmatvedība ir viena no nodaļām, kas saņem dažādus jautājumus un apstiprinājumus un no kuras sagaida tūlītēju rīcību, lai tiktu nodrošināta uzņēmējdarbības nepārtrauktība. Visiem grāmatvedības jomā strādājošiem ir zināma situācija, ka grāmatvedis atvaļinājumu nevar ņemt mēneša slēgšanas laikā, pārskatu nodošanas laikā un algu aprēķināšanas laikā. Kad tad lai grāmatvedis dodas atvaļinājumā? Šajā rakstā – par iespējamiem risinājumiem.
No 2018. gada Latvijas nodokļu sistēmā ir ieviestas būtiskas izmaiņas nodokļu piemērošanā fiziskas personas ienākumam, tostarp dividendēm. Šajā rakstā aplūkojam, kā ir mainījusies nodokļu piemērošana Latvijas izcelsmes dividendēm un kā šīs izmaiņas ietekmē Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nodokļu maksātājus.
Kā zināms, Latvijas PVN maksātāji var atgūt nodokli, kas samaksāts par pirkumiem citā ES dalībvalstī saskaņā ar Padomes Direktīvu 2008/9/EK, proti, nodokli atmaksā tiem PVN maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Tā kā Apvienotā Karaliste (“AK”) 2020. gada 31. janvārī izstājās no ES ar pārejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, ES vienoto PVN atmaksas procedūru vairs nevarēs izmantot, lai atgūtu nodokli, kas samaksāts AK pēc 2021. gada 1. janvāra. Attiecībā uz 2020. gadā AK samaksāto nodokli joprojām var izmantot ES vienoto procedūru, taču tuvojas PVN atmaksas pieprasījuma iesniegšanas termiņš: 2021. gada 31. marts.
2020. gada 31. janvāra pusnaktī Apvienotā Karaliste (“AK”) izstājās no ES. Izstāšanās līgums paredzēja, ka tiem ES dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas uzturējušies AK līdz izstāšanās pārejas perioda beigām, tiks saglabātas ar ES pilsoņa statusu saistītās sociālās tiesības, t.i., iespējas pieteikties dažādu pabalstu, pensiju un citu sociālo labumu saņemšanai AK, līdzīgi kā dzīvojot citās ES valstīs. 2020. gada 30. decembrī tika parakstīts Tirdzniecības un sadarbības līgums, kuru ar šā gada 1. janvāri piemēro provizoriski, jo tas vēl nav ratificēts ES līmenī. Līgumā ir ietverts atsevišķs protokols par sociālās drošības koordinēšanu. Šajā rakstā – par galvenajām izmaiņām sociālās drošības jomā, kuras jāņem vērā darba devējiem pēc Brexit un kuras ietekmē arī jaunā līguma noteikumi.
Šā gada 1. janvārī Apvienotā Karaliste (“AK”) izstājās no ES un turpmāk atbilst “trešās valsts” definīcijai. AK iestājās Eiropas Kopienā 1973. gada 1. janvārī un pēc 47 gadiem dalībvalsts statusā ir pirmā, kas formāli izstājusies no ES. Brexit radītās izmaiņas ietekmē ne tikai nodokļu, imigrācijas un tirdzniecības nozares, bet arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (“NILLTPFN”) likuma darbību.
Līdz ar atvaļinājuma laika tuvošanos, tuvojas arī publiski daudz apspriestā minimālā obligāto iemaksu objekta (“MOIO”) ieviešana, kas daudziem uzņēmumiem varētu kļūt aktuāla šā gada 1. jūlijā. Taču 24. maijā Saeimas Prezidijs nodeva komisijai izskatīt likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (“VSA”) grozījumu projektu, kurā rosināts iepriekšējo grozījumu stāšanos spēkā pārcelt. Šajā rakstā apkopojam valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (“VSAOI”) minimālā objekta piemērošanas pamatprincipus un sniedzam praktiskus piemērus, ja ierosinātais likumprojekts netiks apstiprināts un ar 1. jūliju stāsies spēkā MOIO.
Tā kā dīkstāves pabalstu un atbalstu algu subsīdijai izmaksā darbiniekiem par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, šajā rakstā ir apkopoti svarīgākie aspekti, kas jāņem vērā algu grāmatvežiem, aprēķinot vidējo izpeļņu, ja darbinieks saņēmis maksājumus Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu valsts atbalsta ietvaros. Līdz ar gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu darbinieki parasti pievēršas sava ienākuma padziļinātai izvērtēšanai un aktuāla kļūst pareiza ienākuma noteikšana arī par pagātnes periodiem.
Covid-19 krīzes ierobežojumi negatīvi ietekmējuši daudzu komersantu spēju nodrošināt tādu saimniecisko darbību, kādu to varēja īstenot pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Ierobežota ir ne tikai komersantu spēja gūt peļņu, bet arī spēja segt saimnieciskās darbības izmaksas. Eiropas Komisijas saskaņojumu šonedēļ gaida valsts piešķirtais atbalsts tirdzniecības un sporta centriem. Abus atbalsta veidus piešķirs un kontrolēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Atbalsta pieprasījums jāiesniedz līdz šā gada 31. maijam (ja vien termiņš netiks pagarināts), tātad iesniegums jāsagatavo nedēļas laikā. Tam jāpievieno virkne dokumentu. LIAA lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņems līdz šā gada 30. septembrim un izlases veidā pārbaudīs 15% no atbalsta saņēmējiem. Šajā rakstā – par svarīgāko saistībā ar atbalstu.
Tuvojoties vasarai, visos uzņēmumos aktuāla kļūst tēma par atvaļinājumu un darbinieku aizvietošanu. Uzņēmumu grāmatvedība ir viena no nodaļām, kas saņem dažādus jautājumus un apstiprinājumus un no kuras sagaida tūlītēju rīcību, lai tiktu nodrošināta uzņēmējdarbības nepārtrauktība. Visiem grāmatvedības jomā strādājošiem ir zināma situācija, ka grāmatvedis atvaļinājumu nevar ņemt mēneša slēgšanas laikā, pārskatu nodošanas laikā un algu aprēķināšanas laikā. Kad tad lai grāmatvedis dodas atvaļinājumā? Šajā rakstā – par iespējamiem risinājumiem.
Šā gada 27. maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts MK noteikumu projekts, kas paredz noteikt brīvprātīgo un pašnodarbināto obligāto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru. Šajā rakstā – par jauno noteikumu projektu, kuri aizstās šobrīd spēkā esošos 2013. gada 17. decembra MK noteikumus Nr. 1478.
Jebkurš uzņēmums, valsts vai pašvaldības iestāde vai pat individuālais komersants, kas apstrādā ES/EEZ iedzīvotāju personas datus, kuri ļauj identificēt fiziskās personas, ir pakļauts ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas (“VDAR”) prasībām. Tās attiecas arī uz uzņēmumiem ārpus ES/EEZ, kuri piedāvā preces vai pakalpojumus ES/EEZ iedzīvotājiem. Šajā rakstā – par VDAR prasībām un to ievērošanu datu apstrādē e-pastos.
Latvijas uzņēmumi nereti vēršas pie kāda ārvalsts uzņēmuma vai fiziskas personas, lai izmantotu viņu uzkrāto pieredzi un saņemtu konsultācijas jautājumos, kas aktuāli Latvijas uzņēmuma izaugsmei. Šādu palīdzību visērtāk saņemt no sava grupas uzņēmuma vadības pakalpojumu vai konsultāciju veidā, taču Latvijas uzņēmumam var nākties nolīgt arī kādu nesaistītu ārvalsts uzņēmumu vai individuālo konsultantu. Šajā rakstā uzzināsiet, ar kādām nodokļu sekām jārēķinās Latvijā (arī Latvijas uzņēmumam) un kā izšķirt, vai primāri jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis (“IIN”) vai uzņēmumu ienākuma nodoklis (“UIN”).
Līdz ar atvaļinājuma laika tuvošanos, tuvojas arī publiski daudz apspriestā minimālā obligāto iemaksu objekta (“MOIO”) ieviešana, kas daudziem uzņēmumiem varētu kļūt aktuāla šā gada 1. jūlijā. Taču 24. maijā Saeimas Prezidijs nodeva komisijai izskatīt likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (“VSA”) grozījumu projektu, kurā rosināts iepriekšējo grozījumu stāšanos spēkā pārcelt. Šajā rakstā apkopojam valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (“VSAOI”) minimālā objekta piemērošanas pamatprincipus un sniedzam praktiskus piemērus, ja ierosinātais likumprojekts netiks apstiprināts un ar 1. jūliju stāsies spēkā MOIO.
Šā gada 27. maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts MK noteikumu projekts, kas paredz noteikt brīvprātīgo un pašnodarbināto obligāto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru. Šajā rakstā – par jauno noteikumu projektu, kuri aizstās šobrīd spēkā esošos 2013. gada 17. decembra MK noteikumus Nr. 1478.
Covid-19 ietekmē uzņēmumiem biežāk samazinot darbinieku skaitu, tiesās ir pieaudzis arī tādu izskatāmo lietu skaits, kurās konstatē darba devēju kļūdas, veicot darbinieku skaita samazināšanu. Tas liecina, ka trūkst izpratnes par likumam atbilstošu darbinieku skaita samazināšanu. Šajā kontekstā ir būtiski, lai pirms uzteikuma izsniegšanas darba devējs piedāvātu darbiniekam citu darbu.
Lai gan darba līgums ir svarīgs katra uzņēmuma darbības pamats un tā saturs visai izsmeļoši noteikts Darba likuma (“DL”) 40. pantā, praksē bieži nākas sastapties ar kļūdainiem, neprecīziem un atsevišķos gadījumos pat prettiesiskiem darba līguma nosacījumiem. Periodiska darba līgumu pārskatīšana ir svarīga, un šis raksts palīdzēs saskatīt būtiskus, taču nereti ignorētus darba līgumu trūkumus, kā arī sniegs ieteikumus uzlabojumiem.
Šā gada 28. septembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu Muitas savienības rīcības plānu, lai nākamajos četros gados padarītu ES muitu viedāku, inovatīvāku un efektīvāku. Šajā rakstā – par to, kā šie pasākumi nostiprinās Muitas savienības būtisko lomu.
Jau gadu mācāmies sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju, kura mūsu ikdienu pārvērtusi līdz nepazīšanai. Lai gan biežāk domājam par ierobežojumiem un izplatības statistiku, būtu lietderīgi saprast, vai uzņēmumi pašlaik nav pakļauti paaugstinātam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas ("NILL/TPF") riskam un vai NILL/TPF novēršanas likuma subjektu izveidotās iekšējās kontroles sistēmas joprojām ir tikpat efektīvas kā līdz pandēmijai.
Saņēmuši vairākus klientu un lasītāju lūgumus precizēt un interpretēt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (“Likums”) noteiktos subjektus, vērsāmies Valsts ieņēmumu dienestā, lai saņemtu atbildes par nestandarta un sarežģītākām uzņēmumu struktūrām un to veikto saimniecisko darbību, lai rastu plašāku izpratni par Likuma piemērošanu. Apkopojām saņemto informāciju, veicām secinājumus un nododam atbildes Jums!
No VID publicētās informācijas par NILLTPFN likuma subjektiem piemērotajām sankcijām par šī likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pārkāpumiem, konstatējams, ka lielā skaitā gadījumu komersanti nav informēti par NILLTPFN likuma un sankciju likuma prasībām, kā arī paša komersanta atbilstību likuma subjekta jēdzienam NILLTPFN likuma ietvaros. Tas, protams, neatbrīvo komersantus no atbildības. Plašāk par šo lasiet šajā rakstā.
Mūsdienu dinamiskajā pasaulē ir ierasta lieta, ka fiziskai personai, kas ir vienas valsts nodokļu rezidents, pieder nekustamais īpašums (NĪ) ārvalstī un persona izlemj to pārdot. Tādos gadījumos jāvērtē gan rezidences valsts, gan aktīva vai ienākumu izcelsmes valsts nodokļu tiesību normas, kā arī starpvalstu līgumi. Šajā rakstā aplūkosim vienu piemēru no prakses, kad Latvijas nodokļu rezidents pārdod savu NĪ Krievijā, ņemot vērā Latvijas nodokļu tiesību normas, Latvijas–Krievijas nodokļu konvenciju un citas būtiskas nodokļu piemērošanas nianses.
Šā gada 17. februārī Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanā. Tieslietu ministrijas iesniegtajā likumprojektā piedāvāts atcelt NĪN iedzīvotāju primārajiem mājokļiem vērtībā līdz 100 000 EUR un būtiski samazināt NĪN apmēru mājokļiem ar augstāku kadastrālo vērtību (KV). Paredzēts ieviest speciālo vērtību, kas, stājoties spēkā jaunai KV bāzei, nodrošinātu mehānismu samērīgam NĪN aprēķinam un stiprinātu katra iedzīvotāja tiesības uz privātīpašumā esošu mājokli.
Šā gada 3. aprīlī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām,” nosakot aizliegumu nekustamā īpašuma (NĪ) darījumos lietot skaidru naudu (SN) no šā gada 1. maija. Šajā rakstā – par likumprojekta ietvaros vērtētajām izmaiņām.
Igaunijas Finanšu ministrija pērn sagatavoja likuma “Par ienākuma nodokli” grozījumu projektu, lai regulētu nodokļu piemērošanu ārvalstu pagaidu darbinieku – nerezidentu – gūtajam ienākumam no Igaunijā veiktā algotā darba. Bija plānots, ka grozījumi stāsies spēkā šā gada 1. janvārī, bet tas nenotika.
Šā gada 13. janvārī ir stājušies spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – “NN likums”), kurus Saeima trešajā lasījumā pieņēma 2019. gada nogalē. Tie definē arī administratīvos pārkāpumus nodokļu jomā un atbilstošos soda mērus. Šajā rakstā – par svarīgākajām izmaiņām, kas nodokļu maksātājiem turpmāk jāņem vērā.
Īpašais PVN režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai (import one-stop shop jeb IOSS) tiek ieviests ES ar šā gada 1. jūliju kā daļa no apjomīgajiem grozījumiem PVN regulējumā e-komercijas uzņēmumiem. Šajā rakstā – par starpnieka pienākumiem un atbildību importa režīmā.
G7 finanšu ministri 5. jūnijā izsludināja vienošanos, ar kuru grupas dalībvalstis apņemas ieviest jaunas nodokļu uzlikšanas tiesības, kas tām ļaus daļu no lielo starptautisko uzņēmumu gūtās peļņas novirzīt uz tirgiem (t.i., apgrozījuma rašanās vietām – “Pirmais pīlārs”), un globāli ieviest vismaz 15% minimālo nodokļa likmi (“Otrais pīlārs”). Šī sanāksme centās noskaidrot, vai ASV nostāja attiecībā uz ESAO Iekļaujošā ietvara projektu “Digitalizētās ekonomikas aplikšana ar nodokļiem” palīdzēs dalībvalstīm rast kopēju pamatu vienošanās panākšanai.
Latvijas uzņēmumi nereti vēršas pie kāda ārvalsts uzņēmuma vai fiziskas personas, lai izmantotu viņu uzkrāto pieredzi un saņemtu konsultācijas jautājumos, kas aktuāli Latvijas uzņēmuma izaugsmei. Šādu palīdzību visērtāk saņemt no sava grupas uzņēmuma vadības pakalpojumu vai konsultāciju veidā, taču Latvijas uzņēmumam var nākties nolīgt arī kādu nesaistītu ārvalsts uzņēmumu vai individuālo konsultantu. Šajā rakstā uzzināsiet, ar kādām nodokļu sekām jārēķinās Latvijā (arī Latvijas uzņēmumam) un kā izšķirt, vai primāri jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis (“IIN”) vai uzņēmumu ienākuma nodoklis (“UIN”).
Covid-19 ietekmē uzņēmumiem biežāk samazinot darbinieku skaitu, tiesās ir pieaudzis arī tādu izskatāmo lietu skaits, kurās konstatē darba devēju kļūdas, veicot darbinieku skaita samazināšanu. Tas liecina, ka trūkst izpratnes par likumam atbilstošu darbinieku skaita samazināšanu. Šajā kontekstā ir būtiski, lai pirms uzteikuma izsniegšanas darba devējs piedāvātu darbiniekam citu darbu.
Jebkurš uzņēmums, valsts vai pašvaldības iestāde vai pat individuālais komersants, kas apstrādā ES/EEZ iedzīvotāju personas datus, kuri ļauj identificēt fiziskās personas, ir pakļauts ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas (“VDAR”) prasībām. Tās attiecas arī uz uzņēmumiem ārpus ES/EEZ, kuri piedāvā preces vai pakalpojumus ES/EEZ iedzīvotājiem. Ar šo rakstu noslēdzam pērn aizsākto tēmu.
Īpašais PVN režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai (import one-stop shop jeb IOSS) tiek ieviests ES ar šā gada 1. jūliju kā daļa no apjomīgajiem grozījumiem PVN regulējumā e-komercijas uzņēmumiem. Šajā rakstā – par starpnieka pienākumiem un atbildību importa režīmā.
Covid-19 krīzes ierobežojumi negatīvi ietekmējuši daudzu komersantu spēju nodrošināt tādu saimniecisko darbību, kādu to varēja īstenot pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Ierobežota ir ne tikai komersantu spēja gūt peļņu, bet arī spēja segt saimnieciskās darbības izmaksas. Eiropas Komisijas saskaņojumu šonedēļ gaida valsts piešķirtais atbalsts tirdzniecības un sporta centriem. Abus atbalsta veidus piešķirs un kontrolēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Atbalsta pieprasījums jāiesniedz līdz šā gada 31. maijam (ja vien termiņš netiks pagarināts), tātad iesniegums jāsagatavo nedēļas laikā. Tam jāpievieno virkne dokumentu. LIAA lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņems līdz šā gada 30. septembrim un izlases veidā pārbaudīs 15% no atbalsta saņēmējiem. Šajā rakstā – par svarīgāko saistībā ar atbalstu.
Šā gada 14. aprīlī stājās spēkā grozījumi 2005. gada 10. maija MK noteikumos Nr. 321 “Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību.” Šajā rakstā – par grozījumu mērķi un sekām.
Jau gadu mācāmies sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju, kura mūsu ikdienu pārvērtusi līdz nepazīšanai. Lai gan biežāk domājam par ierobežojumiem un izplatības statistiku, būtu lietderīgi saprast, vai uzņēmumi pašlaik nav pakļauti paaugstinātam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas ("NILL/TPF") riskam un vai NILL/TPF novēršanas likuma subjektu izveidotās iekšējās kontroles sistēmas joprojām ir tikpat efektīvas kā līdz pandēmijai.
Jaunajā digitalizācijas laikmetā uzņēmumi arvien straujāk ievieš jaunus rīkus un automatizācijas risinājumus, lai spētu konkurēt tirgū. Taču pirms jaunu rīku vai automatizācijas risinājumu ieviešanas uzņēmumā jāņem vērā ļoti daudzi faktori, kuri var ietekmēt vai traucēt iecerētā rezultāta sasniegšanu. Šie faktori ir unikāli katram uzņēmumam, saimnieciskajai darbībai un iekšējiem procesiem. Automatizācija un jauni digitālie rīki nebūt nav burvju risinājums un nenes e-laimi. Katra risinājuma ieviešanai ir savi kritēriji, kas jāizpilda, lai gūtu maksimālu atdevi no ieguldītā laika un kapitāla.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 pantu nodokļu maksātājam (“NM”) jāievēro prasības, kas attiecas uz tā sagatavotajā transfertcenu (“TC”) dokumentācijā ietvertās informācijas aktualitāti un regulāru atjaunošanu atbilstoši pastāvošajai faktiskajai situācijai. Laikā, kad TC dokumentāciju sagatavošanā un iesniegšanā ir “miera” periods, lūdzām VID sniegt atbildes uz neviennozīmīgiem jautājumiem par salīdzināmo datu atjaunošanu un finanšu datu pārskatīšanu, tostarp iespēju izmantot roll forward pieeju.
Veicot transfertcenu analīzi finanšu darījumiem, pirms procentu likmes noteikšanas jāizvērtē aizņēmēja kredītspēja. Proti, lai novērtētu ar iekšgrupas finanšu darījumu saistīto risku un noteiktu tirgus cenu principam atbilstošu procentu likmi par kredītriska uzņemšanos, aizdevējam jāizvērtē gan aizņēmēja saistību neizpildes varbūtība, t.i., kredītspēja, gan izredzes aizdevumu atgūt. Šajā rakstā – par kredītreitinga modeli, ko nereti izstrādā starptautiskās uzņēmumu grupas, lai noteiktu atsevišķu vienību kredītspēju.
Mūsdienu lielo korporāciju laikmetā biznesa vērtības ķēde, ko parasti veido vairākas darbības jeb funkcijas (piemēram, biznesa stratēģijas izstrāde un ieviešana, izpēte un attīstība, ražošana, mārketings, pārdošana un loģistika), ir sadalīta pa dažādiem grupas uzņēmumiem, kas atrodas dažādās valstīs. Šāds sadalījums izriet gan no biznesa vajadzībām, gan no valsts likumvides prasībām attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām. Tā kā vienā biznesā ir iesaistīti vairāki vienas grupas uzņēmumi, to starpā notiek darījumi, kuros tiek piemērotas transfertcenas un attiecīgi rodas ar tām saistīti nodokļu riski.
G7 finanšu ministri 5. jūnijā izsludināja vienošanos, ar kuru grupas dalībvalstis apņemas ieviest jaunas nodokļu uzlikšanas tiesības, kas tām ļaus daļu no lielo starptautisko uzņēmumu gūtās peļņas novirzīt uz tirgiem (t.i., apgrozījuma rašanās vietām – “Pirmais pīlārs”), un globāli ieviest vismaz 15% minimālo nodokļa likmi (“Otrais pīlārs”). Šī sanāksme centās noskaidrot, vai ASV nostāja attiecībā uz ESAO Iekļaujošā ietvara projektu “Digitalizētās ekonomikas aplikšana ar nodokļiem” palīdzēs dalībvalstīm rast kopēju pamatu vienošanās panākšanai.
Latvijas uzņēmumi nereti vēršas pie kāda ārvalsts uzņēmuma vai fiziskas personas, lai izmantotu viņu uzkrāto pieredzi un saņemtu konsultācijas jautājumos, kas aktuāli Latvijas uzņēmuma izaugsmei. Šādu palīdzību visērtāk saņemt no sava grupas uzņēmuma vadības pakalpojumu vai konsultāciju veidā, taču Latvijas uzņēmumam var nākties nolīgt arī kādu nesaistītu ārvalsts uzņēmumu vai individuālo konsultantu. Šajā rakstā uzzināsiet, ar kādām nodokļu sekām jārēķinās Latvijā (arī Latvijas uzņēmumam) un kā izšķirt, vai primāri jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis (“IIN”) vai uzņēmumu ienākuma nodoklis (“UIN”).
Arvien vairāk uzņēmumu ir sadalījuši dividendēs peļņu, kas bija uzkrāta līdz 2017. gada 31. decembrim, par to nemaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli (“UIN”) atbilstoši jaunajam UIN režīmam. Brīdī, kad uzņēmuma dalībnieki pieņem lēmumu par “jaunās” peļņas sadali, rodas jautājums, vai ir kaut kādas iespējas samazināt par dividendēm maksājamo nodokli. Šajā rakstā – par iespējām, ierosinājumiem un aktualitātēm.
Īpašais PVN režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai (import one-stop shop jeb IOSS) tiek ieviests ES ar šā gada 1. jūliju kā daļa no apjomīgajiem grozījumiem PVN regulējumā e-komercijas uzņēmumiem. Šajā rakstā – par starpnieka pienākumiem un atbildību importa režīmā.
Publiski pieejamā informācija par Latvijas uzņēmumu eksporta darījumiem vai darbības uzsākšanu ārvalstīs vienmēr priecē, taču Latvijas uzņēmumam jānodrošina ārvalsts administratīvo prasību izpilde, tostarp juridiskie jautājumi (darba drošība, nodarbinātība, atļaujas un reģistrācijas), kā arī grāmatvedība un nodokļu maksāšana. Šajā rakstā – par uzņēmumu ienākuma nodokļa (“UIN”) un personāla nodokļu maksāšanas pienākumu, kas var rasties Latvijas uzņēmumam, veicot darbību ārvalstīs. PVN piemērošanas noteikumus parasti vērtē atsevišķi, un PVN reģistrācijas pienākums var rasties arī tādos gadījumos, kad reģistrēšanās citu nodokļu vajadzībām nav nepieciešama, tādēļ PVN komentārus neiekļausim.
Līdz ar atvaļinājuma laika tuvošanos, tuvojas arī publiski daudz apspriestā minimālā obligāto iemaksu objekta (“MOIO”) ieviešana, kas daudziem uzņēmumiem varētu kļūt aktuāla šā gada 1. jūlijā. Taču 24. maijā Saeimas Prezidijs nodeva komisijai izskatīt likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (“VSA”) grozījumu projektu, kurā rosināts iepriekšējo grozījumu stāšanos spēkā pārcelt. Šajā rakstā apkopojam valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (“VSAOI”) minimālā objekta piemērošanas pamatprincipus un sniedzam praktiskus piemērus, ja ierosinātais likumprojekts netiks apstiprināts un ar 1. jūliju stāsies spēkā MOIO.
Šā gada 27. maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts MK noteikumu projekts, kas paredz noteikt brīvprātīgo un pašnodarbināto obligāto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru. Šajā rakstā – par jauno noteikumu projektu, kuri aizstās šobrīd spēkā esošos 2013. gada 17. decembra MK noteikumus Nr. 1478.
Ziemassvētki ir patīkams apdāvināšanās laiks. Arī šogad uzņēmumi vēlas iepriecināt savus darbiniekus un sadarbības partnerus ar Ziemassvētku dāvanām. Šajā rakstā – par nodokļu likumvides piemērošanu šādām dāvanām. Ņemot vērā ārkārtējo situāciju, neaplūkojam tādus personāla ilgtspējas pasākumus kā darbinieku balles un Ziemassvētku “eglītes” darbinieku bērniem. Pie šīs tēmas atgriezīsimies nākamgad, kad epidemioloģiskā situācija, cerams, būs uzlabojusies.
