Īsziņas piedāvā jaunāko informāciju par aktuāliem nodokļu, grāmatvedības, juridiskajiem un citiem uzņēmējdarbības jautājumiem.
VID turpina darbu pie Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (“EDS”) modernizācijas un ar šā gada 22. jūliju ir ieviesis jaunu risinājumu – servisu saskarni Application Programming Interface (“API”). Šī risinājuma mērķis ir vienkāršot deklarāciju iesniegšanas procesu uzņēmumiem, tādējādi samazinot administratīvo slogu. Šajā rakstā – par EDS API izmantošanas iespējām.
Lai gan darba līgums ir svarīgs katra uzņēmuma darbības pamats un tā saturs visai izsmeļoši noteikts Darba likuma (“DL”) 40. pantā, praksē bieži nākas sastapties ar kļūdainiem, neprecīziem un atsevišķos gadījumos pat prettiesiskiem darba līguma nosacījumiem. Periodiska darba līgumu pārskatīšana ir svarīga, un šis raksts palīdzēs saskatīt būtiskus, taču nereti ignorētus darba līgumu trūkumus, kā arī sniegs ieteikumus uzlabojumiem.
Jau gadu mācāmies sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju, kura mūsu ikdienu pārvērtusi līdz nepazīšanai. Lai gan biežāk domājam par ierobežojumiem un izplatības statistiku, būtu lietderīgi saprast, vai uzņēmumi pašlaik nav pakļauti paaugstinātam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas ("NILL/TPF") riskam un vai NILL/TPF novēršanas likuma subjektu izveidotās iekšējās kontroles sistēmas joprojām ir tikpat efektīvas kā līdz pandēmijai.
Kā zināms, Latvijas PVN maksātāji var atgūt nodokli, kas samaksāts par pirkumiem citā ES dalībvalstī saskaņā ar Padomes Direktīvu 2008/9/EK, proti, nodokli atmaksā tiem PVN maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Tā kā Apvienotā Karaliste (“AK”) 2020. gada 31. janvārī izstājās no ES ar pārejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, ES vienoto PVN atmaksas procedūru vairs nevarēs izmantot, lai atgūtu nodokli, kas samaksāts AK pēc 2021. gada 1. janvāra. Attiecībā uz 2020. gadā AK samaksāto nodokli joprojām var izmantot ES vienoto procedūru, taču tuvojas PVN atmaksas pieprasījuma iesniegšanas termiņš: 2021. gada 31. marts.
Kā zināms, Latvijas PVN maksātāji var atgūt nodokli, kas samaksāts par pirkumiem citā ES dalībvalstī saskaņā ar Padomes Direktīvu 2008/9/EK, proti, nodokli atmaksā tiem PVN maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Tā kā Apvienotā Karaliste (“AK”) 2020. gada 31. janvārī izstājās no ES ar pārejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, ES vienoto PVN atmaksas procedūru vairs nevarēs izmantot, lai atgūtu nodokli, kas samaksāts AK pēc 2021. gada 1. janvāra. Attiecībā uz 2020. gadā AK samaksāto nodokli joprojām var izmantot ES vienoto procedūru, taču tuvojas PVN atmaksas pieprasījuma iesniegšanas termiņš: 2021. gada 31. marts.
2020. gada 31. janvāra pusnaktī Apvienotā Karaliste (“AK”) izstājās no ES. Izstāšanās līgums paredzēja, ka tiem ES dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas uzturējušies AK līdz izstāšanās pārejas perioda beigām, tiks saglabātas ar ES pilsoņa statusu saistītās sociālās tiesības, t.i., iespējas pieteikties dažādu pabalstu, pensiju un citu sociālo labumu saņemšanai AK, līdzīgi kā dzīvojot citās ES valstīs. 2020. gada 30. decembrī tika parakstīts Tirdzniecības un sadarbības līgums, kuru ar šā gada 1. janvāri piemēro provizoriski, jo tas vēl nav ratificēts ES līmenī. Līgumā ir ietverts atsevišķs protokols par sociālās drošības koordinēšanu. Šajā rakstā – par galvenajām izmaiņām sociālās drošības jomā, kuras jāņem vērā darba devējiem pēc Brexit un kuras ietekmē arī jaunā līguma noteikumi.
Šā gada 1. janvārī Apvienotā Karaliste (“AK”) izstājās no ES un turpmāk atbilst “trešās valsts” definīcijai. AK iestājās Eiropas Kopienā 1973. gada 1. janvārī un pēc 47 gadiem dalībvalsts statusā ir pirmā, kas formāli izstājusies no ES. Brexit radītās izmaiņas ietekmē ne tikai nodokļu, imigrācijas un tirdzniecības nozares, bet arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (“NILLTPFN”) likuma darbību.
Iepriekšējās nedēļas Īsziņā 06.04.2021 aprakstījām PVN piemērošanu situācijās, kad uzņēmumi piedāvā saviem darbiniekiem bezmaksas ēdināšanu darba laikā, kā arī transportu uz darba vietu un atpakaļ, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības nepārtrauktību, it īpaši Covid-19 krīzes laikā. Šajā rakstā – par šāda lēmuma IIN un UIN sekām.
Covid-19 izplatības mazināšanai ieviesto ierobežojumu periodā daudzām starptautisko uzņēmumu grupām ir radušies zaudējumi pieprasījuma samazināšanās, piegādes ķēdes kavējumu vai ārkārtas darbības izmaksu dēļ. Šādu zaudējumu sadale un ārkārtas izmaksu attiecināšana starp saistītiem uzņēmumiem noteikti izraisīs nodokļu administrācijas pastiprinātu interesi, tādēļ šiem jautājumiem jāpievērš sevišķa uzmanība. Šajā rakstā – par Covid-19 izraisīto zaudējumu un ārkārtas izmaksu sadali, ņemot vērā ESAO publicēto ziņojumu par pandēmijas ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu.
Jau gadu mācāmies sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju, kura mūsu ikdienu pārvērtusi līdz nepazīšanai. Lai gan biežāk domājam par ierobežojumiem un izplatības statistiku, būtu lietderīgi saprast, vai uzņēmumi pašlaik nav pakļauti paaugstinātam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas ("NILL/TPF") riskam un vai NILL/TPF novēršanas likuma subjektu izveidotās iekšējās kontroles sistēmas joprojām ir tikpat efektīvas kā līdz pandēmijai.
Šajā rakstā ir apkopota informācija par nodokļu likumu un citu tiesību aktu normām, kas jāņem vērā 2021. gadā, no darbinieka algas aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (“IIN”), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (“VSAOI”) un solidaritātes nodokli (“SN”).
Šā gada 14. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts MK noteikumu projekts, kas paredz būtiski mainīt aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu. Šajā rakstā – par esošajiem deklarēšanas nosacījumiem un plānotajām izmaiņām saistībā ar jauno lietotni goAML.
Saeimā galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (“IIN”). Saskaņā ar grozījumiem plānotas dažādas izmaiņas, piemēram, augstākās likmes samazināšana no 31,4% uz 31% un pārmaksas automātiska atmaksa. Šajā rakstā – par jauno IIN piemērošanas kārtību darba devēja kompensācijām par darbinieku izdevumiem saistībā ar attālināto darbu (“tāldarbu”).
Jebkurš uzņēmums, valsts vai pašvaldības iestāde vai pat individuālais komersants, kas apstrādā ES/EEZ iedzīvotāju personas datus, kuri ļauj identificēt fiziskās personas, ir pakļauts ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas (“VDAR”) prasībām. Tās attiecas arī uz uzņēmumiem ārpus ES/EEZ, kuri piedāvā preces vai pakalpojumus ES/EEZ iedzīvotājiem. Šajā rakstā – par VDAR prasībām un to ievērošanu datu apstrādē e-pastos.
Iepriekšējās nedēļas Īsziņā 06.04.2021 aprakstījām PVN piemērošanu situācijās, kad uzņēmumi piedāvā saviem darbiniekiem bezmaksas ēdināšanu darba laikā, kā arī transportu uz darba vietu un atpakaļ, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības nepārtrauktību, it īpaši Covid-19 krīzes laikā. Šajā rakstā – par šāda lēmuma IIN un UIN sekām.
Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, šā gada 20. martā stājās spēkā Saeimas 18. martā pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Šajā rakstā – par izmaiņām fizisko personu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas un nodokļu aprēķināšanas kārtībā.
Personāla opciju jeb darbinieku akciju pirkuma tiesību plāns kļūst arvien populārāks Latvijā kā viens no darbinieku motivēšanas instrumentiem. Citur pasaulē jau gadiem darbinieki ir varējuši kļūt par uzņēmuma dalībniekiem, kas vairojis viņu ieguldījumu uzņēmumā un tā izaugsmi. Personāla akciju vai opciju piešķiršana pēc būtības ir darbinieku atalgojuma veids, kura pamatdoma ir sasaistīt atalgojumu ar uzņēmuma attīstību (peļņu).
Lai gan darba līgums ir svarīgs katra uzņēmuma darbības pamats un tā saturs visai izsmeļoši noteikts Darba likuma (“DL”) 40. pantā, praksē bieži nākas sastapties ar kļūdainiem, neprecīziem un atsevišķos gadījumos pat prettiesiskiem darba līguma nosacījumiem. Periodiska darba līgumu pārskatīšana ir svarīga, un šis raksts palīdzēs saskatīt būtiskus, taču nereti ignorētus darba līgumu trūkumus, kā arī sniegs ieteikumus uzlabojumiem.
Nepatiesi apgalvojumi vai nepietiekami sniegta informācija var tikt atzīta par negodīgu komercpraksi. Piedāvājam ieskatīties tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju (“tirgotāji”) biežāk pieļautajās kļūdās, ko uzraugs – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (“PTAC”) – atzinis par negodīgu komercpraksi.
Soda individualizēšanas princips ir piemērojams arī nodokļu tiesībās. Pat gadījumos, kad konstatēts nodokļu tiesību aktu pārkāpums, izpildot noteiktus nosacījumus, likumvide atļauj pieņemt nodokļu maksātājam (“NM”) saudzīgāku lēmumu daļā, kas attiecas uz soda naudu, un samazināt to uz pusi no apmēra, kas konkrētajā gadījumā pienāktos. Šajā rakstā sīkāk apskatīsim, kas atbilstoši jaunākajai tiesu praksei jāvērtē VID, lai secinātu, ka NM ir ievērojis deklarāciju iesniegšanas termiņus un kārtējo nodokļu samaksas termiņus.
Šā gada 28. septembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu Muitas savienības rīcības plānu, lai nākamajos četros gados padarītu ES muitu viedāku, inovatīvāku un efektīvāku. Šajā rakstā – par to, kā šie pasākumi nostiprinās Muitas savienības būtisko lomu.
Jau gadu mācāmies sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju, kura mūsu ikdienu pārvērtusi līdz nepazīšanai. Lai gan biežāk domājam par ierobežojumiem un izplatības statistiku, būtu lietderīgi saprast, vai uzņēmumi pašlaik nav pakļauti paaugstinātam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas ("NILL/TPF") riskam un vai NILL/TPF novēršanas likuma subjektu izveidotās iekšējās kontroles sistēmas joprojām ir tikpat efektīvas kā līdz pandēmijai.
Saņēmuši vairākus klientu un lasītāju lūgumus precizēt un interpretēt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (“Likums”) noteiktos subjektus, vērsāmies Valsts ieņēmumu dienestā, lai saņemtu atbildes par nestandarta un sarežģītākām uzņēmumu struktūrām un to veikto saimniecisko darbību, lai rastu plašāku izpratni par Likuma piemērošanu. Apkopojām saņemto informāciju, veicām secinājumus un nododam atbildes Jums!
No VID publicētās informācijas par NILLTPFN likuma subjektiem piemērotajām sankcijām par šī likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pārkāpumiem, konstatējams, ka lielā skaitā gadījumu komersanti nav informēti par NILLTPFN likuma un sankciju likuma prasībām, kā arī paša komersanta atbilstību likuma subjekta jēdzienam NILLTPFN likuma ietvaros. Tas, protams, neatbrīvo komersantus no atbildības. Plašāk par šo lasiet šajā rakstā.
Mūsdienu dinamiskajā pasaulē ir ierasta lieta, ka fiziskai personai, kas ir vienas valsts nodokļu rezidents, pieder nekustamais īpašums (NĪ) ārvalstī un persona izlemj to pārdot. Tādos gadījumos jāvērtē gan rezidences valsts, gan aktīva vai ienākumu izcelsmes valsts nodokļu tiesību normas, kā arī starpvalstu līgumi. Šajā rakstā aplūkosim vienu piemēru no prakses, kad Latvijas nodokļu rezidents pārdod savu NĪ Krievijā, ņemot vērā Latvijas nodokļu tiesību normas, Latvijas–Krievijas nodokļu konvenciju un citas būtiskas nodokļu piemērošanas nianses.
Šā gada 17. februārī Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanā. Tieslietu ministrijas iesniegtajā likumprojektā piedāvāts atcelt NĪN iedzīvotāju primārajiem mājokļiem vērtībā līdz 100 000 EUR un būtiski samazināt NĪN apmēru mājokļiem ar augstāku kadastrālo vērtību (KV). Paredzēts ieviest speciālo vērtību, kas, stājoties spēkā jaunai KV bāzei, nodrošinātu mehānismu samērīgam NĪN aprēķinam un stiprinātu katra iedzīvotāja tiesības uz privātīpašumā esošu mājokli.
Šā gada 3. aprīlī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām,” nosakot aizliegumu nekustamā īpašuma (NĪ) darījumos lietot skaidru naudu (SN) no šā gada 1. maija. Šajā rakstā – par likumprojekta ietvaros vērtētajām izmaiņām.
Igaunijas Finanšu ministrija pērn sagatavoja likuma “Par ienākuma nodokli” grozījumu projektu, lai regulētu nodokļu piemērošanu ārvalstu pagaidu darbinieku – nerezidentu – gūtajam ienākumam no Igaunijā veiktā algotā darba. Bija plānots, ka grozījumi stāsies spēkā šā gada 1. janvārī, bet tas nenotika.
Šā gada 13. janvārī ir stājušies spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – “NN likums”), kurus Saeima trešajā lasījumā pieņēma 2019. gada nogalē. Tie definē arī administratīvos pārkāpumus nodokļu jomā un atbilstošos soda mērus. Šajā rakstā – par svarīgākajām izmaiņām, kas nodokļu maksātājiem turpmāk jāņem vērā.
Lai gan darba līgums ir svarīgs katra uzņēmuma darbības pamats un tā saturs visai izsmeļoši noteikts Darba likuma (“DL”) 40. pantā, praksē bieži nākas sastapties ar kļūdainiem, neprecīziem un atsevišķos gadījumos pat prettiesiskiem darba līguma nosacījumiem. Periodiska darba līgumu pārskatīšana ir svarīga, un šis raksts palīdzēs saskatīt būtiskus, taču nereti ignorētus darba līgumu trūkumus, kā arī sniegs ieteikumus uzlabojumiem.
Dažu ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, nacionālā likumvide neparedz citas dalībvalsts nodokļa maksātāja tiesības atgūt budžetā samaksāto nodokli kā citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam, ja tas reģistrējies Latvijas PVN maksātāju reģistrā. Šajā rakstā – par tiesas atziņām, kas paustas šā gada 28. janvāra Administratīvās apgabaltiesas spriedumā lietā Nr. A420147918, kurš šobrīd jau stājies spēkā.
Iepriekšējās nedēļas Īsziņā 06.04.2021 aprakstījām PVN piemērošanu situācijās, kad uzņēmumi piedāvā saviem darbiniekiem bezmaksas ēdināšanu darba laikā, kā arī transportu uz darba vietu un atpakaļ, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības nepārtrauktību, it īpaši Covid-19 krīzes laikā. Šajā rakstā – par šāda lēmuma IIN un UIN sekām.
Jebkurš uzņēmums, valsts vai pašvaldības iestāde vai pat individuālais komersants, kas apstrādā ES/EEZ iedzīvotāju personas datus, kuri ļauj identificēt fiziskās personas, ir pakļauts ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas (“VDAR”) prasībām. Tās attiecas arī uz uzņēmumiem ārpus ES/EEZ, kuri piedāvā preces vai pakalpojumus ES/EEZ iedzīvotājiem. Ar šo rakstu noslēdzam pērn aizsākto tēmu.
Dažu ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, nacionālā likumvide neparedz citas dalībvalsts nodokļa maksātāja tiesības atgūt budžetā samaksāto nodokli kā citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam, ja tas reģistrējies Latvijas PVN maksātāju reģistrā. Šajā rakstā – par tiesas atziņām, kas paustas šā gada 28. janvāra Administratīvās apgabaltiesas spriedumā lietā Nr. A420147918, kurš šobrīd jau stājies spēkā.
Iepriekšējās nedēļas Īsziņā 06.04.2021 aprakstījām PVN piemērošanu situācijās, kad uzņēmumi piedāvā saviem darbiniekiem bezmaksas ēdināšanu darba laikā, kā arī transportu uz darba vietu un atpakaļ, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības nepārtrauktību, it īpaši Covid-19 krīzes laikā. Šajā rakstā – par šāda lēmuma IIN un UIN sekām.
Gan pirms Covid-19 krīzes, gan jo īpaši pašlaik uzņēmumi savas saimnieciskās darbības nepārtrauktības nodrošināšanai piedāvā darbiniekiem bezmaksas ēdināšanu un transportu uz darba vietu un atpakaļ. Šajā rakstā – par šāda lēmuma iespējamām PVN sekām.
Jau gadu mācāmies sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju, kura mūsu ikdienu pārvērtusi līdz nepazīšanai. Lai gan biežāk domājam par ierobežojumiem un izplatības statistiku, būtu lietderīgi saprast, vai uzņēmumi pašlaik nav pakļauti paaugstinātam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas ("NILL/TPF") riskam un vai NILL/TPF novēršanas likuma subjektu izveidotās iekšējās kontroles sistēmas joprojām ir tikpat efektīvas kā līdz pandēmijai.
Jaunajā digitalizācijas laikmetā uzņēmumi arvien straujāk ievieš jaunus rīkus un automatizācijas risinājumus, lai spētu konkurēt tirgū. Taču pirms jaunu rīku vai automatizācijas risinājumu ieviešanas uzņēmumā jāņem vērā ļoti daudzi faktori, kuri var ietekmēt vai traucēt iecerētā rezultāta sasniegšanu. Šie faktori ir unikāli katram uzņēmumam, saimnieciskajai darbībai un iekšējiem procesiem. Automatizācija un jauni digitālie rīki nebūt nav burvju risinājums un nenes e-laimi. Katra risinājuma ieviešanai ir savi kritēriji, kas jāizpilda, lai gūtu maksimālu atdevi no ieguldītā laika un kapitāla.
Mūsdienās grāmatvedībā un finanšu uzskaitē lielu uzmanību pievērš automatizācijai. Taču automatizācijas procesi, kas ar to tiek definēti, var būt atšķirīgi, jo visaptverošs automatizācijas jēdziens ietver gan robotikas procesu automatizāciju un mākslīgo intelektu, gan mašīnmācīšanos un datorredzi, gan Excel lietojumprogrammā izveidotos uzdevumus, izmantojot makro rakstītāju. Šajā rakstā – par trīs galvenajiem principiem mazu uzdevumu automatizācijā grāmatvedībā.
Covid-19 izplatības mazināšanai ieviesto ierobežojumu periodā daudzām starptautisko uzņēmumu grupām ir radušies zaudējumi pieprasījuma samazināšanās, piegādes ķēdes kavējumu vai ārkārtas darbības izmaksu dēļ. Šādu zaudējumu sadale un ārkārtas izmaksu attiecināšana starp saistītiem uzņēmumiem noteikti izraisīs nodokļu administrācijas pastiprinātu interesi, tādēļ šiem jautājumiem jāpievērš sevišķa uzmanība. Šajā rakstā – par Covid-19 izraisīto zaudējumu un ārkārtas izmaksu sadali, ņemot vērā ESAO publicēto ziņojumu par pandēmijas ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu.
Lai gan pandēmijas izraisītajos ekonomiskajos apstākļos dažiem nodokļu maksātājiem var rasties grūtības piemērot savu iepriekšēju vienošanos ar nodokļu administrāciju par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu (advance pricing agreement jeb “APA”), visas spēkā esošās APA un to noteikumi ir jāievēro, ja vien nav pārkāpts kāds nozīmīgs pieņēmums. Šajā rakstā sniegts ieskats par Covid-19 ietekmi uz APA, ņemot vērā ESAO publicēto ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu.
Turpinot apskatīt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) publicēto ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu, šajā rakstā – par valdības palīdzības programmu ietekmi uz transfertcenu analīzi.
Iepriekšējās nedēļas Īsziņā 06.04.2021 aprakstījām PVN piemērošanu situācijās, kad uzņēmumi piedāvā saviem darbiniekiem bezmaksas ēdināšanu darba laikā, kā arī transportu uz darba vietu un atpakaļ, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības nepārtrauktību, it īpaši Covid-19 krīzes laikā. Šajā rakstā – par šāda lēmuma IIN un UIN sekām.
Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, šā gada 20. martā stājās spēkā Saeimas 18. martā pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Šajā rakstā – par izmaiņām fizisko personu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas un nodokļu aprēķināšanas kārtībā.
Ikdienā nerezidents uz savu pastāvīgo pārstāvniecību (“PP”) Latvijā attiecina dažādus izdevumus. Praksē rodas jautājums, vai tie visi ir pilnībā atskaitāmi kā PP izdevumi UIN vajadzībām. Šajā rakstā – par nerezidenta personāla izmaksu attiecināšanu uz PP.
Publiski pieejamā informācija par Latvijas uzņēmumu eksporta darījumiem vai darbības uzsākšanu ārvalstīs vienmēr priecē, taču Latvijas uzņēmumam jānodrošina ārvalsts administratīvo prasību izpilde, tostarp juridiskie jautājumi (darba drošība, nodarbinātība, atļaujas un reģistrācijas), kā arī grāmatvedība un nodokļu maksāšana. Šajā rakstā – par uzņēmumu ienākuma nodokļa (“UIN”) un personāla nodokļu maksāšanas pienākumu, kas var rasties Latvijas uzņēmumam, veicot darbību ārvalstīs. PVN piemērošanas noteikumus parasti vērtē atsevišķi, un PVN reģistrācijas pienākums var rasties arī tādos gadījumos, kad reģistrēšanās citu nodokļu vajadzībām nav nepieciešama, tādēļ PVN komentārus neiekļausim.
Ziemassvētki ir patīkams apdāvināšanās laiks. Arī šogad uzņēmumi vēlas iepriecināt savus darbiniekus un sadarbības partnerus ar Ziemassvētku dāvanām. Šajā rakstā – par nodokļu likumvides piemērošanu šādām dāvanām. Ņemot vērā ārkārtējo situāciju, neaplūkojam tādus personāla ilgtspējas pasākumus kā darbinieku balles un Ziemassvētku “eglītes” darbinieku bērniem. Pie šīs tēmas atgriezīsimies nākamgad, kad epidemioloģiskā situācija, cerams, būs uzlabojusies.
Šā gada septembrī VID publicējis atjaunotu metodisko materiālu “UIN deklarācijas aizpildīšanas kārtība.” Šajā rakstā apkopojam informāciju par veiktajām izmaiņām un aplūkojam dažus jaunus piemērus, kuros VID skaidro UIN piemērošanu.
Lai mazinātu administratīvo slogu, ar 2021. gada 1. janvāri VID administrētajiem valsts budžeta maksājumiem būs jauns konts – vienotais nodokļu konts, kurš aizstās līdzšinējos nodokļu kontus. Turklāt spēkā stāsies grozījumi MK noteikumos Nr. 827 un IIN likumā, kuri noteiks jaunus termiņus IIN un VSAOI maksāšanai un darba devēja ziņojuma iesniegšanai. Šajā rakstā – par plānotajām izmaiņām un būtiskajiem grozījumiem.