NIS2 (Network and Information Security Directive) ir Eiropas Savienības direktīva, kuras mērķis ir stiprināt kiberdrošību visā ES, īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un būtiskiem pakalpojumiem. Latvijā šī direktīva ir transponēta nacionālajā likumdošanā, pieņemot Nacionālo kiberdrošības likumu (NCL). Šobrīd uzņēmumiem būtu jābūt skaidrībai par savu statusu (ir vai nav NCL subjekts) un jāreģistrējas līdz 2025. gada 1. aprīlim Nacionālajā kiberdrošības centrā (NKC). Organizācijām ir jāieceļ kiberdrošības vadītājs un jāiesniedz pirmais pašvērtējuma ziņojums līdz šī gada 1. oktobrim un jāsāk ziņot par kiberdrošības incidentiem no šī gada 1. jūlija. 

Nodokļu rezidenta statuss rada fiziskajai personai pienākumus maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no vispasaules ienākumiem konkrētajā valstī, kā arī parasti atļauj piemērot atvieglojumus rezidentiem. Tāpat, nodokļu rezidenta statusa korekta noteikšana ir svarīga, lai izvairītos no dubultās nodokļu aplikšanas, piemērojot attiecīgos normatīvos aktus. Šajā rakstā izklāstīta PwC speciālistu pieredze saistībā ar Ukrainas pilsoņu nodokļu rezidenta statusa noteikšanas un reģistrēšanas niansēm LR.

Viens no galvenajiem nosacījumiem sekmīgai uzņēmumu grupu darbībai un attīstībai ir pietiekams finansējums. Tomēr nav vienota vispārpieņemta modeļa, kā vislabāk finansēt grupas uzņēmumu saimniecisko darbību. Dažkārt aizdevēja un aizņēmēja funkcijas grupas uzņēmumu finansēšanā var pildīt viens un tas pats uzņēmums (kases uzņēmums vai turētājs), kas piesaista trešo pušu finansējumu un piešķir finanšu līdzekļus pārējiem daudznacionālās uzņēmumu grupas dalībniekiem. Šādos apstākļos kases uzņēmums veic centralizētu kases darbību grupas ietvaros. Izvērtējot transfertcenu noteikšanas jautājumus, būtiski ir precīzi definēt darījuma robežas un detalizēti izvērtēt kases uzņēmuma īstenotās funkcijas un aktivitātes. Šajā īsziņā tiek aplūkots kases funkcijas process un mērķis, kā arī sniegti norādījumi par kases turētāja sniegtā pakalpojuma cenas noteikšanu.

Komerctiesiskajā apritē mēdz būt gadījumi, kad, konstatējot iegādātās lietas trūkumus, pircējs vēlas atcelt līgumu vai piedzīt zaudējumus. Tomēr ne vienmēr, pircējaprāt, konstatējamie lietas trūkumi par tādiem tiešām uzskatāmi. Turklāt jāievēro, ka pircējam (komersantam) ir jāveic zināmas darbības, lai, atbilstoši konstatējot lietas trūkumus, nezaudētu tiesības uz zaudējumu atlīdzību vai līguma atcelšanu. Vairāk par minēto – šajā rakstā. 

Latvijā bieži runā par dzimumu līdztiesības progresu, tomēr realitāte ir skarbāka. Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā dzimumu atalgojuma vienlīdzības ziņā, un plaisa starp vīriešu un sieviešu algām diemžēl pieaug. Kamēr ES vidējā dzimumu atalgojuma plaisa 2023. gadā bija 12%, Latvijā šis rādītājs sasniedza 19%, pasliktinot valsts pozīciju (2022. gadā - 17,1%) un ierindojoties pēdējā vietā starp visām 27 dalībvalstīm. Citiem vārdiem sakot, par katru eiro, ko Latvijā nopelna vīrietis, sieviete saņem tikai 81 centu. 

Digitālā transformācija publiskajā un privātajā sektorā strauji attīstās, un viens no tās centrālajiem elementiem ir dokumentu aprites digitalizācija. 2025. gada 17. aprīlī Finanšu ministrija (FM) iesniedza publiskai apspriešanai grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, lai pielāgotu to Grāmatvedības likumā noteiktajām prasībām par strukturēto elektronisko rēķinu jeb e-rēķinu noformēšanu. Šīs izmaiņas ir nozīmīgs solis ceļā uz pilnībā digitalizētu un efektīvu grāmatvedības un nodokļu administrēšanas sistēmu Latvijā. 

Globālā tendence pāriet uz digitāliem risinājumiem arvien izteiktāk izpaužas arī finanšu un nodokļu jomā. E-rēķinu ieviešana, kas sākotnēji tika uzskatīta par formālu atbilstības prasību, šobrīd kļūst par nozīmīgu stratēģisku soli ceļā uz efektīvāku, pārskatāmāku un ilgtspējīgāku uzņēmuma pārvaldību.

Praksē ir gadījumi, kad komersanti, kas atrodas dažādās valstīs un ir vienojušies par Latvijas Republikas (“LR”) tiesību piemērošanu līgumam, rodoties strīdam par zaudējumu piedziņu, nezina vai aizmirst, ka piemērojamas var būt ne vien Civillikuma vai Komerclikuma normas, bet arī ANO Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma - pārdevuma līgumiem (“Konvencija”), ja vien līgumslēdzēji nav izslēguši tās piemērošanu. Šajā rakstā lasiet, kādos gadījumos Konvencija ir piemērojama, un kā tā var ietekmēt zaudējumu piedziņu. 

Kas ir Lielie dati? Par Lielajiem datiem parasti runā, kad tradicionālās datu apstrādes metodes vairs nespēj tikt galā ar datu apjomu, ātrumu, dažādību un ticamību. Lai gan nav viena konkrēta datu apjoma, ko varētu nosaukt par Lielajiem datiem, parasti tie ir datu kopumi, kas pārsniedz tradicionālo datubāzu un datu apstrādes rīku spējas. Kas jādara, ja nepieciešams izpētīt šādu milzīgu datu kopumu un nav tūlītējas piekļuves pilnvērtīgai Lielo datu platformai? Šajā rakstā apskatīsim, kā ar pieejamiem rīkiem var gūt nelielu ieskatu šajos Lielajos datos, ja vēl nav pieejams specializēts risinājums.

Manuāla iepirkumu dokumentācijas izstrāde ir laikietilpīga un pakļauta cilvēka kļūdām. Darbinieki nereti izmanto iepriekšējo iepirkumu dokumentāciju, sagatavojot jaunu, kas, izpaliekot rūpīgai pārskatīšanai, var radīt riskus. Saskaņā ar Gartner datiem 65% iepirkumu vadītāju aktīvi iegulda mākslīgajā intelektā (MI), lai uzlabotu produktivitātes rādītājus un samazinātu cilvēka kļūdu risku. MI ir noderīgs rīks tādiem uzdevumiem kā vēsturisko iepirkumu datu analīze, dokumentācijas sagatavošana un pretendentu izvērtēšana. 

Latvijas Republikas (LR) nodokļu rezidentiem ir tiesības atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), iesniegt darba devējam algas nodokļa grāmatiņu un pievienot radinieku kā apgādājamo personu nodokļu atvieglojumu saņemšanai. Vai tādas tiesības ir arī personai, kas ir nerezidents nodokļu mērķiem, kas ir nodarbināta LR uzņēmumā un gūst ar IIN apliekamu ienākumu? Šajā īsziņā apkopoti kritēriji, kurus izpildot, nerezidenti var atgūt pārmaksāto IIN par neizmantotajiem nodokļu atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem.

Praksē PVN piemērošana nomaksas pirkuma (līzinga/ finanšu nomas) darījumam vēl joprojām rada pārpratumus. Par to liecina arī nesenais Senāta spriedums (2024. gada 6. decembra spriedums lietā Nr. A420225819, SKA-38/2024). 

Pēdējo gadu laikā intersekcionalitāte ir kļuvusi par aktuālu tēmu dažādās jomās – no politikas zinātnes līdz sociālo pakalpojumu sniegšanai. Šo jēdzienu arvien biežāk piemin arī valsts pārvaldes iepirkumu procesos, uzsverot nepieciešamību pēc visaptverošiem risinājumiem, kas veicina iekļaujošāku un taisnīgāku sabiedrību. Intersekcionalitāte ir jauns un inovatīvs skatījums uz to, kā dažādas identitātes, piemēram, dzimums,  vecums, tautība, rase, fiziskās un kognitīvās spējas, ietekmē cilvēku pieredzi un iespējas. Šī pieeja palīdz mums saprast, ka  sociālekonomiskie  izaicinājumi skar dažādas iedzīvotāju grupas atšķirīgi un kā tie ietekmē cilvēku personīgo un darba dzīvi, tai skaitā organizāciju vadību.

Finansēšanas darījumi grupas ietvaros ir veids, kā uzņēmumu grupas var veicināt efektīvu kapitāla sadali, stimulēt attīstību, nodrošināt lielāku finanšu līdzekļu elastību un kontroli salīdzinājumā ar ārējo finansējumu. Taču tāpat kā jebkuros citos grupas uzņēmumu darījumos, arī finansēšanas darījumos nedrīkst aizmirst par transfertcenu riskiem.

Šajā rakstā aplūkots svarīgs, bet dažkārt bez ievērības atstāts salīdzināmības faktors, kas jāņem vērā pārrobežu saistīto pušu finansēšanas darījumos – valsts riska prēmija.

Šajā Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumā tika aplūkots svarīgs jautājums par kapitāla brīvu apriti Eiropas Savienībā. Šī lieta attiecās uz Polijas tiesību aktiem, kuros atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) tika piemērots tikai uz ārēji, bet ne iekšēji pārvaldītiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Nodokļa atbrīvojums tika liegts PVKIU, kas tika pārvaldīti iekšēji. Šis ierobežojums tika apstrīdēts kā nesaderīgs ar ES tiesību aktiem, it īpaši ar kapitāla brīvu apriti.

Ņemot vērā pašreizējos izaicinājumus, kurus Eiropai rada pieaugošā ģeopolitiskā spriedze, ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un globālā tehnoloģiju konkurence, Eiropas Komisija (“EK”) secināja, ka Eiropas Savienībai (“ES”) ir nepieciešams uzņēmējdarbības plāns klimatrīcības, apritīguma un konkurētspējas apvienošanai vienotā visaptverošā izaugsmes stratēģijā.

2025. gada 26. februārī EK prezentēja Tīras rūpniecības kursu (“TRK”) – uzņēmējdarbības plānu, kura mērķis ir paātrināt dekarbonizāciju, reindustrializāciju un inovācijas, vienlaikus uzlabojot ES rūpniecības nozaru konkurētspēju. TRK ir jālīdzsvaro ES konkurētspēja globālā mērogā un tās ambiciozie Zaļajā kursā noteiktie vides mērķi.

Mūsdienu straujajā digitālajā laikmetā arvien vairāk uzņēmumu ievieš e-rēķinus, lai pilnveidotu savus grāmatvedības procesus un efektivitāti. Tomēr, lai e-rēķinu ieviešana noritētu veiksmīgi, ir būtiski, lai grāmatvedības politikā būtu skaidri definētas jaunās procedūras un prasības. Šajā rakstā aplūkoti galvenie aspekti, kas jāņem vērā, aktualizējot grāmatvedības politiku e-rēķinu ieviešanas procesā.

Iepriekšējās nedēļas raksta nobeigums.

Saskaņā ar Vienlīdzīgas samaksas direktīvu (2023/970) vienādi vērtīga darba jēdziens ietver četrus aspektus: prasmes, atbildību, nepieciešamo piepūli un darba apstākļus. Tā kā direktīva ir jāievieš līdz 2026. gada jūnijam, ir aktualizējies jautājums par minētajiem aspektiem. Šajā rakstā aplūkotas  likumdevēja norādes.

Uzņēmumi, kuri ilgstoši darbojas ar zaudējumiem, joprojām ir nodokļu administrāciju, tostarp Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta, uzraudzības un kontroles redzeslokā, jo īpaši, ja minētie uzņēmumi ietilpst daudznacionālu uzņēmumu grupā un veic kontrolētus darījumus.

Šajā rakstā aplūkotas vairākas tiesvedības Eiropas valstīs, kas parāda sarežģītības līmeni un grūtības, ar kurām uzņēmumi un nodokļu administrācijas saskaras, pārbaudot uzņēmumu, kuru darbības rezultāts ir zaudējumi, transfertcenas.

Iepriekšējās nedēļas raksta nobeigums.

Publiskajā telpā nodokļu tēmas tiek plaši apspriestas periodā no februāra beigām līdz marta vidum – tikmēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) mēģina stiprināt savu pozīciju IT sistēmās, nākot klajā ar gaidītāju rindām, lai nodrošinātu elektroniskās deklarēšanas sistēmas funkcionalitāti pirmajā deklarācijas iesniegšanas dienā. Daļa sabiedrības jau februāra beigās veic laika atskaiti līdz "loterijai", savukārt citi par to nesatraucas vispār un deklarāciju iesniegt nesteidz. Vai tiešām gada ienākumu deklarāciju (GID) iesniegšanas rezultāts ir saistīts ar personas veiksmi vai zvaigžņu stāvokli?

2024. gada 17. oktobrī stājās spēkā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums (“IIAL”), kas nosaka ilgtspējas pārskatu sniegšanas ietvaru un kurā tiek pārņemta Eiropas Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (“CSRD”) normas. Likuma mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju par likuma subjektu darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, tostarp vides aizsardzība, sociālās tiesības, cilvēktiesības un pārvaldības aspekti, ieskaitot korupcijas un kukuļošanas apkarošanu, kā arī informāciju par to, kā šie jautājumi ietekmē subjektu attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Minētā informācija ir jānorāda ilgtspējas ziņojumā. 

Iepriekš esam vairākkārt informējuši lasītājus par Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma regulējuma (OIM regulējums) ietekmi uz uzņēmumiem, kuri importē preces (viens no jaunākajiem rakstiem abonentiem ir pieejams šeit). Īsumā – kopš 2023. gada oktobra, Eiropas Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem (un komersantiem) ir jāsniedz pārskati par tādu no trešajām valstīm importēto preču iegultajām emisijām, kas ir OIM tvērumā. Savukārt, OIM regulējums paredz, ka no nākamā gada minēto preču importu drīkstēs turpināt tikai tādi uzņēmumi, kuriem būs piešķirts reģistrētā OIM deklaranta statuss.

Apzinoties, ka OIM prasību izpilde var radīt papildu administratīvo un finanšu slogu, Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi Regulas 2023/956 (OIM regulējums) grozījumu projektu, kurā plānotas izmaiņas esošajā regulējumā un iespējams atbrīvojums no regulējuma prasību izpildes lielākai daļai importētāju.

Latvijā  daudziem iedzīvotājiem, īpaši pacientiem ar smagām slimībām, ārstēšanās izdevumi izmaksā ļoti dārgi, un valsts tos pilnībā nesedz. Darba devēji vēlas sniegt finansiālu atbalstu saviem darbiniekiem, taču esošais regulējums padara to finansiāli neizdevīgu. Saeimā 3. lasījumā esošais likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas, kas var mainīt šo sistēmu, ļaujot darba devējiem segt medicīnas izdevumus bez papildu nodokļu sloga. Kādas būs izmaiņas, kādi izdevumi tiks atbrīvoti un ko tas nozīmē gan darba devējiem, gan darbiniekiem – par to varat izlasīt šajā rakstā?

Iepriekšējās nedēļas raksta nobeigums.

Ar to vien, ka komercnoslēpuma turētājs uzskata vai iekšēji ir atzinis noteiktu informāciju par tādu, kas satur komercnoslēpumu, nepietiek. Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 6. pants nosaka komercnoslēpuma turētājam šīs informācijas nodošanas gadījumā fiziskai vai juridiskai personai norādīt, kāda informācija uzskatāma par komercnoslēpumu, vienlaikus informējot par nepieciešamību nodrošināt šīs informācijas aizsardzību. 

Iepriekšējās nedēļas raksta nobeigums.

Pienākums reģistrēties PVN mērķiem ir visiem nodokļa maksātājiem, ja vien to nevar uzskatīt par mazo uzņēmumu, proti, ja to iekšzemē veikto apliekamo un arī noteiktu neapliekamo darījumu kopējā vērtība kalendārajā gadā nepārsniedz 50 000 euro (+5 000 euro gada ietvaros).

Ik pēc sešiem mēnešiem Eiropas Savienības (ES) Padome pārskata un atjauno zemo nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu. Pēdējā pārskatīšana notika 2025. gada 18. februārī. 2025. gada 27. februārī Latvijas Vēstnesī tika publicēts aktuālais zemo nodokļu vai beznodokļu un teritoriju saraksts, kas ir spēkā no 2025. gada 1. marta.

No 2025. gada 1. janvāra norēķinos ar valsts un pašvaldību iestādēm attaisnojuma dokumenti (rēķini) jānoformē strukturētā elektroniskā rēķina jeb e-rēķina formātā. Šāds e-rēķins var saturēt komercnoslēpumu, un tā aizsardzības nodrošināšanai jāievēro noteikta kārtība. Kā aizsargāt komercnoslēpumu e-rēķinu apritē? 

Kā zināms, Etsy ir viena no lielākajām starptautiskajām interneta tirdzniecības platformām, kas piedāvā ar rokām darinātus dažādu kategoriju priekšmetus. Savu ražojumu, izstrādājumu, mākslas darbu tirdzniecība, izmantojot dažādas tirdzniecības platformas šobrīd ir populāra.

Kas ir jāņem vērā pārdevējiem, kuri izvēlējušies savas saimnieciskās darbības ietvaros izmantot platformu piedāvātās iespējas PVN piemērošanā? 20.02.2025. Valsts ieņēmumu dienests publicēja informatīvo materiālu: “Informatīvais materiāls PVN piemērošana darījumiem tiešsaistes platformās”. Par būtiskāko – šajā rakstā.