Mainīgais atalgojums ir būtisks instruments, kuru uzņēmumi izmanto, lai motivētu darbiniekus, sasniegtu biznesa mērķus un veicinātu uz rezultātiem orientētu kultūru. Tas kļūst arvien populārāks arī Latvijā un Baltijā, kur uzņēmumi meklē veidus, kā elastīgi reaģēt uz tirgus izmaiņām un vienlaikus noturēt talantus.
Mainīgais atalgojums ir papildu darba samaksa, kuru maksā atkarībā no darbinieka, komandas vai uzņēmuma snieguma. Tas var ietvert pārdošanas komisiju, ceturkšņa vai gada prēmijas, peļņas daļu (% no uzņēmuma gūtās peļņas), ilgtermiņa motivācijas programmas (akciju piešķiršana vai akciju opciju piešķiršana) u.c. Svarīgi, lai izmaksas būtu caurspīdīgas, prognozējamas un sasaistītas ar skaidriem kritērijiem.
Uzņēmumi galvenokārt izvēlas mainīgo atalgojumu, lai sasaistītu darba samaksu un rezultātus, nodrošinot, ka darbinieks saņem lielāku atalgojumu, sasniedzot uzņēmuma mērķus. Tātad būtībā mainīgais atalgojums ir cieši sasaistīts ar darbiniekiem vai darbinieku grupai noteikto mērķu (KPIs) izpildi. Uzņēmumiem tas palīdz arī nodrošināt elastību izmaksu pārvaldībā, piemēram, ja netiek sasniegts plānotais pārdošanas apjoms, tad mainīgais atalgojums netiek izmaksāts vai tiek izmaksāts tikai daļēji. Tādā veidā tiek veicināta arī darbinieku iesaiste un atbildība par veicamajiem uzdevumiem.
Mainīgais atalgojums ir īpaši efektīvs attiecībā uz pārdošanas speciālistiem, jo šajā sfērā rezultāti ir tieši izmērāmi un atkarīgi no konkrētā pārdevēja iesaistes, izveidotā kontaktu loka un pielietotās pārdošanas stratēģijas. Ilgtermiņa motivācijas rīki, piemēram, atliktie prēmiju maksājumu vai akciju opcijas ir īpaši populāri uzņēmumu vadītājiem, kuru darbs ietekmē stratēģiskos mērķus un tie nereti nav tieši izmērāmi vai sasniedzami īstermiņā. Tomēr arī citām amata kategorijām mainīgā atalgojuma komponente kļūst aizvien populārāka kā atalgojuma elements, kas cieši saistās ar izpildītajiem mērķiem vai izpildītajiem uzdevumiem, piemēram, projektu vadītājiem, IT un finanšu speciālistiem. Būtībā darba devējs pasaka – mēs maksājam par labi paveiktu darbu, ne tikai par paveiktu darbu!
Aplūkojot KPI piemērus, varam redzēt, ka tos pielāgo darba specifikai, gan industrijai un tos ir iespējams noteikt ne tikai darbiniekiem, kuru sniegums ir atkarīgs no fiksētiem rādītājiem, piemēram, pārdošanas apjomiem. KPI var būt, piemēram, klientu apmierinātības rādītāji (NPS), peļņas pieaugums, projekta izpilde laikā un budžetā, jaunu klientu piesaiste, darbinieku noturēšanas rādītāji, sistēmas pieejamība, incidentu atrisināšanas laiks, un, protams, pārdošanas apjoms vai izaugsme (%).
Ieguvumi no mainīgā atalgojuma ieviešanas:
Tomēr jāņem vērā arī iespējamie riski, tostarp:
Saskaņā ar Fontes pētījumiem par atalgojumu Latvijā par iepriekšējiem gadiem, vairāk nekā 60% uzņēmumu Latvijā izmanto kādu no mainīgā atalgojuma formām, no kurām vispopulārākā ir ikgadējā prēmija.
Saskaņā ar Compensation Advisory Partners pētījumu1, kurā analizēti 120 lielie ASV uzņēmumi, 97% no tiem izmanto ilgtermiņa mainīgā atalgojuma plānus vadītājiem. Tie balstās lielākoties uz:
Mainīgā atalgojuma struktūra, īpaši ilgtermiņa prēmijas biržā kotētiem uzņēmumiem ir ne tikai motivācijas instruments, bet arī korporatīvās pārvaldības un akcionāru uzticības jautājums.
Ilgtermiņa mainīgais atalgojums vadībai bieži ietver akciju opcijas vai to piešķīrumus, mērķu sasniegšanās balstītās ilgtermiņa prēmiju plānus vai pat apvienojot abas formas - sniegumos balstītus akciju piešķīrumus, kas tiek izmaksāti 3–5 gadu periodā, ja tiek sasniegti konkrēti KPI.
Ilgtermiņa prēmijas, kas ir atkarīgas no akciju vērtības pieauguma vai kuras pat veido daļu no piešķirtā labuma, palīdz nodrošināt, lai vadības lēmumi nebūtu vērsti tikai uz īstermiņa peļņu, bet arī uz ilgtspējīgu uzņēmuma vērtības pieaugumu, tādā veidā motivējot vadītājus. Ilgtermiņa mainīgā atalgojuma komponentes kalpo arī kā spēcīgs motivējošs mehānisms, kas palīdz noturēt augsta līmeņa vadītājus un nodrošina viņu iesaisti uzņēmuma ilgtermiņa attīstībā. Nereti šie labumi ir arī vērā ņemami, pārsniedzot viena gada atalgojumu.
No pārvaldības perspektīvas publiski kotēti uzņēmumi bieži vien publisko vadības atalgojuma struktūru, un investori sagaida, ka tā būs caurspīdīga, pamatota un sasaistīta ar rezultātiem. Tas tiek nodrošināts, izmantojot ilgtermiņa mainīgo atalgojumu struktūru, kas ir balstīta uz mērķiem un KPI un ir izmērāmi un caurspīdīgi.
Praksē var atrast vairākus piemērus šādam modelim, piemēram, Apple Inc. vadības atalgojuma struktūrā liela daļa ir balstīta uz akciju opciju vai akciju piešķīrumiem, kas tiek piešķirti/izmaksāti, ja tiek sasniegti konkrēti finanšu un tirgus mērķi. Unilever un Volkswagen vadības atalgojums ietver mainīgo daļu, kas balstīta uz uzņēmuma ilgtermiņa stratēģisko mērķu sasniegšanu, tostarp ESG rādītājiem.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuMūsdienu pasaulē inovācijas ir kļuvušas par neatņemamu konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes sastāvdaļu. Uzņēmumi un indivīdi visā pasaulē tiecas radīt jaunus risinājumus, cerot, ka tirgus novērtēs un pieprasīs tos. Inovācija parasti ietver jaunu ideju, metožu vai produktu ieviešanu, kas, uzlabojot procesus, pakalpojumus vai tehnoloģijas, veicina izaugsmi un konkurētspēju. Tomēr, tiecoties pēc progresa, ir būtiski izvērtēt, vai inovācijas uzlabos visas sabiedrības dzīvi, vai inovāciju ieguvumi būt vienlīdzīgi pieejami visiem? Proti, vai inovācijas būs iekļaujošas? Šajā rakstā izpētīsim, saikni starp sociālām inovācijām un sociālo taisnīgumu jeb kā inovācijas var tikt izmantotas, lai mazinātu sociālo atstumtību, nodrošinātu pieejamus risinājumus ikvienam un veicinātu ilgtermiņa pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā.
Latvijā bieži runā par dzimumu līdztiesības progresu, tomēr realitāte ir skarbāka. Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā dzimumu atalgojuma vienlīdzības ziņā, un plaisa starp vīriešu un sieviešu algām diemžēl pieaug. Kamēr ES vidējā dzimumu atalgojuma plaisa 2023. gadā bija 12%, Latvijā šis rādītājs sasniedza 19%, pasliktinot valsts pozīciju (2022. gadā - 17,1%) un ierindojoties pēdējā vietā starp visām 27 dalībvalstīm. Citiem vārdiem sakot, par katru eiro, ko Latvijā nopelna vīrietis, sieviete saņem tikai 81 centu.
Pēdējo gadu laikā intersekcionalitāte ir kļuvusi par aktuālu tēmu dažādās jomās – no politikas zinātnes līdz sociālo pakalpojumu sniegšanai. Šo jēdzienu arvien biežāk piemin arī valsts pārvaldes iepirkumu procesos, uzsverot nepieciešamību pēc visaptverošiem risinājumiem, kas veicina iekļaujošāku un taisnīgāku sabiedrību. Intersekcionalitāte ir jauns un inovatīvs skatījums uz to, kā dažādas identitātes, piemēram, dzimums, vecums, tautība, rase, fiziskās un kognitīvās spējas, ietekmē cilvēku pieredzi un iespējas. Šī pieeja palīdz mums saprast, ka sociālekonomiskie izaicinājumi skar dažādas iedzīvotāju grupas atšķirīgi un kā tie ietekmē cilvēku personīgo un darba dzīvi, tai skaitā organizāciju vadību.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).