Eiropas Savienība (ES) uzsāk vienu no nozīmīgākajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas modernizācijām kopš PVN direktīvas ieviešanas. Pārmaiņu katalizators ir “PVN digitālajā laikmetā” (ViDA) regulējuma pakete, kas būtiski ietekmēs uzņēmējdarbības vidi visā ES. Reaģējot uz šo izšķirošo likumdošanas posmu, 2025. gada 21. martā tika sasaukta ES PVN komitejas ārkārtas 126. sapulce, lai sniegtu dalībvalstīm skaidrojumu un norādes par plānoto reformu praktisko īstenošanu — īpaši attiecībā uz elektronisko rēķinu izrakstīšanu un digitālo pārskatu sniegšanu.
Finanšu speciālistiem — grāmatvežiem, finanšu direktoriem un uzņēmumu vadītājiem — ir būtiski izprast šīs sapulces secinājumus un to ietekmi uz normatīvo vidi. Šajā rakstā sniegta sīka analīze par galvenajiem juridiskajiem aspektiem, politikas virzieniem un darbībām, kuras uzņēmumiem jāveic, lai nodrošinātu atbilstību un saglabātu konkurētspēju.
Eiropas Savienībā ir uzsākta līdz šim visaptverošākā PVN reforma ar iniciatīvu “PVN digitālajā laikmetā” (VAT in the Digital Age jeb ViDA), kas iezīmē pavērsiena punktu gan nodokļu pārvaldē, gan uzņēmējdarbības operācijās visā Eiropas Savienībā. ViDA ir trīs galvenie mērķi: 1) mazināt PVN krāpšanu, 2) uzlabot nodokļu administrēšanas efektivitāti un 3) pielāgot esošo PVN sistēmu digitālajai ekonomikai. Viens no šīs iniciatīvas stūrakmeņiem ir strukturētu e-rēķinu un digitālas darījumu ziņošanas ieviešana pārrobežu darījumos.
Lai arī ViDA oficiāli stāsies spēkā pakāpeniski, sākot no 2028. gada, uzņēmumiem, kuri veic pārrobežu B2B darījumus, jārēķinās ar būtiskām izmaiņām jau tagad. Direktīvas ietekme būs jūtama daudz plašāk nekā tikai PVN pārskatu jomā — tā skars finanšu procesus, IT infrastruktūru, datu pārvaldību un vispārējo uzņēmuma atbilstības stratēģiju. Šajā rakstā apskatām, kā ViDA mainīs spēles noteikumus, kādi ir galvenie pienākumi un riski uzņēmumiem, un kāpēc ir būtiski nesagaidīt pēdējo brīdi, lai uzsāktu gatavošanos.
Jautājums par to, kad mantas pārdošana vairs nav privātā īpašuma pārdošana un ir uzskatāma par saimniecisko darbību, vienmēr bijis aktuāls. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā ir publicēts informatīvais materiāls “Saimnieciskās darbības veicēji”, kur norādīts pie kādiem nosacījumiem VID konstatē reģistrējamu saimniecisku darbību. Arī Eiropas Savienības Tiesa (EST) jau vairākkārt ir izskatījusi strīdu par to, ko uzskata par saimniecisko darbību. Cita starpā EST ir skatījusi Latvijas strīdu par to, vai piegādājot kokmateriālus no privātā meža, lai novērstu vētras radītos bojājumus, tiek veikta saimnieciskā darbība (2012. gada 19. jūlijs, Rēdlihs, C 263/11). Par saimnieciskās darbības pastāvēšanas kritērijiem arī nesenais EST spriedums Polijas lietā (2025. gada 3. aprīlis, E. T., C 213/24). Sīkāka informācija - šajā rakstā.
Digitālā transformācija publiskajā un privātajā sektorā strauji attīstās, un viens no tās centrālajiem elementiem ir dokumentu aprites digitalizācija. 2025. gada 17. aprīlī Finanšu ministrija (FM) iesniedza publiskai apspriešanai grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, lai pielāgotu to Grāmatvedības likumā noteiktajām prasībām par strukturēto elektronisko rēķinu jeb e-rēķinu noformēšanu. Šīs izmaiņas ir nozīmīgs solis ceļā uz pilnībā digitalizētu un efektīvu grāmatvedības un nodokļu administrēšanas sistēmu Latvijā.
Praksē PVN piemērošana nomaksas pirkuma (līzinga/ finanšu nomas) darījumam vēl joprojām rada pārpratumus. Par to liecina arī nesenais Senāta spriedums (2024. gada 6. decembra spriedums lietā Nr. A420225819, SKA-38/2024).
Iepriekšējās nedēļas raksta nobeigums.
Pienākums reģistrēties PVN mērķiem ir visiem nodokļa maksātājiem, ja vien to nevar uzskatīt par mazo uzņēmumu, proti, ja to iekšzemē veikto apliekamo un arī noteiktu neapliekamo darījumu kopējā vērtība kalendārajā gadā nepārsniedz 50 000 euro (+5 000 euro gada ietvaros).
Kā zināms, Etsy ir viena no lielākajām starptautiskajām interneta tirdzniecības platformām, kas piedāvā ar rokām darinātus dažādu kategoriju priekšmetus. Savu ražojumu, izstrādājumu, mākslas darbu tirdzniecība, izmantojot dažādas tirdzniecības platformas šobrīd ir populāra.
Kas ir jāņem vērā pārdevējiem, kuri izvēlējušies savas saimnieciskās darbības ietvaros izmantot platformu piedāvātās iespējas PVN piemērošanā? 20.02.2025. Valsts ieņēmumu dienests publicēja informatīvo materiālu: “Informatīvais materiāls PVN piemērošana darījumiem tiešsaistes platformās”. Par būtiskāko – šajā rakstā.
Reģistrācijas PVN mērķiem pienākumu nosaka ne tikai Latvijā noteiktais reģistrācijas slieksnis iekšzemes darījumiem (50 000 EUR), bet arī sniegto pakalpojumu veids citas ES dalībvalsts PVN maksātājam, ja to sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta 1. daļu (par PVN samaksu atbild pakalpojuma saņēmējs), vai saņemto pakalpojumu veids, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar iepriekšminēto pantu. PVN likumā noteikts pienākums reģistrēties PVN mērķiem arī tad, ja uzņēmuma veiktās preču iegādes ES teritorijā kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 10 000 EUR (šobrīd šo slieksni var izmantot ne tikai iekšzemes, bet arī citas ES dalībvalsts PVN maksātāji). Reģistrācijas pienākums iepriekš liedza “izbaudīt” MVU statusu. Noteiktas izmaiņas jau stājušās spēkā no 2025. gada 1. janvāra, citas stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā. Šajā rakstā - par šīm izmaiņām.
Uzņēmumiem, īpaši uzņēmumiem ar pārrobežu darbību, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana nav vienkārša.
Ne tikai pārrobežu aspektā, bet arī attiecībā uz iekšzemes darījumiem ne reizi vien esam diskutējuši par to, kā pakalpojumu sniedzēja darījuma vērtību ietekmē iekārta, kuru tam bez atlīdzības nodevis pakalpojuma pasūtītājs. Praksē mēdz būt situācijas, kurās pakalpojuma sniedzējam trūkst kādas specifiskas iekārtas, lai tas pasūtītājam varētu sniegt pakalpojumu, un tad pasūtītājs pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu bez atlīdzības nodod pakalpojuma sniedzējam. Nebija arī pārliecības, vai šāda darījuma struktūra ietekmē pakalpojuma saņēmēja tiesības atskaitīt priekšnodokli attiecībā uz nodoto iekārtu.
Par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām šādā darījuma struktūrā savā nesenajā spriedumā lietā C 475/23, Voestalpine Giesserei Linz GmbH, izteikusies Eiropas Savienības Tiesa (EST).
Šajā rakstā piedāvājam EST skatījumu uz šo jautājumu.
Vienā no iepriekšējām MindLink Īsziņām iepazīstinājām lasītājus ar plānotajiem grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā. Tie paredz obligātus e-rēķinus pārrobežu darījumos un izmaiņas Eiropas Savienības (ES) darījumu pārskatu aizpildīšanas kārtībā. Tāpat grozījumi noteiks atbildību par PVN iekasēšanu platformām, ar kuru starpniecību notiek darījumi viesu izmitināšanas un transporta pakalpojumu nozarē, kā arī tiks paplašināts vienas pieturas aģentūras (one-stop shop – OSS) režīms.
Eiropas Savienības Tiesa (EST) savā nesen pasludinātajā spriedumā analizē PVN piemērošanu elektrības piegādēm elektroauto lietotājiem, izmantojot trešo personu uzlādes staciju tīklu. Pamatlietā Vācijas uzņēmums apstrīdēja Zviedrijas nodokļu administrācijas lēmumu par Zviedrijā veiktām elektrības piegādēm. Spriedumā EST uzsver skaidrību PVN piemērošanā un nostiprina PVN sistēmas pamatnormu ievērošanu. Šajā rakstā mēs apkopojam galvenos spriedumā analizētos argumentus un faktus.
Šā gada 30. septembrī Latvijas Republikas Senāts izsludināja spriedumu lietā Nr. A420226518, kur tika izskatīta Latvijas juridiskās personas kasācijas sūdzība par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu un Administratīvās apgabaltiesas (“apgabaltiesa”) spriedumu. Sūdzība bija saistīta ar VID veiktā audita rezultātiem, ar ko tika apšaubītas juridiskās personas tiesības atskaitīt priekšnodokli, iesaistoties kā starpniekam pārrobežu darījumos. VID šos darījumus uzskatīja par fiktīviem, jo starp sākotnējo preču pārdevēju (diviem nesaistītiem Latvijas uzņēmumiem) un gala pircēju (saistītu Lietuvas uzņēmumu) bija noslēgta slepena vienošanās. Juridiskā persona bija informēta par šo vienošanos un iesaistījās darījumu noformēšanā kā starpnieks, lai VID ieskatā samazinātu budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).
Mēs savā praksē esam saskārušies ar diametrāli pretējiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedokļiem par to, kā valsts vai Eiropas Savienības (ES) fondu piešķirtais finansējums ietekmē pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tādēļ personām, kas šādu finansējumu saņem, šis jautājums ir rūpīgi jāpārdomā un, iespējams, PVN piemērošana savlaicīgi jāsaskaņo ar VID. Lai palīdzētu orientēties, šajā rakstā sniegsim vadlīnijas, balstoties uz vērtējumu, ko 2024. gada 4. jūlijā savā spriedumā lietā C‑87/23 izteikusi Eiropas Savienības Tiesa (EST). Lietas pamatā ir biedrības “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija” (LIKTA) strīds ar VID.
Turpinot iepriekšējo rakstu, šoreiz aplūkojam plānotos grozījumus PVN likumā, kuri ietver pāreju uz tiešo 0% likmes piemērošanu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, precizē nosacījumus fiskālā pārstāvja reģistrēšanai VID un atvieglo īpašā PVN režīma nosacījumus preču importam. Apskatīsim arī īpašo PVN režīmu lietotām mantām un noteiktos atbrīvojumus citu valstu PVN maksātājiem, kuri veic preču piegādes darījumus pagaidu uzglabāšanas ietvaros.
Kā zināms, vidējā termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšana, kurai bija jānotiek jau līdz šā gada 1. aprīlim, ir krietni aizkavējusies. Pagaidām nav droši zināms, vai un kā tā turpmāk ietekmēs PVN piemērošanu. Tomēr Finanšu ministrija jau ir sagatavojusi PVN likuma grozījumus, kuru mērķis ir pārņemt ES direktīvu, lai mazinātu administratīvo slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī pilnveidotu regulējumu PVN 0% likmes piemērošanai un īpašā PVN režīma piemērošanai darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā ar 2025. gada 1. janvāri. Šajā rakstā – sīkāk par galvenajām izmaiņām.
