Šā gada 20. aprīlī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma spriedumu lietā C‑282/22 par PVN piemērošanu pakalpojumiem, kurus sniedz tādi elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punkti, kas līdztekus uzlādei piedāvā arī uzlādēšanai paredzēto aprīkojumu un programmatūru. Šajā rakstā – sīkāk par EST sniegto interpretāciju.
Šā gada 27. aprīlī Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā. Tie paredz noteikt augstāku reprezentatīvo automobiļu vērtības slieksni – EUR 75 000 līdzšinējo EUR 50 000 vietā bez PVN. Jaunais slieksnis attieksies uz uzņēmumu automašīnām, kas iegādātas pēc 2023. gada 1. jūnija.
Kopš 2018. gada PVN likums nosaka apgriezto PVN maksāšanas kārtību būvniecības pakalpojumiem. Tomēr, vai visos gadījumos ir skaidrs, kad konkrētais pakalpojums, it īpaši, ja tas nav tehniska rakstura būvniecības darbu veikšana, ir pakļauts PVN normām attiecībā uz būvniecības pakalpojumiem? Prakse rāda, ka nē.
Vairākas fiziskas vai juridiskas personas var apvienoties uz sabiedrības līguma pamata, lai kopīgiem spēkiem vai līdzekļiem realizētu kādu mērķi. Katram biedram jāpiedalās sabiedrībā ar ieguldījumu (naudu, mantu vai darbu), savukārt ar kopīgu darbību iegūtās mantiskās vērtības ir biedru kopīga manta. Biedri dalās peļņā, kas pēc būtības pienākas sabiedrības biedriem.
Ne vienmēr saņemts maksājums ir uzskatāms par atlīdzību par sniegtu pakalpojumu, kam jāpiemēro PVN. Lai konstatētu apliekamu darījumu, jāpastāv tiešai saiknei starp sniegtu pakalpojumu un par šo pakalpojumu saņemtai atlīdzībai. Tieša saikne starp maksājumu un sniegtu pakalpojumu nepastāv, ja nav paredzams, vai atlīdzība tiks saņemta. Šā gada 9. februāra spriedumā C-713/21 (Finanzamt X), Eiropas Savienības Tiesa (EST) vērtēja, vai puse no zirgu sacensību uzvaras balvas, kas tiek piešķirta zirgu staļļa īpašniekam, ir uzskatāma par atlīdzību par sniegtu pakalpojumu, kam jāpiemēro PVN. Šajā rakstā – par niansēm, kas vērtētas jaunajā EST spriedumā.
Viena no šobrīd ražotāju vai vairumtirgotāju iecienītām patērētājus stimulējošām programmām ir naudas atmaksa (cashback). Tā var izpausties kā ražotāja (arī vairumtirgotāja) veikta noteiktas naudas summas atmaksa gala patērētājam par tā ražotas (izplatītas) noteiktas preces iegādi. Atmaksas summa var būt fiksēta cena par konkrētu preci vai izteikta procentos no pirkuma vērtības. Atmaksa var izpausties arī kā ražotāja izplatīts atlaides kupons, ko gala pircējs izmanto pie mazumtirgotāja, kurš savukārt vēršas pie ražotāja kupona kompensēšanai. Šāda kārtība tiešā veidā stimulē gala patērētāja izvēli, jo ražotāja piešķirtā atlaide neakumulējas tirdzniecības ķēdē, bet nonāk tieši pie gala patērētāja. Tā kā daudzu uzņēmumu darbība plešas pāri Latvijas robežām, atlaidi var piešķirt arī citu dalībvalstu pircējiem. Šajā rakstā – par to, vai ražotāja (vairumtirgotāja) veiktā naudas atmaksa gala pircējam atstāj iespaidu uz ražotāja (vairumtirgotāja) maksājamo PVN.
2022. gada 8. decembrī Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumus grozījumiem PVN direktīvā (2006/112/EK) un Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011. Šie priekšlikumi ir izstrādāti, lai digitālajā laikmetā modernizētu ES PVN sistēmu, liktu tai darboties uzņēmumu labā un padarītu to noturīgāku pret krāpšanu. Priekšlikumu mērķis ir arī risināt platformu ekonomikas radītās problēmas PVN jomā.
Mūsdienās ļoti populāras ir dažādas programmas ar mērķi palielināt uzņēmuma apgrozījumu, ceļot programmas darbinieku ražīgumu, veicinot pircēju lojalitāti u.c. Pārrobežu programmas tiek realizētas arī Latvijā, un to nodokļu jautājumi ir ļoti aktuāli, kā arī sarežģīti. Šajā rakstā – par darbinieku motivācijas programmu saistībā ar neseno Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu jautājumā par PVN.
Priekšnodokļa atskaitīšana – it īpaši par kapitālprecēm – notiek, balstoties uz to plānoto izmantošanu ar PVN apliekamiem darījumiem. Nereti ieceres nerealizējas un aktuāls kļūst jautājums, vai nodokļa maksātājam rodas pienākums atmaksāt valsts budžetā iepriekš atskaitīto PVN. Tieši šo jautājumu risina Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2022. gada 6. oktobra spriedums lietā C-293/21. Šoreiz EST vērtējusi korekcijas nepieciešamību, ja nodokļa maksātājs iegādātās preces un pakalpojumus neizmantoja apliekamo darījumu nodrošināšanai, jo tā īpašnieks nolēma likvidēt sabiedrību. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām un to piemērošanu praksē.
Salīdzinot ar nomu, nomaksas pirkuma gadījumā būtiski atšķiras ne tikai dažādi ekonomiskie riski, bet arī PVN piemērošana. Proti, lai gan pircējam ir tiesības maksāt pirkuma cenu pa daļām, preču piegādātājam ir pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts budžetā PVN no visas darījuma summas. Šāda PVN piemērošanas kārtība nav jauna, taču praksē saskaramies ar situācijām, kurās nodokļa maksātājs šo būtisko atšķirību nav ievērojis vai rodas grūtības noteikt, kāds darījums faktiski tiek veikts. Šajā rakstā – par būtiskām darījumu atšķirībām PVN vajadzībām.
Turpinot iepriekšējās nedēļās uzsākto tēmu par ieguldījumiem un PVN, šajā rakstā aplūkojam retāk sastopamu komercdarbības tiesisko formu – komandītsabiedrības un pilnsabiedrības, kas uz sabiedrības līguma pamata veic ieguldījumu darbā.
Laiku pa laikam uzņēmumu grupas nonāk pie lēmuma stratēģiski pārstrukturēt savus aktīvus, tostarp nodot līdzekļus (aktīvus) no viena vai vairākiem grupas uzņēmumiem citas darbības finansēšanai. Pamatkapitāla palielināšana ar mantisko ieguldījumu komercsabiedrībā ir saistīta ne tikai ar vairākiem būtiskiem juridiskajiem jautājumiem, bet arī ar nodokļiem. Šajā rakstā – sīkāk par nepieciešamību piemērot PVN, veicot mantisko ieguldījumu, vērtējot arī nepieciešamību koriģēt iepriekš atskaitīto priekšnodokli par mantisko ieguldījumu un tiesības atskaitīt priekšnodokli par pakalpojumiem, kas saņemti sakarā ar mantisko ieguldījumu, piemēram, mantiskā ieguldījuma vērtētāju (ekspertu) pakalpojumi un juridiskās konsultācijas.
Latvijas PVN maksātāji var atgūt PVN, kas samaksāts par iegādātām precēm un saņemtiem pakalpojumiem citās ES dalībvalstīs. Atgūšana notiek saskaņā ar Direktīvu 2008/9/EK, proti, nodokli atmaksā tiem PVN maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Latvijas PVN maksātājiem līdz šā gada 30. septembrim ir iespēja pieteikties PVN atmaksai no citām dalībvalstīm par 2021. gadu.
