Šā gada 30. septembrī Latvijas Republikas Senāts izsludināja spriedumu lietā Nr. A420226518, kur tika izskatīta Latvijas juridiskās personas kasācijas sūdzība par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu un Administratīvās apgabaltiesas (“apgabaltiesa”) spriedumu. Sūdzība bija saistīta ar VID veiktā audita rezultātiem, ar ko tika apšaubītas juridiskās personas tiesības atskaitīt priekšnodokli, iesaistoties kā starpniekam pārrobežu darījumos. VID šos darījumus uzskatīja par fiktīviem, jo starp sākotnējo preču pārdevēju (diviem nesaistītiem Latvijas uzņēmumiem) un gala pircēju (saistītu Lietuvas uzņēmumu) bija noslēgta slepena vienošanās. Juridiskā persona bija informēta par šo vienošanos un iesaistījās darījumu noformēšanā kā starpnieks, lai VID ieskatā samazinātu budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).
Tā rezultātā juridiskajai personai tika aprēķināts papildu PVN un UIN kopā ar nokavējuma un soda naudu. Šajā rakstā aplūkojam lietas būtību un analizējam Senāta secinājumus par VID un apgabaltiesas izvirzītajiem argumentiem.
VID 2018. gadā izsniedza lēmumu ACME Latvija SIA (“pieteicējs”) par veiktā nodokļu audita rezultātiem laikposmā no 2015. gada 1. februāra līdz 2016. gada 29. februārim. Savā lēmumā VID norādīja, ka pieteicējs nepamatoti iegrāmatojis priekšnodokli par mobilo telefonu un planšetdatoru iegādi no Latvijas uzņēmumiem Z-Elektro Baltic SIA un EK Tehnika SIA un nepamatoti atguvis priekšnodokli no valsts budžeta, veicot pārrobežu preču piegādi saistītam Lietuvas uzņēmumam ACC Distribution UAB un piemērojot 0% PVN likmi.
Pieteicējs nepiekrita VID lēmumam un iesniedza apelācijas sūdzību apgabaltiesai, kura piekrita VID secinājumiem, pamatojot tos ar saviem konstatētajiem faktiem:
Izvērtējot šos faktus, apgabaltiesa apstiprināja simulatīvu darījumu noformēšanu ar nolūku nepamatoti samazināt nodokļu slogu. Tiesas ieskatā noformēto darījumu rezultātā bija mākslīgi samazināts budžetā maksājamais PVN un, ar 2015. gada peļņu sedzot iepriekšējo gadu zaudējumus, nebija samaksāts UIN (pirms 2018. gada reformas).
Pieteicējs apstrīdēja apgabaltiesas spriedumu, iesniedzot kasācijas sūdzību Senātam, kas izanalizēja lietas apstākļus un paziņoja savu lēmumu.
Senāts izvērtēja jautājumu, vai lietā ir pamatoti atzīts, ka pieteicējs strīdus darījumos bija iesaistīts kā nevajadzīgs starpnieks, formāli sastādot dokumentus.
Izskatot strīdu par starpnieka iesaistīšanos pārrobežu darījumos, Senāts sniedza vairākas atziņas, balstoties uz normatīvajiem aktiem un tiesas praksi:
Balstoties uz izvērtētajiem apstākļiem, Senāts secināja, ka apgabaltiesa nav pienācīgi novērtējusi visus lietā iesniegtos pierādījumus, lai atzītu darījumus par fiktīviem un konstatētu pieteicēja mērķi – ļaunprātīgi izmantot nodokļu sistēmu.
Tāpēc apgabaltiesas spriedums tika atcelts un nodots apgabaltiesai jaunai izskatīšanai.
Izvērtējot esošo regulējumu, Senāts ir pieņēmis lēmumu par labu nodokļu maksātājam un norādījis, ka starpniecība pati par sevi nav nelegāla vai nevajadzīga, ja darījumu ekonomiskā būtība ir pamatota un dokumentēta. Tas nozīmē, ka gan VID, gan tiesai ir pienākums rūpīgi izvērtēt visus darījumus un iesniegtos pierādījumus, lai noteiktu, vai ir notikusi nodokļu krāpšana.
Spriedums skaidri norāda, ka komersantiem ir tiesības brīvi noteikt savas komercdarbības organizatorisko struktūru un darījumu kārtību, ja tie nav krāpnieciski. Tomēr komersantiem ir jāspēj pamatot savus organizatoriskos modeļus un lomu darījumu ķēdē, kā arī visām transakcijām un preču kustībām ir jābūt precīzi uzskaitītām uzņēmuma grāmatvedībā. Regulāra uzskaite nodrošina caurspīdīgumu un pierādījumu pieejamību gan uzņēmuma vadībai, gan nodokļu audita gadījumos.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuMēs savā praksē esam saskārušies ar diametrāli pretējiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedokļiem par to, kā valsts vai Eiropas Savienības (ES) fondu piešķirtais finansējums ietekmē pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tādēļ personām, kas šādu finansējumu saņem, šis jautājums ir rūpīgi jāpārdomā un, iespējams, PVN piemērošana savlaicīgi jāsaskaņo ar VID. Lai palīdzētu orientēties, šajā rakstā sniegsim vadlīnijas, balstoties uz vērtējumu, ko 2024. gada 4. jūlijā savā spriedumā lietā C‑87/23 izteikusi Eiropas Savienības Tiesa (EST). Lietas pamatā ir biedrības “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija” (LIKTA) strīds ar VID.
Turpinot iepriekšējo rakstu, šoreiz aplūkojam plānotos grozījumus PVN likumā, kuri ietver pāreju uz tiešo 0% likmes piemērošanu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, precizē nosacījumus fiskālā pārstāvja reģistrēšanai VID un atvieglo īpašā PVN režīma nosacījumus preču importam. Apskatīsim arī īpašo PVN režīmu lietotām mantām un noteiktos atbrīvojumus citu valstu PVN maksātājiem, kuri veic preču piegādes darījumus pagaidu uzglabāšanas ietvaros.
Kā zināms, vidējā termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšana, kurai bija jānotiek jau līdz šā gada 1. aprīlim, ir krietni aizkavējusies. Pagaidām nav droši zināms, vai un kā tā turpmāk ietekmēs PVN piemērošanu. Tomēr Finanšu ministrija jau ir sagatavojusi PVN likuma grozījumus, kuru mērķis ir pārņemt ES direktīvu, lai mazinātu administratīvo slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī pilnveidotu regulējumu PVN 0% likmes piemērošanai un īpašā PVN režīma piemērošanai darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā ar 2025. gada 1. janvāri. Šajā rakstā – sīkāk par galvenajām izmaiņām.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).