NIS2 (Network and Information Security Directive) ir Eiropas Savienības direktīva, kuras mērķis ir stiprināt kiberdrošību visā ES, īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un būtiskiem pakalpojumiem. Latvijā šī direktīva ir transponēta nacionālajā likumdošanā, pieņemot Nacionālo kiberdrošības likumu (NCL). Šobrīd uzņēmumiem būtu jābūt skaidrībai par savu statusu (ir vai nav NCL subjekts) un jāreģistrējas līdz 2025. gada 1. aprīlim Nacionālajā kiberdrošības centrā (NKC). Organizācijām ir jāieceļ kiberdrošības vadītājs un jāiesniedz pirmais pašvērtējuma ziņojums līdz šī gada 1. oktobrim un jāsāk ziņot par kiberdrošības incidentiem no šī gada 1. jūlija.
Manuāla iepirkumu dokumentācijas izstrāde ir laikietilpīga un pakļauta cilvēka kļūdām. Darbinieki nereti izmanto iepriekšējo iepirkumu dokumentāciju, sagatavojot jaunu, kas, izpaliekot rūpīgai pārskatīšanai, var radīt riskus. Saskaņā ar Gartner datiem 65% iepirkumu vadītāju aktīvi iegulda mākslīgajā intelektā (MI), lai uzlabotu produktivitātes rādītājus un samazinātu cilvēka kļūdu risku. MI ir noderīgs rīks tādiem uzdevumiem kā vēsturisko iepirkumu datu analīze, dokumentācijas sagatavošana un pretendentu izvērtēšana.
Jau vairāk nekā gadu PwC palīdz klientiem ieviest praktiski izmantotus mākslīgā intelekta (MI) risinājumus, kuri optimizē ikdienas darbu, izmantojot Microsoft Copilot tehnoloģiju. Nekodējam neko specifisku, taču palīdzam tikt pie labi izmantojama risinājuma, izmantojot pieejamās pielāgošanas iespējas. Šādas tehnoloģijas ļauj uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un pielāgoties dinamiskajai tirgus videi.
Aplūkojot detalizētāk 2024. gadā veiktās PwC klientu aptaujas par uzņēmumu kibernoturību (Global Digital Trust Insights Survey) rezultātus, var secināt, ka būtiskas bažas uzņēmējos raisa kiberuzbrukumu iespējamās izmaksas. Tās ietver iespējamo izpirkuma maksu izspiedējvīrusa gadījumā, sistēmu darbības atjaunošanas izmaksas un iespējamās kompensācijas klientiem par uzņēmuma nespējupiegādāt preces vai sniegt pakalpojumus kiberuzbrukuma seku likvidācijas laikā. Šādas izmaksas var izrādīties “nepaceļamas” mazajiem uzņēmumiem.
Šobrīd tehnoloģiju pasaulē aktuāls temats ir viedie aģenti. Tas ir jauns jau esošo MI risinājumu paveids, kas palīdz automatizēt procesus un uzlabot efektivitāti, radot katram darbiniekam iespēju iegūt savu personīgo asistentu. Pēdējā gada laikā tādi MI rīki kā tērzēšanas roboti jeb čatboti ir kļuvuši par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. 2024. gada augustā PwC veiktajā aptaujā 73% no respondentiem atklāja, ka jau ikdienā lieto vai plāno lietot tādus čatbotus kā Microsoft Copilot un ChatGPT. Tomēr šobrīd uzmanības centrā arvien vairāk nonāk viedie aģenti, kuri apvieno čatbotu spēju klāstu ar plašākām automatizācijas un personalizācijas iespējām.
Digitālajā laikmetā, kur tehnoloģijas kļūst par pamatu biznesa procesu pārveidei, e-rēķinu un mākslīgā intelekta (MI) sinerģija piedāvā plašu potenciālu efektivitātes, precizitātes un atbilstības uzlabošanai. Taču līdz ar straujo MI tehnoloģiju attīstību pieaug arī nepieciešamība pēc skaidriem normatīviem, kas nodrošina ētisku praksi un datu aizsardzību. Šajā rakstā aplūkosim, kā e-rēķinu un MI tehnoloģiju integrācija maina uzņēmējdarbību, kādi ir galvenie izaicinājumi un kas organizācijām jāņem vērā, pielāgojoties mainīgajai normatīvajai videi.
E-rēķinu ieviešana uzņēmumu finanšu darbībās spēj ievērojami uzlabot efektivitāti un precizitāti. Tomēr ar šo digitālo attīstību parādās jauni riski, īpaši krāpšanas jomā. Pieaugošā tehnoloģiju loma finanšu darījumos liek uzņēmumiem pastiprināt savas drošības sistēmas un pievērsties moderniem krāpšanas atklāšanas risinājumiem. Šajā jomā mākslīgais intelekts (MI) ir kļuvis par būtisku instrumentu, kas sniedz uzņēmumiem progresīvas metodes krāpšanas atklāšanā, novēršanā un mazināšanā. Šajā rakstā apskatīsim MI sniegtās iespējas krāpšanas atklāšanā e-rēķinu sistēmās un praktiskos ieguvumus uzņēmumiem.
Mākslīgais intelekts (MI) un mašīnmācīšanās tehnoloģiju straujā attīstība ir veicinājusi arī to izmantošanu nodokļu administrēšanas procesā gan Eiropas, gan Latvijas līmenī. MI ieviešana ir izrādījusies īpaši efektīva, palīdzot nodokļu administrācijām novērst nodokļu neatbilstības un krāpšanas gadījumus, uzlabot nodokļu maksātāju pieredzi un palielināt iekšējo procesu efektivitāti. Šajā rakstā apskatīsim dažādus nesenus piemērus, kā MI tiek izmantots nodokļu administrēšanas procesa uzlabošanai un nodokļu ieņēmumu palielināšanai Latvijā un citviet Eiropā.
Biznesa pasaulē datiem ir milzīga nozīme, taču to patiesā vērtība slēpjas ne tikai apjomā, bet arī kvalitātē. Sliktas kvalitātes dati var kavēt jūsu biznesa attīstību, kā arī novest pie nepareiziem lēmumiem un zaudētām iespējām. Šajā rakstā mēs iedziļināsimies datu kvalitātes pārvaldības praktiskajos aspektos, lai palīdzētu atklāt informācijas patieso potenciālu un pieņemt lēmumus, kas balstīti uz uzticamiem un precīziem datiem.
Izmaksu segmentācija ir būtiska uzņēmumiem, kuri cenšas uzlabot savu rentabilitāti un darbības efektivitāti. Izdevumu klasificēšana palīdz uzņēmumiem rast izmaksu ietaupīšanas iespējas, uzlabot resursu sadalījumu un pieņemt datos balstītus stratēģiskos lēmumus. Šis process nodrošina detalizētu izpratni par dažādiem izmaksu faktoriem un to ietekmi uz uzņēmuma vispārīgo finanšu stāvokli.
Mākslīgā intelekta (MI) sistēma spēj nodrošināt arvien efektīvāku, konkurētspējīgāku un produktīvāku ikdienas darbu gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Tirgū pastāv dažādi MI sistēmu modeļi, kurus ir iespējams ieviest, pielāgot sava uzņēmuma vajadzībām un turpmāk izmantot ikdienas darbā. Jāatceras, ka, piemēram, izmantojot MI sistēmu profesionāliem nolūkiem savā organizācijā atbilstoši ES Regulai 2024/1689 (“MI akts”), ir piemērojami dažādi pienākumi MI sistēmu uzturētājiem.
Elektroniski strukturēti rēķini jeb e-rēķini kļūst arvien populārāki starptautiskā mērogā gan komersantu starpā (“B2B”), gan starp komersantiem un valsts vai pašvaldību iestādēm ("B2G"). Tie pakāpeniski aizstāj vecmodīgos papīra rēķinus un PDF rēķinus. Pēdējos gados ES dalībvalstis ir strādājušas pie e-rēķinu ieviešanas – arī Latvijas likumvidē paredzēts ieviest obligātu e-rēķinu apmaiņu B2G segmentā jau nākamgad un B2B segmentā no 2026. gada.
Plašsaziņas līdzekļos aktīvi izmanto jēdzienu “kiberkarš”. Šā gada festivālā “Lampa” piedalījos Aizsardzības ministrijas organizētā diskusijā “Vai esam gatavi kiberkaram?”. Šobrīd nespējam novilkt skaidru līniju starp kiberkaru, kur jāreaģē militāri vai kuru jāuzskata par uzbrukumu Krimināllikuma ietvarā. Latvijā šobrīd dzīvojam kiberkarā, un uzņēmumiem jārēķinās, ka rūpīgi jāseko līdzi savai kiberdrošībai.
Lielais informācijas apjoms, kas tiek ģenerēts ik sekundi, jau ir mainījis biznesa lēmumu pieņemšanas procesu mūsdienu uz datiem balstītajā pasaulē. Nodokļu un finanšu profesionāļiem ir svarīgi izprast lielo datu (big data) piedāvātās iespējas un risinājumus. Izmantojot uzlabotus datu analīzes procesus ar atbilstošiem algoritmiem, lielie dati ļauj iegūt detalizētu priekšstatu par finanšu tendencēm, klientu rīcību un darbības efektivitāti. Šajā rakstā apskatīsim lielo datu analīzes pamatus un pētīsim iespējas izmantot pieejamos datus, lai pieņemtu stratēģiskus lēmumus un veicinātu organizācijas izaugsmi.
Pēdējā pusgada laikā esmu salīdzinājusi vairāku Latvijas uzņēmumu informācijas tehnoloģiju (IT) saimniecības ar citiem attiecīgās nozares uzņēmumiem pasaulē. PwC veic salīdzinājumu, izstrādājot IT stratēģiju vai izvērtējot digitālās transformācijas briedumu uzņēmumā. Salīdzinājumam izmantojam šobrīd pasaulē par vislielāko autoritāti uzskatītā Amerikas Produktivitātes un kvalitātes centra (American Productivity & Quality Center) apkopotos līdzīgu uzņēmumu rādītājus un ziņojumus par IT organizācijas praksi dažādu nozaru uzņēmumos. Rezultāti uzrāda sistēmisku tendenci.
