Esam jau informējuši MindLink abonentus, ka 2022. gada beigās Eiropas Komisija (EK) publicēja PVN direktīvas (2006/112/EK) un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 grozījumu projektus, lai modernizētu ES PVN sistēmu un stiprinātu tās izturību pret krāpšanu. ES PVN reformas ir pazīstamas kā projekts “PVN digitālajā laikmetā” jeb ViDA. Tā mērķis ir modernizēt un vienkāršot PVN noteikumus platformu ekonomikas dalībniekiem, ieviešot obligātu reāllaika digitālo ziņošanu un e-rēķinu izrakstīšanu par visiem Kopienas B2B darījumiem. Šajā rakstā aplūkosim jaunākos notikumus un iespējamās reformas, īpaši pievēršoties e-rēķinu izrakstīšanas praksei.
Nereti pavadām daudz laika Microsoft Office vidē, veidojot un formatējot prezentācijas, rakstot e-pastus un atskaites. Līdz ar mākslīgā intelekta (MI) ienākšanu biznesa vidē šādiem darbiem varēs atvēlēt arvien mazāk laika. Iepriekš jau aplūkojām vienu no vispopulārākajiem MI rīkiem – ChatGPT un GPT-4, tā darbības principus, izmantošanas iespējas un ierobežojumus (raksts par GPT-4 šeit). Šajā rakstā turpināsim ekskursiju jauno tehnoloģiju pasaulē, aplūkojot vienu no vadošajiem MI veidotājiem tieši darba vajadzībām – Microsoft – un tā pavisam jauno MI asistentu Microsoft 365 Copilot.
Šajā rakstā apskatīsim iespējas automatizēt procesus, izmantojot dažādus risinājumus, proti, kā varam apstrādāt ienākošos PDF formāta rēķinus, ko sistēmā ievada manuāli, kā ērtāk salīdzināt datus starp sistēmām un kādus rīkus izmantot risinājumu izveidei.
Kriptoaktīvu sektors ir radījis gan izmaiņas maksājumu un investīciju tirgos, gan izaicinājumus nodokļu administrācijām sekot kapitāla pieaugumam, kas gūts, tirgojot kriptoaktīvus. Šā gada 16. maijā ES Padomē atbalstu guva Eiropas Komisijas priekšlikums uzlikt par pienākumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ziņot par ES klientu veiktajiem darījumiem kriptoaktīvu tirgū. Tas palīdzēs nodokļu iestādēm izsekot kriptoaktīvu tirdzniecībai un gūtajiem ieņēmumiem, tādējādi samazinot krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas risku. Ziņošanas sistēmu plānots ieviest ar grozījumiem direktīvā par administratīvo sadarbību (turpmāk – “DAC”), kura ir galvenā sistēma datu apmaiņai starp nodokļu iestādēm. Jaunie ziņošanas noteikumi ir pieņemti papildus Regulai par kriptoaktīvu tirgiem, ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937, (Markets in Crypto Assets Regulation, turpmāk – “MiCA regula”) un Regulai par līdzekļu pārvedumiem, un šie noteikumi pilnībā atbilst ESAO iniciatīvai par kriptoaktīvu ziņošanas sistēmu.
Pēdējā laikā mākslīgais intelekts (MI) izraisa interesi jau lielākajā daļā sabiedrības. Daži zīmē pasaules gala ainas, kur MI pārņems cilvēku darbu un vēlāk arī valdīs pār pasauli kopumā. Citi uzskata, ka nav pamata baidīties no MI rīkiem. Kā vienmēr, patiesība ir kaut kur pa vidu. Šobrīd viens no populārākajiem MI rīkiem ir ChatGPT, kurš pieejams izmēģināšanai jebkuram un par kura iespējām rakstījām arī MindLink Īsziņās. Kāpēc gan Eiropas valstu datu aizsardzības iestādes sāk celt trauksmi?
Šķiet, ka tehnoloģijas, it īpaši mākslīgais intelekts (MI), attīstās ātrāk, nekā cilvēki spēj uztvert to nozīmīgumu. Tā joprojām ir aktuāla tēma ne tikai Holivudā, bet nu jau arī ikdienā. Šobrīd MI rīkus plaši izmanto skolēni, studenti un uzņēmēji, kas spējuši ātrāk “uzķert” šīs tehnoloģijas izmantošanas iespējas. Augošās intereses dēļ ir izveidoti daudzi šāda veida rīki, piemēram, ChatGPT, Bing ChatGPT, Jasper, Google Bard. Šajā rakstā apskatīsim vispopulārāko un visspējīgāko MI rīku ChatGPT un tā jaunāko versiju GPT-4, kā arī aplūkosim, uz ko tas ir spējīgs un kādi ir tā ierobežojumi.
PwC ASV ir veicis pētījumu HR Tech Survey 2022, kura rezultāti, mūsuprāt, varētu interesēt arī MindLink.lv abonentus, jo tas skar vienu no tradicionālajiem uzņēmumu procesiem – cilvēkresursus (human resources – “HR”), jeb precīzāk, investēšanu HR tehnoloģiju jomā. Ar HR tehnoloģijām šajā rakstā ir saprotamas IT sistēmas, kas nodrošina HR procesu uzskaiti (piemēram, atvaļinājumu pieprasīšanu, darba laika tabeļu aizpildīšanu, mācību organizēšanu, darbinieku pieņemšanu darbā, atbrīvošanu no darba). Pētījumā tika aptaujāti 688 HR vadītāji, kuri atbildēja uz jautājumiem par izaicinājumiem un sasniegumiem tehnoloģiju jomā. Pilns pētījums diemžēl ir pieejams tikai ASV tirgum, taču tā apkopojums ir pieejams šeit un sniedz daudz vērtīgu atziņu. Šajā rakstā – par, mūsuprāt, svarīgākajām pētījuma atziņām.
Šā gada 1. janvārī stājās spēkā Grāmatvedības likums un ar to saistītie MK noteikumi Nr. 877. Šim regulējumam pārejas posms nebija paredzēts, tāpēc vēlreiz pievēršam uzmanību būtiskām izmaiņām, kas skar uzņēmuma vadītāja pienākumus un atbildību par kontroles sistēmas noteikumu izveidi, kas atspoguļojami uzņēmuma grāmatvedības politikā.
Jau gadu mācāmies sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju, kura mūsu ikdienu pārvērtusi līdz nepazīšanai. Lai gan biežāk domājam par ierobežojumiem un izplatības statistiku, būtu lietderīgi saprast, vai uzņēmumi pašlaik nav pakļauti paaugstinātam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas ("NILL/TPF") riskam un vai NILL/TPF novēršanas likuma subjektu izveidotās iekšējās kontroles sistēmas joprojām ir tikpat efektīvas kā līdz pandēmijai.
Jaunajā digitalizācijas laikmetā uzņēmumi arvien straujāk ievieš jaunus rīkus un automatizācijas risinājumus, lai spētu konkurēt tirgū. Taču pirms jaunu rīku vai automatizācijas risinājumu ieviešanas uzņēmumā jāņem vērā ļoti daudzi faktori, kuri var ietekmēt vai traucēt iecerētā rezultāta sasniegšanu. Šie faktori ir unikāli katram uzņēmumam, saimnieciskajai darbībai un iekšējiem procesiem. Automatizācija un jauni digitālie rīki nebūt nav burvju risinājums un nenes e-laimi. Katra risinājuma ieviešanai ir savi kritēriji, kas jāizpilda, lai gūtu maksimālu atdevi no ieguldītā laika un kapitāla.
Mūsdienās grāmatvedībā un finanšu uzskaitē lielu uzmanību pievērš automatizācijai. Taču automatizācijas procesi, kas ar to tiek definēti, var būt atšķirīgi, jo visaptverošs automatizācijas jēdziens ietver gan robotikas procesu automatizāciju un mākslīgo intelektu, gan mašīnmācīšanos un datorredzi, gan Excel lietojumprogrammā izveidotos uzdevumus, izmantojot makro rakstītāju. Šajā rakstā – par trīs galvenajiem principiem mazu uzdevumu automatizācijā grāmatvedībā.
Uzņēmumam attīstoties, pieaug tā ģenerētās dokumentācijas un finanšu uzskaites datu apjoms. Bezpapīra grāmatvedības koncepciju pilnveido tehnoloģisko risinājumu izstrādātāji un digitālie jaunuzņēmumi, bet to īsteno katrs uzņēmums individuāli, lai padarītu savu grāmatvedību vienkāršāku un efektīvāku, ļaujot ikvienai iesaistītajai personai brīvi rīkoties ar finanšu uzskaites datiem.
Reaģējot uz starptautisko Covid-19 uzliesmojumu un sabiedrībā radīto nenoteiktības sajūtu, ir novērojamas vispārējas noziedzības, tostarp krāpšanas, izspiešanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un citu ekonomiska rakstura noziegumu pieauguma tendences. Savā būtībā tā ir racionāli sagaidāma rīcība no to personu puses, kuras arī iepriekš ir iesaistījušās prettiesiskās darbībās un centušās izmantot pastāvošās tiesiskās sistēmas un sabiedriskās kārtības vājākos posmus savās interesēs. Gluži analoga prettiesiskas rīcības stratēģija tiek īstenota arī šī brīža situācijā, kad sabiedrības uzmanība ir pievērsta citiem būtiskiem un steidzamiem jautājumiem, mazinot cilvēku piesardzību vai liekot tiem pārsteidzīgi rīkoties ārkārtējās situācijas dēļ. Arī prakse liecina, ka pieaugošie noziedzīgu nodarījumu apjomi ir tieši saistāmi ar Covid-19 radītajiem apstākļiem.
Modernā grāmatvedība virzās uz maksimāli robotizētu nākotni – automatizējam datu apmaiņu, apstrādi un dokumentācijas sagatavošanu. Var rasties iespaids, ka šādas automatizācijas veikšanai ir nepieciešama sarežģīta un dārga automatizācijas programmatūra, piemēram, UiPath vai BluePrism, taču tā nav – manuālus darbus var automatizēt ar jau pieejamajiem rīkiem bez papildu izmaksām. Tiesa, šo risinājumu izmantošanai nepieciešamas vismaz programmēšanas pamatprasmes.
