Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (“Likums”) 18.2 panta pirmo daļu juridiskajai personai ir pienākums paziņot Uzņēmumu reģistram (UR) par tās patieso labuma guvēju (PLG) un par PLG īstenotās kontroles ceļu.
Likumā noteiktajos gadījumos nodokļu maksātājam (NM) ir pienākums sagatavot un iesniegt VID transfertcenu (TC) dokumentāciju. TC dokumentācijas pārbaude palīdz VID kontrolēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samaksas pareizību, jo kontrolēto darījumu vērtības un tirgus cenas starpība, kas radusies darījumos ar saistītiem uzņēmumiem, jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē saskaņā ar UIN likumu. Ja NM nepilda pienākumu attiecībā uz TC dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu, tad papildus iespējai ierosināt auditu un vērtēt UIN aprēķina pamatotību VID ir tiesīgs ierosināt datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā un, konstatējot pārkāpumu, sodīt atbildīgo uzņēmumu ar pamatīgu naudas sodu. Šajā rakstā – par kādiem pārkāpumiem sakarā ar TC dokumentāciju ir pieļaujama NM sodīšana ārpus audita un kādā veidā VID jāizvērtē un jāpamato soda apmērs.
Attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi, politiskās partijas nav nekāds izņēmums, un tām šo datu apstrādē jāievēro tās pašas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības, kas noteiktas jebkuram citam datu pārzinim. Zīmīgi, ka Datu valsts inspekcija nesen publicējusi jaunas vadlīnijas par fizisko personu datu apstrādi priekšvēlēšanu laikā. Vai tas varētu liecināt, ka uzraudzības iestāde pastiprināti vērtēs partiju atbilstību VDAR prasībām? Šajā rakstā – par to, kādi pasākumi veicami partijai, lai nodrošinātu VDAR atbilstošu datu apstrādi.
Tiesvedības process rada izmaksas. Papildus nodevām, ko nākas apmaksāt līdz ar prasības pieteikuma iesniegšanu, prasītājiem, kuri vēlas aizsargāt savas tiesības un intereses tiesā, nākas segt arī juridiskās palīdzības izmaksas, piemēram, atlīdzību advokātam par pārstāvību tiesas sēdēs.
Darba likums (DL) tiek grozīts regulāri un dažkārt pat vairākas reizes gadā, taču tik vērienīgi papildinājumi kā tie, kas stāsies spēkā šā gada 1. augustā, pēdējos gados nav pieredzēti. Šajā rakstā piedāvājam ceļvedi, kas atvieglos orientēšanos jauno darba tiesību normu līkločos.
Šā gada 4. februārī stājās spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums (“Likums”), kurš salīdzinājumā ar iepriekš spēkā esošo likumu ar tādu pašu nosaukumu ievieš jaunas prasības un pārņem direktīvas ES 2019/1937 noteikumus. Šajā rakstā – par to, ko īsti nozīmē trauksmes celšanas sistēma (TCS) atbilstoši jaunā Likuma prasībām un kādas ir uzņēmumu iespējas efektīvi ieviest šādu sistēmu.
Vēl pirms kāda laika personas kods un personu apliecinošs dokuments Latvijā pienācās galvenokārt uzturēšanās atļaujas vai ES pilsoņa reģistrācijas apliecības turētājiem. Taču ir bijuši gadījumi, kad ārzemniekam bez kāda īpaša statusa bija tiesiskās saites ar Latviju, tomēr bija grūti apliecināt savu identitāti klātienē vai elektroniski. Šajā rakstā vēlamies pievērst uzmanību ieviestajam elektroniskās identitātes apliecināšanas rīkam – ārzemnieka eID.
Turpinoties Krievijas īstenotajam karam Ukrainā, gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES) kopā ar citām valstīm arvien paplašina Krievijai piemērojamo sankciju apmēru.
ES samitā, kas norisinājās šā gada 30. un 31. maijā, Eiropadome vienojās par sesto sankciju paketi pret Krieviju, kura attieksies galvenokārt uz jēlnaftu un naftas produktiem, kurus piegādā ES dalībvalstīm. Jāatzīmē, ka Eiropas Padome vienojusies, ka pagaidu izņēmums attieksies uz jēlnaftu, ko piegādā pa cauruļvadiem. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir norādījusi, ka līdz šā gada beigām paketē iekļautie ierobežojumi faktiski pārtraukšot aptuveni 90% ES naftas importa no Krievijas.
Pieaugot sankciju apmēram, uzņēmumiem rodas arvien vairāk neatbildētu jautājumu un neizpratne par to, kā tikt galā ar pieaugošo sankciju slogu, vai uzņēmums ir konkrētu regulējošo iestāžu uzraudzībā un vai spēkā esošais regulējums sankciju jomā un vadlīnijas paredz to, ka jāizveido sankciju riska pārvaldības iekšējā kontroles sistēma.
Darba devēji plaši izmanto GPS ģeolokācijas ierīces, lai novērotu un kontrolētu autotransporta līdzekļus vai iekārtas, analizētu degvielas patēriņu, nobraukumu, braukšanas laiku, dīkstāvi un stāvēšanas laiku, auto lietošanas statistiku u.c. Līdz ar Eiropas tiesu praksi ir ieviesti stingrāki noteikumi un prasības ar GPS izsekošanu saistītai personas datu apstrādei. Ir arī atsevišķi ierobežojumi, par kuriem komersantiem, kas šīs ierīces izmanto komercdarbības vajadzībām, būtu jāzina.
Covid-19 pandēmijas dēļ sākās globālā ekonomikas lejupslīde. Tomēr nozares ekspertu brīdinājums, kam pievienojās arī Pasaules Bankas pētījuma autori, ka Covid-19 izskaņā ekonomika piedzīvos strauju maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaita pieaugumu, vismaz pagaidām nav piepildījies. Tas saistāms ar to, ka pandēmijas izraisītās finanšu grūtības tika apslāpētas ar iepriekš nepieredzētu valsts intervenci tirgū un milzīgu finansiālu atbalstu, piemēram, apgrozāmo līdzekļu grantiem un dīkstāves pabalstiem. Ekonomikas lejupslīdi palielina arī Krievijas iebrukums Ukrainā, tostarp kara sekas palielina enerģijas cenu un cenu kāpumu kopumā, kas neizbēgami rada parādsaistību krīzes. Visticamāk, maksātnespējas un TAP vilnis tomēr Latvijā ir neizbēgams, tādēļ šā raksta mērķis ir vienkāršā veidā iepazīstināt uzņēmumus ar Latvijas TAP un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, lai pievērstu uzmanību šo parādu restrukturēšanas rīku niansēm, kā arī parādnieka, kreditoru un uzraugošās personas lomu šo procesu ietvaros.
Darba likumā nav noteikts aizliegums nepilna laika darbiniekiem noteikt summēto darba laiku. Šis jautājums ir risināts tiesu praksē, taču ikdienā joprojām ir iespējams saskarties ar darba devējiem (DD), kuri nosaka summēto darba laiku arī nepilna laika darbiniekiem. Šajā rakstā – par šādas rīcības potenciālajām sekām.
Šā gada 15. martā Ministru kabinets ir apstiprinājis un nodevis Saeimā apstiprināšanai Darba likuma grozījumus. Tie veikti, lai pārņemtu divas ES direktīvas, kas Latvijai jāievieš līdz šā gada augustam, un lai ieviestu Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumu lietā Nr. 2019-33-01, ar kuru atzīts, ka Darba likuma 155. panta pirmā daļa, kas paredz bērna tēvam tiesības uz atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu. Šajā rakstā – par svarīgākajām izmaiņām un to ietekmi uz darba ņēmējiem un darba devējiem (DD).
Arvien aktīvāk VID sāk izmantot ar likumu piešķirtās tiesības prasīt nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no uzņēmuma valdes locekļa gadījumā, ja no paša uzņēmuma nodokļu parādu piedzīt nav iespējams. Valdes loceklim tas bieži nozīmē vairākos tūkstošos mērāmu naudas piedziņu, privāto kontu bloķēšanu un īpašumu apķīlāšanu. Šajā rakstā – par tiesisko pamatu šādai rīcībai un būtiskām kļūdām VID lēmumos.
Pēc šā gada 23. februārī Krievijas Federācijas pieņemtajiem lēmumiem par Doneckas un Luhanskas Republiku neatkarības atzīšanu, kam sekoja 24. februāra iebrukums Ukrainā, Lielbritānija, ES, ASV un Kanāda, kā arī citas valstis ir ieviesušas plaša mēroga sankcijas ar mērķi panākt uzvedības maiņu, novēršot esošos draudus Ukrainā un Eiropas reģionā. Jaunākās sankcijas vēršas pret vairāk nekā 700 fiziskām personām un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas valdošo politisko režīmu un tam pietuvinātajiem oligarhiem.
