Daļas uzcenojums (share premium) ir maksājums papildus daļas nominālvērtībai, ko neieskaita uzņēmuma pamatkapitālā. Daļas nominālvērtība reti pati par sevi atspoguļo daļas patieso vērtību, tādēļ daļas uzcenojums (DU) palīdz gan noteikt taisnīgu samaksu par uzņēmuma kapitāla daļām, gan atspoguļot to patieso vērtību dažādos ar tām saistītos darījumos.
Uzņēmuma pastāvēšanas laikā nereti rodas nepieciešamība pielāgot savu darbību jauniem apstākļiem, kas rodas uzņēmuma iekšējo vai ārējo pārmaiņu (piemēram, likumvides grozījumu) dēļ. Dzirdot vārdu “reorganizācija,” uzreiz prātā nāk pārmaiņas, kaut kas citāds, kaut kas pārveidojams, no jauna izveidots, uzlabots. Tā tas arī ir, jo reorganizācija nozīmē būtiskas izmaiņas uzņēmumā, kas bieži tiek veiktas, lai vienkāršotu vai mainītu uzņēmumu grupas struktūru, paplašinātu biznesu vai – gluži pretēji – sadalītu uzņēmējdarbības jomas.
Līdz ar pieaugošu asociāciju lomu sabiedrībā un atsevišķās nozarēs aktuāli kļūst jautājumi par asociāciju darbībā un savstarpējā komunikācijā izmantotajiem datiem, kas nereti tiek iegūti no to biedriem. Nevajadzētu aizmirst, ka arī asociācija ir Konkurences likuma subjekts un ka uz asociācijām un to biedriem – tāpat kā uz jebkuru tirgus dalībnieku – attiecas šī likuma prasības, kuras iekļauj arī ierobežojumus komerciāli sensitīvas informācijas nodošanai, apkopošanai un pieejamībai asociāciju biedriem. Kādi noteikumi jāņem vērā biedriem, iesniedzot finanšu datus savai asociācijai?
Nodarbinātības pārkāpumu biežākās sekas ir administratīvais sods, taču darba devējiem, kuri praksē nav saskārušies ar Valsts darba inspekcijas pārkāpuma procedūru, ne vienmēr ir skaidrs priekšstats par soda noteikšanas procesu un tā galvenajiem principiem. Šajā rakstā – par soda noteikšanas galvenajiem posmiem un apstrīdēšanas iespējām.
Jau labu laiku Latvijā ir iespējams pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai (TUA) apmaiņā pret investīciju veikšanu. Vairākiem uzņēmējiem un investoriem tas šķita pievilcīgi, jo ļāva sekmīgi uzsākt vai turpināt savu uzņēmējdarbību Latvijā ar iespēju brīvi ceļot pa visu Eiropu. Tomēr, kā jau bieži gadās, velns slēpjas detaļās. Nodokļu jautājums var sabojāt izplānoto darbību un kļūt par pamatu TUA anulēšanai.
Bieži optimizācijas nolūkos grupas uzņēmumi savstarpēji sniedz dažādus pakalpojumus. Tādēļ šādu uzņēmumu pakļautība Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam (“Likums”) ir vienmēr bijis aktuāls jautājums, kuru padziļināti pētīja un izvērtēja. Šā gada 12. jūlijā stājās spēkā grozījumi, kas papildina Likuma 3. pantu ar sesto daļu, kura nosaka izņēmumus, ļauj personām nekvalificēties kā Likuma subjektiem un, iespējams, precizē atbildes uz grupas uzņēmumu jautājumiem, izvērtējot to pakļautību Likumam. Šajā rakstā – īsumā par to, kad grupas ietvaros sniegtie pakalpojumi ietilpst Likumā paredzētajos izņēmumos.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (“ESAO”) šā gada jūlijā publicēja Latvijas salīdzinošā izvērtējuma 2. posma ziņojuma rezultātus, kas iegūti, vērtējot BEPS 14. aktivitātes minimālā standarta ieviešanas gaitu nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismu uzlabošanai. Salīdzinošā izvērtējuma 2. posma nolūks ir uzraudzīt no Latvijas salīdzinošā izvērtējuma 1. posma ziņojuma izrietošo ieteikumu ieviešanu. Kopumā 2. posma ziņojumā secināts, ka Latvija ir novērsusi lielāko daļu 1. posma ziņojumā konstatēto trūkumu.
2021. gads un pašreizējais makroekonomiskais cikls ir ieviesis vairākas korekcijas un ienesis neskaidrību par nākotni gan mājsaimniecību (privātā patērētāja) līmenī, gan dažāda lieluma uzņēmumu un politikas veidotāju līmenī. Covid-19 un ar to saistītās paradigmas maiņas, pandēmijas atkārtošanās riski, ietekmētās loģistikas un piegādes ķēdes un citi faktori rada būtiskus riskus, kuri ietekmē uzņēmumu iespējas turpināt un attīstīt uzņēmējdarbību. Šajā rakstā aplūkoti izplatītākie finanšu grūtību iemesli un parādu pārstrukturēšanas rīki, tostarp dažādas uzņēmumu iespējas vienoties ar VID par nodokļu samaksu.
Iepriekš esam rakstījuši par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (“Likums”) grozījumiem, kuri citstarp atvieglos Likuma subjektiem ziņošanas par aizdomīgiem darījumiem kārtību un izveidos kopīgo klienta izpētes rīku. Šajā rakstā – par grozījumiem prasībās attiecībā uz Likuma subjektu patiesajiem labuma guvējiem (“PLG”).
Līdz ar vairāku skaļu izmeklēšanu pabeigšanu un Konkurences padomes lēmumu pieņemšanu ir aktualizējies jautājums par zaudējumu atlīdzināšanu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumā. Kādi apstākļi jāņem vērā cietušajam un pārkāpējam, ja tiesības uz kaitējuma atlīdzību ir ikvienai personai, kurai konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarīts kaitējums?
Juridiskā forma jeb darījuma līgums, kas noslēgts starp saistītām personām, un tā noteikumi, vienmēr ir bijis viens no faktoriem, kas tiek skatīts, vērtējot kontrolētajos darījumos noteiktās transfertcenas atbilstību tirgus cenas principam. Šajā rakstā – par darījuma juridiskās formas būtiskumu, novēroto pieeju iekšgrupas līgumu izstrādē un noteikumiem, kas jāņem vērā, šos līgumus izstrādājot, lai mazinātu transfertcenu riskus.
Valsts ieņēmumu dienesta (“VID”) tiesības precizēt nodokļu maksājumu apmēru primāri ir noteiktas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta pirmajā daļā. Pārbaudāmais periods ir ierobežots – trīs gadi, un ir pieņemts uzskatīt, ka ārpus šī perioda personas nodokļu slogs nevar tikt pārskatīts. Taču VID pieturas pie viedokļa, ka personas pienākums samaksāt nodokļus nav ierobežots laikā un tam īsti nav noilguma. Iepriekš ir nācies saskarties ar praksi, kad, konstatējot nepareizu nodokļu samaksu par periodu, kas ir ārpus šiem trim gadiem, personai tika piedāvāts labprātīgi iesniegt attiecīgās deklarācijas un samaksāt papildu nodokļus. Šīs labprātīgās rīcības stimulēšanai persona tika brīdināta, ka VID varētu nodot savā rīcībā esošo informāciju Finanšu policijai, lai lemtu par kriminālprocesa ierosināšanu. Šobrīd šī prakse attīstās tādējādi, ka arī nodokļu maksātāja (“NM”) kļūda, iesniedzot deklarācijas par senākiem periodiem, ir iztulkota kā labprātīga sava pienākuma izpilde un nelabojama rīcība.
Covid-19 ietekmē uzņēmumiem biežāk samazinot darbinieku skaitu, tiesās ir pieaudzis arī tādu izskatāmo lietu skaits, kurās konstatē darba devēju kļūdas, veicot darbinieku skaita samazināšanu. Tas liecina, ka trūkst izpratnes par likumam atbilstošu darbinieku skaita samazināšanu. Šajā kontekstā ir būtiski, lai pirms uzteikuma izsniegšanas darba devējs piedāvātu darbiniekam citu darbu.
