Laiku pa laikam administratīvajās tiesās izskata strīdus starp VID un biedrībām, kas skar vai nu pienākumu maksāt nodokli, jo atklājas, ka biedrības dibināšanas atklāts vai slēpts mērķis ir peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana tās biedriem, vai arī pārkāpumus, kas ļauj VID atņemt biedrībai sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Abos gadījumos strīda ābols ir papildus pamatdarbībai veiktā saimnieciskā darbība, kuru VID novērtē atšķirīgi un saskata neatbilstību normatīvā regulējuma prasībām
Civillikuma (CL) izpratnē dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Lai gan dāvinājums lielākoties asociējas ar kaut ko patīkamu, var pastāvēt riski un neskaidrības – par to vairāk šajā rakstā.
Pēdējā laika straujās inflācijas radīto seku dēļ Konkurences padome ir uzsākusi mazumtirdzniecības tirgu uzraudzību. Analizējot iegūto informāciju, dažādos aspektos ir iespējams gūt labāku izpratni par mazumtirgotāju un piegādātāju attiecībām un to ietekmi uz tirgu. Tuvākajā laikā sagaidāms, ka Konkurences padome publicēs savas uzraudzības laikā iegūto informāciju un secinājumus, un vēl jo lielāka uzmanība tiks pievērsta gan godīgas tirdzniecības prakses pārkāpumiem, gan noteiktajiem aizliegumiem, kas pircējam un mazumtirgotājiem jāievēro. Lai gan ir grūti prognozēt uzraudzības secinājumus, politiskā spiediena rezultātā var tikt radītas būtiskas izmaiņas nozarē.
Šā gada 11. jūlija rakstā “Komerclikuma jaunumi” informējām lasītājus par apjomīgajiem 16.06.2022. Komerclikuma grozījumiem, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. Minētajā rakstā detalizētāk apskatījām tikai dažas no grozītajām Komerclikuma tiesību normām. Šajā rakstā tuvāk apskatīsim Komerclikuma noteikumus attiecībā uz kapitālsabiedrību pamatkapitāla apmaksu un izmaiņām, kas vasarā stājās spēkā attiecībā uz to.
Šobrīd Eiropas zaļā kursa ietvaros un ārpus tā daudz runā par dažādiem ilgtspējas aspektiem. Ilgtspēja jau ir kļuvusi par apzinīgāko uzņēmumu ikdienu, gan izstrādājot ilgtspējas stratēģijas, gan ziņojot par sasniegtajiem ilgtspējas mērķiem. Vienlaikus ir arī uzņēmumi, kas izmanto šo situāciju, reklamējot sevi, savas preces un pakalpojumus kā zaļus, videi draudzīgus vai ilgtspējīgus, jo tas var radīt priekšrocības tirgū. Ne vienmēr šāda rīcība ir uzskatāma par godprātīgu, un tā var maldināt patērētājus vai pat ietekmēt konkurenci.
Turpinot iepriekšējā nedēļā aizsākto apskatu par Finanšu ministrijas rosinātajām izmaiņām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), šajā rakstā – par plānotajām izmaiņām attiecībā uz IIN aprēķināšanas, deklarēšanas un maksāšanas kārtību.
2023. gada 12. septembrī Eiropas Komisija publicēja Transfertcenu (TC) direktīvas projektu, lai saskaņotu TC prasības ES ietvaros. Lai gan lielākajā daļā dalībvalstu, tostarp Latvijā, noteiktā apjomā tiek piemērotas ESAO TC noteikšanas vadlīniju rekomendācijas, Komisija ar jauno direktīvu cenšas panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pieprasot dalībvalstīm piemērot vienādus TC noteikšanas standartus. Ja jaunos noteikumus apstiprinās ierosinātajā formā, tad dalībvalstu tiesību aktos tos ieviesīs līdz 2025. gada 31. decembrim un tie būs jāpiemēro ar 2026. gada 1. janvāri.
Vienlīdzīgas samaksas direktīva 2023/970 stājās spēkā šā gada jūnijā. Tiesvedībās vienlīdzīga atalgojuma jautājums tiek skatīts jau ilgstoši, bet, direktīvas iespaidā pieaugot pieejamās informācijas apjomam, visticamāk, pieaugs arī šādu tiesvedību skaits. Ņemot vērā aktualitāti, rakstā vērtēta vienlīdzīgas samaksas tiesvedību prakse Latvijā un objektīvais pamatojums samaksas atšķirībai.
Septembra beigas bijušas ražīgas ne vien lauksaimniekiem, bet arī ministrijām. Finanšu ministrija (FM) rosinājusi veikt izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), ietverot tās divos grozījumu projektos. Šajā rakstā – par attaisnoto izdevumu groza papildināšanu ar jauniem produktiem, attālinātā darba kompensācijām un citām ar IIN neapliekamo ienākumu grupām, kam palielināts atbrīvojuma slieksnis, kas provizoriski stāsies spēkā ar 2024. gada 1. janvāri.
Iepriekš jau rakstījām par starptautiskas uzņēmumu grupas publiska pārskata par katru valsti (Country-by-Country Report jeb CbCR) direktīvu un tās ieviešanu ES dalībvalstu likumdošanā. Šajā rakstā sīkāk aplūkosim direktīvas ieviešanas progresu Latvijā un noskaidrosim, kas jāņem vērā Latvijas nodokļu maksātājiem (NM) un ar kādiem jautājumiem un izaicinājumiem tie var sastapties.
2021. gada decembrī ES Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta direktīva par starptautiskas uzņēmumu grupas publiska pārskata par katru valsti (Country-by-Country Report jeb CbCR) sagatavošanu. Līdz 2023. gada 22. jūnijam dalībvalstīm bija pienākums direktīvu ieviest savos normatīvajos aktos. Šajā rakstu sērijā detalizēti aplūkosim Latvijas un citu dalībvalstu progresu, kā arī pētīsim, kāda ir direktīvas tapšanas vēsture, mērķi, potenciālie ieguvumi un izaicinājumi nodokļu maksātājiem (NM).
Darbaspēka datu kvalitatīva analīze spēj pārveidot to, kā organizācijas pieņem lēmumus un optimizē savus resursus. Tā kļuvusi ļoti svarīga mūsdienu talantu pārvaldības, darbinieku iesaistīšanas, veiktspējas pārvaldības un produktivitātes vajadzībām. Jau iepriekšējos rakstos apskatījām cilvēkresursu (HR) tehnoloģiju ieviešanas nozīmību, izceļot kvalitatīvas HR datu analīzes veikšanu un izmantošanu biznesa mērķiem. Šajā rakstā apskatīsim dažādas darbaspēka datu kategorijas, kuras uzņēmumi iekšēji var apkopot. Uzkrāto datu analīze palīdzēs iegūt priekšstatu par to, kas darbojas un kas jāuzlabo, ļaujot ātrāk identificēt problēmjautājumus un nākt klajā ar risinājumiem, laikus pārskatot un uzlabojot procesus.
Pirms kāda laika Rīgas apgabaltiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. CA-1102-22/7 par bijušā darbinieka tiesībām piedzīt no darba devēja neizmaksāto darba samaksu par nosūtījuma periodu, kā arī par dienas naudas koncepta piemērošanu un no tā izrietošajām tiesībām iekļaut to darbinieka stundas tarifa likmē. Ņemot vērā plaši izplatīto praksi darbiniekiem izmaksāt dienas naudu, aicinām lasītājus iepazīties ar tiesas lēmumu, kurā tā definējusi savu redzējumu par juridiski pamatotām dienas naudas izmaksām un tās iekļaušanu kopējā atalgojumā.
Ministru kabineta rīcībā saskaņošanas procesā pašlaik atrodas likumprojekts, kurš paredz vairākus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā. Lai arī likumprojekts vēl nav nodots izskatīšanai Saeimai un tajā var tikt veikti papildu precizējumi, iesakām laikus iepazīties ar plānotajām izmaiņām, kas būtiski ietekmēs likuma subjektus, kuri veic ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumus, un juridiskos veidojumus, tostarp trastus.
Neraugoties uz pasaules ekonomikas izaugsmes tempa ievērojamu samazināšanos, turpinās darbinieku masveida migrācija no vienas darba vietas uz citu, liecina nupat publicētās PwC darbaspēka aptaujas “Hopes and Fears” rezultāti. Aptaujā piedalījās teju 54 000 darba ņēmēju 46 valstīs.
Katrs ceturtais (26%) respondents norāda, ka nākamajos 12 mēnešos plāno mainīt darbu (pieaugums no 19% pērn). To aptaujāto darbinieku vidū, kuri minēja, ka noteikti plāno mainīt darbu, ir gan darbinieki, kas jūtas pārstrādājušies (44%), gan darbinieki, kuriem ekonomisko procesu ietekmē kļuvis grūti nomaksāt ikmēneša rēķinus (38%). Būtiskas bažas darbiniekiem rada arī organizācijas kultūras jautājumi, tostarp uzņēmuma mērķi un iekļaujoša darba vide. Nodarbinātie, kuri plāno pārmaiņas savā profesionālajā karjerā, ir pesimistiskāk noskaņoti par tiem, kuri šobrīd izmaiņas neplāno, proti no respondentiem, kuri atklāj, ka plāno mainīt darbu, mazāk nekā puse (47%) norāda, ka darbs viņiem sniedz gandarījumu (salīdzinot ar 57% aptaujāto, kuri neplāno mainīt darbavietu) un ir skeptiskāki par savu spēju demonstrēšanu darba vietā (51% pret 59%).
