No 2024. gada 13. decembra ikvienam uzņēmējam, uz kuru attiecināms jaunais regulējums, ir jāsāk piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2023/988 Par ražojumu vispārēju drošumu (turpmāk – “Regula”). Regula paredz virkni pienākumu ne vien ražotājiem, bet arī importētājiem, izplatītājiem un tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātājiem, tādēļ ir vērts ieskatīties tās regulējumā, lai negaidīti nesaņemtu sodu par prasību neievērošanu.
Regula pieņemta ar mērķi noteikt visiem Eiropas Savienības (ES) tirgū esošiem ražojumiem vienādas drošuma prasības neatkarīgi no to pārdošanas kanāla vai izcelsmes valsts, un tā papildina jau ES tiesību sistēmā esošo tiesisko regulējumu.
Regula ir vispārpiemērojama, kas nozīmē, ka tās normas jāpiemēro tieši un to nav nepieciešams transponēt nacionālā līmenī ar normatīvo aktu. Šī iemesla dēļ ir izstrādāts likumprojekts 24-TA-1022, lai Preču un pakalpojumu drošuma likumu aizstātu ar jaunu likumu - Pakalpojumu drošuma likumu, tā no Latvijas normatīvā regulējuma izslēdzot šobrīd spēkā esošo regulējumu attiecībā uz preču drošumu. Kas nozīmē, ka turpmāk preču, t.i. ražojumu, drošuma regulējums ir noteikts ES tiesību aktos.
Regula nosaka, ka “ražojums” ir jebkurš priekšmets, kas ir vai nav savstarpēji savienots ar citiem priekšmetiem un ko piegādā vai dara pieejamu par atlīdzību vai bez tās, arī saistībā ar pakalpojuma sniegšanu, un kas ir paredzēts patērētājiem vai ko, visticamāk, saprātīgi paredzamos apstākļos izmantos patērētāji, pat ja tas nav paredzēts patērētājiem”. Skaidrojot Regulas tvērumu, ES Komisija norādījusi, ka Regulas prasības attiecas uz jebkādiem produktiem, tostarp digitāliem, ieskaitot programmatūras.
Neoficiālā sarakstē šādu izpratni ir apstiprinājusi arī Ekonomikas ministrija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, norādot, ka Regulā ietvertās prasības ir jāizpilda arī tiešsaistes platformas vietas nodrošinātājam, kas tirgo dažāda veida e-grāmatas/ e-instrukcijas. Tas nozīmē, ka Regulas prasības attiecas praktiski uz jebkuru subjektu, kas laiž savu ražojumu vai kā starpnieks - citas personas ražojumu ES tirgū, neatkarīgi no tā, ka šķietami attiecīgais ražojums nevarētu tikt uzskatīts par nedrošu.
Vienlaikus noteiktas ražojumu kategorijas no Regulas tvēruma ir izslēgtas, piemēram, cilvēkiem paredzētās zāles vai veterinārās zāles, pārtika, barība, dzīvi augi un dzīvnieki, ģenētiski modificēti organismi, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, augu aizsardzības līdzekļi, noteikti gaisa kuģi, senlietas.
ES tiesību sistēmā jau šobrīd ir izstrādāti dažādi ar ražojumu drošumu saistīti akti, taču Regula neietekmē ar saskaņošanu saistīto tiesību aktu, piemēram, attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem, rotaļlietām, piemērošanu, bet tos papildina, paredzot, ka ikvienam ražojumam ir jāatbilst vispārējā drošuma prasībām un pirms tā laišanas tirgū jāveic iekšējā riska analīze un jāizstrādā tehniskā dokumentācija. Šajā sakarā ir vērts ieskatīties arī ES izstrādātajos ražojumu drošuma standartos, kas gan nav juridiski saistoši, taču tajos ietvertās tehniskās prasības un izmantojamās testēšanas metodes var būt noderīgas.
Lai arī pamatā minētais vairāk saista ražotāju, ar Regulu virkne jaunu pienākumu ir uzlikti arī citiem subjektiem. Proti, Regula skar uzņēmējus dažādos ražojuma izstrādes un realizēšanas posmos, uzliekot pienākumus:
Pilnvaroto pārstāvju, importētāju, izplatītāju, tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātāju no Regulas izrietošie pienākumi, galvenokārt, saistāmi ar dažādas informācijas norādīšanu neatkarīgi no ražojuma izplatīšanas kanāla, lai pēc iespējas pasargātu patērētājus, pat ja ražojumu tieši neiegādājas patērētājs, un nodrošinātu ātrāku informācijas par ražojuma drošuma pārkāpumiem apriti. Papildus tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātājiem ir jāreģistrējas portālā Safety Gate, norādot informāciju par vienoto kontaktpunktu tiešai saziņai ar valsts tirgus uzraudzības iestādi.
Jāņem vērā, ka vienam uzņēmumam vienlaikus var būt vairākas “lomas”, t.i. – uzņēmējs var būt ražojuma izgatavotājs (ražotājs) un pats to izplatīt – šādā gadījumā ir jāizpilda gan vienai, gan otrai “lomai” noteiktās prasības.
Ikvienai ES dalībvalstij līdz 2024. gada 13. decembrim bija pienākums ieviest regulējumu par sankcijām, kas piemērojamas subjektiem par Regulas prasību nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi.
Latvijā, ņemot vērā, ka ar Pakalpojumu drošuma likumu ir plānots izslēgt šobrīd esošo regulējumu attiecībā arī uz precēm (ražojumiem), kur cita starpā noteikts arī sods par preču neatbilstību Preču un pakalpojumu drošuma likuma prasībām, ir jāpieņem jauns regulējums, kas šobrīd nav izdarīts.
Vienlaikus tas, ka Latvijā normatīvais regulējums par soda apmēru nav pieņemts, nenozīmē, ka uzņēmēju nevar saukt pie atbildības par Regulas prasību neievērošanu, īpaši tad, ja uzņēmējs savu uzņēmējdarbību vērš arī uz citām ES dalībvalstīm. Tādējādi ikvienam uzņēmējam ir vērts iepazīties ar jauno Regulu un tās prasībām, lai nesaņemtu nepatīkamu pārsteigumu par piemērotu sodu prasību neizpildes dēļ.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
