Šā gada 30. septembrī Latvijas Republikas Senāts izsludināja spriedumu lietā Nr. A420226518, kur tika izskatīta Latvijas juridiskās personas kasācijas sūdzība par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu un Administratīvās apgabaltiesas (“apgabaltiesa”) spriedumu. Sūdzība bija saistīta ar VID veiktā audita rezultātiem, ar ko tika apšaubītas juridiskās personas tiesības atskaitīt priekšnodokli, iesaistoties kā starpniekam pārrobežu darījumos. VID šos darījumus uzskatīja par fiktīviem, jo starp sākotnējo preču pārdevēju (diviem nesaistītiem Latvijas uzņēmumiem) un gala pircēju (saistītu Lietuvas uzņēmumu) bija noslēgta slepena vienošanās. Juridiskā persona bija informēta par šo vienošanos un iesaistījās darījumu noformēšanā kā starpnieks, lai VID ieskatā samazinātu budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).
Šā gada septembrī Eiropas Savienības Tiesa pieņēma gala spriedumu lietā “Eiropas Komisija (EK) pret Īriju un Apple”. Tiesa apstiprināja, ka divi Īrijas īstenotie nodokļu pasākumi ļāva Apple savos iekšgrupas darījumos izmantot transfertcenas, kas neatbilst nesaistītu personu darījuma principam, veidojot nelikumīgu valsts atbalstu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta 1. punktu. Šādu priekšrocību Apple baudīja laikposmā no 1991. līdz 2014. gadam, un tiesa nosprieda, ka uzņēmumam jāatmaksā Īrijas valstij 13 miljardi eiro nesamaksāto nodokļu veidā. Šī ir vēsturē lielākā nelikumīgā valsts atbalsta summa.
Uzņēmuma iegādes darījuma (share deal) kontekstā lielu daļu iegādes izmaksu parasti finansē, piesaistot ārējos līdzekļus, t.i., aizņemoties finansējumu. Parasti akcionāra izsniegta aizdevuma atmaksu neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu noteikumiem (plašāk par to mūsu rakstā UIN reforma: aizdevumi saistītām personām).
Kādas ir biežāk sastopamās kļūdas UIN piemērošanā un ar kādiem kontroles mehānismiem no tām var izvairīties? PwC Nodokļu podkāsta 43. epizodē PwC nodokļu konsultāciju nodaļas speciālistes – direktore Irēna Arbidāne un vecākā konsultante Tatjana Kļimoviča – apspriež biežāk pieļauto UIN piemērošanas kļūdu ietekmi uz uzņēmumiem, kā arī iztirzā plašāk ar vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem saistītos nodokļu riskus.
Šajā rakstā aplūkosim tiesas spriedumu, kur Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudē tika konstatēts, ka uzņēmuma grāmatvedībā izdevumos iegrāmatotie rēķini neatbilda Grāmatvedības likuma prasībām. Nodokļu audita rezultātā tika secināts, ka šos rēķinus nevar atzīt par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem, jo pretī nebija sniegts pakalpojums un rēķini nebija pareizi noformēti. Līdz ar to uzņēmumam izveidojās papildus maksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) saistības vairāk nekā 5 miljoni eiro.
Elektromobiļu popularitāte arvien pieaug. Kā liecina Auto asociācijas apkopotā informācija, 2023. gadā Latvija sasniegusi rekordu jaunu elektroauto reģistrācijas ziņā – 8,8% no reģistrēto jauno vieglo pasažieru automobiļu kopskaita bijuši elektriski. Podkāsta 41. epizodē PwC nodokļu projektu vadītāja Viktorija Lavrova un nodokļu konsultants Aleksandrs Afanasjevs izklāsta, kādi nodokļu aspekti jāņem vērā, uzņēmumam iegādājoties elektroauto, un paskaidro, vai darba devējs var kompensēt elektroauto uzlādes izmaksas, ja to izmanto gan darba, gan privātām vajadzībām.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) pēdējos gados arvien lielāku uzmanību pievērš transfertcenu (TC) riskiem, it sevišķi starptautiskas uzņēmumu grupas ietvaros veiktiem vadības un saimnieciskās darbības atbalsta pakalpojumu darījumiem. To būtība ir pakalpojumu sniegšana saistītu uzņēmumu starpā, lai sekmētu grupas dalībnieka saimniecisko darbību, mazinātu izmaksas, kas tam būtu radušās, nodrošinot konkrētās funkcijas patstāvīgi, vai arī sniegtu tam kādu citu salīdzināmu labumu no sadarbības radītās sinerģijas. Taču monētai ir arī otra puse – TC un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) riski, kas var rasties, ja pakalpojumu saņēmējs nespēj pierādīt to saņemšanas faktu un atlīdzības pamatotību.
Ar 2023. gada 1. jūliju grāmatvedības ārpakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kas ir saņēmušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegtu ārpakalpojuma grāmatveža licenci. Šī licencēšanas prasība attiecas gan uz komersantiem, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan uz fiziskām personām, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus kā saimnieciskās darbības veicēji.
Saskaņā ar UIN likumu uzņēmumam katrā taksācijas periodā jāizvērtē, vai tam ir radušies izdevumi, kas saistīti ar reprezentatīvā auto iegādi un uzturēšanu. Šajā rakstā atgādināsim, kā nosakāma reprezentatīvā auto vērtība un kādas izmaksas veido UIN objektu, kā arī apskatīsim jauno UIN piemērošanas kārtību ilgstoši lietotiem reprezentatīviem auto, kas ir spēkā no šā gada 1. janvāra.
Veicot nodokļu reformu Latvijā, no 2018. gada 1. janvāra tika mainīta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas sistēma. Sešus gadus pēc jaunās sistēmas ieviešanas Finanšu ministrija (FM) ir izvērtējusi UIN reformu un sagatavojusi materiālu “UIN reformas ietekmes izvērtējums 2018.–2023. gadā un piedāvātais tālākās rīcības scenārijs”. Šajā rakstā – īsi par FM veiktā izvērtējuma mērķi, saturu un galvenajiem secinājumiem.
Jau iepriekš esam rakstījuši par to, kas ir sociālais uzņēmums un kā tas atšķiras no komercsabiedrības klasiskajā izpratnē. Atbilstoši Latvijas normatīvajos aktos noteiktajam tieši Labklājības ministrija (LM) ir atbildīgā institūcija sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā un attīstībā Latvijā, kuras uzdevums ir gan uzraudzīt nozares attīstību, gan veicināt sociālo uzņēmumu darbību.
Iepriekš esam iepazīstinājuši MindLink abonentus ar 2. pīlāra direktīvas pamatnostādnēm, aplūkojuši, kā direktīvas ieviešana varētu ietekmēt uzņēmumus, un snieguši praktiskus ieteikumus, kā uzņēmumiem laikus sagatavoties nodokļu izmaiņām. Šajā rakstā – par aktuālo saistībā ar 2. pīlāra direktīvas pārņemšanu Latvijā.
Virzoties uz videi draudzīgāku un energoneatkarīgāku pilsētas apbūvi valsts galvaspilsētā, Rīgas dome 2022. gada oktobrī pieņēma saistošo noteikumu Nr. 109 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā” grozījumus, kuri paredz jaunu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu kategoriju – 50% atvieglojumu energoefektīvām ēkām, kas tiks nodotas ekspluatācijā pēc 2024. gada 1. janvāra.
Finanšu ministrija ir ierosinājusi veikt vairākas PVN likuma izmaiņas, kas stātos spēkā no 2024. gada. Grozījumu projekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu PVN regulējumu, nosakot, ka ar PVN neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu, kā arī lai mazinātu administratīvo slogu, veicinātu uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un pārskatītu nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem. Lai grozījumu projekts stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina Saeimai otrajā lasījumā. Šajā rakstā – par sagatavotajiem PVN likuma grozījumiem.
