2025. gada 21. maijā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskoja informatīvo ziņojumu “Par strukturētu elektronisko rēķinu ieviešanas gaitu”, kurā rosināts pārcelt obligāto e-rēķinu ieviešanu komersantu savstarpējos darījumos (B2B) no 2026. gada 1. janvāra uz 2027. gada 1. janvāri, paredzot brīvprātīgas lietošanas iespējas jau no 2026. gada marta. Šīs izmaiņas ir pamatotas ar vairākiem kritiskiem aspektiem, kuri saistīti ar tehnisko gatavību, digitālo prasmju trūkumu un nepietiekamu sagatavošanās laiku.
Eiropas Savienība (ES) uzsāk vienu no nozīmīgākajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas modernizācijām kopš PVN direktīvas ieviešanas. Pārmaiņu katalizators ir “PVN digitālajā laikmetā” (ViDA) regulējuma pakete, kas būtiski ietekmēs uzņēmējdarbības vidi visā ES. Reaģējot uz šo izšķirošo likumdošanas posmu, 2025. gada 21. martā tika sasaukta ES PVN komitejas ārkārtas 126. sapulce, lai sniegtu dalībvalstīm skaidrojumu un norādes par plānoto reformu praktisko īstenošanu — īpaši attiecībā uz elektronisko rēķinu izrakstīšanu un digitālo pārskatu sniegšanu.
Finanšu speciālistiem — grāmatvežiem, finanšu direktoriem un uzņēmumu vadītājiem — ir būtiski izprast šīs sapulces secinājumus un to ietekmi uz normatīvo vidi. Šajā rakstā sniegta sīka analīze par galvenajiem juridiskajiem aspektiem, politikas virzieniem un darbībām, kuras uzņēmumiem jāveic, lai nodrošinātu atbilstību un saglabātu konkurētspēju.
Kas lēni nāk, tas labi nāk. Tā varētu teikt par jaunajiem grozījumiem Latvijas transfertcenu regulējumā, kas šoreiz ir pretimnākoši tieši nodokļu maksātājiem (turpmāk – “NM”). Ir stājušies spēkā grozījumi, ka turpmāk vietējo transfertcenu dokumentāciju drīkstēs sagatavot arī angļu valodā. Šajā rakstā - par jaunajiem grozījumiem, to piemērošanas niansēm un arī iespējamajiem izaicinājumiem.
Eiropas Savienībā ir uzsākta līdz šim visaptverošākā PVN reforma ar iniciatīvu “PVN digitālajā laikmetā” (VAT in the Digital Age jeb ViDA), kas iezīmē pavērsiena punktu gan nodokļu pārvaldē, gan uzņēmējdarbības operācijās visā Eiropas Savienībā. ViDA ir trīs galvenie mērķi: 1) mazināt PVN krāpšanu, 2) uzlabot nodokļu administrēšanas efektivitāti un 3) pielāgot esošo PVN sistēmu digitālajai ekonomikai. Viens no šīs iniciatīvas stūrakmeņiem ir strukturētu e-rēķinu un digitālas darījumu ziņošanas ieviešana pārrobežu darījumos.
Lai arī ViDA oficiāli stāsies spēkā pakāpeniski, sākot no 2028. gada, uzņēmumiem, kuri veic pārrobežu B2B darījumus, jārēķinās ar būtiskām izmaiņām jau tagad. Direktīvas ietekme būs jūtama daudz plašāk nekā tikai PVN pārskatu jomā — tā skars finanšu procesus, IT infrastruktūru, datu pārvaldību un vispārējo uzņēmuma atbilstības stratēģiju. Šajā rakstā apskatām, kā ViDA mainīs spēles noteikumus, kādi ir galvenie pienākumi un riski uzņēmumiem, un kāpēc ir būtiski nesagaidīt pēdējo brīdi, lai uzsāktu gatavošanos.
Digitālā transformācija publiskajā un privātajā sektorā strauji attīstās, un viens no tās centrālajiem elementiem ir dokumentu aprites digitalizācija. 2025. gada 17. aprīlī Finanšu ministrija (FM) iesniedza publiskai apspriešanai grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, lai pielāgotu to Grāmatvedības likumā noteiktajām prasībām par strukturēto elektronisko rēķinu jeb e-rēķinu noformēšanu. Šīs izmaiņas ir nozīmīgs solis ceļā uz pilnībā digitalizētu un efektīvu grāmatvedības un nodokļu administrēšanas sistēmu Latvijā.
Globālā tendence pāriet uz digitāliem risinājumiem arvien izteiktāk izpaužas arī finanšu un nodokļu jomā. E-rēķinu ieviešana, kas sākotnēji tika uzskatīta par formālu atbilstības prasību, šobrīd kļūst par nozīmīgu stratēģisku soli ceļā uz efektīvāku, pārskatāmāku un ilgtspējīgāku uzņēmuma pārvaldību.
Kas ir Lielie dati? Par Lielajiem datiem parasti runā, kad tradicionālās datu apstrādes metodes vairs nespēj tikt galā ar datu apjomu, ātrumu, dažādību un ticamību. Lai gan nav viena konkrēta datu apjoma, ko varētu nosaukt par Lielajiem datiem, parasti tie ir datu kopumi, kas pārsniedz tradicionālo datubāzu un datu apstrādes rīku spējas. Kas jādara, ja nepieciešams izpētīt šādu milzīgu datu kopumu un nav tūlītējas piekļuves pilnvērtīgai Lielo datu platformai? Šajā rakstā apskatīsim, kā ar pieejamiem rīkiem var gūt nelielu ieskatu šajos Lielajos datos, ja vēl nav pieejams specializēts risinājums.
Mūsdienu straujajā digitālajā laikmetā arvien vairāk uzņēmumu ievieš e-rēķinus, lai pilnveidotu savus grāmatvedības procesus un efektivitāti. Tomēr, lai e-rēķinu ieviešana noritētu veiksmīgi, ir būtiski, lai grāmatvedības politikā būtu skaidri definētas jaunās procedūras un prasības. Šajā rakstā aplūkoti galvenie aspekti, kas jāņem vērā, aktualizējot grāmatvedības politiku e-rēķinu ieviešanas procesā.
No 2025. gada 1. janvāra norēķinos ar valsts un pašvaldību iestādēm attaisnojuma dokumenti (rēķini) jānoformē strukturētā elektroniskā rēķina jeb e-rēķina formātā. Šāds e-rēķins var saturēt komercnoslēpumu, un tā aizsardzības nodrošināšanai jāievēro noteikta kārtība. Kā aizsargāt komercnoslēpumu e-rēķinu apritē?
Ārpakalpojumu grāmatvedība jau sen ir stratēģiska izvēle uzņēmumiem, kuri vēlas optimizēt savus procesus, samazināt izmaksas un saņemt profesionālu finanšu atbalstu. 2025. gadam sākoties un raugoties nākotnē, grāmatvedības nozare piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko veicina tehnoloģiju attīstība, mainīgās klientu prasības un globālās tendences. Apskatīsim galvenos virzienus, kuri veido ārpakalpojumu grāmatvedības nākotni.
Kā zināms, jau pašlaik uzņēmumiem, kuri veic darījumus ar valsts iestādēm (B2G), ir jāizraksta strukturēts e-rēķins. No 2026. gada 1. janvāra šī prasība būs obligāta arī uzņēmumu savstarpējos darījumos (B2B). Obligātās iekšzemes e-rēķinu aprites nodrošināšanai ir paredzēts risinājums decentralizētai e-rēķinu apritei, izmantojot trīs elektroniskos nosūtīšanas veidus – kanālus:
Digitālā transformācija ir radījusi ne tikai iespējas, bet arī jaunas izvēles uzņēmumiem visā pasaulē. Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir e-rēķinu ieviešana, kas piedāvā būtiskas priekšrocības – izmaksu samazināšanu, procesu automatizāciju un precizitātes uzlabošanu. Tomēr e-rēķinu ieviešana var būt arī izaicinājuiem pilna, un uzņēmumiem ir jāizvēlas, vai izstrādāt iekšēju risinājumu vai izmantot ārpakalpojumus. Šajā rakstā aplūkosim abu pieeju būtību, priekšrocības un izaicinājumus, lai palīdzētu uzņēmumiem pieņemt pārdomātu lēmumu.
2025. gada 1. janvārī stājās spēkā būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) regulējumā. Turpinot mūsu tradīciju, esam sagatavojuši pārskatu par IIN, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un solidaritātes nodokļa (SN) piemērošanu darba algai 2025. gadā.
E-rēķinu izmantošana kļūst par nozīmīgu rīku uzņēmumos visā pasaulē, veicinot efektivitāti, samazinot kļūdu iespējamību un nodrošinot atbilstību nodokļu regulējumam. Tomēr uzņēmumiem, kas izvēlējušies grāmatvedības funkcijas deleģēt ārpakalpojumu sniedzējiem, rodas jautājumi par to, kam jāuzņemas atbildība par e-rēķinu ieviešanu un pārvaldību. Šajā rakstā aplūkotas galvenās lomas, atbildības un sadarbības principi, kas palīdzēs uzņēmumiem veiksmīgi ieviest e-rēķinu sistēmu.
E-rēķinu ieviešana uzņēmumu finanšu darbībās spēj ievērojami uzlabot efektivitāti un precizitāti. Tomēr ar šo digitālo attīstību parādās jauni riski, īpaši krāpšanas jomā. Pieaugošā tehnoloģiju loma finanšu darījumos liek uzņēmumiem pastiprināt savas drošības sistēmas un pievērsties moderniem krāpšanas atklāšanas risinājumiem. Šajā jomā mākslīgais intelekts (MI) ir kļuvis par būtisku instrumentu, kas sniedz uzņēmumiem progresīvas metodes krāpšanas atklāšanā, novēršanā un mazināšanā. Šajā rakstā apskatīsim MI sniegtās iespējas krāpšanas atklāšanā e-rēķinu sistēmās un praktiskos ieguvumus uzņēmumiem.
