Šā gada 1. janvārī stājās spēkā Grāmatvedības likums un ar to saistītie MK noteikumi Nr. 877. Šim regulējumam pārejas posms nebija paredzēts, tāpēc vēlreiz pievēršam uzmanību būtiskām izmaiņām, kas skar uzņēmuma vadītāja pienākumus un atbildību par kontroles sistēmas noteikumu izveidi, kas atspoguļojami uzņēmuma grāmatvedības politikā.
Iepriekšējā rakstā par uzņēmumiem pieejamo finansējumu informējām par pašlaik papildus pieejamajiem grantiem, aizdevumiem un garantijām, kuras finansē no valsts un ES fondu līdzekļiem. Tā kā ir sācies jauns ES fondu periods, šobrīd arvien detalizētāk tiek izstrādātas apakšprogrammas ES finansējuma prioritāšu noteikšanai. ES investīcijas 2021.–2027. gada periodam kopā paredz 10,44 miljardu eiro ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā. Šobrīd ir izstrādāts provizorisks prioritāšu un atbalstāmo pasākumu saraksts un ar 2022. gada vidu varētu uzsākt projektus. ES fondu finansējums projektu īstenošanai ir pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam ir skaidra ideja, kā veicināt sabiedrības labklājību, ekonomikas izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Tātad projektus varēs iesniegt uzņēmēji, pašvaldības un valsts organizācijas. Šajā rakstā – sīkāk par Latvijas Atveseļošanas fonda prioritātēm, pieejamo finansējumu un programmām, kā arī par ES struktūrfondos 2021.–2027. gada periodam pieejamiem līdzekļiem.
Šajā rakstā ir apkopota informācija par nodokļu likumu un citu tiesību aktu normām, kas jāņem vērā 2022. gadā, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un solidaritātes nodokli (SN) no darbinieka algas.
Jau esam informējuši MindLink.lv lasītājus, ka grāmatvedības politikai jābūt aktualizētai, jo 1993. gadā pieņemto likumu “Par grāmatvedību” ar 2022. gada 1. janvāri aizstās Grāmatvedības likums. Šajā rakstā – par būtiskām izmaiņām, kas jāapraksta grāmatvedības politikā, un par nolūkiem, kam tā kalpo.
MindLink lasītājus vairākkārt esam informējuši par jauno Grāmatvedības likumu, kurš stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, kā rezultātā tiks mainīti vai izdoti jauni saistošie noteikumi. Šajā rakstā – par jaunajiem MK noteikumiem Nr. 590 (“MK 590”), kuri skaidros, kā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, izbeidzot tā darbību. MK 590 ir izdoti saskaņā ar jaunā Grāmatvedības likuma 21. panta trešo daļu un aizstāj MK noteikumus Nr. 583.
Lai mazinātu Covid-19 ietekmi uz tautsaimniecību, valdība atbalsta privāto sektoru ar dažādiem pasākumiem, kas finansiāli palīdz uzņēmumiem daļēji segt īstermiņa zaudējumus. Tomēr uzņēmumiem šobrīd ir ļoti svarīgi saredzēt nākotnes izaugsmes iespējas, kas bieži vien tiek sasaistīts ar finansējuma pieejamību attīstībai, uzlabojumiem un jaunu tirgu apgūšanai.
Papīra dokumenti – rēķini un pavadzīmes – mēdz pazust vai grāmatvedībā tiek iesniegti ar nokavēšanos, kas noved pie neprecizitātēm grāmatvedībā un nodokļu deklarācijās, kā arī kavētiem maksājumiem. Obligātie elektroniskie dokumenti varētu novērst šos trūkumus.
Šā gada 12. oktobrī Ministru kabinets (MK) izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu,” nosakot elektronisko attaisnojuma dokumentu un e-rēķinu obligātu lietošanu ne vēlāk kā 2025. gadā. E-rēķinu izmantošana būs obligāta apritē starp komersantiem (B2B) un starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm (B2G).
Iepriekš jau esam rakstījuši par jauno Grāmatvedības likumu, kas pieņemts šā gada 10. jūnijā un stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra, kā rezultātā spēku zaudēs likums “Par grāmatvedību” un saistošie 2003. gada 21. oktobra MK noteikumi Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (MK 585). Stājoties spēkā jaunajam Grāmatvedības likumam, paredzēts izstrādāt un izdot jaunus MK noteikumus “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi.” Šajā rakstā – par noteikumu projekta saturu un ieviešanas termiņiem.
Šā gada 12. augustā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (“Likums”). Kaut arī grozījumi vēl jāskata Ministru kabinetā un jāapstiprina Saeimā, atsevišķi precizējumi būtu piemērojami, jau gatavojot gada pārskatu par 2021. gadu.
"PwC’s Academy" uzsāk jauno mācību sezonu, kurā ikvienam interesentam tiešsaistē neatkarīgi no tā, vai atrodaties Latvijā vai ārvalstīs, piedāvājam iespēju apgūt vērtīgas zināšanas par nodokļiem un citām aktuālām uzņēmējdarbības tēmām.
Vairākkārt esam rakstījuši par PVN piemērošanu tālpārdošanai un jaunajiem PVN vienkāršošanas režīmiem One Stop Shop (“OSS”) un Import One Stop Shop (“IOSS”), kas ļauj reģistrēties PVN vajadzībām vienā ES dalībvalstī, lai samaksātu PVN par preču tālpārdošanu patērētājiem, kas atrodas visās dalībvalstīs. Šajā rakstā apskatīsim, kādi citi nodokļu vai administratīvie pienākumi var rasties citā dalībvalstī, nodarbojoties ar pārrobežu e-komerciju.
Ar 2022. gada 1. janvāri jaunais “Grāmatvedības likums” aizstās pašlaik spēkā esošo 1992. gada likumu “Par grāmatvedību.” Viens no jaunā likuma ieviešanas aspektiem bija aktualizēt informāciju par grāmatvedības attaisnojuma dokumentu glabāšanu.
Iepriekš rakstījām par jauno UIN likuma regulējumu attiecībā uz avansa maksājumiem, kas veikti kā priekšapmaksa par pakalpojumu vai preci. Šajā rakstā – par atšķirībām UIN piemērošanā avansa maksājumiem atkarībā no maksājuma brīža un par turpmākajiem soļiem debitoru parādu norakstīšanas gadījumā.
Šajā rakstā – par izmaiņām autoratlīdzības režīmā, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā un būs piemērojams līdz šā gada beigām, kā arī citām atlīdzības saņemšanas iespējām autoriem. Rakstā ir apkopotas arī praktiskas nianses un administratīvie pienākumi gan atlīdzības izmaksātājam, gan saņēmējam – Latvijas nodokļu rezidentam.
