Mūsdienu pasaulē inovācijas ir kļuvušas par neatņemamu konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes sastāvdaļu. Uzņēmumi un indivīdi visā pasaulē tiecas radīt jaunus risinājumus, cerot, ka tirgus novērtēs un pieprasīs tos. Inovācija parasti ietver jaunu ideju, metožu vai produktu ieviešanu, kas, uzlabojot procesus, pakalpojumus vai tehnoloģijas, veicina  izaugsmi un konkurētspēju. Tomēr, tiecoties pēc progresa, ir būtiski  izvērtēt, vai inovācijas  uzlabos visas sabiedrības dzīvi, vai inovāciju ieguvumi būt vienlīdzīgi pieejami visiem? Proti, vai inovācijas būs iekļaujošas? Šajā rakstā izpētīsim, saikni starp sociālām inovācijām un sociālo taisnīgumu jeb kā inovācijas var tikt izmantotas, lai mazinātu sociālo atstumtību, nodrošinātu pieejamus risinājumus ikvienam un veicinātu ilgtermiņa pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā.

Latvijā bieži runā par dzimumu līdztiesības progresu, tomēr realitāte ir skarbāka. Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā dzimumu atalgojuma vienlīdzības ziņā, un plaisa starp vīriešu un sieviešu algām diemžēl pieaug. Kamēr ES vidējā dzimumu atalgojuma plaisa 2023. gadā bija 12%, Latvijā šis rādītājs sasniedza 19%, pasliktinot valsts pozīciju (2022. gadā - 17,1%) un ierindojoties pēdējā vietā starp visām 27 dalībvalstīm. Citiem vārdiem sakot, par katru eiro, ko Latvijā nopelna vīrietis, sieviete saņem tikai 81 centu. 

Pēdējo gadu laikā intersekcionalitāte ir kļuvusi par aktuālu tēmu dažādās jomās – no politikas zinātnes līdz sociālo pakalpojumu sniegšanai. Šo jēdzienu arvien biežāk piemin arī valsts pārvaldes iepirkumu procesos, uzsverot nepieciešamību pēc visaptverošiem risinājumiem, kas veicina iekļaujošāku un taisnīgāku sabiedrību. Intersekcionalitāte ir jauns un inovatīvs skatījums uz to, kā dažādas identitātes, piemēram, dzimums,  vecums, tautība, rase, fiziskās un kognitīvās spējas, ietekmē cilvēku pieredzi un iespējas. Šī pieeja palīdz mums saprast, ka  sociālekonomiskie  izaicinājumi skar dažādas iedzīvotāju grupas atšķirīgi un kā tie ietekmē cilvēku personīgo un darba dzīvi, tai skaitā organizāciju vadību.

Saskaņā ar Vienlīdzīgas samaksas direktīvu (2023/970) vienādi vērtīga darba jēdziens ietver četrus aspektus: prasmes, atbildību, nepieciešamo piepūli un darba apstākļus. Tā kā direktīva ir jāievieš līdz 2026. gada jūnijam, ir aktualizējies jautājums par minētajiem aspektiem. Šajā rakstā aplūkotas  likumdevēja norādes.

Latvijā  daudziem iedzīvotājiem, īpaši pacientiem ar smagām slimībām, ārstēšanās izdevumi izmaksā ļoti dārgi, un valsts tos pilnībā nesedz. Darba devēji vēlas sniegt finansiālu atbalstu saviem darbiniekiem, taču esošais regulējums padara to finansiāli neizdevīgu. Saeimā 3. lasījumā esošais likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas, kas var mainīt šo sistēmu, ļaujot darba devējiem segt medicīnas izdevumus bez papildu nodokļu sloga. Kādas būs izmaiņas, kādi izdevumi tiks atbrīvoti un ko tas nozīmē gan darba devējiem, gan darbiniekiem – par to varat izlasīt šajā rakstā?

Valsts un pašvaldību iestādēm ir pienākums veidot piekļūstamu saturu tīmekļvietnēs jau kopš 2016. gada. To paredz 2016. gadā pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību. Tomēr izpēte liecina, ka cilvēkiem ar invaliditāti joprojām ir lielas grūtības piekļūt informācijai sev nepieciešamā veidā. Piemēram, šā gada augustā pēc 15 valsts un pašvaldību iestāžu mājaslapu izpētes tiesībsargs secinājis, ka neviena no tām nav pilnvērtīgi piekļūstama cilvēkiem ar invaliditāti. Šajā rakstā skaidrosim, kas tieši ir piekļūstamība un kāpēc tā ir svarīga arī uzņēmumiem, kā arī aplūkosim digitālo resursu un pakalpojumu piekļūstamības būtību, pamatojumu, normatīvo regulējumu, praksi un ieteikumus sekmīgai piekļūstamības nodrošināšanai.

Pēdējo gadu laikā aktīvi tiek meklēti risinājumi dzimumu līdztiesības radītāju uzlabošanai, tostarp saistībā ar sieviešu un vīriešu atlīdzību un pārstāvību vadošos amatos. Viena no pēdējām iniciatīvām paredz nodrošināt dzimumu līdzsvaru biržā kotēto lielo uzņēmumu valdēs. Šajā rakstā detalizētāk par izmaiņām, jo jaunie noteikumi attiecas arī uz Latviju.

Darba devēja tēls kļūst par arvien izšķirošāku faktoru talantu piesaistē un noturēšanā. Tomēr uzticēšanās dinamika mainās, cilvēki arvien vairāk novērtē personiskus ieteikumus un rekomendācijas, ko spilgti demonstrē sociālie mediji. Tādai pašai ziņai uzņēmuma sociālajos medijos un darbinieka privātajā profilā būs atšķirīgs tonis, sasniegtspēja un pienesums. Vidēji personīgā jeb darbinieka radītā publikācija var sasniegt iesaistes līmeni, kas ir 2–3 reizes augstāks nekā uzņēmuma publikācijai, pateicoties personiskajiem kontaktiem un lielākai uzticamībai.

Augošās darba tirgus prasības gan vietējā, gan starptautiskā līmenī liek darba devējiem skaidri apzināt personāla politikas uzlabojumus, kas piesaistīs un noturēs šodienas darbaspēku. Taču talantu piesaistes stratēģijas, mākslīgā intelekta satura veidošanas rīku ieviešana, darbinieku vajadzību izprašana un apmierināšana – tā ir tikai aisberga virsotne. Līdz ar lielākiem izaicinājumiem samazināt darbaspēka mainību un veidot iekļaujošu un uz izaugsmi orientētu darba vidi, uzņēmumiem jāvelta arvien vairāk pūļu, lai apzinātu esošās tirgus tendences un veidotu savu piedāvājumu. Šajā rakstā iepazīstināsim lasītājus ar atziņām no PwC ASV veiktā pētījuma “Workforce Radar”, kas aptver uzņēmumus no visa PwC sadarbības tīkla, un ar 2024. gada aprīļa aptaujas “Hopes and Fears 2024” rezultātiem, kurā piedalījās vairāk nekā 20 tūkstoši darbinieku, uzņēmumu vadītāju un personāla nodaļas vadītāju.

Šā gada augustā jau informējām MindLink abonentus, ka septembrī Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno sākt masveida paziņojumu izsūtīšanu, lai aicinātu iedzīvotājus pārskatīt savus ienākumus un deklarēt tos pilnā apmērā. Tas ir viens no soļiem, ko VID veic ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ietvaros. Šajā rakstā apskatīsim, kā praktiski norisinās šī iniciatīva un kam būtu vērts pievērst uzmanību.

“Nepieņem darbā sevi!” ir kampaņveidīgs sauklis, kas šoruden skaļi izskan Ziemeļvalstīs, lai brīdinātu darba devējus neļauties kārdinājumam pieņemt darbā tikai sev līdzīgos un mudinātu raudzīties plašāk pēc nepieciešamajiem talantiem. Rakstā tiek izgaismotas aizspriedumu izpausmes un sekas kandidātu atlases procesā, izvirzīti dažādībai atvērtas un iekļaujošas rekrutēšanas argumenti ES jaunāko demogrāfisko tendenču kontekstā, kā arī sniegti konkrēti ieteikumi vadlīnijām un darbībām rekrutēšanas procesā.

Pēc spraigām publiskām diskusijām par Latvijas darbaspēka nodokļu sistēmas pārskatīšanu, lai veicinātu tās konkurētspēju Baltijas reģionā, Finanšu ministrija ir izstrādājusi un šā gada 26. septembrī novirzīja saskaņošanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN). Likumprojekts paredz ieviest vairākas izmaiņas IIN piemērošanā, kas ietekmēs esošās likmes, neapliekamo minimumu un citus nodokļa piemērošanas pamatprincipus. Šajā rakstā iepazīstināsim ar nozīmīgākajām izmaiņām darbaspēka nodokļu jomā, ko nodokļu maksātāji var sagaidīt jau nākamajā gadā.

Vasara daudzos uzņēmumos ir brīdis, kad tiek izvērtēts darbinieku sniegums, kas veiksmīga snieguma gadījumā noved pie priecīgām vēstīm par paaugstinājumiem amatā un prēmiju izmaksām. Taču prēmiju izmaksa ir saistīta ar jautājumu par darba devēja (DD) rīcības brīvību šajā procesā.Prēmiju izmaksa nav DD pienākums, bet gan izvēle. Prēmiju sistēmas izveidē un praktiskajā pielietošanā jāņem vērā vairāki priekšnosacījumi. Tiesu praksē noteikts, ka prēmija ir uzskatāma par atzinību darbiniekam par labu un priekšzīmīgu darbu, tādēļ DD var pats lemt par prēmijas apmēru. Vienlaikus šīs DD lemšanas tiesības nevajadzētu iztulkot kā DD vienpusēju iespēju samaksas aspektā rīkoties nekonsekventi un bez juridiskā pamatojuma.

Lai mākslīgo intelektu (MI) veiksmīgi integrētu sabiedrībā, vispirms jāpārkāpj pāri savas morāles slieksnim. Var novērot plašu sabiedrības nostāju, ka “tehnoloģija nav gatava, tā nevar izdarīt to, ko man vajag”. Taču vienlaikus mēs no MI nereti sagaidām cilvēcīgu un patstāvīgu rīcību. Tehnoloģija spēj daudz, tomēr mums jāsaprot, vai mēs arī esam spējīgi ieraudzīt tās pievienoto vērtību. Dators dara nevis to, ko mēs gribam, bet to, ko mēs liekam tam darīt.