Īsziņas piedāvā jaunāko informāciju par aktuāliem nodokļu, grāmatvedības, juridiskajiem un citiem uzņēmējdarbības jautājumiem.
Manuāla iepirkumu dokumentācijas izstrāde ir laikietilpīga un pakļauta cilvēka kļūdām. Darbinieki nereti izmanto iepriekšējo iepirkumu dokumentāciju, sagatavojot jaunu, kas, izpaliekot rūpīgai pārskatīšanai, var radīt riskus. Saskaņā ar Gartner datiem 65% iepirkumu vadītāju aktīvi iegulda mākslīgajā intelektā (MI), lai uzlabotu produktivitātes rādītājus un samazinātu cilvēka kļūdu risku. MI ir noderīgs rīks tādiem uzdevumiem kā vēsturisko iepirkumu datu analīze, dokumentācijas sagatavošana un pretendentu izvērtēšana.
Latvijas Republikas (LR) nodokļu rezidentiem ir tiesības atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), iesniegt darba devējam algas nodokļa grāmatiņu un pievienot radinieku kā apgādājamo personu nodokļu atvieglojumu saņemšanai. Vai tādas tiesības ir arī personai, kas ir nerezidents nodokļu mērķiem, kas ir nodarbināta LR uzņēmumā un gūst ar IIN apliekamu ienākumu? Šajā īsziņā apkopoti kritēriji, kurus izpildot, nerezidenti var atgūt pārmaksāto IIN par neizmantotajiem nodokļu atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem.
Praksē PVN piemērošana nomaksas pirkuma (līzinga/ finanšu nomas) darījumam vēl joprojām rada pārpratumus. Par to liecina arī nesenais Senāta spriedums (2024. gada 6. decembra spriedums lietā Nr. A420225819, SKA-38/2024).
Pēdējo gadu laikā intersekcionalitāte ir kļuvusi par aktuālu tēmu dažādās jomās – no politikas zinātnes līdz sociālo pakalpojumu sniegšanai. Šo jēdzienu arvien biežāk piemin arī valsts pārvaldes iepirkumu procesos, uzsverot nepieciešamību pēc visaptverošiem risinājumiem, kas veicina iekļaujošāku un taisnīgāku sabiedrību. Intersekcionalitāte ir jauns un inovatīvs skatījums uz to, kā dažādas identitātes, piemēram, dzimums, vecums, tautība, rase, fiziskās un kognitīvās spējas, ietekmē cilvēku pieredzi un iespējas. Šī pieeja palīdz mums saprast, ka sociālekonomiskie izaicinājumi skar dažādas iedzīvotāju grupas atšķirīgi un kā tie ietekmē cilvēku personīgo un darba dzīvi, tai skaitā organizāciju vadību.
Finansēšanas darījumi grupas ietvaros ir veids, kā uzņēmumu grupas var veicināt efektīvu kapitāla sadali, stimulēt attīstību, nodrošināt lielāku finanšu līdzekļu elastību un kontroli salīdzinājumā ar ārējo finansējumu. Taču tāpat kā jebkuros citos grupas uzņēmumu darījumos, arī finansēšanas darījumos nedrīkst aizmirst par transfertcenu riskiem.
Šajā rakstā aplūkots svarīgs, bet dažkārt bez ievērības atstāts salīdzināmības faktors, kas jāņem vērā pārrobežu saistīto pušu finansēšanas darījumos – valsts riska prēmija.
Šajā Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumā tika aplūkots svarīgs jautājums par kapitāla brīvu apriti Eiropas Savienībā. Šī lieta attiecās uz Polijas tiesību aktiem, kuros atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) tika piemērots tikai uz ārēji, bet ne iekšēji pārvaldītiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Nodokļa atbrīvojums tika liegts PVKIU, kas tika pārvaldīti iekšēji. Šis ierobežojums tika apstrīdēts kā nesaderīgs ar ES tiesību aktiem, it īpaši ar kapitāla brīvu apriti.
Ņemot vērā pašreizējos izaicinājumus, kurus Eiropai rada pieaugošā ģeopolitiskā spriedze, ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un globālā tehnoloģiju konkurence, Eiropas Komisija (“EK”) secināja, ka Eiropas Savienībai (“ES”) ir nepieciešams uzņēmējdarbības plāns klimatrīcības, apritīguma un konkurētspējas apvienošanai vienotā visaptverošā izaugsmes stratēģijā.
2025. gada 26. februārī EK prezentēja Tīras rūpniecības kursu (“TRK”) – uzņēmējdarbības plānu, kura mērķis ir paātrināt dekarbonizāciju, reindustrializāciju un inovācijas, vienlaikus uzlabojot ES rūpniecības nozaru konkurētspēju. TRK ir jālīdzsvaro ES konkurētspēja globālā mērogā un tās ambiciozie Zaļajā kursā noteiktie vides mērķi.
Mūsdienu straujajā digitālajā laikmetā arvien vairāk uzņēmumu ievieš e-rēķinus, lai pilnveidotu savus grāmatvedības procesus un efektivitāti. Tomēr, lai e-rēķinu ieviešana noritētu veiksmīgi, ir būtiski, lai grāmatvedības politikā būtu skaidri definētas jaunās procedūras un prasības. Šajā rakstā aplūkoti galvenie aspekti, kas jāņem vērā, aktualizējot grāmatvedības politiku e-rēķinu ieviešanas procesā.
Saskaņā ar Vienlīdzīgas samaksas direktīvu (2023/970) vienādi vērtīga darba jēdziens ietver četrus aspektus: prasmes, atbildību, nepieciešamo piepūli un darba apstākļus. Tā kā direktīva ir jāievieš līdz 2026. gada jūnijam, ir aktualizējies jautājums par minētajiem aspektiem. Šajā rakstā aplūkotas likumdevēja norādes.
Uzņēmumi, kuri ilgstoši darbojas ar zaudējumiem, joprojām ir nodokļu administrāciju, tostarp Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta, uzraudzības un kontroles redzeslokā, jo īpaši, ja minētie uzņēmumi ietilpst daudznacionālu uzņēmumu grupā un veic kontrolētus darījumus.
Šajā rakstā aplūkotas vairākas tiesvedības Eiropas valstīs, kas parāda sarežģītības līmeni un grūtības, ar kurām uzņēmumi un nodokļu administrācijas saskaras, pārbaudot uzņēmumu, kuru darbības rezultāts ir zaudējumi, transfertcenas.
Publiskajā telpā nodokļu tēmas tiek plaši apspriestas periodā no februāra beigām līdz marta vidum – tikmēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) mēģina stiprināt savu pozīciju IT sistēmās, nākot klajā ar gaidītāju rindām, lai nodrošinātu elektroniskās deklarēšanas sistēmas funkcionalitāti pirmajā deklarācijas iesniegšanas dienā. Daļa sabiedrības jau februāra beigās veic laika atskaiti līdz "loterijai", savukārt citi par to nesatraucas vispār un deklarāciju iesniegt nesteidz. Vai tiešām gada ienākumu deklarāciju (GID) iesniegšanas rezultāts ir saistīts ar personas veiksmi vai zvaigžņu stāvokli?
2024. gada 17. oktobrī stājās spēkā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums (“IIAL”), kas nosaka ilgtspējas pārskatu sniegšanas ietvaru un kurā tiek pārņemta Eiropas Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (“CSRD”) normas. Likuma mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju par likuma subjektu darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, tostarp vides aizsardzība, sociālās tiesības, cilvēktiesības un pārvaldības aspekti, ieskaitot korupcijas un kukuļošanas apkarošanu, kā arī informāciju par to, kā šie jautājumi ietekmē subjektu attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Minētā informācija ir jānorāda ilgtspējas ziņojumā.
Iepriekš esam vairākkārt informējuši lasītājus par Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma regulējuma (OIM regulējums) ietekmi uz uzņēmumiem, kuri importē preces (viens no jaunākajiem rakstiem abonentiem ir pieejams šeit). Īsumā – kopš 2023. gada oktobra, Eiropas Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem (un komersantiem) ir jāsniedz pārskati par tādu no trešajām valstīm importēto preču iegultajām emisijām, kas ir OIM tvērumā. Savukārt, OIM regulējums paredz, ka no nākamā gada minēto preču importu drīkstēs turpināt tikai tādi uzņēmumi, kuriem būs piešķirts reģistrētā OIM deklaranta statuss.
Apzinoties, ka OIM prasību izpilde var radīt papildu administratīvo un finanšu slogu, Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi Regulas 2023/956 (OIM regulējums) grozījumu projektu, kurā plānotas izmaiņas esošajā regulējumā un iespējams atbrīvojums no regulējuma prasību izpildes lielākai daļai importētāju.
Latvijā daudziem iedzīvotājiem, īpaši pacientiem ar smagām slimībām, ārstēšanās izdevumi izmaksā ļoti dārgi, un valsts tos pilnībā nesedz. Darba devēji vēlas sniegt finansiālu atbalstu saviem darbiniekiem, taču esošais regulējums padara to finansiāli neizdevīgu. Saeimā 3. lasījumā esošais likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas, kas var mainīt šo sistēmu, ļaujot darba devējiem segt medicīnas izdevumus bez papildu nodokļu sloga. Kādas būs izmaiņas, kādi izdevumi tiks atbrīvoti un ko tas nozīmē gan darba devējiem, gan darbiniekiem – par to varat izlasīt šajā rakstā?
Iepriekšējās nedēļas raksta nobeigums.
Ar to vien, ka komercnoslēpuma turētājs uzskata vai iekšēji ir atzinis noteiktu informāciju par tādu, kas satur komercnoslēpumu, nepietiek. Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 6. pants nosaka komercnoslēpuma turētājam šīs informācijas nodošanas gadījumā fiziskai vai juridiskai personai norādīt, kāda informācija uzskatāma par komercnoslēpumu, vienlaikus informējot par nepieciešamību nodrošināt šīs informācijas aizsardzību.
Iepriekšējās nedēļas raksta nobeigums.
Pienākums reģistrēties PVN mērķiem ir visiem nodokļa maksātājiem, ja vien to nevar uzskatīt par mazo uzņēmumu, proti, ja to iekšzemē veikto apliekamo un arī noteiktu neapliekamo darījumu kopējā vērtība kalendārajā gadā nepārsniedz 50 000 euro (+5 000 euro gada ietvaros).
Ik pēc sešiem mēnešiem Eiropas Savienības (ES) Padome pārskata un atjauno zemo nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu. Pēdējā pārskatīšana notika 2025. gada 18. februārī. 2025. gada 27. februārī Latvijas Vēstnesī tika publicēts aktuālais zemo nodokļu vai beznodokļu un teritoriju saraksts, kas ir spēkā no 2025. gada 1. marta.
No 2025. gada 1. janvāra norēķinos ar valsts un pašvaldību iestādēm attaisnojuma dokumenti (rēķini) jānoformē strukturētā elektroniskā rēķina jeb e-rēķina formātā. Šāds e-rēķins var saturēt komercnoslēpumu, un tā aizsardzības nodrošināšanai jāievēro noteikta kārtība. Kā aizsargāt komercnoslēpumu e-rēķinu apritē?
Kā zināms, Etsy ir viena no lielākajām starptautiskajām interneta tirdzniecības platformām, kas piedāvā ar rokām darinātus dažādu kategoriju priekšmetus. Savu ražojumu, izstrādājumu, mākslas darbu tirdzniecība, izmantojot dažādas tirdzniecības platformas šobrīd ir populāra.
Kas ir jāņem vērā pārdevējiem, kuri izvēlējušies savas saimnieciskās darbības ietvaros izmantot platformu piedāvātās iespējas PVN piemērošanā? 20.02.2025. Valsts ieņēmumu dienests publicēja informatīvo materiālu: “Informatīvais materiāls PVN piemērošana darījumiem tiešsaistes platformās”. Par būtiskāko – šajā rakstā.
Jau vairāk nekā gadu PwC palīdz klientiem ieviest praktiski izmantotus mākslīgā intelekta (MI) risinājumus, kuri optimizē ikdienas darbu, izmantojot Microsoft Copilot tehnoloģiju. Nekodējam neko specifisku, taču palīdzam tikt pie labi izmantojama risinājuma, izmantojot pieejamās pielāgošanas iespējas. Šādas tehnoloģijas ļauj uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un pielāgoties dinamiskajai tirgus videi.
Ikdienā uzņēmumiem dažādiem konkrētiem mērķiem rodas nepieciešamība izmantot tādu iespēju kā naudas aizņēmums. Būtisks parādsaistību apjoma pieaugums uzņēmumam var radīt izaicinājumus, kas ietekmē bilances rādītājus un potenciālus nodokļa riskus.
Viens no risinājumiem pieaugoša parāda problēmai var būt aizdevuma kapitalizācija – process, kurā kreditors savas prasījuma tiesības iegulda aizņēmēja pamatkapitālā kā mantisku ieguldījumu.
Šajā rakstā paskaidrota aizdevuma darījuma un tā kapitalizācijas būtība, ar praktiskiem piemēriem aplūkotas iespējamās situācijas, pievēršoties gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), gan transfertcenu (TC) aspektiem.
Pirms neilga laika sākām iepazīstināt ar gaidāmajām izmaiņām saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem (turpmāk - “Direktīva”) un tās ietvaros regulētajiem pakalpojumu veidiem. Direktīvas uzdevums ir veicināt atbildīgu un pārdomātu aizņemšanos. Būtisks aspekts šā mērķa sasniegšanā ir informatīva, atklāta un godīga reklāma, tomēr sevišķi svarīgi ir nodrošināt pilnvērtīgu patērētāja informēšanu pirms līguma noslēgšanas un līguma parakstīšanas.
Kriptoaktīvu tirdzniecība ir populārs ienākumu gūšanas avots, kas ne tikai piesaista jauno interesentu uzmanību, bet arī sniedz ekonomisko labumu valstīm, kurās darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji. Sekojot mērķim padarīt Latviju par pievilcīgu vietu starptautiskiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, Ekonomikas ministrija (“Ministrija”) nesen nāca klajā ar likumprojektu, ar ko uz dažiem gadiem plānots atcelt nerezidentu ienākuma no kriptoaktīvu atsavināšanas aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Šajā rakstā - par likumprojektu un tā ietekmi uz Latvijas kriptoaktīvu nozari.
Plānojot iegādāties uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas ir svarīgi ne tikai identificēt juridiskos, finanšu un nodokļu riskus, bet arī apzināt ar konkurences tiesībām saistītos pienākumus, kuri var rasties, īstenojot plānoto darījumu.
Saskaņā ar tiesisko regulējumu laulību noslēgušās personas uzņemas juridiskās saistības un piemēro tiesības. Piemēram, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek naudas līdzekļus, kas saņemti no laulātā. Pašlaik personas mēdz nenoslēgt laulību, bet gan dzīvo vienā mājsaimniecībā, tostarp ar kopīgiem bērniem. Ņemot vērā, ka tādas attiecības pēc būtības veido laulībai raksturīgu kopdzīvi, rodas jautājums, vai šo IIN atbrīvojumu varētu attiecināt arī uz nelaulātām, bet kopā dzīvojošām personām. Uz šo jautājumu vienā no pēdējiem spriedumiem (Nr. A420156821) atbildēja Latvijas Republikas Senāts (Senāts), kas aplūkots šajā īsziņā.
Ārpakalpojumu grāmatvedība jau sen ir stratēģiska izvēle uzņēmumiem, kuri vēlas optimizēt savus procesus, samazināt izmaksas un saņemt profesionālu finanšu atbalstu. 2025. gadam sākoties un raugoties nākotnē, grāmatvedības nozare piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko veicina tehnoloģiju attīstība, mainīgās klientu prasības un globālās tendences. Apskatīsim galvenos virzienus, kuri veido ārpakalpojumu grāmatvedības nākotni.
Iepriekšējos MindLink.lv rakstos aplūkojām, kas ir oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM), uz kādiem uzņēmumiem tas attiecas un kā to plāno ieviest Latvijā. Šajā rakstā vēlamies vērst lasītāju uzmanību uz svarīgām darbībām, kuras uzņēmumiem būtu jāveic 2025. gadā, lai varētu turpināt OIM preču importēšanu uz Latviju. Paskaidrosim arī, kāpēc OIM ziņojumos būtu svarīgi iekļaut kvalitatīvus datus.
