Ir pagājis labs laiks, kopš mūsu ikdienu izmainīja Covid-19. Pandēmijas dēļ ieviestās izmaiņas biznesa vidē un tieši nodarbinātībā ir kļuvušas par ierastu ikdienas daļu, augot interesei par attālinātā un hibrīddarba modeli. Šāda darba organizācija ļauj darbiniekam izvēlēties arī vietu vai valsti, no kuras veikt savus darba pienākumus. Taču neierobežotās pārvietošanās iespējas var radīt nodokļu riskus uzņēmumam, kurā darbinieks strādā. Šajā rakstā aplūkosim, vai uzņēmumam noteiktos apstākļos var rasties pastāvīgās pārstāvniecības (PP) risks, vadības līmeņa darbiniekam strādājot attālināti, un kāda ir citu valstu nodokļu administrācijas nostāja, lai noteiktu riskantākās valstis.
No iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu veikšanas bija atbrīvoti saimnieciskās darbības veicēji (SDV) 2020., 2021. un 2022. gadā saistībā ar ieviestajiem nodokļu atbalsta pasākumiem atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 6. pantam. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu un VID publicēto informāciju SDV būtu bijis jāatsāk veikt IIN avansa maksājumus 2023. gadā, pirmo maksājumu veicot līdz 23. martam, taču 3. martā tika iesniegti priekšlikumi pagarināt termiņu par vēl vienu gadu.
Ikdienā esam novērojuši, ka MK noteikumu Nr. 802 “Transfertcenu dokumentācija un kārtība, kādā noslēdzama nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu darījumam vai darījumu veidam” 3.3.2. punktā iekļautais formulējums par transfertcenu (TC) dokumentācijā ietveramo finanšu informāciju un tabulām, kas atspoguļo darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanas metodes piemērošanā izmantoto finanšu datu saistību ar finanšu pārskatiem, nodokļu maksātājiem (NM) rada neizpratni kā tiesību normu interpretācijas labirints.
Šā gada 19. janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts un atbalstīts likumprojekts par grozījumiem Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (GPKGPL), kas paredz pagarināt gada pārskatu (GP) iesniegšanas termiņus mazajām sabiedrībām. Paredzēts, ka grozījumi attieksies uz GP, ko sagatavo par gadu, kas noslēdzas 2022. gada 31. decembrī un turpmāk. Paredzētais termiņa pagarinājums ir viens mēnesis.
Ar mērķi īstenot vienotu kapitāla tirgu visā ES un veicināt dalībvalstu savstarpējo sadarbību, kā arī nodrošināt ES ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, Eiropas Komisija (EK) ir ilgstoši strādājusi pie kapitāla tirgu savienības (KTS) idejas attīstības. Tomēr aktīvāku darbu šajā virzienā EK uzsāka tieši 2015. gadā, izstrādājot pirmo KTS rīcības plānu, kurš lielā mērā ir jau izpildīts. 2020. gada 24. septembrī, ņemot vērā Covid-19 negatīvo ietekmi uz KTS, EK izsludināja otro rīcības plānu.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) šā gada novembrī publicēja savstarpējās saskaņošanas procedūras (SSP) 2021. gada statistiku. Tā aptver 127 jurisdikcijas un praktiski visas SSP lietas pasaulē. Šajā rakstā aplūkosim globālās SSP tendences 2021. gadā, pētīsim statistiku Latvijā un analizēsim, kā Latvijas pagājušā gada statistika atbilst globālajām tendencēm.
Lai novērstu Covid-19 pandēmijas sekas, tika ieviesti dažādi nodokļu atvieglojumi, tostarp arī palielinātajiem procentu maksājumiem. Šajā rakstā – par UIN piemērošanu palielinātajiem procentu maksājumiem un par to, ko vēl var izdarīt šogad, lai nerastos UIN sekas 2023. gadā.
Uzņēmumu bilancēm kļūstot arvien piesātinātākām ar saistībām un nākotnes naudas plūsmām – neskaidrākām, iespējas tikt pie bankas finansējuma uz līdzsvarotiem nosacījumiem ir ierobežotas. Taču uzņēmējiem ir nepieciešams svaigs kapitāls, lai turpinātu iesāktās investīcijas un padarītu uzņēmuma darbību noturīgāku pret energošokiem un izejmateriālu trūkumu, kā arī lai pārdzīvotu izmaksu kāpumu, ko bieži vien nevar kompensēt ar paaugstinātu izcenojumu gala produktam.
Lai ieviestu atbalsta pasākumus laikus un nodrošinātu nodokļu maksātāju (NM) darbības nepārtrauktību, valdība ir izstrādājusi un iesniegusi saskaņošanai jaunus noteikumus par algu subsīdijas atbalsta sniegšanu NM darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos. Šajā rakstā – par noteikumu projekta saturu, lai NM būtu skaidrs, kuras nozares un kā varēs pieteikties atbalstam.
Krievijas militārā agresija ir būtiski ietekmējusi daļu uzņēmēju, kuri importē metāla izstrādājumus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī tādas nozares kā metālapstrāde, aizsardzības industrija, būvniecība, mašīnbūve, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Lai sekmētu tirgus stabilitāti, Ekonomikas ministrija kā tūlītēju risinājumu paredz ieviest atbalsta pasākumus finanšu instrumentu veidā saimnieciskās darbības veicēju (SDV) turpmākās darbības nodrošināšanai.
Daudzi strādājošie vēlas izmantot atvaļinājumu tieši vasarā, bet grāmatveži parasti izvēlas laiku atpūtai, kad ir salīdzinoši mazāks darba apjoms. Nodokļu pārskatu iesniegšanas, algas aprēķināšanas un izmaksāšanas, kā arī mēneša slēgšanas laikā pārsvarā ir apgrūtinoši izmantot pilnu atvaļinājuma laiku. Šajā rakstā apskatīsim aizvietošanas iespējas un atbilstošu grāmatvedības risku izvērtēšanu grāmatvežu prombūtnes laikā.
Covid-19 pandēmija būtiski ietekmēja sabiedrības paradumus, un ierobežojumi skāra daudz pasākumu, tostarp konkursus. Atgriežoties pie ierastajām dzīves gaitām, notiek arvien vairāk publisku pasākumu. Tiek rīkoti dažādi konkursi, un fiziskās personas, kas tajos piedalās, iegūst balvas un prēmijas. Kādi nodokļi piemērojami šāda veida mantiskajām un naudas balvām? Kurš ir atbildīgs par nodokļa samaksu un deklarēšanu – fiziskā persona vai uzņēmums, kas rīko konkursu un ir labuma izmaksātājs? Par to – šajā rakstā.
