Samazinoties Covid-19 ierobežojošiem pasākumiem Latvijā un visā Eiropā, uzņēmumi atgriežas pie normāla darba ritma, tostarp tiek rīkoti pasākumi darbinieku izglītošanai, kolektīva motivēšanai un saliedēšanai. Savu darbību atsāk pasākumu organizatori. Kamēr pasākuma pasūtītājs ir Latvijas uzņēmums un pasākums notiek Latvijā, PVN piemērošana ir skaidra. Kā ir tad, ja pasākums notiek citā ES dalībvalstī vai pasākuma pasūtītājs ir citas dalībvalsts persona? Šajā rakstā – par būtisko, kas jāņem vērā, sniedzot pasākuma organizēšanas pakalpojumus.
Krājumu zudumiem uzņēmumā jānosaka plānoto zudumu normatīvs pārskata gadam, un saistībā ar krājumu zudumiem var rasties UIN saistības. Tā kā līdz gada pārskata iesniegšanai ir iespējams labot pārskata gada pēdējā mēneša UIN deklarāciju, nepiemērojot nokavējuma naudas, šajā rakstā – par UIN piemērošanu krājumu zudumiem.
Covid-19 pandēmijas dēļ sākās globālā ekonomikas lejupslīde. Tomēr nozares ekspertu brīdinājums, kam pievienojās arī Pasaules Bankas pētījuma autori, ka Covid-19 izskaņā ekonomika piedzīvos strauju maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaita pieaugumu, vismaz pagaidām nav piepildījies. Tas saistāms ar to, ka pandēmijas izraisītās finanšu grūtības tika apslāpētas ar iepriekš nepieredzētu valsts intervenci tirgū un milzīgu finansiālu atbalstu, piemēram, apgrozāmo līdzekļu grantiem un dīkstāves pabalstiem. Ekonomikas lejupslīdi palielina arī Krievijas iebrukums Ukrainā, tostarp kara sekas palielina enerģijas cenu un cenu kāpumu kopumā, kas neizbēgami rada parādsaistību krīzes. Visticamāk, maksātnespējas un TAP vilnis tomēr Latvijā ir neizbēgams, tādēļ šā raksta mērķis ir vienkāršā veidā iepazīstināt uzņēmumus ar Latvijas TAP un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, lai pievērstu uzmanību šo parādu restrukturēšanas rīku niansēm, kā arī parādnieka, kreditoru un uzraugošās personas lomu šo procesu ietvaros.
Iepriekšējā rakstā par VID izdoto metodisko materiālu aplūkojām pirmos divus no pieciem būtiskajiem faktoriem, ko VID izceļ kā īpašas uzmanības vērtus, nosakot transfertcenas (TC) pandēmijas skartajiem periodiem. Šajā rakstā apskatīsim pārējos trīs ne mazāk būtiskos faktorus.
Pasaules un lietu kārtība pastāvīgi mainās, un šī mainība būtiski ietekmē visu apkārtējo vidi gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē, ļaujot un pat liekot pārskatīt dažādus līdz šim ierastus procesus un darbības, lai tās atbilstu pastāvošajai realitātei. Šie apstākļi ietekmē arī transfertcenu (TC) piemērošanu.
Nu jau labu laiku darba tirgus ir paplašinājies ārpus vienas valsts robežām. Arī Latvijas darba devēji (DD) šobrīd lūkojas ārvalstīs ne tikai talantu vai vadītāju piesaistei, bet arī rutīnas darba veicēju meklējumos. Covid-19 krīzei turpinoties un attālinātā darba nozīmei pieaugot, Latvijas uzņēmumiem arvien biežāk rodas jautājums, kādā veidā vislabāk pieņemt darbā ārvalstu darbiniekus – it īpaši, ja tie strādā attālināti no savas mītnes valsts.
Jau esam informējuši MindLink.lv lasītājus, ka grāmatvedības politikai jābūt aktualizētai, jo 1993. gadā pieņemto likumu “Par grāmatvedību” ar 2022. gada 1. janvāri aizstās Grāmatvedības likums. Šajā rakstā – par būtiskām izmaiņām, kas jāapraksta grāmatvedības politikā, un par nolūkiem, kam tā kalpo.
2021. gada laikā UIN likums ir grozīts pavisam nedaudz, par ko jau esam rakstījuši 20/04/2021 Īsziņās. Šajā rakstā iepazīstināsim ar jaunākajām UIN likuma izmaiņām un plānotajiem grozījumiem tuvā nākotnē, t.sk. ilgi gaidīto saistībā ar uzkrājumiem, kas veidoti nedrošiem parādiem atbilstoši starptautiskajam finanšu pārskatu standartam Nr. 9 “Finanšu instrumenti” (9. SFPS).
Lai mazinātu Covid-19 ietekmi uz tautsaimniecību, valdība atbalsta privāto sektoru ar dažādiem pasākumiem, kas finansiāli palīdz uzņēmumiem daļēji segt īstermiņa zaudējumus. Tomēr uzņēmumiem šobrīd ir ļoti svarīgi saredzēt nākotnes izaugsmes iespējas, kas bieži vien tiek sasaistīts ar finansējuma pieejamību attīstībai, uzlabojumiem un jaunu tirgu apgūšanai.
2021. gads un pašreizējais makroekonomiskais cikls ir ieviesis vairākas korekcijas un ienesis neskaidrību par nākotni gan mājsaimniecību (privātā patērētāja) līmenī, gan dažāda lieluma uzņēmumu un politikas veidotāju līmenī. Covid-19 un ar to saistītās paradigmas maiņas, pandēmijas atkārtošanās riski, ietekmētās loģistikas un piegādes ķēdes un citi faktori rada būtiskus riskus, kuri ietekmē uzņēmumu iespējas turpināt un attīstīt uzņēmējdarbību. Šajā rakstā aplūkoti izplatītākie finanšu grūtību iemesli un parādu pārstrukturēšanas rīki, tostarp dažādas uzņēmumu iespējas vienoties ar VID par nodokļu samaksu.
Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi arī risku novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesus organizācijās. Samazinoties pandēmijas apmēriem un spēkā esošajiem ierobežojumiem, organizācijām būtu šie procesi jāpārskata un, ja nepieciešams, jāveic tajos izmaiņas.
Lēmumu pieņemšana organizācijās ir izaicinājumu pilna gan normālos, gan pandēmijas apstākļos. Kādi riski jāņem vērā? Kādi ir labākie informācijas avoti? Kas ir noteicošais faktors lēmuma pieņemšanā? Kādu ietekmi tas atstās?
Ir pieaugusi gan uzņēmumu vadītāju, gan strādājošo pozitīvā attieksme pret attālināto darbu. Uzņēmumu vadītāji plāno papildu investīcijas, lai atbalstītu hibrīddarba modeļa ieviešanu. Darbinieki tik ļoti nesteidzas atgriezties birojā kā viņu vadītāji. Uzņēmumu vadītājus gaida sarežģīti lēmumi par biroja telpu izmantošanu. Tie ir tikai daži no jautājumiem un secinājumiem, kas izriet no PwC veiktā pētījuma.
Mazumtirgotāji un patērētāji pēdējā laikā ir bijuši spiesti mainīt savus preču izplatīšanas un iepirkšanās paradumus. Tirdzniecība tiešsaistē turpina attīstīties un uzņemt nebijušus apgriezienus. PwC veiktais patērētāju pulsa pētījums uzrāda, ka Covid-19 pandēmija radījusi jaunas patērētāju grupas. Šo grupu veidošanos nosaka patērētāju attieksmes un uzvedības modeļi, kuriem ir liels potenciāls būtiski ietekmēt to, kā patērētāji izvēlas iepirkšanās kanālus, preces un zīmolus.
