Šā gada 31. oktobrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektus “Valsts ieņēmumu dienesta likums” (“VID likums”) un “Nodokļu un muitas policijas likums” (“Policijas likums”), ar ko paredzēts no VID nodalīt Iekšējās drošības un Nodokļu un muitas policijas pārvaldi. Šīs juridiskās izmaiņas īstenos Finanšu ministrijas (FM) ieceri reorganizēt VID, lai izslēgtu no tā darbības izmeklēšanas un operatīvās funkcijas. Jaunā regulējuma rezultātā VID galvenais uzdevums būs tikai pakalpojumu, konsultāciju un atbalsta sniegšana nodokļu un muitas jomā.
Šā gada sākumā VID publiskoja sniegto uzziņu nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā (PP), kurā izvērtēja tās attiecības ar savu galveno uzņēmumu ārvalstī un skaidroja, vai PP rodas pienākums sagatavot un iesniegt transfertcenu (TC) dokumentāciju par savstarpējiem darījumiem. Šajā rakstā aplūkojam uzziņā skaidroto attiecībā uz PP statusu un Latvijas TC regulējumu attiecībā uz personu saistību un TC dokumentēšanu, kā arī piedāvājam teorētisku piemēru, kas skaidro PP pienākumu dokumentēt TC praksē.
Laikposmā no šā gada 21. augusta līdz 4. septembrim publiskai apspriešanai tika nodoti plānotie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Tā kā tiem plānots stāties spēkā jau 2025. gada 1. janvārī, tie izraisījuši plašu sabiedrības rezonansi. Grozījumu mērķis ir uzlabot nodokļu nomaksas uzraudzību, ierobežojot skaidras naudas apriti, un veicināt bezskaidras naudas izmantošanu darījumos. Šajā rakstā apskatīsim galvenās ierosinātās izmaiņas.
Kopš tālajā 2018. gadā stājās spēkā aktuālais Latvijas transfertcenu (TC) regulējums, nu jau par ierastu praksi ir kļuvusi TC dokumentācijas sagatavošana un iesniegšana kārtējā gada otrajā pusē. Nodokļu maksātāju (NM) vairākumam finanšu gads ir kalendāra gads, kas kopsakarā ar Latvijas TC regulējumu nozīmē, ka TC dokumentācijas iesniegšanas termiņš par iepriekšējo finanšu gadu ir tekošā gada 31. decembris.
Pagājušajā nedēļā aizsākām tēmu par plānotajiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” un apskatījām izmaiņas, kas sagaidāmas nodokļu un administrēšanas jomā. Šajā rakstā turpinām par ierosinātajām izmaiņām, lai sakārtotu administratīvos un datu apmaiņas procesus.
Jūnija sākumā Finanšu ministrija rosināja grozīt likumu “Par nodokļiem un nodevām”, lai pilnveidotu vispārējo nodokļu administrēšanas regulējumu, un organizēja grozījumu projekta publisko apspriešanu. Ministru kabinets šo projektu ir apstiprinājis, un šobrīd tas tiek gatavots iesniegšanai Saeimā. Šajā rakstā izceļam svarīgākās izmaiņas.
Daudziem nodokļu maksātājiem vienotajā nodokļu kontā nepareizi iemaksāto summu, pārmaksu vai precizēto saistību rezultātā veidojas summa, ko atspoguļo Elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Neattiecinātās iemaksas”. Vērsāmies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ar jautājumu, kad stājas spēkā neattiecināto iemaksu noilguma termiņš.
2023. gada nogalē Finanšu ministrija (FM) izstrādāja informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem”, kurā tika ierosināti pasākumi VID darbības uzlabošanai. Tie ietvēra VID organizatoriskās struktūras izmaiņas un padotības veidu pārskatīšanu. Izstrādātās pamatnostādnes un reformas mērķis atbilst VID ilgtermiņa stratēģijai, kura paredz VID darbības pilnveidošanu, lai kļūtu par efektīvāku nodokļu un muitas administrāciju ar uzsvaru uz sadarbības veicināšanu ar nodokļu maksātājiem.
Pēdējos mēnešos viens no visvairāk grozītajiem nodokļu tiesību aktiem ir likums “Par nodokļiem un nodevām”. Ir ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu maksātājiem piemērojamās pārbaudēs un iespējās atrisināt domstarpības ar VID.
Šā gada jūnijā Saeima pieņēma un izsludināja divus vērienīgus likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumus, kas stāsies spēkā ar nākamā gada 1. janvārī. Tam sekoja arī publikācija VID mājaslapā ar sīkāku informāciju par jaunās sistēmas uzdevumiem un skaidrojumu par piešķirtā vērtējuma nozīmi.
Vairāki likuma “Par nodokļiem un nodevām” panti definē nodokļu maksātāja (NM) pienākumus. 15.2 pants nosaka pienākumu NM sagatavot vietējo transfertcenu (TC) dokumentāciju 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām un atkarībā no apstākļu kopuma pārskata periodā iesniegt to VID:
1. situācija – 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām; vai
2. situācija – mēneša laikā pēc VID pieprasījuma saņemšanas.
Šis raksts domāts tieši jums, ja ir interese uzzināt par būtisku atvieglojumu 2. situācijā, proti, NM tiesībām pārskatīt sagatavoto vietējo TC dokumentāciju reizi trijos gados, ja tiek ievērots atsevišķs nosacījums, un ar vienu ikgadēju prasību, kas jāizpilda.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” (NN likums) grozījumi, kas paredz nodokļu maksātāja (NM) pienākumu sagatavot un iesniegt VID noteiktas formas transfertcenu (TC) dokumentāciju stājās spēkā vēl 2018. gadā, tomēr līdz šim brīdim nebija novērota aktīva VID rīcība attiecībā uz dokumentācijas iesniegšanas prasību ievērošanas pārbaudi. Situācija strauji mainījās šā gada vasaras nogalē, kad vairāki Latvijas uzņēmumi saņēma VID uzturētajā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) informatīvu ziņojumu “Par transfertcenu dokumentācijas iesniegšanu”. No šiem ziņojumiem izrietēja, ka VID pārbauda uzņēmumu pienākumu iesniegt 2020. gada TC dokumentāciju, mudina to izdarīt ziņojumā noteiktā termiņā vai sniegt skaidrojumu par iemeslu, kādēļ TC dokumentācija nebūtu jāiesniedz. Šajā rakstā atgādināsim par TC dokumentācijas sagatavošanas un iesniegšanas prasībām un VID aktivitātēm šo prasību ievērošanas kontrolē, kā arī sniegsim ieteikumus, kā jūsu uzņēmumam rīkoties, saņemot ziņojumu.
Jau iepriekš esam rakstījuši par nodokļu maksātāja (NM) pienākumu iesniegt VID starptautiskās uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti (saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta devīto daļu) vai arī paziņojumu par pārskatu iesniedzošo uzņēmumu un tā nodokļu rezidenci. Šajā rakstā – par to, kā pareizi norādīt informāciju paziņojumā nestandarta fiskālā perioda gadījumā.
Praksē bieži novērojam, ka, godprātīgi pildot savu pienākumu attiecībā uz transfertcenu (TC) dokumentācijas iesniegšanu VID, nodokļu maksātājs (NM) pēkšņi var nokļūt neveiklā situācijā – Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) funkcionalitāte liedz iespēju ielādēt salīdzināmo datu atlasi pamatojošu ekrānuzņēmumu datni (screenshot) tās apjoma dēļ. Sagatavotais dokuments tādēļ nenonāk VID redzeslokā, un var rasties risks, ka NM nav izpildījis regulējumā noteiktās TC dokumentācijā iekļaujamās informācijas prasības. Šajā rakstā – par minētās problēmas risinājumu.
