Vairāki likuma “Par nodokļiem un nodevām” panti definē nodokļu maksātāja (NM) pienākumus. 15.2 pants nosaka pienākumu NM sagatavot vietējo transfertcenu (TC) dokumentāciju 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām un atkarībā no apstākļu kopuma pārskata periodā iesniegt to VID:
1. situācija – 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām; vai
2. situācija – mēneša laikā pēc VID pieprasījuma saņemšanas.
Šis raksts domāts tieši jums, ja ir interese uzzināt par būtisku atvieglojumu 2. situācijā, proti, NM tiesībām pārskatīt sagatavoto vietējo TC dokumentāciju reizi trijos gados, ja tiek ievērots atsevišķs nosacījums, un ar vienu ikgadēju prasību, kas jāizpilda.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” (NN likums) grozījumi, kas paredz nodokļu maksātāja (NM) pienākumu sagatavot un iesniegt VID noteiktas formas transfertcenu (TC) dokumentāciju stājās spēkā vēl 2018. gadā, tomēr līdz šim brīdim nebija novērota aktīva VID rīcība attiecībā uz dokumentācijas iesniegšanas prasību ievērošanas pārbaudi. Situācija strauji mainījās šā gada vasaras nogalē, kad vairāki Latvijas uzņēmumi saņēma VID uzturētajā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) informatīvu ziņojumu “Par transfertcenu dokumentācijas iesniegšanu”. No šiem ziņojumiem izrietēja, ka VID pārbauda uzņēmumu pienākumu iesniegt 2020. gada TC dokumentāciju, mudina to izdarīt ziņojumā noteiktā termiņā vai sniegt skaidrojumu par iemeslu, kādēļ TC dokumentācija nebūtu jāiesniedz. Šajā rakstā atgādināsim par TC dokumentācijas sagatavošanas un iesniegšanas prasībām un VID aktivitātēm šo prasību ievērošanas kontrolē, kā arī sniegsim ieteikumus, kā jūsu uzņēmumam rīkoties, saņemot ziņojumu.
Jau iepriekš esam rakstījuši par nodokļu maksātāja (NM) pienākumu iesniegt VID starptautiskās uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti (saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta devīto daļu) vai arī paziņojumu par pārskatu iesniedzošo uzņēmumu un tā nodokļu rezidenci. Šajā rakstā – par to, kā pareizi norādīt informāciju paziņojumā nestandarta fiskālā perioda gadījumā.
Praksē bieži novērojam, ka, godprātīgi pildot savu pienākumu attiecībā uz transfertcenu (TC) dokumentācijas iesniegšanu VID, nodokļu maksātājs (NM) pēkšņi var nokļūt neveiklā situācijā – Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) funkcionalitāte liedz iespēju ielādēt salīdzināmo datu atlasi pamatojošu ekrānuzņēmumu datni (screenshot) tās apjoma dēļ. Sagatavotais dokuments tādēļ nenonāk VID redzeslokā, un var rasties risks, ka NM nav izpildījis regulējumā noteiktās TC dokumentācijā iekļaujamās informācijas prasības. Šajā rakstā – par minētās problēmas risinājumu.
Krājumu zudumiem uzņēmumā jānosaka plānoto zudumu normatīvs pārskata gadam, un saistībā ar krājumu zudumiem var rasties UIN saistības. Tā kā līdz gada pārskata iesniegšanai ir iespējams labot pārskata gada pēdējā mēneša UIN deklarāciju, nepiemērojot nokavējuma naudas, šajā rakstā – par UIN piemērošanu krājumu zudumiem.
Arvien aktīvāk VID sāk izmantot ar likumu piešķirtās tiesības prasīt nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no uzņēmuma valdes locekļa gadījumā, ja no paša uzņēmuma nodokļu parādu piedzīt nav iespējams. Valdes loceklim tas bieži nozīmē vairākos tūkstošos mērāmu naudas piedziņu, privāto kontu bloķēšanu un īpašumu apķīlāšanu. Šajā rakstā – par tiesisko pamatu šādai rīcībai un būtiskām kļūdām VID lēmumos.
Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir izskatījusi jautājumu, ar kuru praksē bieži saskaras arī PVN maksātāji Latvijā. Vai reklāmas pakalpojumu pārmērīgi augstā cena un tas, ka tie nav skaidri nepieciešami uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, var būt pamats, lai nodokļu administrācija neļautu atskaitīt par reklāmas izdevumiem samaksāto priekšnodokli? Šajā rakstā – par tiesas atziņām un to piemērošanu praksē.
Advokātam, kas darbojas tiesvedības un strīdu risināšanas jomā, bieži nākas saskarties ar klienta pozīciju nestrīdēties ar iestādi cerībā nesabojāt turpmākās attiecības vai izpildīt uzlikto pienākumu, kaut arī tam nav nekāda juridiska pamatojuma. No stratēģijas viedokļa dažreiz ir labi piekāpties mazā lietā, lai panāktu lielāku ieguvumu – laiku, lietas virzību utt. Arī sūdzību rakstīšana pa labi un pa kreisi bez pamatota iemesla nav labs stils. Taču nevajag baidīties iebilst tur, kur tas ir nepieciešams, un uzturēt jēgpilnu diskusiju ar iestādi tad, kad tas ir pamatoti. Valsts pārvalde nav mazs bērns, kas apvainosies un meklēs iespēju atriebties pie pirmās izdevības. Šis būs stāsts par veiksmīgu komunikāciju ar divām pietiekami birokrātiskām valsts pārvaldes iestādēm – Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP).
Rudens periods nāk ar aktīviem VID pieprasījumiem skaidrot bankas kontu apgrozījumu veidojošos darījumus un nesakritības ar VID pieejamo informāciju. Šajā rakstā – sīkāk par procesu un praktisko saziņu ar VID (plašāks raksts “Personas bankas kontu apgrozījums nesakrīt ar deklarētajiem ienākumiem”).
Saskaņā ar transfertcenu (“TC”) regulējuma prasībām, kas definētas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 pantā un spēkā no 2018. gada 1. janvāra, uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam (“NM”) ir pienākums pamatot saistīto personu darījumā (“kontrolētais darījums”) noteiktās TC atbilstību tirgus cenai (vērtībai) globālā un vietējā vai tikai vietējā TC dokumentācijā. Lai gan publiska informācija par trīs gadu laikā VID veiktajiem uzrēķiniem par TC dokumentācijas/ kontrolēto darījumu analīzes trūkumu vai neatbilstību nav pieejama, tomēr zināms, ka tiek veikta to izvērtēšana, galvenokārt “Konsultē vispirms!” principa ietvaros, par ko esam rakstījuši jau iepriekš. Šajā rakstā – par bieži pieļautām būtiskām kļūdām TC dokumentācijā, uz kurām norādi sniedza VID atbildīgā persona, piedaloties LTRK organizētajā seminārā šā gada maijā.
Šā gada 12. augustā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (“Likums”). Kaut arī grozījumi vēl jāskata Ministru kabinetā un jāapstiprina Saeimā, atsevišķi precizējumi būtu piemērojami, jau gatavojot gada pārskatu par 2021. gadu.
2021. gads un pašreizējais makroekonomiskais cikls ir ieviesis vairākas korekcijas un ienesis neskaidrību par nākotni gan mājsaimniecību (privātā patērētāja) līmenī, gan dažāda lieluma uzņēmumu un politikas veidotāju līmenī. Covid-19 un ar to saistītās paradigmas maiņas, pandēmijas atkārtošanās riski, ietekmētās loģistikas un piegādes ķēdes un citi faktori rada būtiskus riskus, kuri ietekmē uzņēmumu iespējas turpināt un attīstīt uzņēmējdarbību. Šajā rakstā aplūkoti izplatītākie finanšu grūtību iemesli un parādu pārstrukturēšanas rīki, tostarp dažādas uzņēmumu iespējas vienoties ar VID par nodokļu samaksu.
Ņemot vērā straujo digitālo finanšu pakalpojumu attīstību, virtuālo valūtu (“VV”) izmantošana ikdienas norēķinos kļūst arvien biežāka. Šā gada jūlijā VID izstrādājis un publicējis vadlīnijas par nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošanu darījumiem ar virtuālo valūtu, lai veicinātu izpratni par normatīvo aktu praktisku piemērošanu fizisko personu ienākumam no darījumiem ar VV. Šajā rakstā – par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) piemērošanu, ja fiziskā persona veic pirkšanas un pārdošanas darījumus ar VV.
