Praksē bieži novērojam, ka, godprātīgi pildot savu pienākumu attiecībā uz transfertcenu (TC) dokumentācijas iesniegšanu VID, nodokļu maksātājs (NM) pēkšņi var nokļūt neveiklā situācijā – Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) funkcionalitāte liedz iespēju ielādēt salīdzināmo datu atlasi pamatojošu ekrānuzņēmumu datni (screenshot) tās apjoma dēļ. Sagatavotais dokuments tādēļ nenonāk VID redzeslokā, un var rasties risks, ka NM nav izpildījis regulējumā noteiktās TC dokumentācijā iekļaujamās informācijas prasības. Šajā rakstā – par minētās problēmas risinājumu.

Jau iepriekš rakstījām, ka pastāv būtiskas atšķirības, aprēķinot pārskata gadā ar saistītām personām veikto darījumu vērtības kopsummu, kas uzrādāma uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas 6.5.1. rindā, un kontrolēto darījumu summu, ko ņem vērā, lai noteiktu, vai nodokļu maksātājam (NM) rodas pienākums sagatavot un iesniegt nodokļu administrācijai transfertcenu (TC) dokumentāciju.

Jau ilgus gadus viens no populārākajiem VID uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) uzrēķina pamatojumiem ir iekšgrupas pakalpojumu saņemšanas un labuma gūšanas fakta apstrīdēšana. Izskatot vienu no jaunākajām publiski pieejamām transfertcenu tiesu lietām, var secināt, ka šāds nodokļa maksātāju (NM) strīds ar VID joprojām nav zaudējis savu aktualitāti. Šajā rakstā apskatīsim piemēru no tiesu lietas Latvijā – VID un NM strīdu par trūkstošiem pierādījumiem, ka NM ir faktiski saņēmis vadības pakalpojumus no saistīta ārvalsts uzņēmuma.