Jau ilgus gadus viens no populārākajiem VID uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) uzrēķina pamatojumiem ir iekšgrupas pakalpojumu saņemšanas un labuma gūšanas fakta apstrīdēšana. Izskatot vienu no jaunākajām publiski pieejamām transfertcenu tiesu lietām, var secināt, ka šāds nodokļa maksātāju (NM) strīds ar VID joprojām nav zaudējis savu aktualitāti. Šajā rakstā apskatīsim piemēru no tiesu lietas Latvijā – VID un NM strīdu par trūkstošiem pierādījumiem, ka NM ir faktiski saņēmis vadības pakalpojumus no saistīta ārvalsts uzņēmuma.
NM – Lielbritānijas uzņēmuma filiāle Latvijā – iegādājās preces no nesaistītiem ES un trešo valstu piegādātājiem, noformēja preces muitas noliktavās Latvijā, saņemtās kravas pārdeva un piegādāja nesaistītiem klientiem Krievijā. Saskaņā ar NM sniegto informāciju, ar piegādātāju un klientu meklēšanu un sadarbības noteikumu saskaņošanu nodarbojās Lielbritānijas uzņēmuma īpašnieks un attiecīgi darbinieks. NM veica tikai uzņēmējdarbības atbalsta funkcijas. Lai saņemtu atlīdzību par piegādātāju un klientu piesaisti, Lielbritānijas uzņēmums izrakstīja NM rēķinus par vadības pakalpojumu sniegšanu, maksu aprēķinot procentuāli (81–84%) no NM bruto peļņas.
Attēlā redzama darījumu un naudas plūsmas shēma:
2021. gada 20. decembrī Administratīvā apgabaltiesa izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz NM pieteikumu par VID lēmuma atcelšanu, kur VID audita rezultātā apstrīdēja 10 817 046 eiro vērtu vadības pakalpojumu saņemšanas faktu, papildu nomaksai budžetā aprēķināja UIN 1 624 202 eiro un soda naudu 487 260,6 eiro, samazināja no budžeta atmaksājamo PVN par 916,36 eiro un saistībā ar to aprēķināja soda naudu 183,27 eiro.
Audita laikā VID konstatēja, ka rēķinos norādītā informācija par sniegtajiem vadības pakalpojumiem nesniedz priekšstatu par pakalpojuma būtību un veidu, kā arī nepamato, ka konkrētie pakalpojumi ir faktiski sniegti NM. VID norādīja, ka NM nebija pamatota skaidrojuma, par kādiem pakalpojumiem NM tika izrakstīti rēķini, un ka e-pasta sarakste starp NM un galvenā uzņēmuma pārstāvjiem nav pietiekama, lai konstatētu, ka darījumus patiešām ir veicis galvenais uzņēmums.
Jāatzīmē, ka audita laikā VID vērsās pie Lielbritānijas nodokļu administrācijas ar lūgumu pārbaudīt pakalpojumu sniedzēja saimniecisko darbību un pakalpojuma sniegšanas faktu. Lielbritānijas nodokļu administrācija konstatēja, ka pakalpojumu sniedzējam nav atvērts konts Lielbritānijas kredītiestādēs, tas nav iesniedzis UIN deklarācijas un ar šo uzņēmumu nav iespējams sazināties, izmantojot tā juridisko adresi.
VID arī atzīmēja, ka nav saprotams, kādēļ vadības pakalpojumu vērtība tika noteikta procentuāli no peļņas, ņemot vērā līdzīgu vadības pakalpojumu tirgus cenas noteikšanas metodiku.
Vērtējot visus apstākļus kopumā, tiesa secināja, ka NM un Lielbritānijas uzņēmumam jau sākotnēji nav bijis konkrētas, saturiski skaidras vienošanās par vadības pakalpojumiem, kādi jāsniedz NM. Tiesa arī konstatēja pretrunas NM skaidrojumos par vadības pakalpojumu saturu audita un tiesvedības laikā. Tiesa norāda – lai gan pozīcijas maiņa pati par sevi nav aizliegta vai vērtējama par sliktu NM, kopējo faktu kontekstā, izvērtējot vadības pakalpojumu saturu, šis fakts liek secināt, ka ne NM, ne Lielbritānijas uzņēmumam jau sākotnēji nav bijis skaidrs vadības pakalpojumu saturs, un vēlāk ir meklēti argumenti šo pakalpojumu izskaidrošanai.
Turklāt tiesas vērtējumā tas, ka Lielbritānijas uzņēmuma amatpersona, iespējams, organizēja filiāles komercdarbību, detalizēti neatspoguļo NM sniegto vadības pakalpojumu būtību un vērtību.
Izvērtējusi visus būtiskos lietā esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa noraidīja pieteikumu par VID lēmuma atcelšanu.
No šīs tiesu lietas par pakalpojumu saņemšanas pierādījumu trūkumu kārtējo reizi var pārliecināties, cik svarīgi ir laikus veikt preventīvus pasākumus UIN uzrēķina riska mazināšanai, sagatavojot saturiski vienotus dokumentus ar detalizētiem pakalpojumu aprakstiem un stipriem argumentiem, kas pamato pakalpojuma saņemšanas faktu, gūto labumu un atlīdzības aprēķināšanas metodoloģiju. Lai gan vadības pakalpojumu sniegšanas faktu pirmšķietami ir grūti pierādīt, labi sagatavoti rēķini, līgumi un transfertcenu pamatojošie dokumenti, kuri vienoti un detalizēti skaidro darījuma faktus un apstākļus, kas sakrīt ar darījumos iesaistīto personu liecībām un pārbaudāmajiem faktiem un apstākļiem (piemēram, pakalpojumu sniedzēja kapacitāte), jau sākotnēji var nodrošināt pozitīvu VID vērtējumu.
Turklāt, kā izriet no šīs tiesu lietas, pakalpojumu saņemšanas pierādīšanā svarīgu lomu spēlē arī atlīdzības noteikšanas metodoloģija. Vadības vai citi iekšgrupas pakalpojumi, kuru atlīdzība ir noteikta, balstoties uz pakalpojumu sniedzēja faktiskajām izmaksām, kurām ir pieskaitīts uzcenojums, jau pati par sevi pierāda pakalpojuma sniegšanas faktu, ja izmaksu kopums ir skaidri noteikts un pārbaudāms. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk var redzēt, ka Latvijas NM mātes uzņēmumi mēdz kontrolēt meitas uzņēmumus, peļņas līmenī izrakstot pakalpojumu vai transfertcenu korekciju rēķinus procentuāli no apgrozījuma vai peļņas vai arī kā starpību starp parasto saimnieciskās darbības veicēja rentabilitāti un Latvijas uzņēmuma faktiski gūto peļņu. Šādu rēķinu izrakstīšana ir pasaulē vispārpieņemta prakse transfertcenu jomā, kas ļauj grupas uzņēmumiem ar lielāko risku daļu vai nemateriālo aktīvu īpašniekiem saņemt pārpalikuma peļņas daļu, t.i., peļņu no biznesa pievienotās vērtības, kas pārsniedz parasto peļņas apmēru, taču Latvijas uzņēmumam šāds rēķins var radīt būtisku UIN risku. Lai mazinātu riskus, ir rūpīgi jāizvērtē darījuma priekšmets, kas atbilstu tādiem darījuma apstākļiem, par kuriem varētu savstarpēji vienoties arī nesaistītas personas, detalizēti dokumentējot veikto analīzi un attiecīgi pieskaņojot pārējos darījumu apliecinošos dokumentus (t.i., rēķinus un līgumus). Nereti šāda analīze liek secināt, ka darījuma priekšmets, kas atbilst faktiskajiem darījuma apstākļiem, ir nevis vadības pakalpojumu sniegšana, bet aģenta vai komisionāra pakalpojumi, atlīdzība par noteiktas funkcijas vai riska nodošanu, vai arī atlīdzība par nemateriāliem aktīviem (tostarp klientu vai piegādātāju datubāzi, sadarbības līgumiem utt.).
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
