Digitālajā laikmetā, kur tehnoloģijas kļūst par pamatu biznesa procesu pārveidei, e-rēķinu un mākslīgā intelekta (MI) sinerģija piedāvā plašu potenciālu efektivitātes, precizitātes un atbilstības uzlabošanai. Taču līdz ar straujo MI tehnoloģiju attīstību pieaug arī nepieciešamība pēc skaidriem normatīviem, kas nodrošina ētisku praksi un datu aizsardzību. Šajā rakstā aplūkosim, kā e-rēķinu un MI tehnoloģiju integrācija maina uzņēmējdarbību, kādi ir galvenie izaicinājumi un kas organizācijām jāņem vērā, pielāgojoties mainīgajai normatīvajai videi.
E-rēķinu ieviešana uzņēmumu finanšu darbībās spēj ievērojami uzlabot efektivitāti un precizitāti. Tomēr ar šo digitālo attīstību parādās jauni riski, īpaši krāpšanas jomā. Pieaugošā tehnoloģiju loma finanšu darījumos liek uzņēmumiem pastiprināt savas drošības sistēmas un pievērsties moderniem krāpšanas atklāšanas risinājumiem. Šajā jomā mākslīgais intelekts (MI) ir kļuvis par būtisku instrumentu, kas sniedz uzņēmumiem progresīvas metodes krāpšanas atklāšanā, novēršanā un mazināšanā. Šajā rakstā apskatīsim MI sniegtās iespējas krāpšanas atklāšanā e-rēķinu sistēmās un praktiskos ieguvumus uzņēmumiem.
Mākslīgais intelekts (MI) un mašīnmācīšanās tehnoloģiju straujā attīstība ir veicinājusi arī to izmantošanu nodokļu administrēšanas procesā gan Eiropas, gan Latvijas līmenī. MI ieviešana ir izrādījusies īpaši efektīva, palīdzot nodokļu administrācijām novērst nodokļu neatbilstības un krāpšanas gadījumus, uzlabot nodokļu maksātāju pieredzi un palielināt iekšējo procesu efektivitāti. Šajā rakstā apskatīsim dažādus nesenus piemērus, kā MI tiek izmantots nodokļu administrēšanas procesa uzlabošanai un nodokļu ieņēmumu palielināšanai Latvijā un citviet Eiropā.
Biznesa pasaulē datiem ir milzīga nozīme, taču to patiesā vērtība slēpjas ne tikai apjomā, bet arī kvalitātē. Sliktas kvalitātes dati var kavēt jūsu biznesa attīstību, kā arī novest pie nepareiziem lēmumiem un zaudētām iespējām. Šajā rakstā mēs iedziļināsimies datu kvalitātes pārvaldības praktiskajos aspektos, lai palīdzētu atklāt informācijas patieso potenciālu un pieņemt lēmumus, kas balstīti uz uzticamiem un precīziem datiem.
Izmaksu segmentācija ir būtiska uzņēmumiem, kuri cenšas uzlabot savu rentabilitāti un darbības efektivitāti. Izdevumu klasificēšana palīdz uzņēmumiem rast izmaksu ietaupīšanas iespējas, uzlabot resursu sadalījumu un pieņemt datos balstītus stratēģiskos lēmumus. Šis process nodrošina detalizētu izpratni par dažādiem izmaksu faktoriem un to ietekmi uz uzņēmuma vispārīgo finanšu stāvokli.
Mākslīgā intelekta (MI) sistēma spēj nodrošināt arvien efektīvāku, konkurētspējīgāku un produktīvāku ikdienas darbu gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Tirgū pastāv dažādi MI sistēmu modeļi, kurus ir iespējams ieviest, pielāgot sava uzņēmuma vajadzībām un turpmāk izmantot ikdienas darbā. Jāatceras, ka, piemēram, izmantojot MI sistēmu profesionāliem nolūkiem savā organizācijā atbilstoši ES Regulai 2024/1689 (“MI akts”), ir piemērojami dažādi pienākumi MI sistēmu uzturētājiem.
Elektroniski strukturēti rēķini jeb e-rēķini kļūst arvien populārāki starptautiskā mērogā gan komersantu starpā (“B2B”), gan starp komersantiem un valsts vai pašvaldību iestādēm ("B2G"). Tie pakāpeniski aizstāj vecmodīgos papīra rēķinus un PDF rēķinus. Pēdējos gados ES dalībvalstis ir strādājušas pie e-rēķinu ieviešanas – arī Latvijas likumvidē paredzēts ieviest obligātu e-rēķinu apmaiņu B2G segmentā jau nākamgad un B2B segmentā no 2026. gada.
Plašsaziņas līdzekļos aktīvi izmanto jēdzienu “kiberkarš”. Šā gada festivālā “Lampa” piedalījos Aizsardzības ministrijas organizētā diskusijā “Vai esam gatavi kiberkaram?”. Šobrīd nespējam novilkt skaidru līniju starp kiberkaru, kur jāreaģē militāri vai kuru jāuzskata par uzbrukumu Krimināllikuma ietvarā. Latvijā šobrīd dzīvojam kiberkarā, un uzņēmumiem jārēķinās, ka rūpīgi jāseko līdzi savai kiberdrošībai.
Lielais informācijas apjoms, kas tiek ģenerēts ik sekundi, jau ir mainījis biznesa lēmumu pieņemšanas procesu mūsdienu uz datiem balstītajā pasaulē. Nodokļu un finanšu profesionāļiem ir svarīgi izprast lielo datu (big data) piedāvātās iespējas un risinājumus. Izmantojot uzlabotus datu analīzes procesus ar atbilstošiem algoritmiem, lielie dati ļauj iegūt detalizētu priekšstatu par finanšu tendencēm, klientu rīcību un darbības efektivitāti. Šajā rakstā apskatīsim lielo datu analīzes pamatus un pētīsim iespējas izmantot pieejamos datus, lai pieņemtu stratēģiskus lēmumus un veicinātu organizācijas izaugsmi.
Pēdējā pusgada laikā esmu salīdzinājusi vairāku Latvijas uzņēmumu informācijas tehnoloģiju (IT) saimniecības ar citiem attiecīgās nozares uzņēmumiem pasaulē. PwC veic salīdzinājumu, izstrādājot IT stratēģiju vai izvērtējot digitālās transformācijas briedumu uzņēmumā. Salīdzinājumam izmantojam šobrīd pasaulē par vislielāko autoritāti uzskatītā Amerikas Produktivitātes un kvalitātes centra (American Productivity & Quality Center) apkopotos līdzīgu uzņēmumu rādītājus un ziņojumus par IT organizācijas praksi dažādu nozaru uzņēmumos. Rezultāti uzrāda sistēmisku tendenci.
Katrs informācijas tehnoloģiju (IT) vadītājs apmēram reizi piecos gados atskatās uz padarīto un plāno jaunu uzņēmuma IT stratēģiju. Stratēģiskās plānošanas neatņemama sastāvdaļa ir esošo IT pārvaldības parametru salīdzinājums ar līdzīgiem uzņēmumiem (benchmarking). Salīdzināmie parametri ir atkarīgi no izmantojamās informācijas bāzes, ir viegli saprotami, un to izvēle nerada jautājumus (piemēram, IT izmaksas uz vienu lietotāju vai vienu nopelnīto eiro, tehnoloģiju uzturēšanas izmaksu īpatsvars kopējās tehnoloģiju izmaksās, apkalpojamo datortehnikas vienību skaits uz vienu speciālista pilna laika ekvivalentu).
Kādu dienu pamēģināju Copilot for Microsoft 365 un sapratu, ka šis ģeneratīvā mākslīgā intelekta (“GenAI”) tehnoloģijas rīks mani PwC neaizvietos, tomēr noteikti mainīs manu ikdienu. Kopš pagājušā gada Ziemassvētkiem Latvijas PwC ir Microsoft sadarbības partneris, un es aktīvi piedāvāju uzņēmumiem Latvijā pamēģināt Copilot iespējas. Katrs uzņēmums var izdomāt savu scenāriju un izvērtēt ieguvumus no GenAI izmantošanas. Svarīgi, ka uzņēmumam ir savs uzdevums, kur tas sagaida GenAI pievienoto vērtību. Nebūtu pareizi tehnoloģiju izmantot “nepieskatītu”, pasmejoties par uzģenerētām bildēm ar divgalvainiem cilvēkiem vai par pirmo kosmonautu pasludināto Nīlu Armstrongu. Tālāk piedāvāju savu scenāriju un secinājumus.
Ģeneratīvais mākslīgais intelekts (“GenAI”) ir kļuvis par būtisku uzņēmējdarbības instrumentu, palīdzot uzņēmumiem optimizēt procesus, uzlabot efektivitāti un mazināt izmaksas. Tomēr, lai pilnībā izprastu GenAI ietekmi uz finansēm, ir svarīgi apskatīt šī instrumenta izmaksas no dažādiem aspektiem.
PwC 2023. gadā veiktajā aptaujā “Global Digital Trust Insights” vairāk nekā 70% no 3522 aptaujātajiem uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju vadītājiem apgalvoja, ka kopš 2020. gada ir veikuši būtiskus uzlabojumus kiberdrošībā. Vadītāji ir rīkojušies pareizi: pārvērtēti kiberriski, pārstrādāta drošības dokumentācija, uzlabota spēja aizsargāties pret izspiedējvīrusiem, vairota lietotāju apziņa par informācijas drošību. Tomēr gan 2022., gan 2023. kara gads ir izmainījis kibernoziegumu raksturu. 2021. gadā reti kāds sūdzējās par politiski un ideoloģiski motivētiem uzbrukumiem, taču kopš kara sākuma 2022. gadā šādu uzbrukumu īpatsvars ir kļuvis būtisks. Aktoru jeb kiberuzbrucēju, kuri savas zināšanas izmanto politisku vai ideoloģisku motīvu vadīti, aktivitāte ir nemainīgi augsta un salīdzināma ar izspiedējvīrusu un citu komerciāli motivētu uzbrucēju aktivitāti.
Pastāvīgi mainīgajā finanšu pārvaldības vidē varētu uzskatīt, ka tradicionālajiem rīkiem, piemēram, Excel, būtu pakāpeniski jānoveco un jātiek aizstātiem ar progresīvākiem programmatūras risinājumiem, kas racionalizē procesus un paaugstina efektivitāti. Tomēr, neskatoties uz plaši pieejamo finanšu tehnoloģiju klāstu un optimālu izmantošanu, uzņēmumi joprojām ikdienā plaši izmanto arī Excel.
