NIS2 (Network and Information Security Directive) ir Eiropas Savienības direktīva, kuras mērķis ir stiprināt kiberdrošību visā ES, īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un būtiskiem pakalpojumiem. Latvijā šī direktīva ir transponēta nacionālajā likumdošanā, pieņemot Nacionālo kiberdrošības likumu (NCL). Šobrīd uzņēmumiem būtu jābūt skaidrībai par savu statusu (ir vai nav NCL subjekts) un jāreģistrējas līdz 2025. gada 1. aprīlim Nacionālajā kiberdrošības centrā (NKC). Organizācijām ir jāieceļ kiberdrošības vadītājs un jāiesniedz pirmais pašvērtējuma ziņojums līdz šī gada 1. oktobrim un jāsāk ziņot par kiberdrošības incidentiem no šī gada 1. jūlija.
Komerctiesiskajā apritē mēdz būt gadījumi, kad, konstatējot iegādātās lietas trūkumus, pircējs vēlas atcelt līgumu vai piedzīt zaudējumus. Tomēr ne vienmēr, pircējaprāt, konstatējamie lietas trūkumi par tādiem tiešām uzskatāmi. Turklāt jāievēro, ka pircējam (komersantam) ir jāveic zināmas darbības, lai, atbilstoši konstatējot lietas trūkumus, nezaudētu tiesības uz zaudējumu atlīdzību vai līguma atcelšanu. Vairāk par minēto – šajā rakstā.
Latvijā bieži runā par dzimumu līdztiesības progresu, tomēr realitāte ir skarbāka. Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā dzimumu atalgojuma vienlīdzības ziņā, un plaisa starp vīriešu un sieviešu algām diemžēl pieaug. Kamēr ES vidējā dzimumu atalgojuma plaisa 2023. gadā bija 12%, Latvijā šis rādītājs sasniedza 19%, pasliktinot valsts pozīciju (2022. gadā - 17,1%) un ierindojoties pēdējā vietā starp visām 27 dalībvalstīm. Citiem vārdiem sakot, par katru eiro, ko Latvijā nopelna vīrietis, sieviete saņem tikai 81 centu.
Digitālā transformācija publiskajā un privātajā sektorā strauji attīstās, un viens no tās centrālajiem elementiem ir dokumentu aprites digitalizācija. 2025. gada 17. aprīlī Finanšu ministrija (FM) iesniedza publiskai apspriešanai grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, lai pielāgotu to Grāmatvedības likumā noteiktajām prasībām par strukturēto elektronisko rēķinu jeb e-rēķinu noformēšanu. Šīs izmaiņas ir nozīmīgs solis ceļā uz pilnībā digitalizētu un efektīvu grāmatvedības un nodokļu administrēšanas sistēmu Latvijā.
Globālā tendence pāriet uz digitāliem risinājumiem arvien izteiktāk izpaužas arī finanšu un nodokļu jomā. E-rēķinu ieviešana, kas sākotnēji tika uzskatīta par formālu atbilstības prasību, šobrīd kļūst par nozīmīgu stratēģisku soli ceļā uz efektīvāku, pārskatāmāku un ilgtspējīgāku uzņēmuma pārvaldību.
Praksē ir gadījumi, kad komersanti, kas atrodas dažādās valstīs un ir vienojušies par Latvijas Republikas (“LR”) tiesību piemērošanu līgumam, rodoties strīdam par zaudējumu piedziņu, nezina vai aizmirst, ka piemērojamas var būt ne vien Civillikuma vai Komerclikuma normas, bet arī ANO Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma - pārdevuma līgumiem (“Konvencija”), ja vien līgumslēdzēji nav izslēguši tās piemērošanu. Šajā rakstā lasiet, kādos gadījumos Konvencija ir piemērojama, un kā tā var ietekmēt zaudējumu piedziņu.
Kas ir Lielie dati? Par Lielajiem datiem parasti runā, kad tradicionālās datu apstrādes metodes vairs nespēj tikt galā ar datu apjomu, ātrumu, dažādību un ticamību. Lai gan nav viena konkrēta datu apjoma, ko varētu nosaukt par Lielajiem datiem, parasti tie ir datu kopumi, kas pārsniedz tradicionālo datubāzu un datu apstrādes rīku spējas. Kas jādara, ja nepieciešams izpētīt šādu milzīgu datu kopumu un nav tūlītējas piekļuves pilnvērtīgai Lielo datu platformai? Šajā rakstā apskatīsim, kā ar pieejamiem rīkiem var gūt nelielu ieskatu šajos Lielajos datos, ja vēl nav pieejams specializēts risinājums.
Manuāla iepirkumu dokumentācijas izstrāde ir laikietilpīga un pakļauta cilvēka kļūdām. Darbinieki nereti izmanto iepriekšējo iepirkumu dokumentāciju, sagatavojot jaunu, kas, izpaliekot rūpīgai pārskatīšanai, var radīt riskus. Saskaņā ar Gartner datiem 65% iepirkumu vadītāju aktīvi iegulda mākslīgajā intelektā (MI), lai uzlabotu produktivitātes rādītājus un samazinātu cilvēka kļūdu risku. MI ir noderīgs rīks tādiem uzdevumiem kā vēsturisko iepirkumu datu analīze, dokumentācijas sagatavošana un pretendentu izvērtēšana.
Pēdējo gadu laikā intersekcionalitāte ir kļuvusi par aktuālu tēmu dažādās jomās – no politikas zinātnes līdz sociālo pakalpojumu sniegšanai. Šo jēdzienu arvien biežāk piemin arī valsts pārvaldes iepirkumu procesos, uzsverot nepieciešamību pēc visaptverošiem risinājumiem, kas veicina iekļaujošāku un taisnīgāku sabiedrību. Intersekcionalitāte ir jauns un inovatīvs skatījums uz to, kā dažādas identitātes, piemēram, dzimums, vecums, tautība, rase, fiziskās un kognitīvās spējas, ietekmē cilvēku pieredzi un iespējas. Šī pieeja palīdz mums saprast, ka sociālekonomiskie izaicinājumi skar dažādas iedzīvotāju grupas atšķirīgi un kā tie ietekmē cilvēku personīgo un darba dzīvi, tai skaitā organizāciju vadību.
Ņemot vērā pašreizējos izaicinājumus, kurus Eiropai rada pieaugošā ģeopolitiskā spriedze, ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un globālā tehnoloģiju konkurence, Eiropas Komisija (“EK”) secināja, ka Eiropas Savienībai (“ES”) ir nepieciešams uzņēmējdarbības plāns klimatrīcības, apritīguma un konkurētspējas apvienošanai vienotā visaptverošā izaugsmes stratēģijā.
2025. gada 26. februārī EK prezentēja Tīras rūpniecības kursu (“TRK”) – uzņēmējdarbības plānu, kura mērķis ir paātrināt dekarbonizāciju, reindustrializāciju un inovācijas, vienlaikus uzlabojot ES rūpniecības nozaru konkurētspēju. TRK ir jālīdzsvaro ES konkurētspēja globālā mērogā un tās ambiciozie Zaļajā kursā noteiktie vides mērķi.
Mūsdienu straujajā digitālajā laikmetā arvien vairāk uzņēmumu ievieš e-rēķinus, lai pilnveidotu savus grāmatvedības procesus un efektivitāti. Tomēr, lai e-rēķinu ieviešana noritētu veiksmīgi, ir būtiski, lai grāmatvedības politikā būtu skaidri definētas jaunās procedūras un prasības. Šajā rakstā aplūkoti galvenie aspekti, kas jāņem vērā, aktualizējot grāmatvedības politiku e-rēķinu ieviešanas procesā.
Publiskajā telpā nodokļu tēmas tiek plaši apspriestas periodā no februāra beigām līdz marta vidum – tikmēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) mēģina stiprināt savu pozīciju IT sistēmās, nākot klajā ar gaidītāju rindām, lai nodrošinātu elektroniskās deklarēšanas sistēmas funkcionalitāti pirmajā deklarācijas iesniegšanas dienā. Daļa sabiedrības jau februāra beigās veic laika atskaiti līdz "loterijai", savukārt citi par to nesatraucas vispār un deklarāciju iesniegt nesteidz. Vai tiešām gada ienākumu deklarāciju (GID) iesniegšanas rezultāts ir saistīts ar personas veiksmi vai zvaigžņu stāvokli?
Jau vairāk nekā gadu PwC palīdz klientiem ieviest praktiski izmantotus mākslīgā intelekta (MI) risinājumus, kuri optimizē ikdienas darbu, izmantojot Microsoft Copilot tehnoloģiju. Nekodējam neko specifisku, taču palīdzam tikt pie labi izmantojama risinājuma, izmantojot pieejamās pielāgošanas iespējas. Šādas tehnoloģijas ļauj uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un pielāgoties dinamiskajai tirgus videi.
Pirms neilga laika sākām iepazīstināt ar gaidāmajām izmaiņām saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem (turpmāk - “Direktīva”) un tās ietvaros regulētajiem pakalpojumu veidiem. Direktīvas uzdevums ir veicināt atbildīgu un pārdomātu aizņemšanos. Būtisks aspekts šā mērķa sasniegšanā ir informatīva, atklāta un godīga reklāma, tomēr sevišķi svarīgi ir nodrošināt pilnvērtīgu patērētāja informēšanu pirms līguma noslēgšanas un līguma parakstīšanas.
