Gatavojoties e-rēķinu obligātajai ieviešanai no 2026. vai 2027. gada, Latvijā pieaug interese gan par e-rēķinu operatoru lomu, gan par attiecīgo tiesisko ietvaru Latvijas Republikā (LR). Lai gan normatīvais regulējums vēl ir fragmentārs, uzņēmumiem jau šodien ir jāspēj izvērtēt pakalpojumu sniedzēju piedāvājumu un tehnisko atbilstību, lai savlaicīgi sagatavotos pārmaiņām. Šajā rakstā aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar e-rēķinu operatoriem LR un atbilstoša sadarbības partnera izvēli.
E-rēķinu operators ir uzņēmums vai platforma, kas palīdz citiem uzņēmumiem izveidot, nosūtīt un saņemt elektroniskos rēķinus strukturētā formātā. Atšķirībā no rēķiniem PDF formātā strukturētie e-rēķini ir paredzēti to automātiskai apstrādei grāmatvedības sistēmās – to datus, kas ir ietverti noteiktā, standartizētā veidā, ir iespējams nolasīt bez cilvēka iesaistes.
LR normatīvajos aktos pašlaik nav noteikts, kas juridiski ir e-rēķinu operators, kādas ir tā tiesības un pienākumi. Šādiem pakalpojumu sniedzējiem nav arī oficiāla reģistra vai licencēšanas sistēmas. Tas nozīmē, ka visi uzņēmumi, kuri piedāvā tehnisku risinājumu e-rēķinu apstrādei, var saukt sevi par e-rēķinu operatoru, ja tas nodrošina atbilstošu funkcionalitāti.
Tā kā oficiāli apstiprināta “drošu” vai “kvalificētu” operatoru saraksta LR nav, šobrīd uzņēmumiem, kuri meklē e-rēķinu risinājumu, jāuzņemas lielāka atbildība par pakalpojuma sniedzēja izvērtēšanu.
Lai gan Latvijā nav oficiālā e-rēķinu operatoru reģistra, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izveidojis informatīvu sarakstu ar uzņēmumiem, kuri sniedz e-rēķinu atbalsta pakalpojumus – e-rēķinu operatori, grāmatvedības sistēmas uzturētāji, IT uzņēmumi u.c. Šajā sarakstā iekļauti gan vietējie, gan ārvalstu pakalpojumu sniedzēji, kuri piedāvā dažāda veida pakalpojumus e-rēķinu jomā.
Svarīgi uzsvērt, ka iekļaušana šajā sarakstā nav oficiāla kvalitātes zīme vai sertifikācija. VID neizvērtē sniegto pakalpojumu atbilstību, bet gan apkopo informāciju, lai uzņēmumiem būtu vieglāk atrast potenciālos sadarbības partnerus. Šis saraksts ir rekomendējošs, nevis saistošs.
Ja uzņēmums pats sniedz ar e-rēķinu jomu saistītus pakalpojumus un vēlas iekļaut sevi šajā sarakstā, tas var vērsties VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), norādot tēmu “Iekļaušana e-rēķinu pakalpojumu sniedzēju sarakstā”1.
No lietotāja viedokļa šis saraksts ir labs orientieris izvērtēšanas sākšanai, taču vienmēr ir jāpārbauda:
Lai gan LR nav obligātas sertifikācijas vai akreditācijas e-rēķinu operatoriem, VID ir izstrādājis virkni rekomendāciju, lai palīdzētu uzņēmumiem izvērtēt šā pakalpojuma sniedzēju kvalitāti. Tās atspoguļo labāko praksi un ietver vērtīgus atskaites punktus.
Izvēloties operatoru, pievērsiet uzmanību šādiem kritērijiem:
Būtiski ir, lai operatoram būtu:
Lai arī Latvijā vēl nav ieviests centrālais e-rēķinu apmaiņas mezgls vai nacionālais PEPPOL piekļuves punkts, uzņēmumiem jau šobrīd ir iespēja pievienoties PEPPOL tīklam – starptautiskai platformai, kas nodrošina standartizētu elektronisko dokumentu apmaiņu.
PEPPOL (Pan-European Public Procurement On-Line) nodrošina standartizētu un drošu e-rēķinu apmaiņu visā Eiropā, īpaši noderīgu uzņēmumiem ar ārvalstu partneriem.
Detalizēta informācija par PEPPOL tīklu, tā darbību un reģistrācijas iespējām pieejama oficiālajā mājaslapā: https://peppol.org/about/
E-rēķinu operatora izvēle vairs nav tikai tehnisks jautājums – šis aspekts ir kļuvis par būtisku uzņēmējdarbības daļu. Ja e-rēķinu apmaiņai plānots izmantot e-rēķinu operatorus, Jau tagad ir ieteicams izvērtēt un izvēlēties uzņēmumam visatbilstošāko e-rēķinu operatora pakalpojumu sniedzēju. Jo ātrāk uzņēmums būs spējīgs izpildīt e-rēķinu prasības, jo mazākas būs šā pārejas procesa izmaksas.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu2025. gada 21. maijā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskoja informatīvo ziņojumu “Par strukturētu elektronisko rēķinu ieviešanas gaitu”, kurā rosināts pārcelt obligāto e-rēķinu ieviešanu komersantu savstarpējos darījumos (B2B) no 2026. gada 1. janvāra uz 2027. gada 1. janvāri, paredzot brīvprātīgas lietošanas iespējas jau no 2026. gada marta. Šīs izmaiņas ir pamatotas ar vairākiem kritiskiem aspektiem, kuri saistīti ar tehnisko gatavību, digitālo prasmju trūkumu un nepietiekamu sagatavošanās laiku.
Eiropas Savienība (ES) uzsāk vienu no nozīmīgākajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas modernizācijām kopš PVN direktīvas ieviešanas. Pārmaiņu katalizators ir “PVN digitālajā laikmetā” (ViDA) regulējuma pakete, kas būtiski ietekmēs uzņēmējdarbības vidi visā ES. Reaģējot uz šo izšķirošo likumdošanas posmu, 2025. gada 21. martā tika sasaukta ES PVN komitejas ārkārtas 126. sapulce, lai sniegtu dalībvalstīm skaidrojumu un norādes par plānoto reformu praktisko īstenošanu — īpaši attiecībā uz elektronisko rēķinu izrakstīšanu un digitālo pārskatu sniegšanu.
Finanšu speciālistiem — grāmatvežiem, finanšu direktoriem un uzņēmumu vadītājiem — ir būtiski izprast šīs sapulces secinājumus un to ietekmi uz normatīvo vidi. Šajā rakstā sniegta sīka analīze par galvenajiem juridiskajiem aspektiem, politikas virzieniem un darbībām, kuras uzņēmumiem jāveic, lai nodrošinātu atbilstību un saglabātu konkurētspēju.
Eiropas Savienībā ir uzsākta līdz šim visaptverošākā PVN reforma ar iniciatīvu “PVN digitālajā laikmetā” (VAT in the Digital Age jeb ViDA), kas iezīmē pavērsiena punktu gan nodokļu pārvaldē, gan uzņēmējdarbības operācijās visā Eiropas Savienībā. ViDA ir trīs galvenie mērķi: 1) mazināt PVN krāpšanu, 2) uzlabot nodokļu administrēšanas efektivitāti un 3) pielāgot esošo PVN sistēmu digitālajai ekonomikai. Viens no šīs iniciatīvas stūrakmeņiem ir strukturētu e-rēķinu un digitālas darījumu ziņošanas ieviešana pārrobežu darījumos.
Lai arī ViDA oficiāli stāsies spēkā pakāpeniski, sākot no 2028. gada, uzņēmumiem, kuri veic pārrobežu B2B darījumus, jārēķinās ar būtiskām izmaiņām jau tagad. Direktīvas ietekme būs jūtama daudz plašāk nekā tikai PVN pārskatu jomā — tā skars finanšu procesus, IT infrastruktūru, datu pārvaldību un vispārējo uzņēmuma atbilstības stratēģiju. Šajā rakstā apskatām, kā ViDA mainīs spēles noteikumus, kādi ir galvenie pienākumi un riski uzņēmumiem, un kāpēc ir būtiski nesagaidīt pēdējo brīdi, lai uzsāktu gatavošanos.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).