Šā gada pirmajā pusē Saeima pieņēma grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kuri paredz ar 2025. gada 1. janvāri mainīt nekustamā īpašuma (NĪ) kadastrālo vērtību noteikšanas kārtību. Uz laiku katram kadastra objektam aprēķinās un reģistrēs divas spēkā esošas kadastrālās vērtības – fiskālo un universālo. Fiskālā vērtība būs līdzvērtīga šī brīža kadastrālajai vērtībai un tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) un citu valsts nodevu aprēķiniem. Universālo vērtību paredzēts izmantot grāmatvedībā, finanšu pārskatos un zemes lietošanas maksas aprēķina noteikšanai.
Tieslietu ministrija ir ierosinājusi veikt izmaiņas MK 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”, kas varētu stāties spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Grozījumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2022-03-01 izpildi, kas paredz nodrošināt sociālo un ekonomisko aizsardzību personām, kas likumā noteiktajā kārtībā ir noslēgušas partnerību. Grozījumu projekts ir nosūtīts saskaņošanai ar Finanšu ministriju ar termiņu līdz 2024. gada 8. februārim. Šajā rakstā – par sagatavotajiem grozījumiem.
Pavisam atšķirīgi uz minēto PVN likuma nosacījumu, ka ar PVN apliekamajā vērtībā jāiekļauj tikai tie nodokļi, kas maksājami saistībā ar pakalpojuma sniegšanu, savā 2019. gada 28. jūnija spriedumā lietā Nr. C26128713, SKC-201/2019 skatījies Senāts. Strīds bija par piespiedu zemes nomas tiesisko attiecību nodibināšanu, kas paredzēja nomas maksu un papildus tai arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) kompensāciju. Senāts vērtēja, vai NĪN kompensācijai jāpiemēro PVN. Vispirms tika vērtēts, kas ir NĪN objekts un kas – NĪN maksātājs.
Arī Latvijas nodokļu rezidenti izmanto iespēju strādāt ārvalstīs. Izpildot noteiktus kritērijus, Latvijas nodokļu rezidents var kļūt par nodokļu rezidentu ārvalstī, kurā viņš ir nodarbināts. Pārdodot Latvijā esošu nekustamo īpašumu (NĪ) un citus aktīvus, var rasties jautājums, kurā valstī jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no darījumā gūtās peļņas.
2021. gada 8. oktobrī Senāts pasludināja spriedumu lietā SKA-301/2021 par personas izdevumiem mantota nekustamā īpašuma (NĪ) ķīlas dzēšanai, kas var tikt novērtēti kā ieguldījums funkcionāli līdzīgā NĪ.
Mūsdienu dinamiskajā pasaulē ir ierasta lieta, ka fiziskai personai, kas ir vienas valsts nodokļu rezidents, pieder nekustamais īpašums (NĪ) ārvalstī un persona izlemj to pārdot. Tādos gadījumos jāvērtē gan rezidences valsts, gan aktīva vai ienākumu izcelsmes valsts nodokļu tiesību normas, kā arī starpvalstu līgumi. Šajā rakstā aplūkosim vienu piemēru no prakses, kad Latvijas nodokļu rezidents pārdod savu NĪ Krievijā, ņemot vērā Latvijas nodokļu tiesību normas, Latvijas–Krievijas nodokļu konvenciju un citas būtiskas nodokļu piemērošanas nianses.
Šā gada 17. februārī Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanā. Tieslietu ministrijas iesniegtajā likumprojektā piedāvāts atcelt NĪN iedzīvotāju primārajiem mājokļiem vērtībā līdz 100 000 EUR un būtiski samazināt NĪN apmēru mājokļiem ar augstāku kadastrālo vērtību (KV). Paredzēts ieviest speciālo vērtību, kas, stājoties spēkā jaunai KV bāzei, nodrošinātu mehānismu samērīgam NĪN aprēķinam un stiprinātu katra iedzīvotāja tiesības uz privātīpašumā esošu mājokli.
Šā gada 3. aprīlī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām,” nosakot aizliegumu nekustamā īpašuma (NĪ) darījumos lietot skaidru naudu (SN) no šā gada 1. maija. Šajā rakstā – par likumprojekta ietvaros vērtētajām izmaiņām.
Uzņēmējiem, kas izmanto dažādus finanšu sektora piedāvātos pakalpojumus likviditātes uzlabošanai un papildu apgrozāmo līdzekļu iegūšanai, praksē var noderēt šā gada 27. marta Eiropas Savienības Tiesas (EST) Mydibel SA lietā C‑201/18 izteiktās atziņas. Lietā izskatīts strīds par nepieciešamību koriģēt atskaitīto priekšnodokli saistībā ar nekustamā īpašuma (NĪ) būvniecību, pārbūvi vai atjaunošanu, ja par šo NĪ vēlāk noslēdz atgriezeniskā līzinga (pārdošanas un atpakaļnomas) līgumu.
Nekustamā īpašuma (NĪ) iegāde prasa ievērojamus naudas līdzekļus, tādēļ darījuma puses nereti meklē iespējas samazināt savus izdevumus. Viens no izplatītākajiem paņēmieniem ir iegādes vērtības sagrozīšana, tomēr tas var novest pie strīda ar VID un papildu nodokļu uzrēķina, kas var pārsniegt pagātnē ietaupīto. Šajā rakstā – par to, ko nav ieteicams rakstīt pirkuma līgumā attiecībā uz NĪ iegādes vērtību.
Pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) ir personai, kas atzīstama par NĪN maksātāju gada sākumā. Taču NĪN likums paredz arī pienākumu maksāt 1,5% papildlikmi par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamu zemi. Kam jāmaksā papildlikme, ja zemi pārdod gada pirmajā pusē, bet gada nogalē Lauku atbalsta dienests (LAD) konstatē, ka tā nav pienācīgi apstrādāta?
Praksē vērojams, ka gan Latvijas, gan ārvalstu korporatīvie un privātie investori interesējas par nekustamā īpašuma (NĪ) iegādi Latvijā. Ja iepriekšējos gados investoru vidū pārsvarā bija NVS valstu pārstāvji, tad pēdējā laikā investoru profils ir dažādojies, iekļaujot ne tikai NVS, tuvākas un tālākas Ziemeļvalstis, bet arī Ķīnu un Japānu. Līdzīgas tendences ir novērojuši arī lielākie NĪ brokeri. Šo investīciju mērķi var būt dažādi, taču pārsvarā tā ir NĪ iznomāšana, sagaidot tā vērtības pieaugumu un turpmāku pārdošanu, lai saņemtu plānoto ienākumu procentu no investīcijām. Šajā rakstā – par galvenajiem nodokļu jautājumiem, ko NĪ investori analizē pirms NĪ iegādes Latvijā.
