Pavisam atšķirīgi uz minēto PVN likuma nosacījumu, ka ar PVN apliekamajā vērtībā jāiekļauj tikai tie nodokļi, kas maksājami saistībā ar pakalpojuma sniegšanu, savā 2019. gada 28. jūnija spriedumā lietā Nr. C26128713, SKC-201/2019 skatījies Senāts. Strīds bija par piespiedu zemes nomas tiesisko attiecību nodibināšanu, kas paredzēja nomas maksu un papildus tai arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) kompensāciju. Senāts vērtēja, vai NĪN kompensācijai jāpiemēro PVN. Vispirms tika vērtēts, kas ir NĪN objekts un kas – NĪN maksātājs.
NĪN objekts ir zeme, ēkas un inženierbūves.1 NĪN maksātāji ir Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (vai likumā noteiktajos gadījumos – lietošanā) ir nekustamais īpašums.2
Par nekustamā īpašuma īpašnieku ir uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā vai kurai piederošais nekustamais īpašums (ēkas un inženierbūves) līdz Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanai ir reģistrēts pašvaldībā vai Valsts zemes dienestā.3 Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” definē arī to, kas uzskatāms par valdītāju.
NĪN par valstij piederošu nekustamo īpašumu maksā persona, uz kuras vārda tas ierakstīts zemesgrāmatā. Ja likumā ir noteikta persona, kurai nodots lietošanā valstij piederošs nekustamais īpašums, tad NĪN maksā persona, kurai uz likuma pamata ir noteiktas īpašuma lietošanas tiesības.4 Piemēram, ar MK noteikumiem var būt noteikts valstij piederoša nekustamā īpašuma apsaimniekotājs.
Nomnieks nav uzskatāms par lietas tiesisko valdītāju – ja likumā konkrētajā situācijā nav norādīts, ka lietotājam ir NĪN maksāšanas pienākums, tad maksātājs ir īpašnieks.
No šīm normām izriet, ka NĪN objekts ir pats nekustamais īpašums un NĪN maksāšanas saistības ir iznomātājam, turklāt NĪN būtu maksājams arī tad, ja īpašums netiktu iznomāts. Pamatojoties uz to, Senāts secināja, ka NĪN ir saistīts ar lietu tiesībām uz nekustamo īpašumu, kā arī likumā tieši paredzētajiem tiesiskā valdījuma un lietošanas gadījumiem. Izņemot inženierbūves, nekustamā īpašuma izmantošana noteiktiem nolūkiem nav apstāklis, kas saskaņā ar likumu rada NĪN maksāšanas pienākumu. NĪN par zemi tās īpašniekam ir jāmaksā neatkarīgi no tā, vai īpašnieks ir fiziska vai juridiska persona, vai zemes gabals ir vai nav apbūvēts un vai tas tiek vai netiek izmantots saimnieciskajā darbībā, tostarp sniedzot nomas pakalpojumu. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka NĪN, ko zemes īpašnieks, izpildot sev kā īpašniekam ar likumu noteikto pienākumu, samaksā pašvaldībai, ir tiešā saiknē ar sniegto zemes nomas pakalpojumu piespiedu nomas tiesisko attiecību ietvaros.
Tādējādi, kā norāda Senāts, NĪN nav nodoklis, kas maksājams saistībā ar sniegtu nomas pakalpojumu, kā rezultātā NĪN izmaksu kompensācija nebūtu jāiekļauj ar PVN apliekamajā vērtībā. Senāts atsaucas arī uz Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem, kuros atzīts – lai nodokļus varētu uzskatīt par PVN bāzi, tiem ir jābūt tiešai saiknei ar attiecīgo pakalpojumu. Tātad ar PVN apliek tikai tos nodokļu maksājumus, kas ir tiešā saiknē ar sniegto pakalpojumu.
Jānorāda, ka šis spriedums izdarīts attiecībā uz piespiedu nomas apstākļiem, taču tiesa savā spriedumā nekādi nenorāda uz to, ka tieši piespiedu noma ir apstāklis, kas neļauj uzskatīt, ka maksājamais NĪN ir saistīts ar nomas pakalpojumu. Lai gan piespiedu noma šobrīd ir ar PVN neapliekams darījums, tā ir uzskatāma par darījumu PVN mērķiem. Tādējādi šim apstāklim nebūtu jāietekmē vērtējums. Tātad, kā izriet no Satversmes tiesas sprieduma, ja nomas darījumā puses ir atsevišķi vienojušās par nomas maksu un NĪN kompensāciju, tad šī kompensācija nebūtu jāapliek ar PVN.
Tādējādi, balstoties uz šo Senāta nolēmumu, atvasināta publiska persona, kura iznomā sev piederošu zemi, NĪN varētu neiekļaut ar PVN apliekamajā vērtībā, ja saskaņā ar vienošanos nomnieks kompensē NĪN. Tomēr, ņemot vērā, ka VID nav mainījis savu publiski pausto pretējo viedokli, nepieciešamības gadījumā iesakām šo jautājumu saskaņot ar VID. Nekustamā īpašuma iznomātāja publiskas personas statuss nevarētu ietekmēt PVN piemērošanu, ja vien publiskā persona, kura ir PVN maksātājs, darījumu veikusi savas saimnieciskās darbības ietvaros.
