Jau iepriekš skaidrojām situācijas, kurās varētu rasties šaubas par to, kura taksācijas perioda UIN deklarācijā nodokļu maksātājam ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē. Šajā rakstā turpinām šo tēmu, šoreiz aplūkojot, kā un kad uzņēmumam jārīkojas, ja ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi bijuši iekļauti apliekamajā bāzē, bet saistībā ar šiem izdevumiem saņemts kredītrēķins.
Saskaņā ar UIN likumu uzņēmumiem katra taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē jāiekļauj ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, ja tādi radušies uzņēmuma darbībā. Tā kā taksācijas periods ir viens mēnesis, bieži rodas jautājums par periodu, kurā izdevumi jādeklarē. Šajā rakstā – par četrām dažādām situācijām.
Ar Krievijas vienpusēju lēmumu no šā gada 8. augusta uz nenoteiktu termiņu ir apturēta nodokļu konvenciju ar 38 valstīm atsevišķu pantu darbība. Šajā rakstā – par skarto valstu sarakstu un Krievijas-Latvijas nodokļu konvencijas statusu.
Iepriekšējā rakstā informējām par jaunajiem MK noteikumiem Nr. 333 “Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts” un izmaiņām šajā sarakstā, proti, ar šā gada 1. jūliju tajā iekļautas vēl četras jurisdikcijas, tostarp Krievija. Šajā rakstā – par UIN piemērošanas aspektiem, kas jāņem vērā, turpinot sadarbību ar Krievijas uzņēmumu vai jebkuras citas jurisdikcijas uzņēmumu, kurš iekļauts zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā.
Pēdējos mēnešos viens no visvairāk grozītajiem nodokļu tiesību aktiem ir likums “Par nodokļiem un nodevām”. Ir ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu maksātājiem piemērojamās pārbaudēs un iespējās atrisināt domstarpības ar VID.
Iepriekš jau informējām, ka šā gada 14. februārī ES Padome nolēma sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, iekļaut vēl četras: Britu Virdžīnu salu teritoriju, Kostarikas Republiku, Māršala Salu Republiku un Krievijas Federāciju. Saistībā ar to Latvijas normatīvajos aktos šovasar ir veiktas izmaiņas, par kurām sīkāk – šajā rakstā.
Iepriekš jau rakstījām par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu elektromobiļa iegādes un uzturēšanas izdevumiem. Taču darbinieki bieži uzlādē uzņēmuma elektromobili mājās. Šajā rakstā – par uzņēmuma iespējām kompensēt elektrības izmaksas darbiniekam.
Iepriekšējos rakstos informējām par izmaiņām darba tiesību jomā, kuras ietekmē arī nodokļu jautājumus. Nodokļu iestādes šobrīd aktīvi vērtē, kā tiek izpildītas vietējo un starptautisko normatīvo aktu prasības, kuras paredz nosūtījumā esošiem darbiniekiem nodrošināt uzņemošās valsts tiesību normām atbilstošus nodarbinātības noteikumus. Šīs prasības attiecas uz darba laiku, atpūtas laiku, darba aizsardzību un darba samaksas izmaksu vismaz minimālā līmenī. Šajā rakstā – par darba samaksas noteikumiem un nodokļu ietekmi.
Atbilstoši tam, kā veidojās jauni aktīvu un darījumu veidi, tiek grozīta arī Padomes Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Eiropas Komisija ir ierosinājusi jaunus nodokļu pārredzamības noteikumus visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri iesaistās darījumos ar kriptoaktīviem. Šā gada 16. maijā ES finanšu ministri vienojās par DAC8 kompromisa tekstu. Ir sagaidāms, ka drīzumā tā tiks formāli apstiprināta.
Šā gada 18. aprīlī Senāts pasludināja lēmumu lietā Nr. A420131521 par izdevumu klasificēšanu kā ar saimniecisku darbību nesaistītiem uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām, kā arī par personāla nomas koncepta piemērošanu un no tā izrietošo VID papildu nodokļu uzrēķinu būvniecības nozarē, izmantojot piesaistīto darbaspēku. Ar savu lēmumu Senāts ir noraidījis juridiskās personas prasību pārskatīt un atcelt VID lēmumu. Tas ir palicis negrozīts un stājies spēkā, tādēļ uzskatām, ka MindLink abonentiem būtu jāiepazīstas ar šo lēmumu, kur VID uzrēķinājis UIN, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), kā arī nokavējuma un soda naudu. Attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) tika aprēķināta tikai soda nauda.
Šā gada 27. aprīlī Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā. Tie paredz noteikt augstāku reprezentatīvo automobiļu vērtības slieksni – EUR 75 000 līdzšinējo EUR 50 000 vietā bez PVN. Jaunais slieksnis attieksies uz uzņēmumu automašīnām, kas iegādātas pēc 2023. gada 1. jūnija.
Sabiedrībā bieži tiek jaukti jēdzieni “sabiedriskā labuma organizācija” un “sociālais uzņēmums”, kā arī trūkst viegli pieejama skaidrojuma par šo statusu priekšrocībām ziedojumu un grantu piesaistē. Sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtība atšķiras gan no komercsabiedrības klasiskajā izpratnē, gan no uzņēmuma, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss. Šajā rakstā – par atšķirībām starp šīm darbības formām, kā arī par to iespējām piesaistīt finansiālu un materiālu atbalstu.
Iepriekš ne UIN likumā, ne Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (UCAL) nebija noteikta īpaša kārtība un atviegloti nosacījumi UIN piemērošanai ziedojumiem, kas palīdz cietušajiem Ukrainā. Šā gada 7. aprīlī stājās spēkā UCAL grozījumi, kas paredz to papildināt ar jaunu 11.4 pantu: Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums ziedotājam. Šajā rakstā – par šo speciālo normu un tās piemērošanu.
Neraugoties uz pasaules ekonomikas izaugsmes tempa ievērojamu samazināšanos, turpinās darbinieku masveida migrācija no vienas darba vietas uz citu, liecina nupat publicētās PwC darbaspēka aptaujas “Hopes and Fears” rezultāti. Aptaujā piedalījās teju 54 000 darba ņēmēju 46 valstīs.
Katrs ceturtais (26%) respondents norāda, ka nākamajos 12 mēnešos plāno mainīt darbu (pieaugums no 19% pērn). To aptaujāto darbinieku vidū, kuri minēja, ka noteikti plāno mainīt darbu, ir gan darbinieki, kas jūtas pārstrādājušies (44%), gan darbinieki, kuriem ekonomisko procesu ietekmē kļuvis grūti nomaksāt ikmēneša rēķinus (38%). Būtiskas bažas darbiniekiem rada arī organizācijas kultūras jautājumi, tostarp uzņēmuma mērķi un iekļaujoša darba vide. Nodarbinātie, kuri plāno pārmaiņas savā profesionālajā karjerā, ir pesimistiskāk noskaņoti par tiem, kuri šobrīd izmaiņas neplāno, proti no respondentiem, kuri atklāj, ka plāno mainīt darbu, mazāk nekā puse (47%) norāda, ka darbs viņiem sniedz gandarījumu (salīdzinot ar 57% aptaujāto, kuri neplāno mainīt darbavietu) un ir skeptiskāki par savu spēju demonstrēšanu darba vietā (51% pret 59%).
