Lai pareizi aprēķinātu apliekamo ienākumu gan uzņēmumiem, gan fiziskām personām, jāizvērtē, vai šie izdevumi ir saistīti ar saimnieciskās darbības (SD) nodrošināšanu. Piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) praksē, pašnodarbinātajiem jāievēro ne tikai IIN likuma, bet arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma noteikumi, kas atsevišķos gadījumos var izraisīt domstarpības ar VID. Šajā rakstā apskatīsim dažus pašnodarbināto izdevumus, kuru atskaitīšana var VID radīt jautājumus vai kuru iekļaušana SD izdevumos var būt apstrīdama.

Vienā no iepriekšējiem rakstiem aplūkojām gadījumu, kad Latvijā reģistrēta filiāle izmaksāja peļņu Lietuvas uzņēmumam, un izvērtējām UIN sekas.  Šajā rakstā – par UIN sekām gadījumā, ja Latvijas uzņēmums saņem ienākumu (peļņu) no savas ārvalsts filiāles.

Lai novērstu Covid-19 pandēmijas sekas, tika ieviesti dažādi nodokļu atvieglojumi, tostarp arī palielinātajiem procentu maksājumiem. Šajā rakstā – par UIN piemērošanu palielinātajiem procentu maksājumiem un par to, ko vēl var izdarīt šogad, lai nerastos UIN sekas 2023. gadā.

UIN likuma pārejas noteikumi paredz iespēju samazināt aprēķināto UIN summu no dividendēm par nodokļu zaudējumiem, kas bija izveidojušies līdz 2017. gada 31. decembrim, taču šis atvieglojums jāizmanto līdz 2022. gada beigām. Šajā rakstā – par niansēm, kas jāņem vērā, lai to izmantotu.

Kad attālinātā darba koncepts ir kļuvis par mūsu ikdienu, ne viens vien uzņēmums apsver iespējas pielāgot jaunajiem apstākļiem arī kolektīva motivēšanas un saliedēšanas pasākumus, organizējot tos tiešsaistē. Šajā rakstā apskatīsim VID viedokli par personāla ilgtspējas pasākumu organizēšanu viena departamenta/pārvaldes ietvaros, kā arī ēdināšanas izdevumu iekļaušanu personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos (“PIPI”), ja pasākums tiek organizēts attālināti.

Latvija turpina parakstīt protokolus, ar kuriem, abpusēji vienojoties, groza savas konvencijas. Šā gada 29. septembrī tika parakstīts protokols, ar ko grozīs Latvijas nodokļu konvenciju ar Vāciju. Lai stātos spēkā, tas jāratificē abu valstu parlamentiem.

Investīciju fondu darbība Latvijā ir kļuvusi aktīvāka. Bieži ir novērojamas situācijas, kad ārvalstu ieguldījumu fondi – nerezidenti – Latvijā iegulda uzņēmumu pamatkapitālā savus līdzekļus. Šobrīd Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā nav tieši definēts, kā UIN vai iedzīvotāju ienākuma nodokli piemēro investīciju fondam – nerezidentam, izmaksājot ienākumu tā dalībniekiem – nerezidentiem – no līdzdalības daļas atsavināšanas Latvijā reģistrētā sabiedrībā. Ņemot vērā VID “Konsultē vispirms” principu, PwC sagatavoja klientam iesniegumu, lai saņemtu VID uzziņu, kā šādā gadījumā rīkoties.

Tuvojoties finanšu gada beigām, daudziem uzņēmumiem saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” (NN likums) 15.² pantu ir pienākums sagatavot vai sagatavot un iesniegt VID transfertcenu (TC) dokumentāciju. Tā kā saistītas personas statusa noteikšana bieži vien rada samulsumu gan nodokļu maksātājiem (NM), gan atbildīgajām iestādēm, šajā rakstā vēlamies atgādināt, kas TC vajadzībām tiek uzskatīta par saistītu personu un par kādiem darījumiem ar kādām personām NM jāsagatavo TC dokumentācija.

Likumā noteiktajos gadījumos nodokļu maksātājam (NM) ir pienākums sagatavot un iesniegt VID transfertcenu (TC) dokumentāciju. TC dokumentācijas pārbaude palīdz VID kontrolēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samaksas pareizību, jo kontrolēto darījumu vērtības un tirgus cenas starpība, kas radusies darījumos ar saistītiem uzņēmumiem, jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē saskaņā ar UIN likumu. Ja NM nepilda pienākumu attiecībā uz TC dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu, tad papildus iespējai ierosināt auditu un vērtēt UIN aprēķina pamatotību VID ir tiesīgs ierosināt datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā un, konstatējot pārkāpumu, sodīt atbildīgo uzņēmumu ar pamatīgu naudas sodu. Šajā rakstā – par kādiem pārkāpumiem sakarā ar TC dokumentāciju ir pieļaujama NM sodīšana ārpus audita un kādā veidā VID jāizvērtē un jāpamato soda apmērs.

Senāta Administratīvo lietu departaments atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts VID lēmums par budžetā papildus maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Šajā rakstā – sīkāk par lietas būtību.

Šā gada 21. aprīlī stājās spēkā grozījumi UIN likuma 9. pantā. Likumā tika iekļauts pārejas noteikumu 47. un 48. punkts, kā arī atšķiras UIN piemērošana debitoru parādiem, kuri bija bilancē uz 2017. gada 31. decembri un kuri radās pēc šī datuma, un kuriem bija izveidoti uzkrājumi līdz 2021. gada 31. decembrim un vēlāk. Šajā rakstā esam atjauninājuši apkopojumu par UIN piemērošanu debitoru parādiem atšķirīgās situācijās.

Šajā rakstā – par likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumiem, kas ļaus nodokļu maksātājiem (NM), kuri atbilst likumā definētiem kritērijiem, līdz pieciem gadiem pagarināt nokavētu nodokļu saistību segšanas termiņu.

Akciju pirkuma tiesību piešķiršanai iegūstot arvien lielāku popularitāti, arī Latvijas uzņēmumi piedāvā šādu darbinieku motivācijas instrumentu ne tikai saviem, bet arī meitas sabiedrību darbiniekiem. Šajā rakstā – par UIN, IIN un VSAOI sekām, kas rodas, piešķirot saviem un meitas sabiedrību darbiniekiem akciju pirkuma tiesības Latvijas uzņēmumā.

Krājumu zudumiem uzņēmumā jānosaka plānoto zudumu normatīvs pārskata gadam, un saistībā ar krājumu zudumiem var rasties UIN saistības. Tā kā līdz gada pārskata iesniegšanai ir iespējams labot pārskata gada pēdējā mēneša UIN deklarāciju, nepiemērojot nokavējuma naudas, šajā rakstā – par UIN piemērošanu krājumu zudumiem.

Saskaņā ar Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces lēmumu no 16. maija uz nenoteiktu termiņu tiek apturēta konvencijas un tās protokola darbība. Attiecīgi no šā datuma netiek piemēroti atvieglojumi, ko nosaka konvencija vai vietējie normatīvie akti, kuri paredzēja atbrīvojumu uz tā pamata, ka Krievija bija noslēgusi konvenciju ar Latviju. Šajā rakstā par to, kādā veidā šāds lēmums ietekmēs nodokļu samaksu. Jāņem vērā, ka līgums starp Latviju un Krieviju sociālās drošības jomā vēl joprojām ir spēkā.