Mūsdienu straujā tehnoloģiju attīstība ir ievērojami mainījusi biznesa procesu organizēšanu. Elektronisko rēķinu (e-rēķinu) integrācija ar uzņēmuma resursu plānošanas (“ERP”) sistēmām ir kļuvusi par būtisku stratēģiju uzņēmumiem, kuri vēlas uzlabot darbības efektivitāti un vienkāršot finanšu procesus. Tā ne tikai nodrošina ātrāku rēķinu apstrādi, bet arī būtiski uzlabo datu precizitāti un pārvaldības spēju, iezīmējot nozīmīgas izmaiņas finanšu operācijās.
Elektroniski strukturēti rēķini jeb e-rēķini kļūst arvien populārāki starptautiskā mērogā gan komersantu starpā (“B2B”), gan starp komersantiem un valsts vai pašvaldību iestādēm ("B2G"). Tie pakāpeniski aizstāj vecmodīgos papīra rēķinus un PDF rēķinus. Pēdējos gados ES dalībvalstis ir strādājušas pie e-rēķinu ieviešanas – arī Latvijas likumvidē paredzēts ieviest obligātu e-rēķinu apmaiņu B2G segmentā jau nākamgad un B2B segmentā no 2026. gada.
Šā gada 24. maijā Finanšu ministrija (FM) iesniedza publiskai apspriešanai Grāmatvedības likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka rēķins būs jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Paredzēts, ka jau ar 2025. gada 1. janvāri Latvijas uzņēmumiem, kas izraksta rēķinus budžeta iestādēm, tie būs jānoformē kā strukturētie elektroniskie rēķini. Citiem uzņēmumiem izmaiņas e-rēķinu prasībās būs piemērojamas no 2026. gada. Šajā rakstā – par pirmajiem publicētajiem e-rēķinu ieviešanas Latvijā grozījumiem.
Šajā rakstā aplūkosim tiesas spriedumu, kur Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudē tika konstatēts, ka uzņēmuma grāmatvedībā izdevumos iegrāmatotie rēķini neatbilda Grāmatvedības likuma prasībām. Nodokļu audita rezultātā tika secināts, ka šos rēķinus nevar atzīt par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem, jo pretī nebija sniegts pakalpojums un rēķini nebija pareizi noformēti. Līdz ar to uzņēmumam izveidojās papildus maksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) saistības vairāk nekā 5 miljoni eiro.
Daudziem nodokļu maksātājiem vienotajā nodokļu kontā nepareizi iemaksāto summu, pārmaksu vai precizēto saistību rezultātā veidojas summa, ko atspoguļo Elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Neattiecinātās iemaksas”. Vērsāmies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ar jautājumu, kad stājas spēkā neattiecināto iemaksu noilguma termiņš.
Pastāvīgi mainīgajā finanšu pārvaldības vidē varētu uzskatīt, ka tradicionālajiem rīkiem, piemēram, Excel, būtu pakāpeniski jānoveco un jātiek aizstātiem ar progresīvākiem programmatūras risinājumiem, kas racionalizē procesus un paaugstina efektivitāti. Tomēr, neskatoties uz plaši pieejamo finanšu tehnoloģiju klāstu un optimālu izmantošanu, uzņēmumi joprojām ikdienā plaši izmanto arī Excel.
Daudzi uzņēmēji ir sākuši apsvērt iespēju par savu preci vai pakalpojumu norēķināties ar virtuālo valūtu jeb kriptovalūtu vai saņemt maksājumus šajā formā. Daži pat apsver domu iegādāties virtuālo valūtu kā finanšu instrumentu. Kas īsti ir virtuālā valūta un kā to pareizi uzskaitīt? Šajā rakstā atradīsiet detalizētu izklāstu par virtuālās valūtas būtību un uzskaiti.
Ar 2023. gada 1. jūliju grāmatvedības ārpakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kas ir saņēmušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegtu ārpakalpojuma grāmatveža licenci. Šī licencēšanas prasība attiecas gan uz komersantiem, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan uz fiziskām personām, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus kā saimnieciskās darbības veicēji.
Šobrīd uzņēmumos notiek spraigs darbs pie gada pārskatu sagatavošanas un revīzijas, tāpēc ir īstais laiks pārskatīt un atjaunot arī pamatinformāciju par biznesu. Viens no nodokļu maksātāju (NM) vispārīgiem pienākumiem, kurš sava šķietamā maznozīmīguma dēļ bieži netiek pienācīgi izpildīts, ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) laicīga informēšana par aktuālo pamatdarbības veidu atbilstoši saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2.0 redakcijai, kas vienoti darbojas visā Eiropas Savienībā (ES). Šajā rakstā uzsveram šī pienākuma svarīgumu, atgādinām par termiņiem, sniedzam dažus praktiskus ieteikumus un informējam par plānoto pāreju uz NACE jauno redakciju 2.1 statistikas salīdzināmības uzlabošanai.
Kādi ir ārpakalpojuma grāmatveža pienākumi atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumam, ja pakalpojumu sniedz tikai saistītām kapitālsabiedrībām? Uz šo jautājumu drīzumā atbildēs Eiropas Savienības Tiesa (EST), pie kuras šā gada 4. janvārī vērsās Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments (“Senāts”).
Sveicieni Jaunajā gadā! Jau tradicionāli apkopojam informāciju par normatīvo bāzi un tās izmaiņām, kas skar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un solidaritātes nodokli (SN), aprēķinot darba algu. Šajā rakstā informējam par 2024. gada izmaiņām, lai varat sagatavoties veiksmīgam pārskata gadam!
2019. gada pirmajā pusē rakstījām, ka ar 2020. finanšu gadu visiem biržā kotētiem uzņēmumiem būs jāiesniedz konsolidētie pārskati, ievērojot ESEF. Sākotnēji gan šī formāta obligātā piemērošana tika pārcelta, un to piemēro, sākot ar 2021. gada finanšu pārskatiem.
Esam jau informējuši MindLink abonentus, ka 2022. gada beigās Eiropas Komisija (EK) publicēja PVN direktīvas (2006/112/EK) un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 grozījumu projektus, lai modernizētu ES PVN sistēmu un stiprinātu tās izturību pret krāpšanu. ES PVN reformas ir pazīstamas kā projekts “PVN digitālajā laikmetā” jeb ViDA. Tā mērķis ir modernizēt un vienkāršot PVN noteikumus platformu ekonomikas dalībniekiem, ieviešot obligātu reāllaika digitālo ziņošanu un e-rēķinu izrakstīšanu par visiem Kopienas B2B darījumiem. Šajā rakstā aplūkosim jaunākos notikumus un iespējamās reformas, īpaši pievēršoties e-rēķinu izrakstīšanas praksei.
Lielākajai daļai uzņēmumu finanšu gads sakrīt ar kalendāra gadu, tādēļ līdz ar kalendāra gada beigām kļūst aktuāli ar gada pārskatu sagatavošanu saistītie darbi, tostarp kontu atlikumu inventarizācija, debitoru un kreditoru atlikumu salīdzināšana bilances datumā.
