Nataļja Puriņa

Zvērināta advokāte, PwC Legal

Kā zināms, jau pašlaik uzņēmumiem, kuri veic darījumus ar valsts iestādēm (B2G), ir jāizraksta strukturēts e-rēķins. No 2026. gada 1. janvāra šī prasība būs obligāta arī uzņēmumu savstarpējos darījumos (B2B). Obligātās iekšzemes e-rēķinu aprites nodrošināšanai ir paredzēts risinājums decentralizētai e-rēķinu apritei, izmantojot trīs elektroniskos nosūtīšanas veidus – kanālus: 

1. bezmaksas valsts piegādes risinājumu E-adrese; 
2. PEPPOL pakalpojuma sniedzējus jeb operatorus (maksas pakalpojumu); 
3. Individuālu veidu - rēķina izrakstītājam un saņēmējam vienojoties par aprites kanālu (e-pastu, tiešās programmatūras integrācijas saskarnes) 

Var pieņemt, ka e-adrese būs viena no populārākiem e-rēķinu nosūtīšanas kanāliem izmaksu neesamības un drošības apsvērumu dēļ. Šobrīd autorizēties portālā latvija.lv, pieslēgt un pārvaldīt e-adresi var ar Latvijas nacionālās/uzturēšanās atļaujas ID kartes palīdzību, e-parakstu vai Smart-ID. Vienlaikus uzņēmumi, kur valdē ir ārzemnieki, var saskarties ar problēmām autorizēties minētajā portālā, jo tiem Latvijā nav minēto rīku. Ko darīt? 

Pirmkārt, dažiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem ir dota iespēja autorizēties portālā latvija.lv arī ar savas valsts nacionālās ID kartes palīdzību. Līdz ar to valdes loceklim - Lietuvas, Igaunijas, Beļģijas, Portugāles, Itālijas, Spānijas, Čehijas, Luksemburgas, Slovākijas, Horvātijas, Luksemburgas, Polijas, Maltas, Slovēnijas, Austrijas, Lihtenšteinas, Bulgārijas, Kipras, Grieķijas, Ungārijas, Rumānijas vai Dānijas pilsonis var izmantot savu nacionālo ID karti, lai piekļūtu latvija.lv portālam, izveidot e-adresi un turpmāk nodrošinātu e-rēķinu apriti. 

Otrkārt, valdes loceklim, kuram nav jābūt uzturēšanās atļaujai Latvijā, ir iespēja pieteikties ārzemnieka eID.  

Ārzemnieka eID ir personu apliecinošs dokuments, kas ļauj personai saņemt pakalpojumus gan digitālajā vidē, gan klātienē, piemēram, apmeklējot notārus vai valsts iestādes. Tas nav obligāts dokuments un neapliecina tiesības uzturēties Latvijā. Tās derīguma termiņš ir 5 gadi. Vispārējā gadījumā ārzemnieka eID pienākas: 

• personai, kurai ir tiesiska saikne ar Latviju, uz kuras pamata veidojas vai ir izveidojušās savstarpējas tiesības un pienākumi nekustamā īpašuma, komercdarbības, veselības, nodokļu, pabalstu vai izglītības jomā; 
• personai, kas vēlas saņemt Latvijas personas apliecību (eID karti), lai veicinātu ekonomikas, zinātnes, izglītības vai kultūras sakaru attīstību; 
• personai, kas vēlas Latvijā saņemt valsts pārvaldes pakalpojumus elektroniski, izmantojot ES/EEZ valsts vai Šveices izsniegtu elektroniskās identifikācijas līdzekli. 

Saistībā ar e-rēķinu procesa ieviešanu, galvenā eID priekšrocība ir tajā iekļautais eParaksts, kas ļauj autorizēties portālā latvija.lv un nodrošināt e-rēķinu apriti.  

Kā var iegūt ārzemnieka eID? 

Dokumenta iegūšanas process ir ļoti vienkāršs, ja persona atrodas Latvijā. Tādā gadījumā būs nepieciešams aizpildīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) izstrādāto anketu, kura personīgi jāiesniedz jebkurā PMLP nodaļā. eID karte, pēc anketas un personu apliecinošu dokumenta pārbaudes, fotografēšanās un biometrisko datu nodošanas būs gatava saņemšanai 2 darbadienu laikā. 

Ja personai ir izsniegts Eiropas Savienības sertificēta pakalpojuma sniedzēja drošs elektroniskais paraksts, kas satur iesniedzēja identitātes datus un laika zīmogu, tad anketas aizpildīšanu un nosūtīšanu uz PMLP mājaslapā norādīto e-pastu var veikt attālināti, bet fotografēšanai un biometrisko datu nodošanai, kā arī pašas eID kartes saņemšanai tomēr ir nepieciešama personas klātbūtne Latvijā.  

Ja persona atrodas ASV, Austrālijā, Gruzijā, Īrijā, Japānā, Kanādā, Moldovā, Somijā, Ukrainā, Spānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, papildus ir iespēja vērsties ar lūgumu iekļaut ziņas par viņu Fizisko personu reģistrā un noformēt ārzemnieka eID Latvijas vēstniecībās minētajās valstīs. Kopumā šis process var aizņemt līdz 3 mēnešiem.