Pirms neilga laika sākām iepazīstināt ar gaidāmajām izmaiņām saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem (turpmāk - “Direktīva”) un tās ietvaros regulētajiem pakalpojumu veidiem. Direktīvas uzdevums ir veicināt atbildīgu un pārdomātu aizņemšanos. Būtisks aspekts šā mērķa sasniegšanā ir informatīva, atklāta un godīga reklāma, tomēr sevišķi svarīgi ir nodrošināt pilnvērtīgu patērētāja informēšanu pirms līguma noslēgšanas un līguma parakstīšanas.
Kriptoaktīvu tirdzniecība ir populārs ienākumu gūšanas avots, kas ne tikai piesaista jauno interesentu uzmanību, bet arī sniedz ekonomisko labumu valstīm, kurās darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji. Sekojot mērķim padarīt Latviju par pievilcīgu vietu starptautiskiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, Ekonomikas ministrija (“Ministrija”) nesen nāca klajā ar likumprojektu, ar ko uz dažiem gadiem plānots atcelt nerezidentu ienākuma no kriptoaktīvu atsavināšanas aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Šajā rakstā - par likumprojektu un tā ietekmi uz Latvijas kriptoaktīvu nozari.
Plānojot iegādāties uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas ir svarīgi ne tikai identificēt juridiskos, finanšu un nodokļu riskus, bet arī apzināt ar konkurences tiesībām saistītos pienākumus, kuri var rasties, īstenojot plānoto darījumu.
Saskaņā ar tiesisko regulējumu laulību noslēgušās personas uzņemas juridiskās saistības un piemēro tiesības. Piemēram, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek naudas līdzekļus, kas saņemti no laulātā. Pašlaik personas mēdz nenoslēgt laulību, bet gan dzīvo vienā mājsaimniecībā, tostarp ar kopīgiem bērniem. Ņemot vērā, ka tādas attiecības pēc būtības veido laulībai raksturīgu kopdzīvi, rodas jautājums, vai šo IIN atbrīvojumu varētu attiecināt arī uz nelaulātām, bet kopā dzīvojošām personām. Uz šo jautājumu vienā no pēdējiem spriedumiem (Nr. A420156821) atbildēja Latvijas Republikas Senāts (Senāts), kas aplūkots šajā īsziņā.
Ārpakalpojumu grāmatvedība jau sen ir stratēģiska izvēle uzņēmumiem, kuri vēlas optimizēt savus procesus, samazināt izmaksas un saņemt profesionālu finanšu atbalstu. 2025. gadam sākoties un raugoties nākotnē, grāmatvedības nozare piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko veicina tehnoloģiju attīstība, mainīgās klientu prasības un globālās tendences. Apskatīsim galvenos virzienus, kuri veido ārpakalpojumu grāmatvedības nākotni.
Iepriekšējos MindLink.lv rakstos aplūkojām, kas ir oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM), uz kādiem uzņēmumiem tas attiecas un kā to plāno ieviest Latvijā. Šajā rakstā vēlamies vērst lasītāju uzmanību uz svarīgām darbībām, kuras uzņēmumiem būtu jāveic 2025. gadā, lai varētu turpināt OIM preču importēšanu uz Latviju. Paskaidrosim arī, kāpēc OIM ziņojumos būtu svarīgi iekļaut kvalitatīvus datus.
Aplūkojot detalizētāk 2024. gadā veiktās PwC klientu aptaujas par uzņēmumu kibernoturību (Global Digital Trust Insights Survey) rezultātus, var secināt, ka būtiskas bažas uzņēmējos raisa kiberuzbrukumu iespējamās izmaksas. Tās ietver iespējamo izpirkuma maksu izspiedējvīrusa gadījumā, sistēmu darbības atjaunošanas izmaksas un iespējamās kompensācijas klientiem par uzņēmuma nespējupiegādāt preces vai sniegt pakalpojumus kiberuzbrukuma seku likvidācijas laikā. Šādas izmaksas var izrādīties “nepaceļamas” mazajiem uzņēmumiem.
No 2024. gada 13. decembra ikvienam uzņēmējam, uz kuru attiecināms jaunais regulējums, ir jāsāk piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2023/988 Par ražojumu vispārēju drošumu (turpmāk – “Regula”). Regula paredz virkni pienākumu ne vien ražotājiem, bet arī importētājiem, izplatītājiem un tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātājiem, tādēļ ir vērts ieskatīties tās regulējumā, lai negaidīti nesaņemtu sodu par prasību neievērošanu.
Reģistrācijas PVN mērķiem pienākumu nosaka ne tikai Latvijā noteiktais reģistrācijas slieksnis iekšzemes darījumiem (50 000 EUR), bet arī sniegto pakalpojumu veids citas ES dalībvalsts PVN maksātājam, ja to sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta 1. daļu (par PVN samaksu atbild pakalpojuma saņēmējs), vai saņemto pakalpojumu veids, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar iepriekšminēto pantu. PVN likumā noteikts pienākums reģistrēties PVN mērķiem arī tad, ja uzņēmuma veiktās preču iegādes ES teritorijā kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 10 000 EUR (šobrīd šo slieksni var izmantot ne tikai iekšzemes, bet arī citas ES dalībvalsts PVN maksātāji). Reģistrācijas pienākums iepriekš liedza “izbaudīt” MVU statusu. Noteiktas izmaiņas jau stājušās spēkā no 2025. gada 1. janvāra, citas stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā. Šajā rakstā - par šīm izmaiņām.
2024. gada nogalē PricewaterhouseCoopers (PwC) veica Baltijas finanšu vadītāju aptauju, lai izprastu galvenās prioritātes, tendences un izaicinājumus finanšu funkcijas vadības jomā. Aptaujā piedalījās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu finanšu vadītāji, pārstāvot dažāda veida organizācijas – privātos uzņēmumus, biržā kotētus uzņēmumus, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības.
Kā zināms, jau pašlaik uzņēmumiem, kuri veic darījumus ar valsts iestādēm (B2G), ir jāizraksta strukturēts e-rēķins. No 2026. gada 1. janvāra šī prasība būs obligāta arī uzņēmumu savstarpējos darījumos (B2B). Obligātās iekšzemes e-rēķinu aprites nodrošināšanai ir paredzēts risinājums decentralizētai e-rēķinu apritei, izmantojot trīs elektroniskos nosūtīšanas veidus – kanālus:
Nodokļu caurspīdīgums kļūst arvien svarīgāks uzņēmumu ilgtspējas kontekstā. Investori, patērētāji un citas ieinteresētās puses pievērš arvien lielāku uzmanību tam, kā uzņēmumi pārvalda savas nodokļu saistības un atspoguļo to ilgtspējas pārskatos. Iepriekš rakstījām par PwC 2023. gada pētījumu “Tax transparency and sustainability reporting in 2023” šajā jomā. Šogad PwC ir publicējis jaunu pētījumu, kas aptver vairāk nekā 850 uzņēmumu ilgtspējas pārskatu praksi 21 valstī. Šajā rakstā mēs apkoposim PwC 2024. gada globālā pētījuma “Global Tax Transparency and Tax Sustainability Reporting Study” galvenos konstatējumus.
Šobrīd tehnoloģiju pasaulē aktuāls temats ir viedie aģenti. Tas ir jauns jau esošo MI risinājumu paveids, kas palīdz automatizēt procesus un uzlabot efektivitāti, radot katram darbiniekam iespēju iegūt savu personīgo asistentu. Pēdējā gada laikā tādi MI rīki kā tērzēšanas roboti jeb čatboti ir kļuvuši par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. 2024. gada augustā PwC veiktajā aptaujā 73% no respondentiem atklāja, ka jau ikdienā lieto vai plāno lietot tādus čatbotus kā Microsoft Copilot un ChatGPT. Tomēr šobrīd uzmanības centrā arvien vairāk nonāk viedie aģenti, kuri apvieno čatbotu spēju klāstu ar plašākām automatizācijas un personalizācijas iespējām.
Digitālā transformācija ir radījusi ne tikai iespējas, bet arī jaunas izvēles uzņēmumiem visā pasaulē. Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir e-rēķinu ieviešana, kas piedāvā būtiskas priekšrocības – izmaksu samazināšanu, procesu automatizāciju un precizitātes uzlabošanu. Tomēr e-rēķinu ieviešana var būt arī izaicinājuiem pilna, un uzņēmumiem ir jāizvēlas, vai izstrādāt iekšēju risinājumu vai izmantot ārpakalpojumus. Šajā rakstā aplūkosim abu pieeju būtību, priekšrocības un izaicinājumus, lai palīdzētu uzņēmumiem pieņemt pārdomātu lēmumu.
Kā zināms, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir unikāls forums un globāli atzīts ekspertīzes centrs, kas dalībvalstīm, tostarp, Latvijai dod iespēju efektīvi risināt tās interesējošos jautājumus par transfertcenu atbilstību.
Šajā īsziņā - par ESAO izstrādātajām Summas B vadlīnijām saistītajiem uzņēmumiem, kuri veic preču izplatītāja funkciju uzņēmumu grupā.
