Valsts atbalsts un konkurences neitralitāte ir divi publiskajām personām nozīmīgi institūti, kurus ievērojot, nodrošina publisko personu darbības tirgū taisnīgumu un efektivitāti. Šie principi ir būtiski, lai novērstu tirgus izkropļojumus un veicinātu godīgu konkurenci starp publiskā un privātā sektora uzņēmumiem. Lai arī pēdējā laikā šie jēdzieni ir piesaistījuši plašāku uzmanību, to savstarpējā mijiedarbība vēl nav pietiekami izpētīta. Šajā rakstā aplūkots, kā tie ietekmē un papildina viens otru.
2025. gada 1. janvārī stājās spēkā būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) regulējumā. Turpinot mūsu tradīciju, esam sagatavojuši pārskatu par IIN, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un solidaritātes nodokļa (SN) piemērošanu darba algai 2025. gadā.
Baltijas valstīs transfertcenu (TC) dokumentācijas formāts un tajā norādāmās informācijas apjoms ir lielā mērā vienveidīgs un atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārskatītajam TC dokumentācijas standartam. Tomēr būtiski atšķiras Latvijas un tās Baltijas kaimiņvalstu noteiktās robežvērtības, kuras pārsniedzot, uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam (NM) rodas pienākums sagatavot un ik gadu vai pēc pieprasījuma iesniegt nodokļu administrācijai TC dokumentāciju. Turklāt ir noteikti atšķirīgi TC dokumentācijas sagatavošanas termiņi un paredzētā atbildība par obligāto pienākumu nepildīšanu. Atšķiras arī pieeja tirgus cenas (vērtības) noteikšanā katrā no Baltijas valstīm.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/2225 paredz uzlikt uzņēmējiem pienākumu ievērot godīgu attieksmi un caurspīdību kredītu reklāmās un līgumos, tādējādi veicinot patērētāju tiesību aizsardzību un vienotā tirgus efektivitāti.
E-rēķinu izmantošana kļūst par nozīmīgu rīku uzņēmumos visā pasaulē, veicinot efektivitāti, samazinot kļūdu iespējamību un nodrošinot atbilstību nodokļu regulējumam. Tomēr uzņēmumiem, kas izvēlējušies grāmatvedības funkcijas deleģēt ārpakalpojumu sniedzējiem, rodas jautājumi par to, kam jāuzņemas atbildība par e-rēķinu ieviešanu un pārvaldību. Šajā rakstā aplūkotas galvenās lomas, atbildības un sadarbības principi, kas palīdzēs uzņēmumiem veiksmīgi ieviest e-rēķinu sistēmu.
Uzņēmumiem, īpaši uzņēmumiem ar pārrobežu darbību, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana nav vienkārša.
Ne tikai pārrobežu aspektā, bet arī attiecībā uz iekšzemes darījumiem ne reizi vien esam diskutējuši par to, kā pakalpojumu sniedzēja darījuma vērtību ietekmē iekārta, kuru tam bez atlīdzības nodevis pakalpojuma pasūtītājs. Praksē mēdz būt situācijas, kurās pakalpojuma sniedzējam trūkst kādas specifiskas iekārtas, lai tas pasūtītājam varētu sniegt pakalpojumu, un tad pasūtītājs pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu bez atlīdzības nodod pakalpojuma sniedzējam. Nebija arī pārliecības, vai šāda darījuma struktūra ietekmē pakalpojuma saņēmēja tiesības atskaitīt priekšnodokli attiecībā uz nodoto iekārtu.
Par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām šādā darījuma struktūrā savā nesenajā spriedumā lietā C 475/23, Voestalpine Giesserei Linz GmbH, izteikusies Eiropas Savienības Tiesa (EST).
Šajā rakstā piedāvājam EST skatījumu uz šo jautājumu.
Valsts un pašvaldību iestādēm ir pienākums veidot piekļūstamu saturu tīmekļvietnēs jau kopš 2016. gada. To paredz 2016. gadā pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību. Tomēr izpēte liecina, ka cilvēkiem ar invaliditāti joprojām ir lielas grūtības piekļūt informācijai sev nepieciešamā veidā. Piemēram, šā gada augustā pēc 15 valsts un pašvaldību iestāžu mājaslapu izpētes tiesībsargs secinājis, ka neviena no tām nav pilnvērtīgi piekļūstama cilvēkiem ar invaliditāti. Šajā rakstā skaidrosim, kas tieši ir piekļūstamība un kāpēc tā ir svarīga arī uzņēmumiem, kā arī aplūkosim digitālo resursu un pakalpojumu piekļūstamības būtību, pamatojumu, normatīvo regulējumu, praksi un ieteikumus sekmīgai piekļūstamības nodrošināšanai.
Gadskārtējā valsts budžeta pieņemšanas ietvaros šā gada 4. decembrī Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu jomā, kuras ir stājušās jau spēkā, bet būs piemērojamas ar 2025. gada 1. janvāri. Šajā rakstā aplūkosim svarīgākās izmaiņas, kas ietekmēs gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus, ieviešot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un citās nodokļu jomās.
Šā gada 31. oktobrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektus “Valsts ieņēmumu dienesta likums” (“VID likums”) un “Nodokļu un muitas policijas likums” (“Policijas likums”), ar ko paredzēts no VID nodalīt Iekšējās drošības un Nodokļu un muitas policijas pārvaldi. Šīs juridiskās izmaiņas īstenos Finanšu ministrijas (FM) ieceri reorganizēt VID, lai izslēgtu no tā darbības izmeklēšanas un operatīvās funkcijas. Jaunā regulējuma rezultātā VID galvenais uzdevums būs tikai pakalpojumu, konsultāciju un atbalsta sniegšana nodokļu un muitas jomā.
Digitālajā laikmetā, kur tehnoloģijas kļūst par pamatu biznesa procesu pārveidei, e-rēķinu un mākslīgā intelekta (MI) sinerģija piedāvā plašu potenciālu efektivitātes, precizitātes un atbilstības uzlabošanai. Taču līdz ar straujo MI tehnoloģiju attīstību pieaug arī nepieciešamība pēc skaidriem normatīviem, kas nodrošina ētisku praksi un datu aizsardzību. Šajā rakstā aplūkosim, kā e-rēķinu un MI tehnoloģiju integrācija maina uzņēmējdarbību, kādi ir galvenie izaicinājumi un kas organizācijām jāņem vērā, pielāgojoties mainīgajai normatīvajai videi.
Šajā rakstā turpinām iepriekšējā Īsziņā aizsākto tēmu par transfertcenu (TC) dokumentācijas sagatavošanu, šoreiz koncentrējoties uz decentralizētas pieejas priekšrocībām un trūkumiem.
Nodokļu atvieglojumu piemērošana divu valstu noslēgtās nodokļu konvencijas ietvaros ir neatņemama daļa no ikdienas prakses Latvijas nodokļu maksātājiem. Viens no galvenajiem piemērošanas nosacījumiem ir ārvalsts rezidences apliecības apstiprināšana Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Lai gan vispārīgos gadījumos rezidences apliecību apstiprina uz pieciem gadiem, arvien rodas situācijas, kad VID apšauba citas valsts rezidences apliecības atbilstību nacionālajiem kritērijiem. Piemēram, nesenā spriedumā Senāts izskatīja VID lēmumu apstiprināt Amerikas Savienoto valstu (ASV) rezidences apliecību vien uz trim mēnešiem, jo VID ieskatā netika izpildīti nosacījumi piecu gadu termiņa piešķiršanai. Šajā rakstā iepazīstināsim lasītājus ar Senāta secinājumiem un atbildēsim uz galveno jautājumu – vai VID lēmums bija pamatots?
Vienā no iepriekšējām MindLink Īsziņām iepazīstinājām lasītājus ar plānotajiem grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā. Tie paredz obligātus e-rēķinus pārrobežu darījumos un izmaiņas Eiropas Savienības (ES) darījumu pārskatu aizpildīšanas kārtībā. Tāpat grozījumi noteiks atbildību par PVN iekasēšanu platformām, ar kuru starpniecību notiek darījumi viesu izmitināšanas un transporta pakalpojumu nozarē, kā arī tiks paplašināts vienas pieturas aģentūras (one-stop shop – OSS) režīms.
Eiropas Savienības Tiesa (EST) savā nesen pasludinātajā spriedumā analizē PVN piemērošanu elektrības piegādēm elektroauto lietotājiem, izmantojot trešo personu uzlādes staciju tīklu. Pamatlietā Vācijas uzņēmums apstrīdēja Zviedrijas nodokļu administrācijas lēmumu par Zviedrijā veiktām elektrības piegādēm. Spriedumā EST uzsver skaidrību PVN piemērošanā un nostiprina PVN sistēmas pamatnormu ievērošanu. Šajā rakstā mēs apkopojam galvenos spriedumā analizētos argumentus un faktus.
Lai nodrošinātu valstu sadarbību nodokļu piemērošanā, tiek noslēgtas nodokļu konvencijas ar mērķi novērst situācijas, kur personas vai uzņēmuma, kas darbojas vairākās valstīs, ienākumus apliek ar nodokļiem divreiz. Izvērtējot pēdējos jaunumus starptautisko nodokļu jomā, šajā rakstā detalizētāk aplūkosim tehniskos aspektus, kas saistīti ar vislielākās labvēlības režīma klauzulu (most-favoured-nation/ MFN clause), kas atrodama tikai dažās nodokļu konvencijās un ar šā gada oktobri ir ieviesta Latvijas–Francijas nodokļu konvencijā. Apskatīsim arī MFN režīma nozīmīgumu Francijas uzņēmumiem, kas vēlas paplašināt savu darbību Latvijā.