Darbinieka neierašanās darbā var būt iemesls darba līguma uzteikumam. Ko darīt, ja darba devējs nav noteicis konkrētu darba veikšanas vietu? Vai tas var ietekmēt uzteikumu? Tiesu praksē (2025. gada 20. maijs) ietvertas atbildes, kas palīdz saprast atlaišanas procesa nianses šādā gadījumā.
Darba likuma (DL) 101.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka darba līguma vai darba kārtības būtisks pārkāpums bez attaisnojoša iemesla var būt darba līguma uzteikuma pamats. Līdz ar to, varētu secināt, ka darbinieka neierašanās darbā automātiski varētu tikt pieņemts kā pietiekams iemesls darba līguma uzteikumam. Taču DL un tiesu praksē noteiktie juridiskie instrumenti ir pilnveidoti, lai radītu noteiktību, kas balstīta konkrētos kritērijos, un uzteikumus nevarētu izsniegt patvaļīgi.
Nedaudz konteksta līdz 2025. gada 20. maija spriedumam
Atbilstoši tiesu praksē noteiktajiem kritērijiem (2012. gada 9. novembra Spriedums Lietā Nr. SKC-1275/2012; 2016. gada 20. decembra spriedums lietā Nr. SKC-2241/2016) nebūtu pietiekami konstatēt tikai darbinieka neierašanās faktu. Lai uzteiktu līgumu saistībā ar būtisku pārkāpumu, ir nepieciešams konstatēt, ka:
Līdz ar to darba vietas nenorādīšana, potenciāli varētu ietekmēt 1) un 2) kritērija identificēšanu. Tieši saistībā ar šo aspektu ir svarīgi aplūkot 2025.gada 20.maija spriedumu.
2025. gada 20. maija sprieduma atziņas
Saskaņā ar DL 40.pantu, darba līgumā iespējams noteikt arī vairākas darba vietas, un tieši šāds gadījums tika identificēts šajā spriedumā. Darba līgumā tika ietverta norāde, ka darbu var veikt vairākās vietās, taču konkrēta vieta netika norādīta. Praksē šāds nosacījums darba līgumos ir identificējams nereti.
Tiesa norādīja, ka šādos gadījumos darba devējam ir pienākums skaidri, saprotami un savlaicīgi norādīt darba vietu, lai darbinieks varētu zināt kad un kur jāierodas darba veikšanai. Darba devējs var to norādīt gan dokumentā, gan izmantojot tehniskos līdzekļus, tajā skaitā telefona saziņu. Turklāt tas ir jāpaziņo savlaicīgi pirms darba uzsākšanas.
Papildus minētajam tiesa norāda ka tad, ja darbinieks ilgstoši turpina neierasties darbā, darba devējam ir tiesības noteikt kurš neierašanās brīdis tiek atzīts par būtisku darba līguma pārkāpumu.
No iepriekš minētā izriet secinājums - ja darba devējs nav norādījis konkrētu darba veikšanas vietu vai nekonkretizē to savlaicīgi pirms darba veikšanas, tas var ietekmēt darba devēja tiesības izsniegt uzteikumu. Šādos apstākļos varētu nebūt izpildīta prasība, ka nosacījumam ir jābūt norādītam nodarbinātības dokumentos (a) kritērijs), vai būtu konstatējams darbinieka neierašanās attaisnojošs iemesls (b) kritērijs), jo darbiniekam nav bijusi zināma darba vieta.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuValsts nodevas samaksa ir neizbēgama tiesvedības procesa sastāvdaļa, lai neteiktu, ka tā ir procesa ierosināšanas obligātais priekšnosacījums. Tās apmēru regulē Civilprocesa likums (turpmāk – “CPL”), un tā ir atkarīga no prasījuma summas. Nereti valsts nodevas apmērs atturēja iespējamo prasītāju no prasības celšanas. Turklāt, līdz šim juridiskajām personām bija liegta iespēja lūgt tiesu samazināt vai atlikt valsts nodevas samaksu, kas, piemēram, finanšu grūtībās nonākušajam uzņēmumam nozīmēja nespēju pienācīgi aizstāvēt savas tiesības tiesā.
Grozījumi, kuri stājās spēkā 2025. gada 1. aprīlī, tika izstrādāti, lai izpildītu vairākus Satversmes tiesas spriedumus, un galvenokārt saistībā ar valsts nodevas aprēķināšanu un apmēra noteikšanu, kā arī, lai privāto tiesību juridiskai personai piešķirtu tiesības lūgt atbrīvojumu no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, kā arī tiesas izdevumu samaksas atlikšanu. Šajā rakstā vairāk tiks akcentēti grozījumi, kas saistīti ar valsts nodevas apmēra noteikšanu un nodevas apmaksu. Tie būtiski izmainīja gan nodevas apmēru, gan tās aprēķināšanas kārtību padarot to skaidrāku. No iepriekšējā CPL 34. pantā iekļautā regulējuma, kas noteica nodevas apmēru un aprēķinu kārtību, pāri nav palicis gandrīz nekas.
Komerctiesiskajā apritē mēdz būt gadījumi, kad, konstatējot iegādātās lietas trūkumus, pircējs vēlas atcelt līgumu vai piedzīt zaudējumus. Tomēr ne vienmēr, pircējaprāt, konstatējamie lietas trūkumi par tādiem tiešām uzskatāmi. Turklāt jāievēro, ka pircējam (komersantam) ir jāveic zināmas darbības, lai, atbilstoši konstatējot lietas trūkumus, nezaudētu tiesības uz zaudējumu atlīdzību vai līguma atcelšanu. Vairāk par minēto – šajā rakstā.
Šajā Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumā tika aplūkots svarīgs jautājums par kapitāla brīvu apriti Eiropas Savienībā. Šī lieta attiecās uz Polijas tiesību aktiem, kuros atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) tika piemērots tikai uz ārēji, bet ne iekšēji pārvaldītiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Nodokļa atbrīvojums tika liegts PVKIU, kas tika pārvaldīti iekšēji. Šis ierobežojums tika apstrīdēts kā nesaderīgs ar ES tiesību aktiem, it īpaši ar kapitāla brīvu apriti.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).