Publiskajā telpā nodokļu tēmas tiek plaši apspriestas periodā no februāra beigām līdz marta vidum – tikmēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) mēģina stiprināt savu pozīciju IT sistēmās, nākot klajā ar gaidītāju rindām, lai nodrošinātu elektroniskās deklarēšanas sistēmas funkcionalitāti pirmajā deklarācijas iesniegšanas dienā. Daļa sabiedrības jau februāra beigās veic laika atskaiti līdz "loterijai", savukārt citi par to nesatraucas vispār un deklarāciju iesniegt nesteidz. Vai tiešām gada ienākumu deklarāciju (GID) iesniegšanas rezultāts ir saistīts ar personas veiksmi vai zvaigžņu stāvokli?
Latvijā daudziem iedzīvotājiem, īpaši pacientiem ar smagām slimībām, ārstēšanās izdevumi izmaksā ļoti dārgi, un valsts tos pilnībā nesedz. Darba devēji vēlas sniegt finansiālu atbalstu saviem darbiniekiem, taču esošais regulējums padara to finansiāli neizdevīgu. Saeimā 3. lasījumā esošais likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas, kas var mainīt šo sistēmu, ļaujot darba devējiem segt medicīnas izdevumus bez papildu nodokļu sloga. Kādas būs izmaiņas, kādi izdevumi tiks atbrīvoti un ko tas nozīmē gan darba devējiem, gan darbiniekiem – par to varat izlasīt šajā rakstā?
Kriptoaktīvu tirdzniecība ir populārs ienākumu gūšanas avots, kas ne tikai piesaista jauno interesentu uzmanību, bet arī sniedz ekonomisko labumu valstīm, kurās darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji. Sekojot mērķim padarīt Latviju par pievilcīgu vietu starptautiskiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, Ekonomikas ministrija (“Ministrija”) nesen nāca klajā ar likumprojektu, ar ko uz dažiem gadiem plānots atcelt nerezidentu ienākuma no kriptoaktīvu atsavināšanas aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Šajā rakstā - par likumprojektu un tā ietekmi uz Latvijas kriptoaktīvu nozari.
Saskaņā ar tiesisko regulējumu laulību noslēgušās personas uzņemas juridiskās saistības un piemēro tiesības. Piemēram, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek naudas līdzekļus, kas saņemti no laulātā. Pašlaik personas mēdz nenoslēgt laulību, bet gan dzīvo vienā mājsaimniecībā, tostarp ar kopīgiem bērniem. Ņemot vērā, ka tādas attiecības pēc būtības veido laulībai raksturīgu kopdzīvi, rodas jautājums, vai šo IIN atbrīvojumu varētu attiecināt arī uz nelaulātām, bet kopā dzīvojošām personām. Uz šo jautājumu vienā no pēdējiem spriedumiem (Nr. A420156821) atbildēja Latvijas Republikas Senāts (Senāts), kas aplūkots šajā īsziņā.
2025. gada 1. janvārī stājās spēkā būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) regulējumā. Turpinot mūsu tradīciju, esam sagatavojuši pārskatu par IIN, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un solidaritātes nodokļa (SN) piemērošanu darba algai 2025. gadā.
Gadskārtējā valsts budžeta pieņemšanas ietvaros šā gada 4. decembrī Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu jomā, kuras ir stājušās jau spēkā, bet būs piemērojamas ar 2025. gada 1. janvāri. Šajā rakstā aplūkosim svarīgākās izmaiņas, kas ietekmēs gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus, ieviešot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un citās nodokļu jomās.
Šā gada 27. oktobrī ir noslēgusies publiskā apspriešana Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajiem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma grozījumiem, ar ko paredzēts dzēst atsauces uz de minimis atbalsta regulējumu un pilnvarot EM slēgt ar jaunuzņēmumu pārstāvošām organizācijām līdzdarbības līgumus, lai vienkāršotu topošā 400 000 eiro atbalsta piešķiršanas procesu. Šajā rakstā iepazīstināsim ar galvenajiem grozījumos paredzētajiem jaunumiem.
Pēc spraigām publiskām diskusijām par Latvijas darbaspēka nodokļu sistēmas pārskatīšanu, lai veicinātu tās konkurētspēju Baltijas reģionā, Finanšu ministrija ir izstrādājusi un šā gada 26. septembrī novirzīja saskaņošanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN). Likumprojekts paredz ieviest vairākas izmaiņas IIN piemērošanā, kas ietekmēs esošās likmes, neapliekamo minimumu un citus nodokļa piemērošanas pamatprincipus. Šajā rakstā iepazīstināsim ar nozīmīgākajām izmaiņām darbaspēka nodokļu jomā, ko nodokļu maksātāji var sagaidīt jau nākamajā gadā.
Šā gada 9. septembrī Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādināja Latvijas nodokļu maksātājiem par iespēju pieteikties automātiskai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksai, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju (GID). Fiziskas personas, kas vēlas saņemt iepriekšējā taksācijas gadā pārmaksāto IIN uz savu kredītiestādes kontu, tiek aicinātas pieteikties pakalpojumam līdz šā gada 30. septembrim. Tāpat vēršam uzmanību, ka no šā gada augusta VID ir paplašinājis nodokļu maksātāju iespējas pieslēgties Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) ar rīku “Smart-ID”, piedāvājot ērtāku autentifikācijas veidu.
Vasaras noslēgums Augstākās tiesas darbā ir iezīmējies ar spriedumu pasludināšanu lietās, kas skar nodokļu piemērošanu ienākumiem no dažāda veida izklaides pakalpojumiem. Tāpat kā ienākums no videospēļu tiešraižu straumēšanas, arī laimesti no dalības azartspēlēs saglabā aktualitāti ar tiem saistīto nodokļu tiesību normu interpretācijas jautājumos, kas rada strīdus ar nodokļu administrāciju. Viens no tādiem strīdiem ir saistīts ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, ar ko fiziskai personai tika aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nokavējuma nauda, konstatējot nedeklarētus azartspēļu organizētāja izmaksātus laimestus. Persona pārsūdzēja lēmumu, iesniedzot tiesai sūdzību, kas rezultātā nonāca līdz Senātam. Paturpinot mūsu MindLink rakstu sēriju par Senāta spriedumiem saistībā ar nodokļu piemērošanu ienākumiem no izklaidējoša rakstura pasākumiem, šajā rakstā izskatīsim vienu no jaunākajiem Senāta nolēmumiem.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis plānu tādu situāciju risināšanai, kur fiziskās personas nav pilnībā deklarējušas savus ienākumus. Šogad VID ir identificējis ap 70 000 personu, kuru bankas konta apgrozījums un deklarētie ienākumi atšķiras vismaz par 20 000 eiro. Ar 1. septembri VID plāno sākt masveida paziņojumu izsūtīšanu, lai aicinātu iedzīvotājus pārskatīt savus ienākumus un deklarēt tos pilnā apmērā. Šādu vēstuļu sūtīšana nav jaunums – VID tās izmanto jau vairākus gadus, lai pārbaudītu, vai persona deklarē visus apliekamos un neapliekamos darījumus. Vēstule pienāk elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Paredzēts, ka VID sagaida atbildi 30 dienu laikā, skaidrojot atšķirību iemeslus vai labojot gada ienākumu deklarāciju, ja persona konstatē, ka nesakritības bankas kontu apgrozījumā un deklarācijā izriet no nedeklarētiem ienākumiem.
Videospēļu spēlēšanas tiešraides ir kļuvušas par populāru izklaides formu, kas straumēšanas platformās piesaista miljoniem skatītāju no visas pasaules. Spēlēšanas tiešraižu veidotāji nereti aicina skatītājus veikt brīvprātīgus maksājumus ar mērķi atbalstīt spēlētāju, kas atsevišķos gadījumos var būt viņa vienīgais ienākuma avots. Šāds ienākums ir piesaistījis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzmanību. Vērtējot personas veiktās darbības – videospēļu tiešraižu veidošanu un naudas līdzekļu saņemšanu no skatītājiem, tika konstatēta nereģistrēta saimnieciskā darbība un aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Persona apstrīdēja VID lēmumu, un lieta nonāca līdz izskatīšanai Latvijas Republikas Senātā. Šajā rakstā aplūkosim lietas būtību un Senāta viedokli par IIN piemērošanu ienākumam no skatītājiem videospēļu tiešraižu straumēšanas laikā.
Mantojuma nodoklis ir nodoklis, ko piemēro personām, kuras saņem īpašumu vai naudu no mantojuma atstājēja. Mantojuma nodokļa likmes un atbrīvojumi dažādās valstīs var atšķirties atkarībā no mantinieku radniecības pakāpes, mantotās vērtības un citiem kritērijiem. Latvijā mantojuma nodoklis nav ieviests. Šajā rakstā apskatīsim Finanšu ministrijas izstrādāto priekšlikumu ieviest mantojuma nodokli Latvijā, kas identificēts ziņojumā “Darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un priekšlikumi tālākai rīcībai”, kas ir viens no nodokļu politikas uzstādījumu plānošanas dokumentiem.
Šā gada 13. jūnijā Satversmes tiesa (ST) pieņēma spriedumu lietā Nr. 2023-33-01 par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) normu atbilstību Satversmes 105. pantam, kas garantē tiesības uz īpašumu. Spriedums tika pieņemts pēc Administratīvās apgabaltiesas un Rīgas pilsētas tiesas pieteikumiem, kuros apstrīdētas IIN likuma normas, kas uzliek pienākumu maksāt IIN no izložu un azartspēļu laimestiem neatkarīgi no spēlētāja iemaksām dalībai spēlē.
