Šā gada 27. oktobrī ir noslēgusies publiskā apspriešana Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajiem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma grozījumiem, ar ko paredzēts dzēst atsauces uz de minimis atbalsta regulējumu un pilnvarot EM slēgt ar jaunuzņēmumu pārstāvošām organizācijām līdzdarbības līgumus, lai vienkāršotu topošā 400 000 eiro atbalsta piešķiršanas procesu. Šajā rakstā iepazīstināsim ar galvenajiem grozījumos paredzētajiem jaunumiem.
Kopš 2016. gada ir spēkā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums (“likums”), kurš nosaka atbalsta programmas jaunuzņēmumiem, atbalsta piešķiršanas kritērijus un uzraudzības kārtību. Patlaban likuma izpratnē viens no kritērijiem, lai jaunuzņēmums saņemtu atbalstu, ir riska kapitāla investora piesaiste. Lai jaunuzņēmums kvalificētos atbalstam, riska kapitāla investoram pēdējo 24 mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas ir jāveic riska kapitāla ieguldījums jaunuzņēmumā vai tā meitas vai mātes uzņēmumā vismaz 30 000 vai 15 000 eiro apmērā (atkarībā no likumā paredzētajiem nosacījumiem).
Ar likumu ir noteiktas jaunuzņēmumu atbalsta programmas, kuras, piemēram, paredz iespēju darba devējam par katru darbinieku veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) fiksēto ikmēneša maksājumu. To aprēķina no divām minimālajām mēnešalgām, piemērojot kopējo VSAOI likmi. Darbiniekam, par kuru veikts fiksētais maksājums, ir tiesības nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā rezultātā palielinās neto darba samaksa. Vienlaikus darba devējam jāietur papildu VSAOI pensiju apdrošināšanai vai brīvprātīgajai pensiju shēmai vismaz 10% apmērā no bruto ienākuma, kas nepārsniedz VSAOI maksimālo objektu (2024. gadā – 78 100 eiro), un fiksētā maksājuma starpības.
Jaunuzņēmumi var arī pieteikties atbalsta programmām augsti kvalificētu darbinieku piesaistei. Piemēram, 2023. gada 7. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 644 paredz atbalstu tādu speciālistu piesaistei, kas nodarbojas ar tehniski ekonomisko priekšizpēti, rūpnieciskiem pētījumiem, jaunu produktu vai tehnoloģiju sertifikāciju un testēšanas pakalpojumiem. Finansējuma summa vienam pieteikumam jeb vaučeram var būt no 5000 līdz 25 000 eiro atkarībā no darbinieka kvalifikācijas.
Izvērtējot esošo regulējumu, EM secināja, ka pašreizējās atbalsta programmas jau pietiekami nodrošina jaunuzņēmumiem nepieciešamo atbalstu. Savukārt jauna atbalsta programma EM ieskatā nesniegtu papildu pienesumu izvirzīto tautsaimniecības mērķu sasniegšanai un komercdarbības vides pilnveidošanai.
Tomēr saskaņā ar valsts budžeta projektu nākamajiem trim gadiem valsts plāno piešķirt 400 000 eiro atbalstu jaunuzņēmumu attīstībai. Lai vienkāršotu tā piešķiršanu, likumdevējs plāno ar grozījumiem noteikt piešķiršanas un uzraudzības kārtību.
Ar grozījumiem paredzēts dzēst likuma atsauces uz de minimis regulējumu, nosakot, ka atbalsta veids un tā piešķiršanas kārtība turpmāk tiks noteikta 2017. gada 7. februāra Ministru kabineta noteikumos Nr. 74.
Tāpat tiks noteikta kārtība, kādā šis valsts finansējums tiks izmantots jaunuzņēmumu attīstībai. Anotācijā skaidrots, ka atbilstoši tiesiskajam regulējumam (Ministru kabineta noteikumi Nr. 580), EM uzdevumos ietilpst aktivitāšu plānošana un īstenošana komercvides pilnveidošanai, stimulējot jaunuzņēmumu ekonomisko attīstību un veicinot ārvalstu investoru piesaisti. Tāpēc ar grozījumiem EM tiks piešķirtas pilnvaras noslēgt līdzdarbības līgumus ar jaunuzņēmumus pārstāvošām organizācijām, lai ar valsts līdzfinansējuma palīdzību īstenotu pasākumus komercdarbības vides pilnveidošanai.
Paredzēts, ka EM organizēs konkursu, kurā tiks atlasīti pretendenti – jaunuzņēmumus pārstāvošās organizācijas līdzdarbības līgumu slēgšanai. Šo līgumu ietvaros organizācijas varēs papildus esošajām aktivitātēm par valsts atbalstu īstenot dažādus pasākumus, piemēram, investīciju sesijas, apmācības, meistarklases jaunuzņēmumiem un investoriem, starptautiska līmeņa pasākumus investoru piesaistei, apmācību ciklus jaunuzņēmumiem.
Grozījumu anotācijā skaidrots, ka, nodrošinot EM iespēju slēgt līdzdarbības līgumus ar jaunuzņēmumus pārstāvošajām organizācijām, būs iespējams mērķtiecīgi pievērsties dažādām atbalsta aktivitātēm un piesaistīt arvien jaunus talantus, investīcijas un kopumā veicināt stipras un vienotas jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību.
Papildus norādīts, ka jaunuzņēmumu darbība veido augstāk apmaksātas darba vietas, sekmē inovatīvu biznesa ideju ieplūdi un veicina tautsaimniecības pāreju uz inovatīvu ekonomiku. Likumdevējs plāno, ka ik gadu pārstāvošās organizācijas organizēs 14 aktivitātes, ieskaitot četras reģionālās aktivitātes ārpus Rīgas, piesaistīs investīcijas 70 miljonu eiro apmērā un radīs 100 jaunas darba vietas. Šie plāni ir saskaņoti ar EM izvirzīto mērķi līdz 2035. gadam panākt, lai Latvijas ikgadējais iekšzemes kopprodukts sasniegtu 83 miljardus eiro, kas nozīmē ekonomikas apjoma dubultošanos salīdzinājumā ar 2023. gadu.
Kā jau minēts, grozījumu publiskās apspriešanas periods ir noslēdzies, un tie jau ir nosūtīti izskatīšanai Ministru kabinetā pirms nodošanas Saeimai.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
