Šā gada 18. aprīlī Senāts pasludināja lēmumu lietā Nr. A420131521 par izdevumu klasificēšanu kā ar saimniecisku darbību nesaistītiem uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām, kā arī par personāla nomas koncepta piemērošanu un no tā izrietošo VID papildu nodokļu uzrēķinu būvniecības nozarē, izmantojot piesaistīto darbaspēku. Ar savu lēmumu Senāts ir noraidījis juridiskās personas prasību pārskatīt un atcelt VID lēmumu. Tas ir palicis negrozīts un stājies spēkā, tādēļ uzskatām, ka MindLink abonentiem būtu jāiepazīstas ar šo lēmumu, kur VID uzrēķinājis UIN, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), kā arī nokavējuma un soda naudu. Attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) tika aprēķināta tikai soda nauda.
Jauns gads – jauns sākums! Kā ierasts, šajā rakstā apkopota informācija par normatīvo bāzi un tās izmaiņām, kas jāņem vērā 2023. gadā, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), solidaritātes nodokli (SN) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no darbinieka algas.
Pēdējos desmit gados regulējuma prasības pārvaldības un nefinanšu jomā ir būtiski augušas. Vienlaikus arī dažādas uzņēmuma ietekmes puses (akcionāri, darbinieki, klienti u.c.) pieprasa no uzņēmuma uzticamu, kvalitatīvu un standartizētu informāciju gan par uzņēmuma pārvaldības praksi, gan sniegumu nefinanšu jomā. Abi šie faktori ietekmē uzņēmumus arī Latvijā.
Šā gada 13. decembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma grozījumus spēkā esošajos MK 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656, nosakot jaunu minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību. Grozījumi stāsies spēkā no 2023. gada 1. janvāra.
Attīstoties tehnoloģijām un valstu savstarpējai sadarbībai, cilvēki kļūst arvien mazāk piesaistīti konkrētai dzīvesvietai. Daudzi uz nenoteiktu laiku pārceļas no Latvijas uz ārzemēm. Tā kā vairākumam tā ir absolūti jauna pieredze, šajā rakstā apkopoti svarīgākie nodokļu aspekti, kuriem Latvijas nodokļu rezidentam jāpievērš uzmanība pārcelšanās gadījumā.
Lai gan vienotais nodokļu konts ir ieviests jau kopš 2021. gada 1. janvāra, joprojām rodas jautājumi par veikto maksājumu atzīšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sistēmās un saistību segšanas procesu. Problēmas pastāv maksājumu attiecināšanā gan valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), gan citu nodokļu saistību segšanai. Tā kā VSAOI ir sociālās sistēmas uzbūves pamatelements, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un VID ir ķērušies klāt VSAOI problēmu risināšanai. Šajā rakstā apskatīsim, ar kādām problēmām abas iestādes saskaras un kā plāno tās atrisināt.
Šajā rakstā ir apkopota informācija par nodokļu likumu un citu tiesību aktu normām, kas jāņem vērā 2022. gadā, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un solidaritātes nodokli (SN) no darbinieka algas.
Līdz ar minimālā VSAOI apmēra noteikšanu atsevišķās nozarēs ir palielinājies ārpakalpojumā nodoto funkciju skaits. Turklāt uzņēmumi arī konsolidē amata vietas, lai aizvietotu darbiniekus, kas uzņēmumā veica nepilnas slodzes darbu un nebija sociāli apdrošināti vismaz minimālās algas apmērā ik mēnesi. Šajā rakstā – par papildu darba veikšanas niansēm.
Algas nodokļu plaisai ir tendence lēnām, taču pastāvīgi samazināties jau kopš 2016. gada, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (“VID”) nesen veiktais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (“VSAOI”) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) plaisas novērtējums par 2020. gadu.
No 2021. gada 1. jūlija Latvijā tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (“VSAOI”). Saeimas opozīcija, kā arī vairākas uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas atklātā vēstulē deputātiem lūdza atlikt minimālo iemaksu sistēmas ieviešanu līdz brīdim, kad ekonomika būs atguvusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem. Neraugoties uz publiski pausto kritiku, 1. jūlijā tomēr stājās spēkā jaunais režīms. Šajā rakstā aplūkoti gadījumi, kad pašnodarbinātai personai ir tiesības nepiemērot minimālo VSAOI saviem ienākumiem, savlaicīgi vēršoties ar šādu lūgumu VID.
Līdz ar atvaļinājuma laika tuvošanos, tuvojas arī publiski daudz apspriestā minimālā obligāto iemaksu objekta (“MOIO”) ieviešana, kas daudziem uzņēmumiem varētu kļūt aktuāla šā gada 1. jūlijā. Taču 24. maijā Saeimas Prezidijs nodeva komisijai izskatīt likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (“VSA”) grozījumu projektu, kurā rosināts iepriekšējo grozījumu stāšanos spēkā pārcelt. Šajā rakstā apkopojam valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (“VSAOI”) minimālā objekta piemērošanas pamatprincipus un sniedzam praktiskus piemērus, ja ierosinātais likumprojekts netiks apstiprināts un ar 1. jūliju stāsies spēkā MOIO.
Šā gada 27. maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts MK noteikumu projekts, kas paredz noteikt brīvprātīgo un pašnodarbināto obligāto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru. Šajā rakstā – par jauno noteikumu projektu, kuri aizstās šobrīd spēkā esošos 2013. gada 17. decembra MK noteikumus Nr. 1478.
Ziemassvētki ir patīkams apdāvināšanās laiks. Arī šogad uzņēmumi vēlas iepriecināt savus darbiniekus un sadarbības partnerus ar Ziemassvētku dāvanām. Šajā rakstā – par nodokļu likumvides piemērošanu šādām dāvanām. Ņemot vērā ārkārtējo situāciju, neaplūkojam tādus personāla ilgtspējas pasākumus kā darbinieku balles un Ziemassvētku “eglītes” darbinieku bērniem. Pie šīs tēmas atgriezīsimies nākamgad, kad epidemioloģiskā situācija, cerams, būs uzlabojusies.
Šā gada septembrī VID publicējis atjaunotu metodisko materiālu “UIN deklarācijas aizpildīšanas kārtība.” Šajā rakstā apkopojam informāciju par veiktajām izmaiņām un aplūkojam dažus jaunus piemērus, kuros VID skaidro UIN piemērošanu.
