Solidaritātes nodokļa (SN) aprēķināšanas un nomaksas specifiskā kārtība bieži vien nodokļa maksātājiem rada jautājumus par tās sasaisti ar citiem Latvijā piemērojamiem nodokļiem – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI). Neizpratne par SN būtību un piemērošanas mehānismu var novest arī pie strīda ar nodokļu administrāciju un pat tiesvedības. Šajā rakstā iepazīstināsim ar vienu no pēdējām Senāta izskatītajām lietām par SN maksātāja prasību atmaksāt IIN, kas bija it kā nepamatoti samaksāts, veicot SN maksājumus Latvijā.
Šā gada 28. februārī Latvijas Republikas Senāts pieņēma spriedumu lietā Nr. A420280519, noraidot Latvijas fiziskās personas prasību izdot labvēlīgu administratīvo aktu, kas uzliktu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pienākumu atmaksāt IIN par 2018. gadu 22 155,41 eiro apmērā.
Prasība bija saistīta ar personas darba veikšanu ārpus Latvijas un SN maksājumu veikšanu Latvijā. 2018. gadā persona bija nosūtījumā Horvātijā un Šveicē, kur gūtie darba ienākumi tika aplikti ar šo valstu ienākuma nodokli. Pirms nosūtījuma persona bija saņēmusi Latvijas A1 sertifikātu, tāpēc VSAOI tika maksātas Latvijā. Tā kā personas gada kopējie darba ienākumi pārsniedza 55 000 eiro (VSAOI objekta maksimālo apmēru 2018. gadā), persona faktiski maksāja ne tikai VSAOI, bet arī SN saskaņā ar tobrīd spēkā esošo regulējumu.
Personas prasījuma argumentācija bija saistīta ar SN likuma 8.1 panta 3. punktu, proti, SN daļu 10,5% apmērā ieskaita IIN sadales kontā Valsts kasē, bet IIN likuma 1. panta trešā daļa nosaka šīs SN daļas iekļaušanu samaksātajā IIN. No šīm tiesību normām izriet prasītāja secinājums, ka tas, maksājot SN Latvijā, veica arī IIN samaksu.
Personas ieskatā IIN samaksa (IIN kontā ieskaitītā SN daļa) bija nepamatota, jo persona jau bija samaksājusi ienākuma nodokli Horvātijā un Šveicē. Turklāt ar abām valstīm noslēgtās nodokļu konvencijas paredz IIN vai tam pielīdzināma nodokļa nomaksu tikai vienā valstī. Līdz ar to persona pieprasīja VID atgriezt samaksāto IIN, bet VID prasību noraidīja, uzskatot, ka IIN nebija samaksāts.
Strīds nonāca līdz izskatīšanai Senātā, kurš izteica savu viedokli par lietas būtību.
Izvērtējot personas argumentāciju, Senāts piekrita, ka SN daļa 10,5% apmērā tiek pārskaitīta uz Valsts kases IIN sadales kontu, lai, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju (GID), rezumējošā kārtībā tiktu samaksāta IIN daļa, kas aprēķināta pēc augstākās IIN likmes (31,4%) piemērošanas. Tomēr IIN samaksai izmantojamā SN daļa nekļūst par IIN, jo tas pēc būtības ir cits nodoklis, kas tiek aprēķināts un iemaksāts valsts budžetā, izmantojot IIN un VSAOI mehānismu. Tiesa uzsvēra, ka SN izmantošana IIN samaksas mērķiem ir likumdevēja izšķiršanās, kā panākt IIN augstākās likmes nomaksu, neradot papildu nodokļu sekas personai, iesniedzot GID. Citiem vārdiem, SN sadale nemaina to, ka IIN un SN ir divi atšķirīgi nodokļi.
Senāts arī norādīja, ka par minēto SN daļu tiks samazināti maksātāja attaisnotie izdevumi, jo pirms IIN aprēķināšanas VSAOI un SN tiek atskaitīts no apliekamās bāzes kā attaisnotie izdevumi, bet nav pamatoti samazināt apliekamo ienākumu par samaksāto SN, tā kā daļa SN ieņēmumu tiek novirzīti IIN samaksai.
Tāpat tika atspēkots arguments, ka starp Latviju, Horvātiju un Šveici noslēgtās nodokļu konvencijas varētu atbrīvot personu no SN nomaksas. Tiesa norādīja, ka SN ieviests pēc šo konvenciju parakstīšanas un tas, ka Latvija nav paziņojusi par konvencijas noteikumu paplašināšanu, papildinot 2. pantu, kas identificē nodokļus, uz kuriem tā attiecināma, nozīmē, ka konvenciju noteiktie atvieglojumi nav piemērojami SN kontekstā.
Izvērtējot Senāta pausto viedokli, jāpiekrīt nostājai par SN un IIN nošķiršanu pēc būtības. Tie ir divi atsevišķi nodokļi ar dažādu likumos noteiktu maksāšanas kārtību un administrēšanas mērķi. Līdzīgi kā IIN un VSAOI, arī SN ir noteikta sevišķa ieņēmumu sadales kārtība atbilstoši SN likumā noteiktajiem mērķiem.
Augstākā IIN likme tika ieviesta līdz ar SN sadales kārtības izmaiņām, lai līdzsvarotu nodokļu slogu starp SN maksātājiem un tiem, kas nemaksā VSAOI Latvijā. SN mērķi ir:
Attiecīgi tas, ka 10% no samaksātās SN summas ieskaita IIN ieņēmumos valsts budžetā, neparedz šīs SN procentuālās daļas pārvēršanu par IIN, taču mehānisms nodrošina veidu, kā tiek segtas personai radušās IIN saistības, piemērojot augstāko likmi.
Līdztekus, katram nodoklim ir noteikta pārmaksas atgūšanas kārtība, tāpēc tā jāvērtē atsevišķi attiecīgā nodokļa regulējuma ietvaros. Saskaņā ar SN likumu atmaksājamo SN summu nosaka kā starpību starp taksācijas periodā samaksāto SN, piemērojot VSAOI likmi, un GID iesniegšanas brīdī aprēķināto SN, piemērojot 25% likmi. Ja VSAOI tiek dalītas starp darba ņēmēju un darba devēju, tad pārmaksātais SN tiek atmaksāts tikai darba devējam līdz pēctaksācijas perioda 1. septembrim. Turpretī, ja persona pati veica iemaksas pilnā apmērā, tad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra līdz pēctaksācijas gada 31. jūlijam informē personu par pārmaksāto SN summu ar lūgumu norādīt informāciju par pārmaksas ieskaitīšanu kredītiestādes kontā vai pasta norēķinu sistēmas kontā.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuSveicieni Jaunajā gadā! Jau tradicionāli apkopojam informāciju par normatīvo bāzi un tās izmaiņām, kas skar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un solidaritātes nodokli (SN), aprēķinot darba algu. Šajā rakstā informējam par 2024. gada izmaiņām, lai varat sagatavoties veiksmīgam pārskata gadam!
Šābrīža ekonomiskie izaicinājumi – augstā inflācija, resursu trūkums, nepieciešamība uzlabot rentabilitāti – nostāda pasaules uzņēmumus dilemmas priekšā: vai nu motivēsim darbiniekus turpināt darbu uzņēmumā ar algas pielikumu un tad teiksim ardievas peļņai, vai arī atcelsim savus darba samaksas un papildu labumu palielināšanas plānus un tad zaudēsim kvalificētus darbiniekus. Šīs dilemmas dēļ daudzi uzņēmumi sāk apsvērt efektīvākus darba devēja finansiālā atbalsta veidus ar zemu nodokļu nastu vai vispār bez nodokļiem, piemēram, neapliekamus papildu labumus. Šajā rakstā – par neapliekamiem labumiem un citiem noderīgiem rīkiem, ko darba devēji var izmantot savu darbinieku atbalstīšanai Baltijas valstīs.
Globalizācijas ietekmē uzņēmuma korporatīvie klienti un dažādi iepirkuma projekti bieži vien atrodas valstīs, kuras nav šī uzņēmuma galvenā darbības vieta. Lai gūtu labumu no ārvalstu iepirkuma projektiem, uzņēmumam ir svarīgi izvērtēt ne vien ieguvumus, bet arī ar šādām biznesa iespējām saistītos riskus, īpaši nodokļu riskus. Ja ārvalstī rodas pastāvīgā pārstāvniecība (PP), tad jāapzinās gan uzņēmumu ienākuma nodokļa, gan algas nodokļu sekas, ko rada šāda darbība ārvalstī. Šajā rakstā mēs vērtējam algas nodokļu riskus un aplūkojam nozīmīgākos jautājumus, kas uzņēmumam būtu jāņem vērā.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).