Iepriekšējā rakstā mēs izskatījām nepieciešamību transfertcenu (TC) dokumentācijā pamatot galvojuma darījumus, kā arī aplūkojām vispārīgu pieeju, lai analizētu garantijas darījuma atbilstību nesaistītu personu darījuma principam. Šajā rakstā apspriedīsim, kam jāpievērš uzmanība, analizējot galvojuma darījumu būtību, un detalizētāk aplūkosim šādu darījumu analīzē izmantotās metodes.
Lai izsekotu saistītu personu darījumu norisi un konkrētas darbības to ietvaros, kā arī darījumu iniciatoru, VID izmanto dažādas pieejas informācijas iegūšanai. Ikdienā esam atklājuši, ka kontroles procesu ietvaros informācijas apmaiņā par darījumu faktisko esību ir vērojama “klusā” administratīvā sadarbība. Turklāt objektīvu argumentu un pierādījumu iegūšanai, kā arī darījumu faktiskās norises identificēšanai VID lūdz skaidrojumus no darījuma attaisnojuma dokumentos norādītajām personām, arī no nodokļu maksātāja bijušajiem darbiniekiem. Šajā rakstā par minētās sadarbības aktualitātēm.
2022. gada 5. jūlijā Administratīvā apgabaltiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. A420275316 par saistīto personu starpā veiktiem aizdevuma darījumiem un tajos piemēroto procentu likmju atbilstību tirgus cenas principam. Spriedums nostiprina izpratni par Latvijas Bankas (LB) statistikas datu piemērotību transfertcenu (procentu likmju) analīzei un akcentē darījuma ekonomiskās būtības pieejas nozīmīgumu.
Veicot finanšu darījumu transfertcenu (TC) analīzi, lielu uzmanību parasti pievērš aizdevumiem un grupas konta darījumiem. Taču saistīto personu starpā pastāv arī citi finanšu darījumi, kurus nereti pienācīgi neizvērtē TC dokumentācijā, proti, finanšu garantijas jeb galvojumi. Turklāt pašreizējos tirgus apstākļos kreditori, piemēram, bankas, piešķirot finansējumu klientiem, arvien biežāk pieprasa galvojumu. Šajā rakstu sērijā skaidrosim galvojumu TC aspektus, aplūkosim dažādas pieejas galvojumu tirgus cenas noteikšanai, kā arī pievērsīsimies tiesu praksei.
Ikdienā esam novērojuši, ka MK noteikumu Nr. 802 “Transfertcenu dokumentācija un kārtība, kādā noslēdzama nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu darījumam vai darījumu veidam” 3.3.2. punktā iekļautais formulējums par transfertcenu (TC) dokumentācijā ietveramo finanšu informāciju un tabulām, kas atspoguļo darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanas metodes piemērošanā izmantoto finanšu datu saistību ar finanšu pārskatiem, nodokļu maksātājiem (NM) rada neizpratni kā tiesību normu interpretācijas labirints.
Vērtējot transfertcenas (TC) atbilstību nesaistītu pušu darījuma – tirgus cenas – principam, jāveic salīdzināmības analīze, izmantojot kvalitatīvus salīdzināmos datus. Var izmantot nodokļu maksātājam (NM) iekšēji pieejamos datus par darījumiem ar nesaistītām personām, taču visbiežāk izmanto ārējos datus, kas iegūti komerciālās datubāzēs vai citos avotos. No datubāzes atbilstoši noteiktiem kritērijiem atlasa vairākus salīdzināmus uzņēmumus, kas veido finanšu rezultātu diapazonu. Bieži rodas jautājums, kuras vērtības no šī diapazona ir pareizi izmantot, lai pamatotu NM veikto kontrolēto darījumu atbilstību tirgus cenas principam. Šajā rakstā aplūkosim, cik plaša tirgus cenas diapazona izmantošana ir pieļaujama Latvijā, un salīdzināsim, kā šo diapazonu interpretē Lietuvā un Igaunijā.
Latvijas transfertcenu (TC) regulējums nosaka, ka uzņēmumiem, kas veic darījumus ar saistītām personām, jānodrošina tajos tirgus cenu principa ievērošana neatkarīgi no tā, vai darījumu partneri ir Latvijas vai ārvalsts nodokļu rezidenti. Tirgus cenu princips savā būtībā nosaka to, ka uzņēmumam, veicot salīdzināmus darījumus salīdzināmos apstākļos, jāgūst salīdzināmi ieņēmumi neatkarīgi no tā, vai darījums veikts ar saistītu vai nesaistītu darījumu partneri. Pamatā uzņēmumi to apzinās un izprot, tomēr pastāv dažādi fakti un apstākļi, kas apgrūtina šīs prasības sekmīgu īstenošanu “reāllaikā”, jo nereti pirms darījuma veikšanas vai tā īstenošanas brīdī uzņēmumiem nav pietiekamas informācijas par tirgus cenām, kādas salīdzināmos darījumos piemēro nesaistīti darījumu partneri. Talkā var nākt TC korekcija, kas ne vienmēr ir tik “sāpīga”, kā sākotnēji varētu šķist. Šajā rakstā – par TC korekciju, ko uzņēmums var veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām, koriģējot apliekamo bāzi.
Pārrobežu darījumu transfertcenu vērtēšanā nodokļu maksātāji plaši izmanto pasaulē atzītas analīzes metodes, ar kuru palīdzību tiek pamatota cenu atbilstība tirgus vērtībām. Visprecīzākās metodes izvēle ir atkarīga no darījuma ekonomiskās būtības un ticamas informācijas pieejamības. Nereti tieši ierobežotā piekļuve salīdzināmu datu kopai kļūst par nepārvaramu šķērsli konkrētas metodes piemērošanā. Šajā rakstā – par datu izmantošanas problemātiku, starptautisko praksi un iespējamiem risinājumiem salīdzināmo nekontrolēto cenu metodes (SNCM) izmantošanas gadījumā.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) šā gada novembrī publicēja savstarpējās saskaņošanas procedūras (SSP) 2021. gada statistiku. Tā aptver 127 jurisdikcijas un praktiski visas SSP lietas pasaulē. Šajā rakstā aplūkosim globālās SSP tendences 2021. gadā, pētīsim statistiku Latvijā un analizēsim, kā Latvijas pagājušā gada statistika atbilst globālajām tendencēm.
Praksē starptautiskas uzņēmumu grupas mēdz centralizēt funkcijas, piemēram, atbalsta funkcijas kādā no ekonomiski svarīgiem un izdevīgiem reģioniem. Īpaši interesanti gadījumi transfertcenu (TC) noteikšanas un vērtēšanas praksē ir saistīti ar grupas izplatītājiem (starpniekiem), kuri centralizēti veic saražoto preču iegādes no grupas ražotājiem un tās pārdod tālāk grupas vairumtirgotājiem. Šajā rakstā – par TC izaicinājumiem šādos ekonomiski saistītos vienas globālās piegādes ķēdes darījumos.
Vairāki likuma “Par nodokļiem un nodevām” panti definē nodokļu maksātāja (NM) pienākumus. 15.2 pants nosaka pienākumu NM sagatavot vietējo transfertcenu (TC) dokumentāciju 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām un atkarībā no apstākļu kopuma pārskata periodā iesniegt to VID:
1. situācija – 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām; vai
2. situācija – mēneša laikā pēc VID pieprasījuma saņemšanas.
Šis raksts domāts tieši jums, ja ir interese uzzināt par būtisku atvieglojumu 2. situācijā, proti, NM tiesībām pārskatīt sagatavoto vietējo TC dokumentāciju reizi trijos gados, ja tiek ievērots atsevišķs nosacījums, un ar vienu ikgadēju prasību, kas jāizpilda.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” (NN likums) grozījumi, kas paredz nodokļu maksātāja (NM) pienākumu sagatavot un iesniegt VID noteiktas formas transfertcenu (TC) dokumentāciju stājās spēkā vēl 2018. gadā, tomēr līdz šim brīdim nebija novērota aktīva VID rīcība attiecībā uz dokumentācijas iesniegšanas prasību ievērošanas pārbaudi. Situācija strauji mainījās šā gada vasaras nogalē, kad vairāki Latvijas uzņēmumi saņēma VID uzturētajā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) informatīvu ziņojumu “Par transfertcenu dokumentācijas iesniegšanu”. No šiem ziņojumiem izrietēja, ka VID pārbauda uzņēmumu pienākumu iesniegt 2020. gada TC dokumentāciju, mudina to izdarīt ziņojumā noteiktā termiņā vai sniegt skaidrojumu par iemeslu, kādēļ TC dokumentācija nebūtu jāiesniedz. Šajā rakstā atgādināsim par TC dokumentācijas sagatavošanas un iesniegšanas prasībām un VID aktivitātēm šo prasību ievērošanas kontrolē, kā arī sniegsim ieteikumus, kā jūsu uzņēmumam rīkoties, saņemot ziņojumu.
Arvien vairāk praksē novērojam, ka VID ir aktīvi pievērsies vērtēšanai, kā uzņēmumi – Latvijas nodokļu maksātāji (NM) – pilda pienākumu, kas tiem uzlikts saskaņā ar transfertcenu (TC) regulējuma prasībām, t.i., (1) vai ir sagatavota noteiktas formas TC dokumentācija likumā noteiktajā termiņā un (2) vai dokumentācijā ir norādīta visa nepieciešamā informācija, lai būtu iespējams pārliecināties, ka veiktā kontrolētā darījuma cena (vērtība) ir noteikta atbilstoši tirgus cenai (vērtībai).
Tuvojoties finanšu gada beigām, daudziem uzņēmumiem saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” (NN likums) 15.2 pantu ir pienākums sagatavot vai sagatavot un iesniegt VID transfertcenu (TC) dokumentāciju. Tā kā saistītas personas statusa noteikšana bieži vien rada samulsumu gan nodokļu maksātājiem (NM), gan atbildīgajām iestādēm, šajā rakstā vēlamies atgādināt, kas TC vajadzībām tiek uzskatīta par saistītu personu un par kādiem darījumiem ar kādām personām NM jāsagatavo TC dokumentācija.
Likumā noteiktajos gadījumos nodokļu maksātājam (NM) ir pienākums sagatavot un iesniegt VID transfertcenu (TC) dokumentāciju. TC dokumentācijas pārbaude palīdz VID kontrolēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samaksas pareizību, jo kontrolēto darījumu vērtības un tirgus cenas starpība, kas radusies darījumos ar saistītiem uzņēmumiem, jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē saskaņā ar UIN likumu. Ja NM nepilda pienākumu attiecībā uz TC dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu, tad papildus iespējai ierosināt auditu un vērtēt UIN aprēķina pamatotību VID ir tiesīgs ierosināt datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā un, konstatējot pārkāpumu, sodīt atbildīgo uzņēmumu ar pamatīgu naudas sodu. Šajā rakstā – par kādiem pārkāpumiem sakarā ar TC dokumentāciju ir pieļaujama NM sodīšana ārpus audita un kādā veidā VID jāizvērtē un jāpamato soda apmērs.
