Vēsturiski Latvijas tirgus kontekstā par transfertcenām (“TC”) esam pieraduši domāt no atbilstības skatpunkta, balstoties uz atbilstošu TC dokumentāciju, kas pamato piemēroto transfertcenu atbilstību tirgus cenai (vērtībai) un, ja nepieciešams, veicam korekcijas. Tomēr aizvien biežāk ir novērojama tendence, ka uzņēmumi izstrādā TC politiku kā stratēģisku instrumentu, kas sniedz ieguldījumu ne tikai atbilstības nodrošināšanā, bet arī risku vadībā un uzņēmējdarbības plānošanā.
Kas lēni nāk, tas labi nāk. Tā varētu teikt par jaunajiem grozījumiem Latvijas transfertcenu regulējumā, kas šoreiz ir pretimnākoši tieši nodokļu maksātājiem (turpmāk – “NM”). Ir stājušies spēkā grozījumi, ka turpmāk vietējo transfertcenu dokumentāciju drīkstēs sagatavot arī angļu valodā. Šajā rakstā - par jaunajiem grozījumiem, to piemērošanas niansēm un arī iespējamajiem izaicinājumiem.
Viens no galvenajiem nosacījumiem sekmīgai uzņēmumu grupu darbībai un attīstībai ir pietiekams finansējums. Tomēr nav vienota vispārpieņemta modeļa, kā vislabāk finansēt grupas uzņēmumu saimniecisko darbību. Dažkārt aizdevēja un aizņēmēja funkcijas grupas uzņēmumu finansēšanā var pildīt viens un tas pats uzņēmums (kases uzņēmums vai turētājs), kas piesaista trešo pušu finansējumu un piešķir finanšu līdzekļus pārējiem daudznacionālās uzņēmumu grupas dalībniekiem. Šādos apstākļos kases uzņēmums veic centralizētu kases darbību grupas ietvaros. Izvērtējot transfertcenu noteikšanas jautājumus, būtiski ir precīzi definēt darījuma robežas un detalizēti izvērtēt kases uzņēmuma īstenotās funkcijas un aktivitātes. Šajā īsziņā tiek aplūkots kases funkcijas process un mērķis, kā arī sniegti norādījumi par kases turētāja sniegtā pakalpojuma cenas noteikšanu.
Finansēšanas darījumi grupas ietvaros ir veids, kā uzņēmumu grupas var veicināt efektīvu kapitāla sadali, stimulēt attīstību, nodrošināt lielāku finanšu līdzekļu elastību un kontroli salīdzinājumā ar ārējo finansējumu. Taču tāpat kā jebkuros citos grupas uzņēmumu darījumos, arī finansēšanas darījumos nedrīkst aizmirst par transfertcenu riskiem.
Šajā rakstā aplūkots svarīgs, bet dažkārt bez ievērības atstāts salīdzināmības faktors, kas jāņem vērā pārrobežu saistīto pušu finansēšanas darījumos – valsts riska prēmija.
Uzņēmumi, kuri ilgstoši darbojas ar zaudējumiem, joprojām ir nodokļu administrāciju, tostarp Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta, uzraudzības un kontroles redzeslokā, jo īpaši, ja minētie uzņēmumi ietilpst daudznacionālu uzņēmumu grupā un veic kontrolētus darījumus.
Šajā rakstā aplūkotas vairākas tiesvedības Eiropas valstīs, kas parāda sarežģītības līmeni un grūtības, ar kurām uzņēmumi un nodokļu administrācijas saskaras, pārbaudot uzņēmumu, kuru darbības rezultāts ir zaudējumi, transfertcenas.
Ikdienā uzņēmumiem dažādiem konkrētiem mērķiem rodas nepieciešamība izmantot tādu iespēju kā naudas aizņēmums. Būtisks parādsaistību apjoma pieaugums uzņēmumam var radīt izaicinājumus, kas ietekmē bilances rādītājus un potenciālus nodokļa riskus.
Viens no risinājumiem pieaugoša parāda problēmai var būt aizdevuma kapitalizācija – process, kurā kreditors savas prasījuma tiesības iegulda aizņēmēja pamatkapitālā kā mantisku ieguldījumu.
Šajā rakstā paskaidrota aizdevuma darījuma un tā kapitalizācijas būtība, ar praktiskiem piemēriem aplūkotas iespējamās situācijas, pievēršoties gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), gan transfertcenu (TC) aspektiem.
Kā zināms, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir unikāls forums un globāli atzīts ekspertīzes centrs, kas dalībvalstīm, tostarp, Latvijai dod iespēju efektīvi risināt tās interesējošos jautājumus par transfertcenu atbilstību.
Šajā īsziņā - par ESAO izstrādātajām Summas B vadlīnijām saistītajiem uzņēmumiem, kuri veic preču izplatītāja funkciju uzņēmumu grupā.
Baltijas valstīs transfertcenu (TC) dokumentācijas formāts un tajā norādāmās informācijas apjoms ir lielā mērā vienveidīgs un atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārskatītajam TC dokumentācijas standartam. Tomēr būtiski atšķiras Latvijas un tās Baltijas kaimiņvalstu noteiktās robežvērtības, kuras pārsniedzot, uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam (NM) rodas pienākums sagatavot un ik gadu vai pēc pieprasījuma iesniegt nodokļu administrācijai TC dokumentāciju. Turklāt ir noteikti atšķirīgi TC dokumentācijas sagatavošanas termiņi un paredzētā atbildība par obligāto pienākumu nepildīšanu. Atšķiras arī pieeja tirgus cenas (vērtības) noteikšanā katrā no Baltijas valstīm.
Šajā rakstā turpinām iepriekšējā Īsziņā aizsākto tēmu par transfertcenu (TC) dokumentācijas sagatavošanu, šoreiz koncentrējoties uz decentralizētas pieejas priekšrocībām un trūkumiem.
Transfertcenu (TC) dokumentācija ir nepieciešama uzņēmumiem, kas veic darījumus ar saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, lai pierādītu, ka piemērotās cenas (vērtības) šajos darījumos atbilst tirgus cenu principam. TC dokumentāciju var sagatavot divos galvenajos veidos: centralizēti vai decentralizēti. Katrai pieejai ir savas priekšrocības un trūkumi, un izvēle starp tām ir atkarīga no grupas struktūras un specifiskajām vajadzībām. Šajā rakstu sērijā apskatīsim abu pieeju priekšrocības un trūkumus, kas jāņem vērā, izvēloties piemērotāko pieeju TC dokumentācijas izstrādei.
Šā gada sākumā VID publiskoja sniegto uzziņu nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā (PP), kurā izvērtēja tās attiecības ar savu galveno uzņēmumu ārvalstī un skaidroja, vai PP rodas pienākums sagatavot un iesniegt transfertcenu (TC) dokumentāciju par savstarpējiem darījumiem. Šajā rakstā aplūkojam uzziņā skaidroto attiecībā uz PP statusu un Latvijas TC regulējumu attiecībā uz personu saistību un TC dokumentēšanu, kā arī piedāvājam teorētisku piemēru, kas skaidro PP pienākumu dokumentēt TC praksē.
Kopš tālajā 2018. gadā stājās spēkā aktuālais Latvijas transfertcenu (TC) regulējums, nu jau par ierastu praksi ir kļuvusi TC dokumentācijas sagatavošana un iesniegšana kārtējā gada otrajā pusē. Nodokļu maksātāju (NM) vairākumam finanšu gads ir kalendāra gads, kas kopsakarā ar Latvijas TC regulējumu nozīmē, ka TC dokumentācijas iesniegšanas termiņš par iepriekšējo finanšu gadu ir tekošā gada 31. decembris.
Komunikācija ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) noteikti ir drošākais veids, kā pārliecināties par ikdienas praksē izmantoto likuma pantu interpretācijas atbilstību tam oriģināli paredzētajai formai. Lielākajā daļā gadījumu VID informatīvajos un metodiskajos materiālos sniegtās nostādnes visnotaļ saprotami definē likuma prasību piemērošanu. Taču VID 2019. gadā publicētajā transfertcenu (TC) dokumentācijas metodiskajā materiālā (“metodika”) piedāvātā darījuma summas aprēķināšanas formula pārskata gadā veiktam kontrolētam kredītlīnijas vai grupas konta darījumam sniedz krietni vairāk vietas nodokļu maksātāja (NM) interpretācijai, un kārtējo reizi VID piedāvātā alternatīvā aprēķināšanas formula kļuva par sarunu tematu TC speciālistu nesenajā saziņā ar VID.
Ir noslēdzies pirmais revīzijas gads, kopš apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošinātāju filiāļu gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanā piemērots starptautiskais finanšu pārskatu standarts Nr. 17 “Apdrošināšanas līgumi” (17. SFPS) ar būtiskiem grozījumiem. Jaunā vērtēšanas pieeja ienākumiem no apdrošināšanas līgumiem ir pārveidojusi nodokļu maksātāju (NM) uzskaiti, ietekmējot arī transfertcenu (TC) politiku. Tā kā 2023. finanšu gada TC dokumentācijas obligātās iesniegšanas termiņš vairs nav aiz kalniem, ir laiks izvērtēt 17. SFPS ietekmi uz apdrošinātāju darījumiem ar saistītām personām.
