Attīstoties nodokļu sistēmai, uzraugošajām institūcijām mainās prioritātes attiecībā uz transfertcenu riskiem, un pēdējo gadu laikā uzmanība biežāk tiek pievērsta arvien komplicētākiem gadījumiem. Arī nemateriālo aktīvu transfertcenu aspekti kļūst arvien aktuālāki, tāpēc dažu Īsziņu ietvaros skaidrosim tādu saistīto pušu darījumu būtiskumu, kas ietver nemateriālo aktīvu izmantošanu, aplūkosim ar tiem saistītās transfertcenu tendences, visbiežāk sastopamos riskus un pievērsīsimies tiesu praksei.
Juridiskā forma jeb darījuma līgums, kas noslēgts starp saistītām personām, un tā noteikumi, vienmēr ir bijis viens no faktoriem, kas tiek skatīts, vērtējot kontrolētajos darījumos noteiktās transfertcenas atbilstību tirgus cenas principam. Šajā rakstā – par darījuma juridiskās formas būtiskumu, novēroto pieeju iekšgrupas līgumu izstrādē un noteikumiem, kas jāņem vērā, šos līgumus izstrādājot, lai mazinātu transfertcenu riskus.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 pantu nodokļu maksātājam (“NM”) jāievēro prasības, kas attiecas uz tā sagatavotajā transfertcenu (“TC”) dokumentācijā ietvertās informācijas aktualitāti un regulāru atjaunošanu atbilstoši pastāvošajai faktiskajai situācijai. Laikā, kad TC dokumentāciju sagatavošanā un iesniegšanā ir “miera” periods, lūdzām VID sniegt atbildes uz neviennozīmīgiem jautājumiem par salīdzināmo datu atjaunošanu un finanšu datu pārskatīšanu, tostarp iespēju izmantot roll forward pieeju.
Veicot transfertcenu analīzi finanšu darījumiem, pirms procentu likmes noteikšanas jāizvērtē aizņēmēja kredītspēja. Proti, lai novērtētu ar iekšgrupas finanšu darījumu saistīto risku un noteiktu tirgus cenu principam atbilstošu procentu likmi par kredītriska uzņemšanos, aizdevējam jāizvērtē gan aizņēmēja saistību neizpildes varbūtība, t.i., kredītspēja, gan izredzes aizdevumu atgūt. Šajā rakstā – par kredītreitinga modeli, ko nereti izstrādā starptautiskās uzņēmumu grupas, lai noteiktu atsevišķu vienību kredītspēju.
Mūsdienu lielo korporāciju laikmetā biznesa vērtības ķēde, ko parasti veido vairākas darbības jeb funkcijas (piemēram, biznesa stratēģijas izstrāde un ieviešana, izpēte un attīstība, ražošana, mārketings, pārdošana un loģistika), ir sadalīta pa dažādiem grupas uzņēmumiem, kas atrodas dažādās valstīs. Šāds sadalījums izriet gan no biznesa vajadzībām, gan no valsts likumvides prasībām attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām. Tā kā vienā biznesā ir iesaistīti vairāki vienas grupas uzņēmumi, to starpā notiek darījumi, kuros tiek piemērotas transfertcenas un attiecīgi rodas ar tām saistīti nodokļu riski.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) šā gada aprīlī publicētais nodokļu līgumu neatbilstošas izmantošanas (“treaty shopping”) trešā salīdzinošā izvērtējuma pārskats atspoguļo BEPS 6. aktivitātes minimālā standarta ieviešanas gaitu. Šis standarts, kurš novērš nodokļu līgumos paredzēto atvieglojumu izmantošanu neatbilstošos apstākļos, ir viens no četriem BEPS minimālajiem standartiem, ko apņēmušās ieviest visas ESAO/G20 BEPS iekļaujošā satvara dalībvalstis (vairāk nekā 125 jurisdikcijas, kas sadarbojas BEPS pasākumu paketes ieviešanā). Šajā rakstā – ieskats izvērtējuma galvenajos secinājumos.
Šā gada 18. februārī stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 677 attiecībā uz peļņas sadalīšanas metodes (“PSM”) piemērošanu, analizējot darījumus starp saistītām personām. Šajā rakstā piedāvājam shēmu, kas ļauj izvērtēt nodokļu maksātāja (“NM”) spēju savos darījumos piemērotās cenas ekonomiski pamatot, pielietojot PSM, un sniedzam praktisku peļņas sadales piemēru.
Covid-19 izplatības mazināšanai ieviesto ierobežojumu periodā daudzām starptautisko uzņēmumu grupām ir radušies zaudējumi pieprasījuma samazināšanās, piegādes ķēdes kavējumu vai ārkārtas darbības izmaksu dēļ. Šādu zaudējumu sadale un ārkārtas izmaksu attiecināšana starp saistītiem uzņēmumiem noteikti izraisīs nodokļu administrācijas pastiprinātu interesi, tādēļ šiem jautājumiem jāpievērš sevišķa uzmanība. Šajā rakstā – par Covid-19 izraisīto zaudējumu un ārkārtas izmaksu sadali, ņemot vērā ESAO publicēto ziņojumu par pandēmijas ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu.
Lai gan pandēmijas izraisītajos ekonomiskajos apstākļos dažiem nodokļu maksātājiem var rasties grūtības piemērot savu iepriekšēju vienošanos ar nodokļu administrāciju par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu (advance pricing agreement jeb “APA”), visas spēkā esošās APA un to noteikumi ir jāievēro, ja vien nav pārkāpts kāds nozīmīgs pieņēmums. Šajā rakstā sniegts ieskats par Covid-19 ietekmi uz APA, ņemot vērā ESAO publicēto ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu.
Turpinot apskatīt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) publicēto ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu, šajā rakstā – par valdības palīdzības programmu ietekmi uz transfertcenu analīzi.
Unikālie ekonomiskie apstākļi, kas izriet no Covid-19 un valstu izsludinātajiem ierobežojumiem, ir radījuši zināmas grūtības piemērot tirgus cenu principu transfertcenu analīzē. Turpinot iesākto tēmu par Covid-19 ietekmi uz transfertcenām, šajā rakstā detalizēti apskatīsim 2020. gada izskaņā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) publicēto ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu.
No 2018. gada transfertcenu (“TC”) likumvides grozījumi paredz iespēju VID piemērot soda naudu nodokļu maksātājam (“NM”) par TC prasību pārkāpumu. Šajā rakstā – par to, kādos gadījumos VID ir tiesības soda naudu piemērot, kā arī par tās noteikšanas kārtību un samērīgumu.
Transfertcenu (“TC”) politikas uzturēšanu uzņēmumos apgrūtina negatīvie ekonomiskie apstākļi, taču pat globālā ekonomikas krīze neatceļ normu, kas nosaka – kontrolētos darījumos jāievēro nesaistītu personu darījuma princips. Pēc mūsu raksta par Covid-19 un finanšu darījumiem, šajā rakstā aplūkojam citas sekas, ko pandēmija atstājusi uz TC rezultātiem, kā arī sniedzam ieteikumus TC analīzei.
Ja nerezidents (ārvalsts komersants) vēlas uzsākt darbību Latvijā, viens no aktuāliem jautājumiem, kas varētu rasties – vai dibināt meitas sabiedrību vai arī atvērt filiāli jeb pastāvīgo pārstāvniecību (“PP”). Lai atbildētu uz šo jautājumu, ārvalsts investoram jāizvērtē dažādi juridiskie, administratīvie un nodokļu aspekti. Šajā rakstā – par peļņas attiecināšanu uz PP, jo šis aspekts varētu spēlēt noteicošu lomu lēmuma pieņemšanā.
Pirms transfertcenu regulējuma grozījumu stāšanās spēkā tikai daļa nodokļu maksātāju (“NM”) bija informēti par finanšu datu segmentācijas būtiskumu. Stājoties spēkā grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 pantā, finanšu datu segmentācijas sagatavošanu vairs nevar uzskatīt par brīvprātīgu, jo ar 2018. gadu tās iekļaušana transfertcenu dokumentācijā ir likumiska prasība, kuru neievērojot, NM ir soda naudu uzrēķinu risks.
