Veicot transfertcenas (TC) analīzi un nosakot tirgus vērtību, ir svarīgi iegūt kvalitatīvus salīdzināmos datus. Viens no būtiskiem faktoriem šajā procesā ir veikt pamatotu izvēli par datu kopas lielumu, t.i., izmantot viena gada vai vairāku gadu salīdzināmo uzņēmumu finanšu rādītājus. Šajā rakstā – par to, kādi ir galvenie riski un faktori, kas jāņem vērā, nosakot darījumu tirgus vērtību, ja tiek izmantoti salīdzināmie dati par vienu vai vairākiem gadiem. Rakstā atsauksimies gan uz vietējās likumvides vispārīgo regulējumu, gan ESAO TC noteikšanas vadlīniju norādēm, kā arī apskatīsim piemēru no tiesu prakses.
Saskaņā ar transfertcenu (“TC”) regulējuma prasībām, kas definētas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 pantā un spēkā no 2018. gada 1. janvāra, uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam (“NM”) ir pienākums pamatot saistīto personu darījumā (“kontrolētais darījums”) noteiktās TC atbilstību tirgus cenai (vērtībai) globālā un vietējā vai tikai vietējā TC dokumentācijā. Lai gan publiska informācija par trīs gadu laikā VID veiktajiem uzrēķiniem par TC dokumentācijas/ kontrolēto darījumu analīzes trūkumu vai neatbilstību nav pieejama, tomēr zināms, ka tiek veikta to izvērtēšana, galvenokārt “Konsultē vispirms!” principa ietvaros, par ko esam rakstījuši jau iepriekš. Šajā rakstā – par bieži pieļautām būtiskām kļūdām TC dokumentācijā, uz kurām norādi sniedza VID atbildīgā persona, piedaloties LTRK organizētajā seminārā šā gada maijā.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (“ESAO”) šā gada jūlijā publicēja Latvijas salīdzinošā izvērtējuma 2. posma ziņojuma rezultātus, kas iegūti, vērtējot BEPS 14. aktivitātes minimālā standarta ieviešanas gaitu nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismu uzlabošanai. Salīdzinošā izvērtējuma 2. posma nolūks ir uzraudzīt no Latvijas salīdzinošā izvērtējuma 1. posma ziņojuma izrietošo ieteikumu ieviešanu. Kopumā 2. posma ziņojumā secināts, ka Latvija ir novērsusi lielāko daļu 1. posma ziņojumā konstatēto trūkumu.
Nesen jau rakstījām par ESAO Iekļaujošā satvara projektu “Digitalizētās ekonomikas aplikšana ar nodokļiem,” kas ļaus dalībvalstīm rast kopēju pamatu, lai vienotos par visām ESAO dalībvalstīm un jurisdikcijām pieņemamu nodokļu piemērošanu globālajiem uzņēmumiem. Kaut arī iesaistīto dalībnieku skaits ir liels (139 dalībvalstis un jurisdikcijas, kas uztur atšķirīgas intereses un pārstāv dažāda mēroga ekonomiku), visas iesaistītās puses izprot jautājuma būtiskumu un ir ieinteresētas pēc iespējas ātrāk vienoties par akūtajiem jautājumiem un ieviest vienoto digitalizētās ekonomikas aplikšanu ar nodokļiem. Šajā rakstā – par šīs vienošanās ambiciozajiem mērķiem un vēl ambiciozākajiem noslēgšanas un ieviešanas termiņiem.
Attīstoties nodokļu sistēmai, mainās uzraugošo iestāžu prioritātes attiecībā uz transfertcenu riskiem, un pēdējo gadu laikā uzmanība biežāk tiek pievērsta arvien sarežģītākiem gadījumiem. Arī nemateriālo aktīvu transfertcenu aspekti kļūst arvien aktuālāki, tāpēc dažu rakstu ietvaros skaidrosim tādu saistīto pušu darījumu būtiskumu, kas ietver nemateriālo aktīvu izmantošanu, aplūkosim ar tiem saistītās transfertcenu tendences un visbiežāk sastopamos riskus, kā arī pievērsīsimies tiesu praksei.
Juridiskā forma jeb darījuma līgums, kas noslēgts starp saistītām personām, un tā noteikumi, vienmēr ir bijis viens no faktoriem, kas tiek skatīts, vērtējot kontrolētajos darījumos noteiktās transfertcenas atbilstību tirgus cenas principam. Šajā rakstā – par darījuma juridiskās formas būtiskumu, novēroto pieeju iekšgrupas līgumu izstrādē un noteikumiem, kas jāņem vērā, šos līgumus izstrādājot, lai mazinātu transfertcenu riskus.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 pantu nodokļu maksātājam (“NM”) jāievēro prasības, kas attiecas uz tā sagatavotajā transfertcenu (“TC”) dokumentācijā ietvertās informācijas aktualitāti un regulāru atjaunošanu atbilstoši pastāvošajai faktiskajai situācijai. Laikā, kad TC dokumentāciju sagatavošanā un iesniegšanā ir “miera” periods, lūdzām VID sniegt atbildes uz neviennozīmīgiem jautājumiem par salīdzināmo datu atjaunošanu un finanšu datu pārskatīšanu, tostarp iespēju izmantot roll forward pieeju.
Veicot transfertcenu analīzi finanšu darījumiem, pirms procentu likmes noteikšanas jāizvērtē aizņēmēja kredītspēja. Proti, lai novērtētu ar iekšgrupas finanšu darījumu saistīto risku un noteiktu tirgus cenu principam atbilstošu procentu likmi par kredītriska uzņemšanos, aizdevējam jāizvērtē gan aizņēmēja saistību neizpildes varbūtība, t.i., kredītspēja, gan izredzes aizdevumu atgūt. Šajā rakstā – par kredītreitinga modeli, ko nereti izstrādā starptautiskās uzņēmumu grupas, lai noteiktu atsevišķu vienību kredītspēju.
Mūsdienu lielo korporāciju laikmetā biznesa vērtības ķēde, ko parasti veido vairākas darbības jeb funkcijas (piemēram, biznesa stratēģijas izstrāde un ieviešana, izpēte un attīstība, ražošana, mārketings, pārdošana un loģistika), ir sadalīta pa dažādiem grupas uzņēmumiem, kas atrodas dažādās valstīs. Šāds sadalījums izriet gan no biznesa vajadzībām, gan no valsts likumvides prasībām attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām. Tā kā vienā biznesā ir iesaistīti vairāki vienas grupas uzņēmumi, to starpā notiek darījumi, kuros tiek piemērotas transfertcenas un attiecīgi rodas ar tām saistīti nodokļu riski.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) šā gada aprīlī publicētais nodokļu līgumu neatbilstošas izmantošanas (“treaty shopping”) trešā salīdzinošā izvērtējuma pārskats atspoguļo BEPS 6. aktivitātes minimālā standarta ieviešanas gaitu. Šis standarts, kurš novērš nodokļu līgumos paredzēto atvieglojumu izmantošanu neatbilstošos apstākļos, ir viens no četriem BEPS minimālajiem standartiem, ko apņēmušās ieviest visas ESAO/G20 BEPS iekļaujošā satvara dalībvalstis (vairāk nekā 125 jurisdikcijas, kas sadarbojas BEPS pasākumu paketes ieviešanā). Šajā rakstā – ieskats izvērtējuma galvenajos secinājumos.
Šā gada 18. februārī stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 677 attiecībā uz peļņas sadalīšanas metodes (“PSM”) piemērošanu, analizējot darījumus starp saistītām personām. Šajā rakstā piedāvājam shēmu, kas ļauj izvērtēt nodokļu maksātāja (“NM”) spēju savos darījumos piemērotās cenas ekonomiski pamatot, pielietojot PSM, un sniedzam praktisku peļņas sadales piemēru.
Covid-19 izplatības mazināšanai ieviesto ierobežojumu periodā daudzām starptautisko uzņēmumu grupām ir radušies zaudējumi pieprasījuma samazināšanās, piegādes ķēdes kavējumu vai ārkārtas darbības izmaksu dēļ. Šādu zaudējumu sadale un ārkārtas izmaksu attiecināšana starp saistītiem uzņēmumiem noteikti izraisīs nodokļu administrācijas pastiprinātu interesi, tādēļ šiem jautājumiem jāpievērš sevišķa uzmanība. Šajā rakstā – par Covid-19 izraisīto zaudējumu un ārkārtas izmaksu sadali, ņemot vērā ESAO publicēto ziņojumu par pandēmijas ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu.
Lai gan pandēmijas izraisītajos ekonomiskajos apstākļos dažiem nodokļu maksātājiem var rasties grūtības piemērot savu iepriekšēju vienošanos ar nodokļu administrāciju par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu (advance pricing agreement jeb “APA”), visas spēkā esošās APA un to noteikumi ir jāievēro, ja vien nav pārkāpts kāds nozīmīgs pieņēmums. Šajā rakstā sniegts ieskats par Covid-19 ietekmi uz APA, ņemot vērā ESAO publicēto ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu.
Turpinot apskatīt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) publicēto ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu, šajā rakstā – par valdības palīdzības programmu ietekmi uz transfertcenu analīzi.
