Covid-19 izplatības mazināšanai ieviesto ierobežojumu periodā daudzām starptautisko uzņēmumu grupām ir radušies zaudējumi pieprasījuma samazināšanās, piegādes ķēdes kavējumu vai ārkārtas darbības izmaksu dēļ. Šādu zaudējumu sadale un ārkārtas izmaksu attiecināšana starp saistītiem uzņēmumiem noteikti izraisīs nodokļu administrācijas pastiprinātu interesi, tādēļ šiem jautājumiem jāpievērš sevišķa uzmanība. Šajā rakstā – par Covid-19 izraisīto zaudējumu un ārkārtas izmaksu sadali, ņemot vērā ESAO publicēto ziņojumu par pandēmijas ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu.
Lai gan pandēmijas izraisītajos ekonomiskajos apstākļos dažiem nodokļu maksātājiem var rasties grūtības piemērot savu iepriekšēju vienošanos ar nodokļu administrāciju par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu (advance pricing agreement jeb “APA”), visas spēkā esošās APA un to noteikumi ir jāievēro, ja vien nav pārkāpts kāds nozīmīgs pieņēmums. Šajā rakstā sniegts ieskats par Covid-19 ietekmi uz APA, ņemot vērā ESAO publicēto ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu.
Turpinot apskatīt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) publicēto ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu, šajā rakstā – par valdības palīdzības programmu ietekmi uz transfertcenu analīzi.
Unikālie ekonomiskie apstākļi, kas izriet no Covid-19 un valstu izsludinātajiem ierobežojumiem, ir radījuši zināmas grūtības piemērot tirgus cenu principu transfertcenu analīzē. Turpinot iesākto tēmu par Covid-19 ietekmi uz transfertcenām, šajā rakstā detalizēti apskatīsim 2020. gada izskaņā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) publicēto ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu.
No 2018. gada transfertcenu (“TC”) likumvides grozījumi paredz iespēju VID piemērot soda naudu nodokļu maksātājam (“NM”) par TC prasību pārkāpumu. Šajā rakstā – par to, kādos gadījumos VID ir tiesības soda naudu piemērot, kā arī par tās noteikšanas kārtību un samērīgumu.
Transfertcenu (“TC”) politikas uzturēšanu uzņēmumos apgrūtina negatīvie ekonomiskie apstākļi, taču pat globālā ekonomikas krīze neatceļ normu, kas nosaka – kontrolētos darījumos jāievēro nesaistītu personu darījuma princips. Pēc mūsu raksta par Covid-19 un finanšu darījumiem, šajā rakstā aplūkojam citas sekas, ko pandēmija atstājusi uz TC rezultātiem, kā arī sniedzam ieteikumus TC analīzei.
Ja nerezidents (ārvalsts komersants) vēlas uzsākt darbību Latvijā, viens no aktuāliem jautājumiem, kas varētu rasties – vai dibināt meitas sabiedrību vai arī atvērt filiāli jeb pastāvīgo pārstāvniecību (“PP”). Lai atbildētu uz šo jautājumu, ārvalsts investoram jāizvērtē dažādi juridiskie, administratīvie un nodokļu aspekti. Šajā rakstā – par peļņas attiecināšanu uz PP, jo šis aspekts varētu spēlēt noteicošu lomu lēmuma pieņemšanā.
Pirms transfertcenu regulējuma grozījumu stāšanās spēkā tikai daļa nodokļu maksātāju (“NM”) bija informēti par finanšu datu segmentācijas būtiskumu. Stājoties spēkā grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 pantā, finanšu datu segmentācijas sagatavošanu vairs nevar uzskatīt par brīvprātīgu, jo ar 2018. gadu tās iekļaušana transfertcenu dokumentācijā ir likumiska prasība, kuru neievērojot, NM ir soda naudu uzrēķinu risks.
Šā gada 1. jūlijā stājās spēkā MK noteikumi Nr. 210 par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām. Tie pamatā nosaka pienākumu nodokļu, juridisko un cita veida konsultatīvo pakalpojumu sniedzējiem, kuri atbilst noteikumu 3.5. punktā minētajiem kritērijiem, sniegt informāciju VID par tiem zināmu, plānotu, organizētu, darītu pieejamu īstenošanai vai īstenotu pārrobežu shēmu starp Latvijā reģistrētu nodokļu maksātāju un citā nodokļu jurisdikcijā reģistrētu nodokļu maksātāju. Šajā rakstā aplūkojam pārrobežu shēmu pazīmes attiecībā uz transfertcenām un sniedzam ieteikumus, kas var palīdzēt nodokļu maksātājiem, kuri veic pārrobežu darījumus ar saistītām personām, objektīvi pamatot veikto darījumu ekonomisko būtību un novērst bažas par to īstenošanu agresīvas nodokļu plānošanas un peļņas novirzīšanas nolūkā.
Covid-19 var būt plašas nelabvēlīgas sekas, tostarp patērētāju pieprasījuma samazināšanās, piegādes ķēdes traucējumi un nepieredzēta riska palielināšanās finanšu tirgos. Ekonomiskās lejupslīdes rezultātā daudziem grupas uzņēmumiem var pasliktināties naudas līdzekļu plūsma, kā rezultātā starptautiskas grupas uzņēmumi var lemt par jaunu krīzes laika kredītu izsniegšanu vai esošo aizdevumu nosacījumu pārskatīšanu. Šajā rakstā – par galvenajiem transfertcenu apsvērumiem un riskiem saistībā ar saistītu personu finanšu darījumiem, kas sevišķi aktualizējušies šī brīža situācijā.
Turpinot iepriekš uzsākto tēmu, aplūkosim izmaksu ieguldījuma vienošanās (cost contribution arrangement jeb CCA) koncepcijas priekšrocības, transfertcenas atbilstības tirgus cenai vērtēšanu un to, vai un kā šo koncepciju praktizē Latvijā, un vai tās esību pieļauj nodokļu administrācija. Šajā rakstā – par CCA izmantošanu gadījumos, kas saistīti ar nemateriālā īpašuma (“NĪ”) izveidi un attīstīšanu.
Pēdējos gados arvien biežāk notiek nemateriālā īpašuma (“NĪ”) pārrobežu nodošanas darījumi starp saistītām personām. Šādu NĪ darījumu apjoms uzņēmumu grupas ietvaros parasti ir būtisks, tādēļ nodokļu administrācija tiem pievērš īpašu uzmanību. ESAO atzīst, ka neatbilstošas NĪ vērtības noteikšana ir viens no lielākajiem peļņas novirzīšanas riskiem. Šajā rakstā – par vispārīgām vērtēšanas metodēm, kas izmantojamas, lai noteiktu cenu NĪ nodošanas darījumos starp saistītām personām un pārbaudītu, ka tā atbilst nesaistītu pušu darījuma principam.
Starptautiska uzņēmumu grupa savos iekšējos darījumos izmanto ne tikai preces un pakalpojumus. Grupas dalībnieki var veikt arī darījumus ar nemateriālo īpašumu (“NĪ”), piemēram, nodot to par atlīdzību (īpašnieka maiņa), piešķirt tā lietošanas tiesības pilnā apjomā vai daļēji, vai arī izmantot dažāda veida vienošanos par NĪ izmaksu kompensēšanu. Šajā rakstā vispārīgi aplūkosim NĪ un attiecīgos līgumus, kā arī papētīsim izmaksu ieguldījuma vienošanās koncepciju un noslēgšanas mērķi.
Turpinot rakstu sēriju par ESAO izdoto gala versiju transfertcenu (“TP”) noteikšanas vadlīnijām finansēšanas darījumos, piedāvājam ieskatu pārējos nosacījumos, kas jāņem vērā, lai precīzi definētu plānoto finansēšanas darījumu starp saistītām pusēm pirms tā cenas (vērtības) noteikšanas. Ir nepieciešams skaidri definēt pašu darījumu, tā būtību, mērķi un nosacījumus, kā arī atbilstību finansēšanas darījuma kritērijiem.
Šā gada 11. februārī ESAO gala redakcijā izdeva transfertcenu (“TC”) noteikšanas vadlīnijas finansēšanas darījumiem, kas ir gaidīts dokuments arī Latvijas nodokļu maksātājiem – starptautisku uzņēmumu grupu dalībniekiem, nodokļu konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem un VID. Tā kā 2018. gadā jau vairākkārt rakstījām par vadlīniju projektu, šajā rakstu sērijā sniedzam ieskatu izmaiņās un aktualitātēs, ko atnesusi vadlīniju gala versija, kā arī pievēršamies globālajām tendencēm un būtiskajiem aspektiem, kas saskaņā ar ESAO rekomendācijām jāņem vērā, analizējot finansēšanas darījumus.
