Unikālie ekonomiskie apstākļi, kas izriet no COVID-19 un valstu izsludinātajiem ierobežojumiem, ir radījuši zināmas grūtības piemērot tirgus cenu principu transfertcenu analīzē. Turpinot iesākto tēmu par Covid-19 ietekmi uz transfertcenām, šajā rakstā detalizēti apskatīsim 2020. gada izskaņā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) publicēto ziņojumu par COVID-19 ietekmi uz transfertcenu noteikšanu (“Ziņojums”).
Alternatīvie juridiskie risinājumi ir efektīvs instruments, kas palīdz līdzsvarot neparedzamu darba apjoma plūsmu un kadru maiņu, saglabājot juridiskās nodaļas darba kvalitāti, vienlaikus samazinot nodaļas kopējās izmaksas un personālam saglabājot apmierinātību ar sava darba apjomu, atalgojumu un izaugsmes iespējām. Šie risinājumi nu jau vairs nav eksperimentāls vai ļoti jauns darbības modelis. Tas ir pārbaudīts un veiksmīgi darbojas visā pasaulē, tostarp Latvijā, turklāt to izmanto dažāda lieluma uzņēmumi.
Lai nodrošinātu sistemātisku PVN aprēķināšanu un samaksu budžetā, kā arī novērstu izvairīšanos no PVN samaksas situācijās, kad darījums veikts nepārtraukti un ir sarežģīti konstatēt darījuma brīdi, PVN likums nosaka termiņus PVN rēķinu izrakstīšanai un nodokļa deklarēšanai. Bet vai šie termiņi ir attiecināmi uz darījumu starp diviem Latvijā reģistrētiem nodokļa maksātājiem, kurā par nodokļa aprēķināšanu un samaksu atbildīgs ir preču vai pakalpojumu saņēmējs (“vietējie reversi”)?
Apjoma un cita veida pēcpārdošanas atlaižu piešķiršana ir daudzu vairumtirgotāju un pakalpojumu sniedzēju piekopta prakse. Šajā rakstā – par to, kā piešķirtā atlaide ietekmē iepriekš aprēķināto PVN saskaņā ar likumvidi.
Jebkurš uzņēmums, valsts vai pašvaldības iestāde vai pat individuālais komersants, kas apstrādā ES/EEZ iedzīvotāju personas datus, kuri ļauj identificēt fiziskās personas, ir pakļauts ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas (“VDAR”) prasībām. Tās attiecas arī uz uzņēmumiem ārpus ES/EEZ, kuri piedāvā preces vai pakalpojumus ES/EEZ iedzīvotājiem. Ar šo rakstu noslēdzam pērn aizsākto tēmu.
Šis gads aizritējis Covid-19 zīmē, pandēmijai aizēnojot tādu būtisku notikumu, par ko pēdējais laiks atcerēties: Apvienotās Karalistes (“AK”) izstāšanās no ES. Šajā rakstā – par būtiskajām izmaiņām AK pilsoņu nodarbināšanā Latvijā pēc Brexit.
Pandēmijas laiks ir ne tikai atnesis ierobežojumus, bet arī paātrinājis klientu identifikācijas procesa digitalizāciju. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (“NILLTPFN”) likuma subjektu prasības pirms pandēmijas bija vairāk vērstas uz klienta klātbūtnes pārbaudi, taču ierobežojumu dēļ nākas samazināt tiešo kontaktu un radīt klientiem jaunas identifikācijas iespējas.
Jebkurš uzņēmums, valsts vai pašvaldības iestāde vai pat individuālais komersants, kas apstrādā ES/EEZ iedzīvotāju personas datus, kuri ļauj identificēt fiziskās personas, ir pakļauts ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas (“VDAR”) prasībām. Tās attiecas arī uz uzņēmumiem ārpus ES/EEZ, kuri piedāvā preces vai pakalpojumus ES/EEZ iedzīvotājiem. Šajā rakstā – par VDAR prasībām un to ievērošanu datu apstrādē e-pastos.
Finanšu nozarē pēdējo gadu laikā strauji ienākuši jauni spēlētāji – FinTech uzņēmumi. Jau pats nosaukums norāda uz šo uzņēmumu atrašanos finanšu pakalpojumu un tehnoloģiju tirgus krustpunktā. FinTech uzņēmumi gan veicina un attīsta banku darbību, gan paši kļūst par alternatīvu tradicionālajām bankām. Kādi ir aktuālie FinTech uzņēmumu jautājumi PVN piemērošanas sakarā – par to varat izlasīt šajā rakstā.
VID nācis klajā ar jaunu risinājumu Latvijas nodokļu rezidenta apliecības iegūšanai, lai samazinātu administratīvo slogu juridiskām un fiziskām personām. Jaunā kārtība, kas ievērojami ietaupīs apliecības iegūšanai nepieciešamo laiku, ir nostiprināta arī MK noteikumu Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi” grozījumos, kas stājās spēkā šā gada 4. novembrī.
UIN likums paredz nodokļa piemērošanu peļņas sadales brīdī, t.i., apliekamajā bāzē ietver aprēķinātās dividendes. Taču likumā ietvertais formulējums praksē rada neskaidrības. Šajā rakstā – par dividenžu aprēķināšanas brīdi un peļņas sadales uzrādīšanu UIN deklarācijā.
Ziemassvētki ir patīkams apdāvināšanās laiks. Arī šogad uzņēmumi vēlas iepriecināt savus darbiniekus un sadarbības partnerus ar Ziemassvētku dāvanām. Šajā rakstā – par nodokļu likumvides piemērošanu šādām dāvanām. Ņemot vērā ārkārtējo situāciju, neaplūkojam tādus personāla ilgtspējas pasākumus kā darbinieku balles un Ziemassvētku “eglītes” darbinieku bērniem. Pie šīs tēmas atgriezīsimies nākamgad, kad epidemioloģiskā situācija, cerams, būs uzlabojusies.
Saeimā galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (“IIN”). Saskaņā ar grozījumiem plānotas dažādas izmaiņas, piemēram, augstākās likmes samazināšana no 31,4% uz 31% un pārmaksas automātiska atmaksa. Šajā rakstā – par jauno IIN piemērošanas kārtību darba devēja kompensācijām par darbinieku izdevumiem saistībā ar attālināto darbu (“tāldarbu”).
Šā gada 26. novembrī Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) savā spriedumā lietā C‑787/18 (Sögård Fastigheter AB) vērtējusi pienākumu koriģēt priekšnodokli par kapitālieguldījumu precēm nekustamā īpašuma (“NĪ”) piegādes darījumā, kā arī to, kurai darījuma pusei ir šis pienākums. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām.
