Latvijā rudens ir bijis ražīgs korporatīvās pārvaldības regulējuma izmaiņu jomā. Šā gada 11. novembrī Saeima pieņēma Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumus, kuri stāsies spēkā šā gada 8. decembrī, paredzot pienākumu lielajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām piemērot korporatīvās pārvaldības principus un gatavot dažādus paziņojumus šajā jomā.
Eiropas zaļais kurss un klimatneitralitāte pašlaik ir aktuāli temati gan Eiropā, gan pasaulē, un tam ir un būs ietekme arī uz vides aizsardzības politiku Latvijā, īpaši skarot uzņēmumus, kas darbojas dzelzs, tērauda, cementa, mēslošanas līdzekļu, alumīnija un elektroenerģijas ražošanas vai importēšanas nozarē.
MindLink lasītājus vairākkārt esam informējuši par jauno Grāmatvedības likumu, kurš stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, kā rezultātā tiks mainīti vai izdoti jauni saistošie noteikumi. Šajā rakstā – par jaunajiem MK noteikumiem Nr. 590 (“MK 590”), kuri skaidros, kā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, izbeidzot tā darbību. MK 590 ir izdoti saskaņā ar jaunā Grāmatvedības likuma 21. panta trešo daļu un aizstāj MK noteikumus Nr. 583.
Lai mazinātu Covid-19 ietekmi uz tautsaimniecību, valdība atbalsta privāto sektoru ar dažādiem pasākumiem, kas finansiāli palīdz uzņēmumiem daļēji segt īstermiņa zaudējumus. Tomēr uzņēmumiem šobrīd ir ļoti svarīgi saredzēt nākotnes izaugsmes iespējas, kas bieži vien tiek sasaistīts ar finansējuma pieejamību attīstībai, uzlabojumiem un jaunu tirgu apgūšanai.
Piegādājot preces personai uz citu ES dalībvalsti, var rasties jautājums, kā pareizi piemērot PVN, ja preču pasūtītājs nav norādījis savu PVN reģistrācijas numuru, taču zināms, ka tas ir saimnieciskās darbības veicējs. Vai darījums ir tālpārdošana vai piegāde ES teritorijā? Tā kā PVN piemērošana atšķiras, ir svarīgi saprast, kas raksturīgs katram darījumam.
Preču tirdzniecībai internetā kļūstot populārai, arvien vairāk uzņēmumu dažādās elektroniskās saskarnēs (piemēram, tirdzniecības vietās, platformās vai portālos) ne tikai pārdod savas preces, bet arī veicina trešo pušu preču pārdošanu. Atbilstoši PVN grozījumiem, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā, noteiktos gadījumos trešo pušu piegādes veicinošas saskarnes ir atbildīgas par PVN iekasēšanu preču pārdevēja vietā. Šajā rakstā – par gadījumiem, kuros uzskatāms, ka nodokļa maksātājs (saskarne) pats ir iegādājies un tālāk pārdevis preces, kļūdams par t.s. domājamo piegādātāju.
Daļas uzcenojums (share premium) ir maksājums papildus daļas nominālvērtībai, ko neieskaita uzņēmuma pamatkapitālā. Daļas nominālvērtība reti pati par sevi atspoguļo daļas patieso vērtību, tādēļ daļas uzcenojums (DU) palīdz gan noteikt taisnīgu samaksu par uzņēmuma kapitāla daļām, gan atspoguļot to patieso vērtību dažādos ar tām saistītos darījumos.
Iepriekš esam skaidrojuši UIN piemērošanu caurplūstošām dividendēm un apskatījuši IIN atvieglojumu piemērošanu fiziskai personai dividenžu izmaksas gadījumā. Šajā rakstā aplūkosim, kādi zemūdens akmeņi slēpjas nodokļu piemērošanā caurplūstošām dividendēm, ja īsi pirms lēmuma pieņemšanas par peļņas sadali dividendēs notiek izmaiņas uzņēmuma dalībnieku sastāvā.
Globālais nodokļu regulējums ir piedzīvojis vēsturiskas pārmaiņas un joprojām tiek grozīts. Tas ir licis daudznacionālo uzņēmumu (DNU) grupām pārvērtēt savu globālo darbības modeli un aktīvi rīkoties, lai saglabātu konkurences priekšrocības. Līdz ar tehnoloģiju attīstību, globālās vides izmaiņām un pandēmijas ietekmi, DNU sāk pārskatīt un pārveidot savas vērtību ķēdes, lai padarītu grupas uzņēmumu darbību vēl efektīvāku un ienesīgāku.
Papīra dokumenti – rēķini un pavadzīmes – mēdz pazust vai grāmatvedībā tiek iesniegti ar nokavēšanos, kas noved pie neprecizitātēm grāmatvedībā un nodokļu deklarācijās, kā arī kavētiem maksājumiem. Obligātie elektroniskie dokumenti varētu novērst šos trūkumus.
Attīstoties digitalizācijas iespējām, arvien vairāk uzņēmumu vēlas sniegt un saņemt pakalpojumus attālināti, izmantojot interneta vidi. Piemēram, reklāmas tiek izvietotas ziņu portālos un e-pastos. Virtuālo datu apjomi ir kaut kur jāuzglabā, tiek izveidotas arvien jaunas lietotnes pakalpojuma saņēmēja autorizēšanai un norēķinu veikšanai, kā arī dažādi citi pakalpojumi, kuru sniegšana tiek nodrošināta ar informācijas tehnoloģiju palīdzību. Kuri no pakalpojumiem kvalificējas kā elektroniski sniegti pakalpojumi? Ar kādām grūtībām dažkārt jāsaskaras PVN piemērošanā šādiem pakalpojumiem?
Šā gada martā stājies spēkā jauns sociālās drošības līgums, proti, Latvijas Republikas valdības un Gērnsijas valdības līgums sociālās drošības jomā, kurš skar pensiju jomu. Šajā rakstā aplūkots, kādēļ līgums noslēgts, kādas problēmas tas risina un kā tas ietekmē Gērnsijā dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos.
