Izmaksu segmentācija ir būtiska uzņēmumiem, kuri cenšas uzlabot savu rentabilitāti un darbības efektivitāti. Izdevumu klasificēšana palīdz uzņēmumiem rast izmaksu ietaupīšanas iespējas, uzlabot resursu sadalījumu un pieņemt datos balstītus stratēģiskos lēmumus. Šis process nodrošina detalizētu izpratni par dažādiem izmaksu faktoriem un to ietekmi uz uzņēmuma vispārīgo finanšu stāvokli.
Pēc spraigām publiskām diskusijām par Latvijas darbaspēka nodokļu sistēmas pārskatīšanu, lai veicinātu tās konkurētspēju Baltijas reģionā, Finanšu ministrija ir izstrādājusi un šā gada 26. septembrī novirzīja saskaņošanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN). Likumprojekts paredz ieviest vairākas izmaiņas IIN piemērošanā, kas ietekmēs esošās likmes, neapliekamo minimumu un citus nodokļa piemērošanas pamatprincipus. Šajā rakstā iepazīstināsim ar nozīmīgākajām izmaiņām darbaspēka nodokļu jomā, ko nodokļu maksātāji var sagaidīt jau nākamajā gadā.
Līdz ar 2026. gada tuvošanos uzņēmumi aktīvi gatavojas pieņemt vienu no būtiskākajām izmaiņām grāmatvedības procesā – strukturētu elektronisko rēķinu jeb e-rēķinu ieviešanu. Lai gan šī pāreja solās būt izaicinoša, tā sniedz iespēju uzņēmumiem un grāmatvežiem optimizēt rēķinu apstrādi un ieviest lielāku caurskatāmību ikdienas darbā. Šajā rakstā aplūkosim, kādas pārmaiņas grāmatveža ikdienā nesīs e-rēķini, kā arī to galvenos plusus un mīnusus.
Nodokļu stratēģijas izstrāde un publicēšana kļūst par arvien nozīmīgāku jautājumu gan uzņēmumu iekšējās pārvaldības kontekstā, gan ārējās saistībās ar sabiedrību un valsts iestādēm. Turpinot mūsu rakstu par saikni starp nodokļiem un ilgtspēju, šajā rakstā stāstīsim par atsevišķu valstu prasībām attiecībā uz uzņēmumu nodokļu stratēģijas izstrādi.
Šā gada 11. aprīlī pieņemtā Regula 2024/2019 ievieš būtiskas izmaiņas Eiropas Savienības Tiesas (EST) procesā, īpaši attiecībā uz nodokļu, muitas un citu specifisku jautājumu izskatīšanas kompetencēm. Izmaiņas paredz, ka noteiktas tiesvedības jomas, kas līdz šim bija EST atbildībā, tagad tiks nodotas izskatīšanai Vispārējai tiesai. Šādi pasākumi tiek veikti, lai uzlabotu procedūru efektivitāti un samazinātu lietu izskatīšanas laiku. Izmaiņas stājās spēkā šā gada 1. septembrī ar EST statūtu grozījumu pieņemšanu un būs piemērojamas no šā gada 1. oktobra.
Mūsdienās uzņēmējdarbība bieži aptver vairākas valstis, kas joprojām rada sarežģījumus pareizi piemērot nodokļus gūtajiem ienākumiem. Viens no galvenajiem uzņēmumu izaicinājumiem ir noteikt, vai tiem rodas pastāvīgā pārstāvniecība (PP) iesaistītajās valstīs. Situāciju sarežģī fakts, ka valstis var piemērot dažādus PP noteikšanas kritērijus un atšķirīgi interpretēt noslēgto nodokļu konvenciju noteikumus par PP izveidošanu.
Tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs (saukts arī par “privātā investora principu”) ir analītisks instruments, ko izmanto Eiropas Komisija, lai izslēgtu tādas priekšrocības uzņēmumam, kas iegūtas, valstij iejaucoties noteiktā tirgū. Šim kritērijam ir nepieciešama sarežģīta ekonomiskā analīze un juridiskais pamatojums, lai novērtētu, vai hipotētisks privāts investors konkrētajā tirgū veiktu salīdzināmu iejaukšanos un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā valsts. Ja atbilde ir apstiprinoša un darījums ir atbilstošs tirgum, tas visticamāk netiks uzskatīts par valsts atbalstu, jo darījuma otrai pusei (uzņēmumam) nav sniegta ekonomiska priekšrocība, ko tas nebūtu saņēmis parastos tirgus apstākļos.
Šā gada 9. septembrī Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādināja Latvijas nodokļu maksātājiem par iespēju pieteikties automātiskai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksai, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju (GID). Fiziskas personas, kas vēlas saņemt iepriekšējā taksācijas gadā pārmaksāto IIN uz savu kredītiestādes kontu, tiek aicinātas pieteikties pakalpojumam līdz šā gada 30. septembrim. Tāpat vēršam uzmanību, ka no šā gada augusta VID ir paplašinājis nodokļu maksātāju iespējas pieslēgties Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) ar rīku “Smart-ID”, piedāvājot ērtāku autentifikācijas veidu.
Turpinot iepriekšējo rakstu, šoreiz aplūkojam plānotos grozījumus PVN likumā, kuri ietver pāreju uz tiešo 0% likmes piemērošanu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, precizē nosacījumus fiskālā pārstāvja reģistrēšanai VID un atvieglo īpašā PVN režīma nosacījumus preču importam. Apskatīsim arī īpašo PVN režīmu lietotām mantām un noteiktos atbrīvojumus citu valstu PVN maksātājiem, kuri veic preču piegādes darījumus pagaidu uzglabāšanas ietvaros.
Ieviešot piegādātāju pārvaldības modeli, uzņēmumi meklē efektīvākās iespējas optimizēt attiecības ar saviem piegādātājiem, uzlabot piegādes ķēdes efektivitāti un samazināt savas izmaksas, lai turpinātu saņemt kvalitatīvākās preces un pakalpojumus visatbilstošākajā laikposmā.
Laikposmā no šā gada 21. augusta līdz 4. septembrim publiskai apspriešanai tika nodoti plānotie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Tā kā tiem plānots stāties spēkā jau 2025. gada 1. janvārī, tie izraisījuši plašu sabiedrības rezonansi. Grozījumu mērķis ir uzlabot nodokļu nomaksas uzraudzību, ierobežojot skaidras naudas apriti, un veicināt bezskaidras naudas izmantošanu darījumos. Šajā rakstā apskatīsim galvenās ierosinātās izmaiņas.
Kā zināms, vidējā termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšana, kurai bija jānotiek jau līdz šā gada 1. aprīlim, ir krietni aizkavējusies. Pagaidām nav droši zināms, vai un kā tā turpmāk ietekmēs PVN piemērošanu. Tomēr Finanšu ministrija jau ir sagatavojusi PVN likuma grozījumus, kuru mērķis ir pārņemt ES direktīvu, lai mazinātu administratīvo slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī pilnveidotu regulējumu PVN 0% likmes piemērošanai un īpašā PVN režīma piemērošanai darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā ar 2025. gada 1. janvāri. Šajā rakstā – sīkāk par galvenajām izmaiņām.
Igaunija ir izstrādājusi jaunus nodokļu plānus, kas ievērojami mainīs gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju finanšu vidi no 2025. gada. Šajā rakstā izklāstīti gaidāmie aizsardzības un transportlīdzekļu nodokļi, kā arī citi būtiski nodokļu paaugstinājumi, kas ietekmēs dažādas nozares.
Uzņēmuma iegādes darījuma (share deal) kontekstā lielu daļu iegādes izmaksu parasti finansē, piesaistot ārējos līdzekļus, t.i., aizņemoties finansējumu. Parasti akcionāra izsniegta aizdevuma atmaksu neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu noteikumiem (plašāk par to mūsu rakstā UIN reforma: aizdevumi saistītām personām).
Vasaras noslēgums Augstākās tiesas darbā ir iezīmējies ar spriedumu pasludināšanu lietās, kas skar nodokļu piemērošanu ienākumiem no dažāda veida izklaides pakalpojumiem. Tāpat kā ienākums no videospēļu tiešraižu straumēšanas, arī laimesti no dalības azartspēlēs saglabā aktualitāti ar tiem saistīto nodokļu tiesību normu interpretācijas jautājumos, kas rada strīdus ar nodokļu administrāciju. Viens no tādiem strīdiem ir saistīts ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, ar ko fiziskai personai tika aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nokavējuma nauda, konstatējot nedeklarētus azartspēļu organizētāja izmaksātus laimestus. Persona pārsūdzēja lēmumu, iesniedzot tiesai sūdzību, kas rezultātā nonāca līdz Senātam. Paturpinot mūsu MindLink rakstu sēriju par Senāta spriedumiem saistībā ar nodokļu piemērošanu ienākumiem no izklaidējoša rakstura pasākumiem, šajā rakstā izskatīsim vienu no jaunākajiem Senāta nolēmumiem.
