Ikvienam uzņēmumam jābūt grāmatvedības organizācijas dokumentam jeb politikai, kas nosaka precīzus grāmatvedības uzskaites principus, pārskatu sagatavošanas noteikumus un iekšējo dokumentu aprites organizāciju. Politikai jāatbilst katra uzņēmuma darbības veida specifikai.
Ja persona vienlaikus tiek uzskatīta par nodokļu rezidentu divās nodokļu konvencijas valstīs (piemēram, Latvijā un Lietuvā) saskaņā ar to nacionālajām tiesību normām, tad strīds par personas nodokļu rezidenta statusu būs izšķirams atbilstoši konvencijas 4. panta ceturtajai daļai, kura paredz secīgi izvērtēt šādus kritērijus:
Iepriekš esam rakstījuši par UIN piemērošanu maksājumiem nerezidentiem, no kuriem atbilstoši UIN likuma 5. panta noteikumiem jāietur nodoklis. Šajā rakstā detalizētāk aplūkots visizplatītākā maksājuma veida – vadības un konsultatīvo pakalpojumu maksas – normatīvais regulējums, piemēri un attaisnojuma dokumenti grāmatvedībā.
Atsaucoties uz iepriekš publicēto rakstu, kurš aktualizē iespējas samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa (“UIN”) apmēru, sadalot “jauno” peļņu, šajā rakstā apskatīti iedzīvotāju ienākuma nodokļa (“IIN”) atvieglojumi, kurus var piemērot fiziskā persona pat tad, ja uzņēmums jau izmantojis kādu no pieejamiem UIN atvieglojumiem saskaņā ar šī brīža praksi.
Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai valstu atbildīgās iestādes 2020. un 2021. gadā ieviesa īpaši stingrus ierobežojumus, tostarp ceļošanas ierobežojumus. Šo izceļošanas un ieceļošanas ierobežojumu dēļ daudzi cilvēki uzturējās Latvijā vai kādā citā valstī piespiedu kārtā. Veicot darba pienākumus Latvijā, aktuāli kļūst nodokļu piemērošanas aspekti. Šajā rakstā – par nodokļu rezidences noteikšanu Covid-19 ietekmē atbilstoši Latvijas likumvidei.
Attīstoties nodokļu sistēmai, uzraugošajām institūcijām mainās prioritātes attiecībā uz transfertcenu riskiem, un pēdējo gadu laikā uzmanība biežāk tiek pievērsta arvien komplicētākiem gadījumiem. Arī nemateriālo aktīvu transfertcenu aspekti kļūst arvien aktuālāki, tāpēc dažu Īsziņu ietvaros skaidrosim tādu saistīto pušu darījumu būtiskumu, kas ietver nemateriālo aktīvu izmantošanu, aplūkosim ar tiem saistītās transfertcenu tendences, visbiežāk sastopamos riskus un pievērsīsimies tiesu praksei.
Sabiedriskā labuma organizācijas (“SLO”) statuss ne tikai apliecina organizācijas darbību sabiedrības interesēs, bet arī motivē pašu SLO gan piesaistīt ziedojumus, gan saņemt dažādas nodokļu un citas priekšrocības. Ziedojumi ir būtisks dažādu SLO sabiedriskā labuma projektu avots, savukārt ziedotāji var iegūt nodokļu priekšrocības. Finanšu ministrija (“FM”) ir izdevusi informatīvu ziņojumu par SLO darbību un attīstību. Šajā rakstā sniegts īss tā kopsavilkums, uzņēmumu viedoklis par šiem atvieglojumiem, un vai tas ir sekmējis SLO darbību.
Šā gada 22. martā ES Padome pieņēma Direktīvu (ES) 2021/514 (DAC7), kas groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvo sadarbību nodokļu jomā, paplašinot ES noteikumus par nodokļu pārredzamību un attiecinot ziņošanas pienākumus arī uz digitālajām platformām un platformu operatoriem. Ar 2023. gadu digitālajām platformām un platformu operatoriem tiek noteikts pienākums sniegt informāciju par digitālās platformas izmantojošo pārdevēju ienākumiem. Šie noteikumi ievieš ziņošanas pienākumu digitālajām platformām, kuras atrodas gan ES, gan ārpus tās.
No 2021. gada 1. jūlija Latvijā tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (“VSAOI”). Saeimas opozīcija, kā arī vairākas uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas atklātā vēstulē deputātiem lūdza atlikt minimālo iemaksu sistēmas ieviešanu līdz brīdim, kad ekonomika būs atguvusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem. Neraugoties uz publiski pausto kritiku, 1. jūlijā tomēr stājās spēkā jaunais režīms. Šajā rakstā aplūkoti gadījumi, kad pašnodarbinātai personai ir tiesības nepiemērot minimālo VSAOI saviem ienākumiem, savlaicīgi vēršoties ar šādu lūgumu VID.
Juridiskā forma jeb darījuma līgums, kas noslēgts starp saistītām personām, un tā noteikumi, vienmēr ir bijis viens no faktoriem, kas tiek skatīts, vērtējot kontrolētajos darījumos noteiktās transfertcenas atbilstību tirgus cenas principam. Šajā rakstā – par darījuma juridiskās formas būtiskumu, novēroto pieeju iekšgrupas līgumu izstrādē un noteikumiem, kas jāņem vērā, šos līgumus izstrādājot, lai mazinātu transfertcenu riskus.
Valsts ieņēmumu dienesta (“VID”) tiesības precizēt nodokļu maksājumu apmēru primāri ir noteiktas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta pirmajā daļā. Pārbaudāmais periods ir ierobežots – trīs gadi, un ir pieņemts uzskatīt, ka ārpus šī perioda personas nodokļu slogs nevar tikt pārskatīts. Taču VID pieturas pie viedokļa, ka personas pienākums samaksāt nodokļus nav ierobežots laikā un tam īsti nav noilguma. Iepriekš ir nācies saskarties ar praksi, kad, konstatējot nepareizu nodokļu samaksu par periodu, kas ir ārpus šiem trim gadiem, personai tika piedāvāts labprātīgi iesniegt attiecīgās deklarācijas un samaksāt papildu nodokļus. Šīs labprātīgās rīcības stimulēšanai persona tika brīdināta, ka VID varētu nodot savā rīcībā esošo informāciju Finanšu policijai, lai lemtu par kriminālprocesa ierosināšanu. Šobrīd šī prakse attīstās tādējādi, ka arī nodokļu maksātāja (“NM”) kļūda, iesniedzot deklarācijas par senākiem periodiem, ir iztulkota kā labprātīga sava pienākuma izpilde un nelabojama rīcība.
Īpašais PVN režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai (import one-stop shop jeb IOSS) tiek ieviests ES ar šā gada 1. jūliju kā daļa no apjomīgajiem grozījumiem PVN regulējumā e-komercijas uzņēmumiem. Šajā rakstā – par starpnieka pienākumiem un atbildību importa režīmā.
G7 finanšu ministri 5. jūnijā izsludināja vienošanos, ar kuru grupas dalībvalstis apņemas ieviest jaunas nodokļu uzlikšanas tiesības, kas tām ļaus daļu no lielo starptautisko uzņēmumu gūtās peļņas novirzīt uz tirgiem (t.i., apgrozījuma rašanās vietām – “Pirmais pīlārs”), un globāli ieviest vismaz 15% minimālo nodokļa likmi (“Otrais pīlārs”). Šī sanāksme centās noskaidrot, vai ASV nostāja attiecībā uz ESAO Iekļaujošā ietvara projektu “Digitalizētās ekonomikas aplikšana ar nodokļiem” palīdzēs dalībvalstīm rast kopēju pamatu vienošanās panākšanai.
Latvijas uzņēmumi nereti vēršas pie kāda ārvalsts uzņēmuma vai fiziskas personas, lai izmantotu viņu uzkrāto pieredzi un saņemtu konsultācijas jautājumos, kas aktuāli Latvijas uzņēmuma izaugsmei. Šādu palīdzību visērtāk saņemt no sava grupas uzņēmuma vadības pakalpojumu vai konsultāciju veidā, taču Latvijas uzņēmumam var nākties nolīgt arī kādu nesaistītu ārvalsts uzņēmumu vai individuālo konsultantu. Šajā rakstā uzzināsiet, ar kādām nodokļu sekām jārēķinās Latvijā (arī Latvijas uzņēmumam) un kā izšķirt, vai primāri jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis (“IIN”) vai uzņēmumu ienākuma nodoklis (“UIN”).
