Ilgtspēja ir dinamiska un strauji augoša uzņēmējdarbības daļa, kuras virzību būtiski sekmē ES klimata un sociālie mērķi, kā arī no tiem izrietošie tiesību akti. Tie galvenokārt nosaka prasības attiecībā uz informācijas atklāšanu par uzņēmuma ilgtspējas būtiskajām ietekmes jomām un sniegumu tajās. Šīs prasības pakāpeniski paplašinās, sniedzoties pāri uzņēmuma tiešās ietekmes robežai.
2021. gada decembrī ES Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta direktīva par starptautiskas uzņēmumu grupas publiska pārskata par katru valsti (Country-by-Country Report jeb CbCR) sagatavošanu. Līdz 2023. gada 22. jūnijam dalībvalstīm bija pienākums direktīvu ieviest savos normatīvajos aktos. Šajā rakstu sērijā detalizēti aplūkosim Latvijas un citu dalībvalstu progresu, kā arī pētīsim, kāda ir direktīvas tapšanas vēsture, mērķi, potenciālie ieguvumi un izaicinājumi nodokļu maksātājiem (NM).
Septembra beigās VID transfertcenu (TC) speciālisti ir piekrituši tikties ar Latvijas TC konsultantiem, lai vairākkārt lietišķi apspriestu neskaidros jautājumus un aktuālās tēmas attiecībā uz TC, kā arī izklāstītu VID viedokli par TC noteikšanas problēmu risinājumiem šobrīd un turpmāk. Šajā rakstā ieskicēsim VID norādes par TC pamatošanu, dažas no tēmām un jautājumu loku, kas piedāvāti apspriešanai ar VID.
Darbaspēka datu kvalitatīva analīze spēj pārveidot to, kā organizācijas pieņem lēmumus un optimizē savus resursus. Tā kļuvusi ļoti svarīga mūsdienu talantu pārvaldības, darbinieku iesaistīšanas, veiktspējas pārvaldības un produktivitātes vajadzībām. Jau iepriekšējos rakstos apskatījām cilvēkresursu (HR) tehnoloģiju ieviešanas nozīmību, izceļot kvalitatīvas HR datu analīzes veikšanu un izmantošanu biznesa mērķiem. Šajā rakstā apskatīsim dažādas darbaspēka datu kategorijas, kuras uzņēmumi iekšēji var apkopot. Uzkrāto datu analīze palīdzēs iegūt priekšstatu par to, kas darbojas un kas jāuzlabo, ļaujot ātrāk identificēt problēmjautājumus un nākt klajā ar risinājumiem, laikus pārskatot un uzlabojot procesus.
Jau iepriekš skaidrojām situācijas, kurās varētu rasties šaubas par to, kura taksācijas perioda UIN deklarācijā nodokļu maksātājam ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē. Šajā rakstā turpinām šo tēmu, šoreiz aplūkojot, kā un kad uzņēmumam jārīkojas, ja ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi bijuši iekļauti apliekamajā bāzē, bet saistībā ar šiem izdevumiem saņemts kredītrēķins.
Pirms kāda laika Rīgas apgabaltiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. CA-1102-22/7 par bijušā darbinieka tiesībām piedzīt no darba devēja neizmaksāto darba samaksu par nosūtījuma periodu, kā arī par dienas naudas koncepta piemērošanu un no tā izrietošajām tiesībām iekļaut to darbinieka stundas tarifa likmē. Ņemot vērā plaši izplatīto praksi darbiniekiem izmaksāt dienas naudu, aicinām lasītājus iepazīties ar tiesas lēmumu, kurā tā definējusi savu redzējumu par juridiski pamatotām dienas naudas izmaksām un tās iekļaušanu kopējā atalgojumā.
Ministru kabineta rīcībā saskaņošanas procesā pašlaik atrodas likumprojekts, kurš paredz vairākus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā. Lai arī likumprojekts vēl nav nodots izskatīšanai Saeimai un tajā var tikt veikti papildu precizējumi, iesakām laikus iepazīties ar plānotajām izmaiņām, kas būtiski ietekmēs likuma subjektus, kuri veic ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumus, un juridiskos veidojumus, tostarp trastus.
Būdams darba attiecībās, darbinieks ir pakļauts darba devēja noteiktajai kārtībai un rīkojumiem. Papildus noslēgtajam darba līgumam, kurā ir noteiktas pušu savstarpējās tiesības un pienākumi, darbiniekam jāievēro arī darba kārtības noteikumi, amata apraksts, dienesta instrukcijas, nolikumi un atsevišķos gadījumos arī ētikas kodekss. Šajos dokumentos iekļauto uzvedības noteikumu būtiski pārkāpumi darba laikā var novest pie darbinieka atlaišanas. Šajā rakstā aplūkosim, vai ir iespējams izbeigt darba tiesiskās attiecības arī tāpēc, ka darbinieka pārkāpuma pamatā ir viņa rīcība ārpus darba laika.
Līdz ar Zinību gada sākumu atveram reģistrāciju “Nodokļu pamatkursa” 16. sezonai. Tā ir Latvijas PwC speciālistu izveidota mācību programma, kas pulcē dalībniekus ar dažādu sagatavotības līmeni, lai augsti kvalificētu un pieredzējušu lektoru vadībā apgūtu zināšanas par Latvijas nodokļu sistēmu un nodokļu pareizu piemērošanu. Programmu ir absolvējuši vairāk nekā 1100 dažādu uzņēmumu pārstāvju un fizisko personu, kas vēlējās vairot izpratni un nostiprināt zināšanas nodokļu jautājumos.
Pašreizējais Latvijas transfertcenu (TC) regulējums stājās spēkā nu jau tālajā 2018. gadā, ienesot izmaiņas gan TC dokumentācijas (TCD) struktūrā, gan būtiskuma sliekšņos, kuri uzliek pienākumu nodokļu maksātājam (NM) sagatavot noteiktas formas TCD. Lielai daļai NM joprojām aktuāls ir jautājums, kā pareizi aprēķināt kontrolēta finanšu darījuma summu, no kuras gadījumos, kad NM nav cita veida kontrolētu darījumu, ir atkarīgs pienākums sagatavot vai sagatavot un iesniegt noteiktas formas TCD. Šajā rakstā aplūkosim kontrolēta darījuma summas (KDS) noteikšanas kārtību dažādu veidu finanšu darījumiem saskaņā ar Latvijas TC regulējumu un starptautiskiem normatīvajiem aktiem, pievēršot uzmanību Latvijai līdzīgāko ekonomiku – Lietuvas un Igaunijas – praksei.
Attālinātais darbs ir kļuvis par ierastu nodarbinātības veidu, uz ko norāda arvien lielāks darbinieku skaits, kuri izvēlas darbavietu ar iespēju strādāt no mājām. Tas veicina darbaspēka globalizāciju, jo tehnoloģijas nodrošina iespēju strādāt jebkurā pasaules vietā bez dzīvesvietas maiņas. Vienlaikus attālinātais darbs ļauj ērti mainīt darba vietu un pāriet no viena uzņēmuma uz citu salīdzinoši ātri. Tādus darbiniekus, kas maksimāli izmanto attālinātā darba priekšrocības, mēdz saukt par digitālajiem nomadiem. Neraugoties uz popularitāti, šādi jauninājumi rada nodokļu riskus gan darbiniekiem, gan viņu darba devējiem. Tāpēc daudzi nodokļu eksperti un pētnieki ir pārliecināti, ka šajā jomā pēc iespējas drīzāk jāizstrādā plašas un visaptverošas reformas, kas novērstu pašreizējā nodokļu regulējuma atpalikšanu no starptautiskā darba tirgus tendencēm.
Saskaņā ar UIN likumu uzņēmumiem katra taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē jāiekļauj ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, ja tādi radušies uzņēmuma darbībā. Tā kā taksācijas periods ir viens mēnesis, bieži rodas jautājums par periodu, kurā izdevumi jādeklarē. Šajā rakstā – par četrām dažādām situācijām.
Uzņēmuma patiesā labuma guvēja (PLG) noskaidrošana ir nozīmīgs aspekts, lai nodrošinātu gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (NILLN) regulējuma ievērošanu, gan pārliecinātos, ka netiek veikta sadarbība ar sankcionētām personām. Tomēr ir arī citi aspekti, kas jāņem vērā, jo regulējums atšķiras attiecībā uz to, ko katrā atsevišķā gadījumā uzskata par PLG. Šajā rakstā – īsumā par to, kā šīs atšķirības konstatēt un piemērot ikdienas vajadzībām, lai nodrošinātu atbilstību gan NILLN, gan sankciju regulējumam.
Neraugoties uz pasaules ekonomikas izaugsmes tempa ievērojamu samazināšanos, turpinās darbinieku masveida migrācija no vienas darba vietas uz citu, liecina nupat publicētās PwC darbaspēka aptaujas “Hopes and Fears” rezultāti. Aptaujā piedalījās teju 54 000 darba ņēmēju 46 valstīs.
Katrs ceturtais (26%) respondents norāda, ka nākamajos 12 mēnešos plāno mainīt darbu (pieaugums no 19% pērn). To aptaujāto darbinieku vidū, kuri minēja, ka noteikti plāno mainīt darbu, ir gan darbinieki, kas jūtas pārstrādājušies (44%), gan darbinieki, kuriem ekonomisko procesu ietekmē kļuvis grūti nomaksāt ikmēneša rēķinus (38%). Būtiskas bažas darbiniekiem rada arī organizācijas kultūras jautājumi, tostarp uzņēmuma mērķi un iekļaujoša darba vide. Nodarbinātie, kuri plāno pārmaiņas savā profesionālajā karjerā, ir pesimistiskāk noskaņoti par tiem, kuri šobrīd izmaiņas neplāno, proti no respondentiem, kuri atklāj, ka plāno mainīt darbu, mazāk nekā puse (47%) norāda, ka darbs viņiem sniedz gandarījumu (salīdzinot ar 57% aptaujāto, kuri neplāno mainīt darbavietu) un ir skeptiskāki par savu spēju demonstrēšanu darba vietā (51% pret 59%).
