Valsts atbalsts uzņēmumiem bieži tiek saistīts ar tiešām subsīdijām, grantiem vai nodokļu atlaidēm. Tomēr valsts vai pašvaldības ieguldījums uzņēmuma pamatkapitālā, kas var izpausties kā akciju vai daļu iegāde, mantisks ieguldījums (nekustamā īpašuma, iekārtu nodošana) vai rekapitalizācija, arī ir valsts atbalsta veids. Būtiski atcerēties, ka jebkurš publisko līdzekļu ieguldījums uzņēmuma pamatkapitālā, atbilstot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta kritērijiem, ir uzskatāms par valsts atbalstu un ir pakļauts ES regulējumam. Šī ir būtiska kļūda, ko dalībvalstis reizēm pieļauj, jo tiek ignorēts fakts, ka jebkurš šāds ieguldījums ir jāizvērtē atbilstoši šiem kritērijiem, kas var rezultēties nelikumīga valsts atbalsta piešķiršanā.
Eiropas Savienībā ir uzsākta līdz šim visaptverošākā PVN reforma ar iniciatīvu “PVN digitālajā laikmetā” (VAT in the Digital Age jeb ViDA), kas iezīmē pavērsiena punktu gan nodokļu pārvaldē, gan uzņēmējdarbības operācijās visā Eiropas Savienībā. ViDA ir trīs galvenie mērķi: 1) mazināt PVN krāpšanu, 2) uzlabot nodokļu administrēšanas efektivitāti un 3) pielāgot esošo PVN sistēmu digitālajai ekonomikai. Viens no šīs iniciatīvas stūrakmeņiem ir strukturētu e-rēķinu un digitālas darījumu ziņošanas ieviešana pārrobežu darījumos.
Lai arī ViDA oficiāli stāsies spēkā pakāpeniski, sākot no 2028. gada, uzņēmumiem, kuri veic pārrobežu B2B darījumus, jārēķinās ar būtiskām izmaiņām jau tagad. Direktīvas ietekme būs jūtama daudz plašāk nekā tikai PVN pārskatu jomā — tā skars finanšu procesus, IT infrastruktūru, datu pārvaldību un vispārējo uzņēmuma atbilstības stratēģiju. Šajā rakstā apskatām, kā ViDA mainīs spēles noteikumus, kādi ir galvenie pienākumi un riski uzņēmumiem, un kāpēc ir būtiski nesagaidīt pēdējo brīdi, lai uzsāktu gatavošanos.
No 2026. gada 1. janvāra stāsies spēkā 2023. gadā pieņemtā Direktīva par administratīvo sadarbību attiecībā uz kriptoaktīviem (DAC8), kas noteiks pakalpojumu sniedzējiem un operatoriem pienākumu ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par konkrētu kriptoaktīvu veidu pārdevējiem. Līdz ar to šobrīd tiek papildināts Latvijas Republikas (LR) tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas prasībām. Nesen tika izstrādāts likumprojekts, ar kuru tiks precizēta atvieglojumu piemērošana attiecībā uz sniedzamās informācijas apjomu. Plašāk par likumprojektu un DAC8 kopumā - šajā Īsziņā.
Mūsdienu pasaulē inovācijas ir kļuvušas par neatņemamu konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes sastāvdaļu. Uzņēmumi un indivīdi visā pasaulē tiecas radīt jaunus risinājumus, cerot, ka tirgus novērtēs un pieprasīs tos. Inovācija parasti ietver jaunu ideju, metožu vai produktu ieviešanu, kas, uzlabojot procesus, pakalpojumus vai tehnoloģijas, veicina izaugsmi un konkurētspēju. Tomēr, tiecoties pēc progresa, ir būtiski izvērtēt, vai inovācijas uzlabos visas sabiedrības dzīvi, vai inovāciju ieguvumi būt vienlīdzīgi pieejami visiem? Proti, vai inovācijas būs iekļaujošas? Šajā rakstā izpētīsim, saikni starp sociālām inovācijām un sociālo taisnīgumu jeb kā inovācijas var tikt izmantotas, lai mazinātu sociālo atstumtību, nodrošinātu pieejamus risinājumus ikvienam un veicinātu ilgtermiņa pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā.
Jautājums par to, kad mantas pārdošana vairs nav privātā īpašuma pārdošana un ir uzskatāma par saimniecisko darbību, vienmēr bijis aktuāls. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā ir publicēts informatīvais materiāls “Saimnieciskās darbības veicēji”, kur norādīts pie kādiem nosacījumiem VID konstatē reģistrējamu saimniecisku darbību. Arī Eiropas Savienības Tiesa (EST) jau vairākkārt ir izskatījusi strīdu par to, ko uzskata par saimniecisko darbību. Cita starpā EST ir skatījusi Latvijas strīdu par to, vai piegādājot kokmateriālus no privātā meža, lai novērstu vētras radītos bojājumus, tiek veikta saimnieciskā darbība (2012. gada 19. jūlijs, Rēdlihs, C 263/11). Par saimnieciskās darbības pastāvēšanas kritērijiem arī nesenais EST spriedums Polijas lietā (2025. gada 3. aprīlis, E. T., C 213/24). Sīkāka informācija - šajā rakstā.
Nodokļu autoritāte atkārtoti aktualizējusi jautājumu par autentificēšanās kārtību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), ievērojot valsts informācijas sistēmu drošības politiku un digitālās transformācijas pamatnostādnes. Šajā rakstā - par ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 7 “Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi” (MK noteikumi Nr.7)
NIS2 (Network and Information Security Directive) ir Eiropas Savienības direktīva, kuras mērķis ir stiprināt kiberdrošību visā ES, īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un būtiskiem pakalpojumiem. Latvijā šī direktīva ir transponēta nacionālajā likumdošanā, pieņemot Nacionālo kiberdrošības likumu (NCL). Šobrīd uzņēmumiem būtu jābūt skaidrībai par savu statusu (ir vai nav NCL subjekts) un jāreģistrējas līdz 2025. gada 1. aprīlim Nacionālajā kiberdrošības centrā (NKC). Organizācijām ir jāieceļ kiberdrošības vadītājs un jāiesniedz pirmais pašvērtējuma ziņojums līdz šī gada 1. oktobrim un jāsāk ziņot par kiberdrošības incidentiem no šī gada 1. jūlija.
Nodokļu rezidenta statuss rada fiziskajai personai pienākumus maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no vispasaules ienākumiem konkrētajā valstī, kā arī parasti atļauj piemērot atvieglojumus rezidentiem. Tāpat, nodokļu rezidenta statusa korekta noteikšana ir svarīga, lai izvairītos no dubultās nodokļu aplikšanas, piemērojot attiecīgos normatīvos aktus. Šajā rakstā izklāstīta PwC speciālistu pieredze saistībā ar Ukrainas pilsoņu nodokļu rezidenta statusa noteikšanas un reģistrēšanas niansēm LR.
Viens no galvenajiem nosacījumiem sekmīgai uzņēmumu grupu darbībai un attīstībai ir pietiekams finansējums. Tomēr nav vienota vispārpieņemta modeļa, kā vislabāk finansēt grupas uzņēmumu saimniecisko darbību. Dažkārt aizdevēja un aizņēmēja funkcijas grupas uzņēmumu finansēšanā var pildīt viens un tas pats uzņēmums (kases uzņēmums vai turētājs), kas piesaista trešo pušu finansējumu un piešķir finanšu līdzekļus pārējiem daudznacionālās uzņēmumu grupas dalībniekiem. Šādos apstākļos kases uzņēmums veic centralizētu kases darbību grupas ietvaros. Izvērtējot transfertcenu noteikšanas jautājumus, būtiski ir precīzi definēt darījuma robežas un detalizēti izvērtēt kases uzņēmuma īstenotās funkcijas un aktivitātes. Šajā īsziņā tiek aplūkots kases funkcijas process un mērķis, kā arī sniegti norādījumi par kases turētāja sniegtā pakalpojuma cenas noteikšanu.
Komerctiesiskajā apritē mēdz būt gadījumi, kad, konstatējot iegādātās lietas trūkumus, pircējs vēlas atcelt līgumu vai piedzīt zaudējumus. Tomēr ne vienmēr, pircējaprāt, konstatējamie lietas trūkumi par tādiem tiešām uzskatāmi. Turklāt jāievēro, ka pircējam (komersantam) ir jāveic zināmas darbības, lai, atbilstoši konstatējot lietas trūkumus, nezaudētu tiesības uz zaudējumu atlīdzību vai līguma atcelšanu. Vairāk par minēto – šajā rakstā.
Latvijā bieži runā par dzimumu līdztiesības progresu, tomēr realitāte ir skarbāka. Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā dzimumu atalgojuma vienlīdzības ziņā, un plaisa starp vīriešu un sieviešu algām diemžēl pieaug. Kamēr ES vidējā dzimumu atalgojuma plaisa 2023. gadā bija 12%, Latvijā šis rādītājs sasniedza 19%, pasliktinot valsts pozīciju (2022. gadā - 17,1%) un ierindojoties pēdējā vietā starp visām 27 dalībvalstīm. Citiem vārdiem sakot, par katru eiro, ko Latvijā nopelna vīrietis, sieviete saņem tikai 81 centu.
Digitālā transformācija publiskajā un privātajā sektorā strauji attīstās, un viens no tās centrālajiem elementiem ir dokumentu aprites digitalizācija. 2025. gada 17. aprīlī Finanšu ministrija (FM) iesniedza publiskai apspriešanai grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, lai pielāgotu to Grāmatvedības likumā noteiktajām prasībām par strukturēto elektronisko rēķinu jeb e-rēķinu noformēšanu. Šīs izmaiņas ir nozīmīgs solis ceļā uz pilnībā digitalizētu un efektīvu grāmatvedības un nodokļu administrēšanas sistēmu Latvijā.
Globālā tendence pāriet uz digitāliem risinājumiem arvien izteiktāk izpaužas arī finanšu un nodokļu jomā. E-rēķinu ieviešana, kas sākotnēji tika uzskatīta par formālu atbilstības prasību, šobrīd kļūst par nozīmīgu stratēģisku soli ceļā uz efektīvāku, pārskatāmāku un ilgtspējīgāku uzņēmuma pārvaldību.
Praksē ir gadījumi, kad komersanti, kas atrodas dažādās valstīs un ir vienojušies par Latvijas Republikas (“LR”) tiesību piemērošanu līgumam, rodoties strīdam par zaudējumu piedziņu, nezina vai aizmirst, ka piemērojamas var būt ne vien Civillikuma vai Komerclikuma normas, bet arī ANO Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma - pārdevuma līgumiem (“Konvencija”), ja vien līgumslēdzēji nav izslēguši tās piemērošanu. Šajā rakstā lasiet, kādos gadījumos Konvencija ir piemērojama, un kā tā var ietekmēt zaudējumu piedziņu.
Kas ir Lielie dati? Par Lielajiem datiem parasti runā, kad tradicionālās datu apstrādes metodes vairs nespēj tikt galā ar datu apjomu, ātrumu, dažādību un ticamību. Lai gan nav viena konkrēta datu apjoma, ko varētu nosaukt par Lielajiem datiem, parasti tie ir datu kopumi, kas pārsniedz tradicionālo datubāzu un datu apstrādes rīku spējas. Kas jādara, ja nepieciešams izpētīt šādu milzīgu datu kopumu un nav tūlītējas piekļuves pilnvērtīgai Lielo datu platformai? Šajā rakstā apskatīsim, kā ar pieejamiem rīkiem var gūt nelielu ieskatu šajos Lielajos datos, ja vēl nav pieejams specializēts risinājums.
