2025. gada 5. jūnijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma grozījumus Grāmatvedības likumā, nosakot, ka strukturēto e-rēķinu obligāta lietošana starp uzņēmumiem, kuri nav budžeta iestādes, tiks pārcelta uz 2028. gada 1. janvāri. Saeimas lēmums atlikt termiņu atspoguļo valsts pielāgošanos digitālās transformācijas grūtībām, vienlaikus sniedzot papildu laiku uzņēmumiem, īpaši mazajiem un vidējiem, lai pilnvērtīgi sagatavotos sistēmu pielāgošanai un procesu modernizācijai.
Eiropas Komisija (EK) ir grozījusi valsts atbalsta noteikumus, lai uzlabotu sabiedrības piekļuvi tiesvedībām vides jautājumos. Šīs izmaiņas ļauj vides nevalstiskajām organizācijām (NVO) apstrīdēt EK lēmumus par valsts atbalsta apstiprināšanu, ja pastāv aizdomas par ES vides tiesību aktu pārkāpumiem. Šīs ir nozīmīgas izmaiņas, jo pirmo reizi NVO, kuru darbība saistīta ar vidi, var oficiāli pieprasīt EK pārskatīt šādus lēmumus, īpaši, ja ir bažas par ES vides jomas normatīvo aktu ievērošanu.
Vēsturiski Latvijas tirgus kontekstā par transfertcenām (“TC”) esam pieraduši domāt no atbilstības skatpunkta, balstoties uz atbilstošu TC dokumentāciju, kas pamato piemēroto transfertcenu atbilstību tirgus cenai (vērtībai) un, ja nepieciešams, veicam korekcijas. Tomēr aizvien biežāk ir novērojama tendence, ka uzņēmumi izstrādā TC politiku kā stratēģisku instrumentu, kas sniedz ieguldījumu ne tikai atbilstības nodrošināšanā, bet arī risku vadībā un uzņēmējdarbības plānošanā.
Saskaņā ar nesen veikto Baltijas Cilvēkkapitāla un Darba vides aptauju, izpratne par dažādības un iekļaušanas (D&I) jautājumiem Latvijas organizācijās ir nepilnīga un fragmentāra. Darba devēji atzīst, ka cilvēkresursu piesaiste, noturēšana, efektīva vadība, inovācijas un darba vide ir kritiski svarīga ilgtermiņa izaugsmes nodrošināšanā, taču vien 19% no aptaujātajiem darba devējiem ir izstrādājuši stratēģiju cilvēkkapitāla jautājumu risināšanai. Un, kaut arī absolūtais vairākums darba ņēmēju (Baltijā kopumā 94%) norāda iekļaujošu darba vidi kā būtisku priekšnosacījumu darba devēja izvēlē, vien 16% aptaujāto darba devēju Latvijā aktīvi pievēršas iekļaujošas darba vides un dažādības vadības ieviešanai.
Interneta portāli kalpo kā uzņēmumu vizītkarte, tādēļ ir svarīgi nodrošināt netraucētu informācijas pieejamību un apmaiņu. Lai garantētu maksimālu pieejamību un optimālu darbību, izmanto ar MI automatizētu interneta portālu monitorēšanu, kas ļauj izsekot tīmekļa vietņu un pakalpojumu veiktspējai, savlaicīgi identificējot un proaktīvi novēršot iespējamās problēmas.
Mainīgais atalgojums ir būtisks instruments, kuru uzņēmumi izmanto, lai motivētu darbiniekus, sasniegtu biznesa mērķus un veicinātu uz rezultātiem orientētu kultūru. Tas kļūst arvien populārāks arī Latvijā un Baltijā, kur uzņēmumi meklē veidus, kā elastīgi reaģēt uz tirgus izmaiņām un vienlaikus noturēt talantus.
Darbinieka neierašanās darbā var būt iemesls darba līguma uzteikumam. Ko darīt, ja darba devējs nav noteicis konkrētu darba veikšanas vietu? Vai tas var ietekmēt uzteikumu? Tiesu praksē (2025. gada 20. maijs) ietvertas atbildes, kas palīdz saprast atlaišanas procesa nianses šādā gadījumā.
Gatavojoties e-rēķinu obligātajai ieviešanai no 2026. vai 2027. gada, Latvijā pieaug interese gan par e-rēķinu operatoru lomu, gan par attiecīgo tiesisko ietvaru Latvijas Republikā (LR). Lai gan normatīvais regulējums vēl ir fragmentārs, uzņēmumiem jau šodien ir jāspēj izvērtēt pakalpojumu sniedzēju piedāvājumu un tehnisko atbilstību, lai savlaicīgi sagatavotos pārmaiņām. Šajā rakstā aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar e-rēķinu operatoriem LR un atbilstoša sadarbības partnera izvēli.
Valsts nodevas samaksa ir neizbēgama tiesvedības procesa sastāvdaļa, lai neteiktu, ka tā ir procesa ierosināšanas obligātais priekšnosacījums. Tās apmēru regulē Civilprocesa likums (turpmāk – “CPL”), un tā ir atkarīga no prasījuma summas. Nereti valsts nodevas apmērs atturēja iespējamo prasītāju no prasības celšanas. Turklāt, līdz šim juridiskajām personām bija liegta iespēja lūgt tiesu samazināt vai atlikt valsts nodevas samaksu, kas, piemēram, finanšu grūtībās nonākušajam uzņēmumam nozīmēja nespēju pienācīgi aizstāvēt savas tiesības tiesā.
Grozījumi, kuri stājās spēkā 2025. gada 1. aprīlī, tika izstrādāti, lai izpildītu vairākus Satversmes tiesas spriedumus, un galvenokārt saistībā ar valsts nodevas aprēķināšanu un apmēra noteikšanu, kā arī, lai privāto tiesību juridiskai personai piešķirtu tiesības lūgt atbrīvojumu no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, kā arī tiesas izdevumu samaksas atlikšanu. Šajā rakstā vairāk tiks akcentēti grozījumi, kas saistīti ar valsts nodevas apmēra noteikšanu un nodevas apmaksu. Tie būtiski izmainīja gan nodevas apmēru, gan tās aprēķināšanas kārtību padarot to skaidrāku. No iepriekšējā CPL 34. pantā iekļautā regulējuma, kas noteica nodevas apmēru un aprēķinu kārtību, pāri nav palicis gandrīz nekas.
SAFE (Security Action for Europe) ir Eiropas Savienības finanšu instruments, kas izveidots, lai sniegtu finansiālu atbalstu dalībvalstīm, ļaujot tām veikt steidzamas un būtiskas publiskas investīcijas Eiropas aizsardzības rūpniecības atbalstam. Šis instruments ir daļa no ES atbildes uz būtiski pasliktinājušos drošības situāciju Eiropā, un tas paredz stiprināt Eiropas Aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi (EDTIB), veicinot kopīgus iepirkumus, palielinot ražošanas kapacitāti un samazinot atkarību no ārējiem piegādātājiem. SAFE ietvaros paredzēts piešķirt līdz 150 miljardiem eiro kā izdevīgus, ilgtermiņa aizdevumus, balstoties uz dalībvalstu nacionālajiem aizsardzības investīciju plāniem. SAFE stājās spēkā 2025. gada 29. maijā.
SAFE paredz atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) SAFE ietvarā noslēgtiem līgumiem. Par to šajā rakstā.
2025. gada 21. maijā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskoja informatīvo ziņojumu “Par strukturētu elektronisko rēķinu ieviešanas gaitu”, kurā rosināts pārcelt obligāto e-rēķinu ieviešanu komersantu savstarpējos darījumos (B2B) no 2026. gada 1. janvāra uz 2027. gada 1. janvāri, paredzot brīvprātīgas lietošanas iespējas jau no 2026. gada marta. Šīs izmaiņas ir pamatotas ar vairākiem kritiskiem aspektiem, kuri saistīti ar tehnisko gatavību, digitālo prasmju trūkumu un nepietiekamu sagatavošanās laiku.
Eiropas Savienība (ES) uzsāk vienu no nozīmīgākajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas modernizācijām kopš PVN direktīvas ieviešanas. Pārmaiņu katalizators ir “PVN digitālajā laikmetā” (ViDA) regulējuma pakete, kas būtiski ietekmēs uzņēmējdarbības vidi visā ES. Reaģējot uz šo izšķirošo likumdošanas posmu, 2025. gada 21. martā tika sasaukta ES PVN komitejas ārkārtas 126. sapulce, lai sniegtu dalībvalstīm skaidrojumu un norādes par plānoto reformu praktisko īstenošanu — īpaši attiecībā uz elektronisko rēķinu izrakstīšanu un digitālo pārskatu sniegšanu.
Finanšu speciālistiem — grāmatvežiem, finanšu direktoriem un uzņēmumu vadītājiem — ir būtiski izprast šīs sapulces secinājumus un to ietekmi uz normatīvo vidi. Šajā rakstā sniegta sīka analīze par galvenajiem juridiskajiem aspektiem, politikas virzieniem un darbībām, kuras uzņēmumiem jāveic, lai nodrošinātu atbilstību un saglabātu konkurētspēju.
Kas lēni nāk, tas labi nāk. Tā varētu teikt par jaunajiem grozījumiem Latvijas transfertcenu regulējumā, kas šoreiz ir pretimnākoši tieši nodokļu maksātājiem (turpmāk – “NM”). Ir stājušies spēkā grozījumi, ka turpmāk vietējo transfertcenu dokumentāciju drīkstēs sagatavot arī angļu valodā. Šajā rakstā - par jaunajiem grozījumiem, to piemērošanas niansēm un arī iespējamajiem izaicinājumiem.
Valsts atbalsts uzņēmumiem bieži tiek saistīts ar tiešām subsīdijām, grantiem vai nodokļu atlaidēm. Tomēr valsts vai pašvaldības ieguldījums uzņēmuma pamatkapitālā, kas var izpausties kā akciju vai daļu iegāde, mantisks ieguldījums (nekustamā īpašuma, iekārtu nodošana) vai rekapitalizācija, arī ir valsts atbalsta veids. Būtiski atcerēties, ka jebkurš publisko līdzekļu ieguldījums uzņēmuma pamatkapitālā, atbilstot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta kritērijiem, ir uzskatāms par valsts atbalstu un ir pakļauts ES regulējumam. Šī ir būtiska kļūda, ko dalībvalstis reizēm pieļauj, jo tiek ignorēts fakts, ka jebkurš šāds ieguldījums ir jāizvērtē atbilstoši šiem kritērijiem, kas var rezultēties nelikumīga valsts atbalsta piešķiršanā.
Eiropas Savienībā ir uzsākta līdz šim visaptverošākā PVN reforma ar iniciatīvu “PVN digitālajā laikmetā” (VAT in the Digital Age jeb ViDA), kas iezīmē pavērsiena punktu gan nodokļu pārvaldē, gan uzņēmējdarbības operācijās visā Eiropas Savienībā. ViDA ir trīs galvenie mērķi: 1) mazināt PVN krāpšanu, 2) uzlabot nodokļu administrēšanas efektivitāti un 3) pielāgot esošo PVN sistēmu digitālajai ekonomikai. Viens no šīs iniciatīvas stūrakmeņiem ir strukturētu e-rēķinu un digitālas darījumu ziņošanas ieviešana pārrobežu darījumos.
Lai arī ViDA oficiāli stāsies spēkā pakāpeniski, sākot no 2028. gada, uzņēmumiem, kuri veic pārrobežu B2B darījumus, jārēķinās ar būtiskām izmaiņām jau tagad. Direktīvas ietekme būs jūtama daudz plašāk nekā tikai PVN pārskatu jomā — tā skars finanšu procesus, IT infrastruktūru, datu pārvaldību un vispārējo uzņēmuma atbilstības stratēģiju. Šajā rakstā apskatām, kā ViDA mainīs spēles noteikumus, kādi ir galvenie pienākumi un riski uzņēmumiem, un kāpēc ir būtiski nesagaidīt pēdējo brīdi, lai uzsāktu gatavošanos.
