Latvijā no 2025. un 2026. gada stāsies spēkā Grāmatvedības likuma grozījumi, kuri noteiks obligātu strukturēto elektronisko rēķinu jeb e-rēķinu izmantošanu uzņēmumu un valsts iestāžu (B2G), kā arī starpuzņēmumu (B2B) darījumos. Šīs izmaiņas paredz strukturēto e-rēķinu ieviešanu, kas būtiski mainīs uzņēmumu grāmatvedības un norēķinu procesus. Lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz e-rēķiniem un izvairītos no neskaidrībām vai konfliktiem, uzņēmumiem būs nepieciešams pielāgot savus līgumus ar sadarbības partneriem. Šajā rakstā aplūkosim galvenos aspektus un līgumu izmaiņas, kas jāveic, lai atbilstu jaunajām prasībām un garantētu veiksmīgu e-rēķinu apmaiņu.
Augošās darba tirgus prasības gan vietējā, gan starptautiskā līmenī liek darba devējiem skaidri apzināt personāla politikas uzlabojumus, kas piesaistīs un noturēs šodienas darbaspēku. Taču talantu piesaistes stratēģijas, mākslīgā intelekta satura veidošanas rīku ieviešana, darbinieku vajadzību izprašana un apmierināšana – tā ir tikai aisberga virsotne. Līdz ar lielākiem izaicinājumiem samazināt darbaspēka mainību un veidot iekļaujošu un uz izaugsmi orientētu darba vidi, uzņēmumiem jāvelta arvien vairāk pūļu, lai apzinātu esošās tirgus tendences un veidotu savu piedāvājumu. Šajā rakstā iepazīstināsim lasītājus ar atziņām no PwC ASV veiktā pētījuma “Workforce Radar”, kas aptver uzņēmumus no visa PwC sadarbības tīkla, un ar 2024. gada aprīļa aptaujas “Hopes and Fears 2024” rezultātiem, kurā piedalījās vairāk nekā 20 tūkstoši darbinieku, uzņēmumu vadītāju un personāla nodaļas vadītāju.
Šā gada augustā jau informējām MindLink abonentus, ka septembrī Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno sākt masveida paziņojumu izsūtīšanu, lai aicinātu iedzīvotājus pārskatīt savus ienākumus un deklarēt tos pilnā apmērā. Tas ir viens no soļiem, ko VID veic ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ietvaros. Šajā rakstā apskatīsim, kā praktiski norisinās šī iniciatīva un kam būtu vērts pievērst uzmanību.
Mākslīgais intelekts (MI) un mašīnmācīšanās tehnoloģiju straujā attīstība ir veicinājusi arī to izmantošanu nodokļu administrēšanas procesā gan Eiropas, gan Latvijas līmenī. MI ieviešana ir izrādījusies īpaši efektīva, palīdzot nodokļu administrācijām novērst nodokļu neatbilstības un krāpšanas gadījumus, uzlabot nodokļu maksātāju pieredzi un palielināt iekšējo procesu efektivitāti. Šajā rakstā apskatīsim dažādus nesenus piemērus, kā MI tiek izmantots nodokļu administrēšanas procesa uzlabošanai un nodokļu ieņēmumu palielināšanai Latvijā un citviet Eiropā.
Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir globāla problēma, kas nopietni apdraud valstu ekonomikas stabilitāti un veicina sociālo nevienlīdzību. Saskaņā ar ESAO datiem ik gadu nodokļu plaisa veido simtiem miljardu dolāru, ko valdības neiekasē. Šis trūkums ierobežo valsts spēju finansēt svarīgus sociālos un ekonomiskos projektus, kā arī palielina nevienlīdzību sabiedrībā. Lai risinātu šo problēmu, arvien vairāk valdību pievēršas digitālajiem risinājumiem, tostarp e-rēķinu ieviešanai, kas palīdz uzlabot nodokļu saistību izpildi un mazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Šā gada sākumā VID publiskoja sniegto uzziņu nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā (PP), kurā izvērtēja tās attiecības ar savu galveno uzņēmumu ārvalstī un skaidroja, vai PP rodas pienākums sagatavot un iesniegt transfertcenu (TC) dokumentāciju par savstarpējiem darījumiem. Šajā rakstā aplūkojam uzziņā skaidroto attiecībā uz PP statusu un Latvijas TC regulējumu attiecībā uz personu saistību un TC dokumentēšanu, kā arī piedāvājam teorētisku piemēru, kas skaidro PP pienākumu dokumentēt TC praksē.
“Nepieņem darbā sevi!” ir kampaņveidīgs sauklis, kas šoruden skaļi izskan Ziemeļvalstīs, lai brīdinātu darba devējus neļauties kārdinājumam pieņemt darbā tikai sev līdzīgos un mudinātu raudzīties plašāk pēc nepieciešamajiem talantiem. Rakstā tiek izgaismotas aizspriedumu izpausmes un sekas kandidātu atlases procesā, izvirzīti dažādībai atvērtas un iekļaujošas rekrutēšanas argumenti ES jaunāko demogrāfisko tendenču kontekstā, kā arī sniegti konkrēti ieteikumi vadlīnijām un darbībām rekrutēšanas procesā.
Biznesa pasaulē datiem ir milzīga nozīme, taču to patiesā vērtība slēpjas ne tikai apjomā, bet arī kvalitātē. Sliktas kvalitātes dati var kavēt jūsu biznesa attīstību, kā arī novest pie nepareiziem lēmumiem un zaudētām iespējām. Šajā rakstā mēs iedziļināsimies datu kvalitātes pārvaldības praktiskajos aspektos, lai palīdzētu atklāt informācijas patieso potenciālu un pieņemt lēmumus, kas balstīti uz uzticamiem un precīziem datiem.
Līdzdalības budžets ļauj sabiedrībai tiešā veidā ietekmēt, kā tiek izlietota daļa no pašvaldības līdzekļiem, kas iegūti no pašvaldības iedzīvotāju nodokļu maksājumiem, piedaloties pašvaldības attīstības plānošanā un realizējot savas idejas.
Izmaksu segmentācija ir būtiska uzņēmumiem, kuri cenšas uzlabot savu rentabilitāti un darbības efektivitāti. Izdevumu klasificēšana palīdz uzņēmumiem rast izmaksu ietaupīšanas iespējas, uzlabot resursu sadalījumu un pieņemt datos balstītus stratēģiskos lēmumus. Šis process nodrošina detalizētu izpratni par dažādiem izmaksu faktoriem un to ietekmi uz uzņēmuma vispārīgo finanšu stāvokli.
Pēc spraigām publiskām diskusijām par Latvijas darbaspēka nodokļu sistēmas pārskatīšanu, lai veicinātu tās konkurētspēju Baltijas reģionā, Finanšu ministrija ir izstrādājusi un šā gada 26. septembrī novirzīja saskaņošanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN). Likumprojekts paredz ieviest vairākas izmaiņas IIN piemērošanā, kas ietekmēs esošās likmes, neapliekamo minimumu un citus nodokļa piemērošanas pamatprincipus. Šajā rakstā iepazīstināsim ar nozīmīgākajām izmaiņām darbaspēka nodokļu jomā, ko nodokļu maksātāji var sagaidīt jau nākamajā gadā.
Līdz ar 2026. gada tuvošanos uzņēmumi aktīvi gatavojas pieņemt vienu no būtiskākajām izmaiņām grāmatvedības procesā – strukturētu elektronisko rēķinu jeb e-rēķinu ieviešanu. Lai gan šī pāreja solās būt izaicinoša, tā sniedz iespēju uzņēmumiem un grāmatvežiem optimizēt rēķinu apstrādi un ieviest lielāku caurskatāmību ikdienas darbā. Šajā rakstā aplūkosim, kādas pārmaiņas grāmatveža ikdienā nesīs e-rēķini, kā arī to galvenos plusus un mīnusus.
Nodokļu stratēģijas izstrāde un publicēšana kļūst par arvien nozīmīgāku jautājumu gan uzņēmumu iekšējās pārvaldības kontekstā, gan ārējās saistībās ar sabiedrību un valsts iestādēm. Turpinot mūsu rakstu par saikni starp nodokļiem un ilgtspēju, šajā rakstā stāstīsim par atsevišķu valstu prasībām attiecībā uz uzņēmumu nodokļu stratēģijas izstrādi.
Šā gada 11. aprīlī pieņemtā Regula 2024/2019 ievieš būtiskas izmaiņas Eiropas Savienības Tiesas (EST) procesā, īpaši attiecībā uz nodokļu, muitas un citu specifisku jautājumu izskatīšanas kompetencēm. Izmaiņas paredz, ka noteiktas tiesvedības jomas, kas līdz šim bija EST atbildībā, tagad tiks nodotas izskatīšanai Vispārējai tiesai. Šādi pasākumi tiek veikti, lai uzlabotu procedūru efektivitāti un samazinātu lietu izskatīšanas laiku. Izmaiņas stājās spēkā šā gada 1. septembrī ar EST statūtu grozījumu pieņemšanu un būs piemērojamas no šā gada 1. oktobra.
Mūsdienās uzņēmējdarbība bieži aptver vairākas valstis, kas joprojām rada sarežģījumus pareizi piemērot nodokļus gūtajiem ienākumiem. Viens no galvenajiem uzņēmumu izaicinājumiem ir noteikt, vai tiem rodas pastāvīgā pārstāvniecība (PP) iesaistītajās valstīs. Situāciju sarežģī fakts, ka valstis var piemērot dažādus PP noteikšanas kritērijus un atšķirīgi interpretēt noslēgto nodokļu konvenciju noteikumus par PP izveidošanu.
