2020. gada 31. janvāra pusnaktī Apvienotā Karaliste (“AK”) izstājās no ES. Izstāšanās līgums paredzēja, ka tiem ES dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas uzturējušies AK līdz izstāšanās pārejas perioda beigām, tiks saglabātas ar ES pilsoņa statusu saistītās sociālās tiesības, t.i., iespējas pieteikties dažādu pabalstu, pensiju un citu sociālo labumu saņemšanai AK, līdzīgi kā dzīvojot citās ES valstīs. 2020. gada 30. decembrī tika parakstīts Tirdzniecības un sadarbības līgums, kuru ar šā gada 1. janvāri piemēro provizoriski, jo tas vēl nav ratificēts ES līmenī. Līgumā ir ietverts atsevišķs protokols par sociālās drošības koordinēšanu. Šajā rakstā – par galvenajām izmaiņām sociālās drošības jomā, kuras jāņem vērā darba devējiem pēc Brexit un kuras ietekmē arī jaunā līguma noteikumi.
Valstī joprojām ir izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 infekciju. Iepriekšējos MindLink rakstos aplūkojām dažus atbalsta pasākumus Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, ko paredz Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums. Ir pieejami arī citi atbalsta pasākumi, tostarp grants apgrozāmajiem līdzekļiem. Šajā rakstā – par pēdējiem grozījumiem atbalsta programmā granta saņemšanai.
Šajā rakstā – par hibrīdneatbilstībām, kā tās atpazīt un daži praktiski aspekti.
Hibrīdneatbilstības ir atšķirības nodokļu uzlikšanā uzņēmumam vai instrumentam saskaņā ar divu vai vairāk valstu likumiem. Ja konstatēta neatbilstība, to atkarībā no situācijas novērš, neļaujot summu atskaitīt vai iekļaujot to apliekamajā ienākumā.
VID publicētajā informācijā par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (“NILLTPFN”) likuma subjektiem piemērotajām sankcijām par šī likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pārkāpumiem,* kura papildināta ar 2020. un 2021. gada datiem, konstatējams liels skaits pārkāpumu un neinformētība par NILLTPFN likuma un sankciju likuma prasībām, kā arī paša komersanta atbilstību likuma subjekta jēdzienam NILLTPFN likuma ietvaros.
Nosūtot darbiniekus komandējumā uz citu valsti, nepieciešamie izmitināšanas un transporta pakalpojumi arvien biežāk tiek pasūtīti dažādās interneta platformās. Arī dažādi citi pakalpojumi un preces tiek pasūtīti internetā no ārvalstu piegādātājiem. Nereti no saņemtajiem dokumentiem nav skaidrs, vai darījumam ir piemērots PVN un kas ir darījuma partneris – platforma vai tās klients. Šajā rakstā aplūkoti biežāk sastopamie modeļi ES no pircēja skatpunkta.
Šajā rakstā ir apkopota informācija par nodokļu likumu un citu tiesību aktu normām, kas jāņem vērā 2021. gadā, no darbinieka algas aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (“IIN”), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (“VSAOI”) un solidaritātes nodokli (“SN”).
Publiski pieejamā informācija par Latvijas uzņēmumu eksporta darījumiem vai darbības uzsākšanu ārvalstīs vienmēr priecē, taču Latvijas uzņēmumam jānodrošina ārvalsts administratīvo prasību izpilde, tostarp juridiskie jautājumi (darba drošība, nodarbinātība, atļaujas un reģistrācijas), kā arī grāmatvedība un nodokļu maksāšana. Šajā rakstā – par uzņēmumu ienākuma nodokļa (“UIN”) un personāla nodokļu maksāšanas pienākumu, kas var rasties Latvijas uzņēmumam, veicot darbību ārvalstīs. PVN piemērošanas noteikumus parasti vērtē atsevišķi, un PVN reģistrācijas pienākums var rasties arī tādos gadījumos, kad reģistrēšanās citu nodokļu vajadzībām nav nepieciešama, tādēļ PVN komentārus neiekļausim.
Šā gada 14. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts MK noteikumu projekts, kas paredz būtiski mainīt aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu. Šajā rakstā – par esošajiem deklarēšanas nosacījumiem un plānotajām izmaiņām saistībā ar jauno lietotni goAML.
Šā gada 20. janvārī Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) pieņēma spriedumu lietā C‑655/19, kurā analizēts, vai darījums, ja fiziska persona, kas izsniegusi ar nekustamo īpašumu (“NĪ”) hipotēkām nodrošinātus aizdevumus un kurai piespiedu izpildes procedūras rezultātā šie NĪ tiek piešķirti, pēc tam tos pārdod, ir kvalificējams kā saimnieciskā darbība PVN direktīvas izpratnē un apliekams ar PVN. Šajā rakstā – sīkāk par EST atziņām.
Šā gada 5. janvārī stājās spēkā Darba likuma (“DL”) grozījumi, iestrādājot tajā konkrētu ES direktīvu prasības. Jaunais regulējums skar ārvalsts darba devējus, kas nosūta darbiniekus strādāt Latvijā, un Latvijas darba devējus, kas nosūta darbiniekus strādāt ārvalstī, kā arī pagaidu darba aģentūras. Grozījumi nostiprina “nosūtījuma” definīciju un noteikumus, kas uzņēmumiem jāievēro, veicot darbinieku nosūtīšanu. Šajā rakstā – arī par būtiskām izmaiņām komandējuma dienas naudas apmērā.
Pērn VID pirmo reizi analizēja un salīdzināja Latvijas banku sniegtos datus ar Latvijas rezidentu deklarētajiem ienākumiem ar mērķi konstatēt nedeklarētus ienākumus. Daudzi nodokļu maksātāji (“NM”) no VID saņēma vēstuli ar lūgumu skaidrot, kādēļ banku sniegtā informācija par faktiskajiem ienākumiem nesakrīt ar VID rīcībā esošo informāciju par deklarētajiem ienākumiem. Esam apkopojuši informāciju par VID pieeju, veicot NM pārbaudes, un darbībām, ko ieteicams veikt, ja NM saņēmis paziņojumu no VID.
Šā gada 1. janvārī Apvienotā Karaliste (“AK”) izstājās no ES un turpmāk atbilst “trešās valsts” definīcijai. AK iestājās Eiropas Kopienā 1973. gada 1. janvārī un pēc 47 gadiem dalībvalsts statusā ir pirmā, kas formāli izstājusies no ES. Brexit radītās izmaiņas ietekmē ne tikai nodokļu, imigrācijas un tirdzniecības nozares, bet arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (“NILLTPFN”) likuma darbību.
