Latvijā daudziem iedzīvotājiem, īpaši pacientiem ar smagām slimībām, ārstēšanās izdevumi izmaksā ļoti dārgi, un valsts tos pilnībā nesedz. Darba devēji vēlas sniegt finansiālu atbalstu saviem darbiniekiem, taču esošais regulējums padara to finansiāli neizdevīgu. Saeimā 3. lasījumā esošais likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas, kas var mainīt šo sistēmu, ļaujot darba devējiem segt medicīnas izdevumus bez papildu nodokļu sloga. Kādas būs izmaiņas, kādi izdevumi tiks atbrīvoti un ko tas nozīmē gan darba devējiem, gan darbiniekiem – par to varat izlasīt šajā rakstā?
Iepriekšējās nedēļas raksta nobeigums.
Ar to vien, ka komercnoslēpuma turētājs uzskata vai iekšēji ir atzinis noteiktu informāciju par tādu, kas satur komercnoslēpumu, nepietiek. Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 6. pants nosaka komercnoslēpuma turētājam šīs informācijas nodošanas gadījumā fiziskai vai juridiskai personai norādīt, kāda informācija uzskatāma par komercnoslēpumu, vienlaikus informējot par nepieciešamību nodrošināt šīs informācijas aizsardzību.
Iepriekšējās nedēļas raksta nobeigums.
Pienākums reģistrēties PVN mērķiem ir visiem nodokļa maksātājiem, ja vien to nevar uzskatīt par mazo uzņēmumu, proti, ja to iekšzemē veikto apliekamo un arī noteiktu neapliekamo darījumu kopējā vērtība kalendārajā gadā nepārsniedz 50 000 euro (+5 000 euro gada ietvaros).
Ik pēc sešiem mēnešiem Eiropas Savienības (ES) Padome pārskata un atjauno zemo nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu. Pēdējā pārskatīšana notika 2025. gada 18. februārī. 2025. gada 27. februārī Latvijas Vēstnesī tika publicēts aktuālais zemo nodokļu vai beznodokļu un teritoriju saraksts, kas ir spēkā no 2025. gada 1. marta.
No 2025. gada 1. janvāra norēķinos ar valsts un pašvaldību iestādēm attaisnojuma dokumenti (rēķini) jānoformē strukturētā elektroniskā rēķina jeb e-rēķina formātā. Šāds e-rēķins var saturēt komercnoslēpumu, un tā aizsardzības nodrošināšanai jāievēro noteikta kārtība. Kā aizsargāt komercnoslēpumu e-rēķinu apritē?
Kā zināms, Etsy ir viena no lielākajām starptautiskajām interneta tirdzniecības platformām, kas piedāvā ar rokām darinātus dažādu kategoriju priekšmetus. Savu ražojumu, izstrādājumu, mākslas darbu tirdzniecība, izmantojot dažādas tirdzniecības platformas šobrīd ir populāra.
Kas ir jāņem vērā pārdevējiem, kuri izvēlējušies savas saimnieciskās darbības ietvaros izmantot platformu piedāvātās iespējas PVN piemērošanā? 20.02.2025. Valsts ieņēmumu dienests publicēja informatīvo materiālu: “Informatīvais materiāls PVN piemērošana darījumiem tiešsaistes platformās”. Par būtiskāko – šajā rakstā.
Jau vairāk nekā gadu PwC palīdz klientiem ieviest praktiski izmantotus mākslīgā intelekta (MI) risinājumus, kuri optimizē ikdienas darbu, izmantojot Microsoft Copilot tehnoloģiju. Nekodējam neko specifisku, taču palīdzam tikt pie labi izmantojama risinājuma, izmantojot pieejamās pielāgošanas iespējas. Šādas tehnoloģijas ļauj uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un pielāgoties dinamiskajai tirgus videi.
Ikdienā uzņēmumiem dažādiem konkrētiem mērķiem rodas nepieciešamība izmantot tādu iespēju kā naudas aizņēmums. Būtisks parādsaistību apjoma pieaugums uzņēmumam var radīt izaicinājumus, kas ietekmē bilances rādītājus un potenciālus nodokļa riskus.
Viens no risinājumiem pieaugoša parāda problēmai var būt aizdevuma kapitalizācija – process, kurā kreditors savas prasījuma tiesības iegulda aizņēmēja pamatkapitālā kā mantisku ieguldījumu.
Šajā rakstā paskaidrota aizdevuma darījuma un tā kapitalizācijas būtība, ar praktiskiem piemēriem aplūkotas iespējamās situācijas, pievēršoties gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), gan transfertcenu (TC) aspektiem.
Pirms neilga laika sākām iepazīstināt ar gaidāmajām izmaiņām saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem (turpmāk - “Direktīva”) un tās ietvaros regulētajiem pakalpojumu veidiem. Direktīvas uzdevums ir veicināt atbildīgu un pārdomātu aizņemšanos. Būtisks aspekts šā mērķa sasniegšanā ir informatīva, atklāta un godīga reklāma, tomēr sevišķi svarīgi ir nodrošināt pilnvērtīgu patērētāja informēšanu pirms līguma noslēgšanas un līguma parakstīšanas.
Kriptoaktīvu tirdzniecība ir populārs ienākumu gūšanas avots, kas ne tikai piesaista jauno interesentu uzmanību, bet arī sniedz ekonomisko labumu valstīm, kurās darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji. Sekojot mērķim padarīt Latviju par pievilcīgu vietu starptautiskiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, Ekonomikas ministrija (“Ministrija”) nesen nāca klajā ar likumprojektu, ar ko uz dažiem gadiem plānots atcelt nerezidentu ienākuma no kriptoaktīvu atsavināšanas aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Šajā rakstā - par likumprojektu un tā ietekmi uz Latvijas kriptoaktīvu nozari.
Plānojot iegādāties uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas ir svarīgi ne tikai identificēt juridiskos, finanšu un nodokļu riskus, bet arī apzināt ar konkurences tiesībām saistītos pienākumus, kuri var rasties, īstenojot plānoto darījumu.
Saskaņā ar tiesisko regulējumu laulību noslēgušās personas uzņemas juridiskās saistības un piemēro tiesības. Piemēram, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek naudas līdzekļus, kas saņemti no laulātā. Pašlaik personas mēdz nenoslēgt laulību, bet gan dzīvo vienā mājsaimniecībā, tostarp ar kopīgiem bērniem. Ņemot vērā, ka tādas attiecības pēc būtības veido laulībai raksturīgu kopdzīvi, rodas jautājums, vai šo IIN atbrīvojumu varētu attiecināt arī uz nelaulātām, bet kopā dzīvojošām personām. Uz šo jautājumu vienā no pēdējiem spriedumiem (Nr. A420156821) atbildēja Latvijas Republikas Senāts (Senāts), kas aplūkots šajā īsziņā.
Ārpakalpojumu grāmatvedība jau sen ir stratēģiska izvēle uzņēmumiem, kuri vēlas optimizēt savus procesus, samazināt izmaksas un saņemt profesionālu finanšu atbalstu. 2025. gadam sākoties un raugoties nākotnē, grāmatvedības nozare piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko veicina tehnoloģiju attīstība, mainīgās klientu prasības un globālās tendences. Apskatīsim galvenos virzienus, kuri veido ārpakalpojumu grāmatvedības nākotni.
Iepriekšējos MindLink.lv rakstos aplūkojām, kas ir oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM), uz kādiem uzņēmumiem tas attiecas un kā to plāno ieviest Latvijā. Šajā rakstā vēlamies vērst lasītāju uzmanību uz svarīgām darbībām, kuras uzņēmumiem būtu jāveic 2025. gadā, lai varētu turpināt OIM preču importēšanu uz Latviju. Paskaidrosim arī, kāpēc OIM ziņojumos būtu svarīgi iekļaut kvalitatīvus datus.
