SAFE (Security Action for Europe) ir Eiropas Savienības finanšu instruments, kas izveidots, lai sniegtu finansiālu atbalstu dalībvalstīm, ļaujot tām veikt steidzamas un būtiskas publiskas investīcijas Eiropas aizsardzības rūpniecības atbalstam. Šis instruments ir daļa no ES atbildes uz būtiski pasliktinājušos drošības situāciju Eiropā, un tas paredz stiprināt Eiropas Aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi (EDTIB), veicinot kopīgus iepirkumus, palielinot ražošanas kapacitāti un samazinot atkarību no ārējiem piegādātājiem. SAFE ietvaros paredzēts piešķirt līdz 150 miljardiem eiro kā izdevīgus, ilgtermiņa aizdevumus, balstoties uz dalībvalstu nacionālajiem aizsardzības investīciju plāniem. SAFE stājās spēkā 2025. gada 29. maijā.
SAFE paredz atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) SAFE ietvarā noslēgtiem līgumiem. Par to šajā rakstā.
Ņemot vērā nopietnās grūtības ar aizsardzībai nepieciešamo preču pieejamību visā ES, SAFE instruments paredz stiprināt Eiropas aizsardzības nozari, veicinot koordinētus iepirkumus. Lai atbalstītu šos centienus un nodrošinātu efektīvu piešķirto līdzekļu izmantošanu, dalībvalstis vienojušās par PVN atbrīvojuma piemērošanu.
PVN atbrīvojums nav tikai fiskāls pasākums — tas ir stratēģisks instruments. Atceļot PVN piemērošanu attiecīgajiem aizsardzības darījumiem, dalībvalstis var efektīvāk izmantot savus aizsardzības budžetus, jo vairs nav nepieciešams finansējums iegādāto preču PVN daļai.
PVN atbrīvojums attieksies tieši uz aizsardzības precēm, kas iegādātas kopīgo iepirkumu ietvaros, kuros izmanto SAFE instrumentu. Šis pasākums tiek ieviests kā pagaidu atkāpe no Direktīvas 2006/112/EK 2. panta 1. punkta.
Saskaņā ar SAFE regulas 20. pantu:
“Šajā regulā aizsardzības ražojumu vai citu aizsardzības vajadzībām izmantojamu ražojumu piegādes, ieskaitot importu un piegādes Savienības iekšienē, ko piegādā saskaņā ar līgumiem, kuri izriet no kopīga iepirkuma saskaņā ar SAFE instrumentu, uz laiku atbrīvo no pievienotās vērtības nodokļa, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 2. panta 1. punkta.”
Sagaidāms, ka tiks veiktas izmaiņas PVN normatīvajos aktos, lai ieviestu šo atkāpi ES PVN regulējošajos normatīvajos aktos.
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumuEiropas Savienība (ES) uzsāk vienu no nozīmīgākajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas modernizācijām kopš PVN direktīvas ieviešanas. Pārmaiņu katalizators ir “PVN digitālajā laikmetā” (ViDA) regulējuma pakete, kas būtiski ietekmēs uzņēmējdarbības vidi visā ES. Reaģējot uz šo izšķirošo likumdošanas posmu, 2025. gada 21. martā tika sasaukta ES PVN komitejas ārkārtas 126. sapulce, lai sniegtu dalībvalstīm skaidrojumu un norādes par plānoto reformu praktisko īstenošanu — īpaši attiecībā uz elektronisko rēķinu izrakstīšanu un digitālo pārskatu sniegšanu.
Finanšu speciālistiem — grāmatvežiem, finanšu direktoriem un uzņēmumu vadītājiem — ir būtiski izprast šīs sapulces secinājumus un to ietekmi uz normatīvo vidi. Šajā rakstā sniegta sīka analīze par galvenajiem juridiskajiem aspektiem, politikas virzieniem un darbībām, kuras uzņēmumiem jāveic, lai nodrošinātu atbilstību un saglabātu konkurētspēju.
Eiropas Savienībā ir uzsākta līdz šim visaptverošākā PVN reforma ar iniciatīvu “PVN digitālajā laikmetā” (VAT in the Digital Age jeb ViDA), kas iezīmē pavērsiena punktu gan nodokļu pārvaldē, gan uzņēmējdarbības operācijās visā Eiropas Savienībā. ViDA ir trīs galvenie mērķi: 1) mazināt PVN krāpšanu, 2) uzlabot nodokļu administrēšanas efektivitāti un 3) pielāgot esošo PVN sistēmu digitālajai ekonomikai. Viens no šīs iniciatīvas stūrakmeņiem ir strukturētu e-rēķinu un digitālas darījumu ziņošanas ieviešana pārrobežu darījumos.
Lai arī ViDA oficiāli stāsies spēkā pakāpeniski, sākot no 2028. gada, uzņēmumiem, kuri veic pārrobežu B2B darījumus, jārēķinās ar būtiskām izmaiņām jau tagad. Direktīvas ietekme būs jūtama daudz plašāk nekā tikai PVN pārskatu jomā — tā skars finanšu procesus, IT infrastruktūru, datu pārvaldību un vispārējo uzņēmuma atbilstības stratēģiju. Šajā rakstā apskatām, kā ViDA mainīs spēles noteikumus, kādi ir galvenie pienākumi un riski uzņēmumiem, un kāpēc ir būtiski nesagaidīt pēdējo brīdi, lai uzsāktu gatavošanos.
Jautājums par to, kad mantas pārdošana vairs nav privātā īpašuma pārdošana un ir uzskatāma par saimniecisko darbību, vienmēr bijis aktuāls. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā ir publicēts informatīvais materiāls “Saimnieciskās darbības veicēji”, kur norādīts pie kādiem nosacījumiem VID konstatē reģistrējamu saimniecisku darbību. Arī Eiropas Savienības Tiesa (EST) jau vairākkārt ir izskatījusi strīdu par to, ko uzskata par saimniecisko darbību. Cita starpā EST ir skatījusi Latvijas strīdu par to, vai piegādājot kokmateriālus no privātā meža, lai novērstu vētras radītos bojājumus, tiek veikta saimnieciskā darbība (2012. gada 19. jūlijs, Rēdlihs, C 263/11). Par saimnieciskās darbības pastāvēšanas kritērijiem arī nesenais EST spriedums Polijas lietā (2025. gada 3. aprīlis, E. T., C 213/24). Sīkāka informācija - šajā rakstā.
Mēs izmantojam sīkdatnes vietnes funkcionalitātes nodrošināšanai un satura kvalitātes uzlabošanai. Sīkdatnes bez kurām vietne nespēj funkcionēt ir vienmēr ieslēgtas, pārējās var brīvi ieslēgt/izslēgt izmantojot šo konfigurācijas paneli. PwC nepārdod Tavus datus trešajām personām.
Noklikšķinot uz “Apstiprināt visas sīkdatnes”, Tu piekrīti visu sīkdatņu veidu izmantošanai.
Plašāka informācija par sīkdatnēm pieejama sīkdatņu izmantošanas politikā..
Šīs sīkdatnes ir nepieciešamas lietotāju autentifikācijas nodrošināšanai. Tās var bloķēt izmantojot pārlūka uzstādījumus, taču šādā gadījumā nebūs iespējams autentificēties.
Šīs sīkdatnes ļauj mums analizēt tīmekļa vietnes apmeklējumu, datu plūsmu avotus un mērtīt vietnes veiktspēju. Šīs sīkdatnes neuzglabā personiski identificējamu informāciju.
Sīs sīkdatnes palīdz mums pielāgot vietnes saturu Jūsu interesēm un uzlabo reklāmu kvalitāti (neļauj tām nepārtraukti atkārtoties, utt).