Plašsaziņas līdzekļos aktīvi izmanto jēdzienu “kiberkarš”. Šā gada festivālā “Lampa” piedalījos Aizsardzības ministrijas organizētā diskusijā “Vai esam gatavi kiberkaram?”. Šobrīd nespējam novilkt skaidru līniju starp kiberkaru, kur jāreaģē militāri vai kuru jāuzskata par uzbrukumu Krimināllikuma ietvarā. Latvijā šobrīd dzīvojam kiberkarā, un uzņēmumiem jārēķinās, ka rūpīgi jāseko līdzi savai kiberdrošībai.
Ilgtspēja ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem jautājumiem mūsdienu uzņēmējdarbības vidē, un uzņēmumiem jāpielāgojas arvien stingrākām prasībām attiecībā uz atbildīgu un pārredzamu darbību. Eiropas Savienība (ES) ir spērusi būtiskus soļus, lai uzlabotu uzņēmumu ilgtspējas ziņošanas standartus, ieviešot Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu (Corporate Sustainability Reporting Directive – CSRD). Tā paredz plašāku ziņošanas prasību loku un detalizētākas vadlīnijas, kuras uzņēmumiem palīdz nodrošināt pilnīgāku un precīzāku informāciju par to ietekmi uz vidi, sabiedrību un pārvaldību, kā arī iezīmē kritērijus uzņēmumiem, kam ir pienākums ziņot par savu ilgtspējas praksi.
Šajā rakstā aplūkosim tiesas spriedumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudi, kurā tika konstatēts, ka nepamatoti atskaitīts priekšnodoklis un nepareizi piemērota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) proporcija. Turklāt, lai gan VID neapstiprināja uzņēmuma iesniegtos PVN deklarāciju precizējumus un uzņēmumam neatmaksāja pārmaksāto PVN, tiesas uzskatīja, ka VID aprēķinātā soda nauda un nokavējuma nauda ir pamatota. Šis gadījums izceļ svarīgas mācības uzņēmumiem, lai izvairītos no līdzīgām problēmām nākotnē.
Kādas ir biežāk sastopamās kļūdas UIN piemērošanā un ar kādiem kontroles mehānismiem no tām var izvairīties? PwC Nodokļu podkāsta 43. epizodē PwC nodokļu konsultāciju nodaļas speciālistes – direktore Irēna Arbidāne un vecākā konsultante Tatjana Kļimoviča – apspriež biežāk pieļauto UIN piemērošanas kļūdu ietekmi uz uzņēmumiem, kā arī iztirzā plašāk ar vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem saistītos nodokļu riskus.
Attīstoties tehnoloģijām, pēdējā laikā nereti dzirdam par jauniem mākslīgā intelekta, biznesa inteliģences, datu apstrādes, analīzes vai vizualizācijas rīkiem un iespējām, ko tie sniedz. Šie tehnoloģiskie risinājumi potenciāli ļauj uzņēmumiem nodrošināt gan ātru un efektīvu lēmumu pieņemšanu, gan pārskatāmu procesu pārvaldību. Arī transfertcenas (TC) šajā ziņā nestāv uz vietas. Izmantojot dažādu tehnoloģisko rīku sniegtās iespējas, uzņēmumi var standartizēt, automatizēt un racionalizēt procesus, kas saistīti ar TC atbilstības, pārraudzības un noteikšanas jautājumiem. To sauc par operacionālo transfertcenu noteikšanu (OTC). Šajā rakstā apskatīsim jaunā jēdziena nozīmi un sniegtās iespējas.
Šā gada 31. maijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2024/1624 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (“AML regula”). Jau ilgstoši naudas atmazgāšanas jautājumi ir regulēti Eiropas Savienības (ES) līmenī, tomēr līdz šim tas darīts direktīvas formā, nosakot tikai minimālos standartus un atstājot dalībvalstīm plašas iespējas pašām izvēlēties to realizēšanas veidus.
Reizi nedēļā informēsim par nodokļu, grāmatvedības, juridiskajām un citām uzņēmējdarbības aktualitātēm, piedāvājot PwC konsultantu komentārus un skaidrojumus latviešu, angļu un krievu valodās.
PwC konsultanti labprāt atbildēs uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem gan par MindLink.lv Īsziņās aplūkotajām tēmām, gan citām aktualitātēm.