Interneta portāli kalpo kā uzņēmumu vizītkarte, tādēļ ir svarīgi nodrošināt netraucētu informācijas pieejamību un apmaiņu. Lai garantētu maksimālu pieejamību un optimālu darbību, izmanto ar MI automatizētu interneta portālu monitorēšanu, kas ļauj izsekot tīmekļa vietņu un pakalpojumu veiktspējai, savlaicīgi identificējot un proaktīvi novēršot iespējamās problēmas. 

Mainīgais atalgojums ir būtisks instruments, kuru uzņēmumi izmanto, lai motivētu darbiniekus, sasniegtu biznesa mērķus un veicinātu uz rezultātiem orientētu kultūru. Tas kļūst arvien populārāks arī Latvijā un Baltijā, kur uzņēmumi meklē veidus, kā elastīgi reaģēt uz tirgus izmaiņām un vienlaikus noturēt talantus. 

Darbinieka neierašanās darbā var būt iemesls darba līguma uzteikumam. Ko darīt, ja darba devējs nav noteicis konkrētu darba veikšanas vietu? Vai tas var ietekmēt uzteikumu? Tiesu praksē (2025. gada 20. maijs) ietvertas atbildes, kas palīdz saprast atlaišanas procesa nianses šādā gadījumā.

Gatavojoties e-rēķinu obligātajai ieviešanai no 2026. vai 2027. gada, Latvijā pieaug interese gan par e-rēķinu operatoru lomu, gan par attiecīgo tiesisko ietvaru Latvijas Republikā (LR). Lai gan normatīvais regulējums vēl ir fragmentārs, uzņēmumiem jau šodien ir jāspēj izvērtēt pakalpojumu sniedzēju piedāvājumu un tehnisko atbilstību, lai savlaicīgi sagatavotos pārmaiņām. Šajā rakstā aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar e-rēķinu operatoriem LR un atbilstoša sadarbības partnera izvēli.

Valsts nodevas samaksa ir neizbēgama tiesvedības procesa sastāvdaļa, lai neteiktu, ka tā ir procesa ierosināšanas obligātais priekšnosacījums. Tās apmēru regulē Civilprocesa likums (turpmāk – “CPL”), un tā ir atkarīga no prasījuma summas. Nereti valsts nodevas apmērs atturēja iespējamo prasītāju no prasības celšanas. Turklāt, līdz šim juridiskajām personām bija liegta iespēja lūgt tiesu samazināt vai atlikt valsts nodevas samaksu, kas, piemēram, finanšu grūtībās nonākušajam uzņēmumam nozīmēja nespēju pienācīgi aizstāvēt savas tiesības tiesā.

Grozījumi, kuri stājās spēkā 2025. gada 1. aprīlī, tika izstrādāti, lai izpildītu vairākus Satversmes tiesas spriedumus, un galvenokārt saistībā ar valsts nodevas aprēķināšanu un apmēra noteikšanu, kā arī, lai privāto tiesību juridiskai personai piešķirtu tiesības lūgt atbrīvojumu no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, kā arī tiesas izdevumu samaksas atlikšanu. Šajā rakstā vairāk tiks akcentēti grozījumi, kas saistīti ar valsts nodevas apmēra noteikšanu un nodevas apmaksu. Tie būtiski izmainīja gan nodevas apmēru, gan tās aprēķināšanas kārtību padarot to skaidrāku. No iepriekšējā CPL 34. pantā iekļautā regulējuma, kas noteica nodevas apmēru un aprēķinu kārtību, pāri nav palicis gandrīz nekas.

SAFE (Security Action for Europe) ir Eiropas Savienības finanšu instruments, kas izveidots, lai sniegtu finansiālu atbalstu dalībvalstīm, ļaujot tām veikt steidzamas un būtiskas publiskas investīcijas Eiropas aizsardzības rūpniecības atbalstam. Šis instruments ir daļa no ES atbildes uz būtiski pasliktinājušos drošības situāciju Eiropā, un tas paredz stiprināt Eiropas Aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi (EDTIB), veicinot kopīgus iepirkumus, palielinot ražošanas kapacitāti un samazinot atkarību no ārējiem piegādātājiem. SAFE ietvaros paredzēts piešķirt līdz 150 miljardiem eiro kā izdevīgus, ilgtermiņa aizdevumus, balstoties uz dalībvalstu nacionālajiem aizsardzības investīciju plāniem. SAFE stājās spēkā 2025. gada 29. maijā.

SAFE paredz atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) SAFE ietvarā noslēgtiem līgumiem. Par to šajā rakstā.