2020. gada 31. janvāra pusnaktī Apvienotā Karaliste (“AK”) izstājās no ES. Izstāšanās līgums paredzēja, ka tiem ES dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas uzturējušies AK līdz izstāšanās pārejas perioda beigām, tiks saglabātas ar ES pilsoņa statusu saistītās sociālās tiesības, t.i., iespējas pieteikties dažādu pabalstu, pensiju un citu sociālo labumu saņemšanai AK, līdzīgi kā dzīvojot citās ES valstīs. 2020. gada 30. decembrī tika parakstīts Tirdzniecības un sadarbības līgums, kuru ar šā gada 1. janvāri piemēro provizoriski, jo tas vēl nav ratificēts ES līmenī. Līgumā ir ietverts atsevišķs protokols par sociālās drošības koordinēšanu. Šajā rakstā – par galvenajām izmaiņām sociālās drošības jomā, kuras jāņem vērā darba devējiem pēc Brexit un kuras ietekmē arī jaunā līguma noteikumi.

Valstī joprojām ir izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 infekciju. Iepriekšējos MindLink rakstos aplūkojām dažus atbalsta pasākumus Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, ko paredz Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums. Ir pieejami arī citi atbalsta pasākumi, tostarp grants apgrozāmajiem līdzekļiem. Šajā rakstā – par pēdējiem grozījumiem atbalsta programmā granta saņemšanai.

Šajā rakstā – par hibrīdneatbilstībām, kā tās atpazīt un daži praktiski aspekti.

Hibrīdneatbilstības ir atšķirības nodokļu uzlikšanā uzņēmumam vai instrumentam saskaņā ar divu vai vairāk valstu likumiem. Ja konstatēta neatbilstība, to atkarībā no situācijas novērš, neļaujot summu atskaitīt vai iekļaujot to apliekamajā ienākumā. 

VID publicētajā informācijā par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (“NILLTPFN”) likuma subjektiem piemērotajām sankcijām par šī likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pārkāpumiem,* kura papildināta ar 2020. un 2021. gada datiem, konstatējams liels skaits pārkāpumu un neinformētība par NILLTPFN likuma un sankciju likuma prasībām, kā arī paša komersanta atbilstību likuma subjekta jēdzienam NILLTPFN likuma ietvaros.

Nosūtot darbiniekus komandējumā uz citu valsti, nepieciešamie izmitināšanas un transporta pakalpojumi arvien biežāk tiek pasūtīti dažādās interneta platformās. Arī dažādi citi pakalpojumi un preces tiek pasūtīti internetā no ārvalstu piegādātājiem. Nereti no saņemtajiem dokumentiem nav skaidrs, vai darījumam ir piemērots PVN un kas ir darījuma partneris – platforma vai tās klients. Šajā rakstā aplūkoti biežāk sastopamie modeļi ES no pircēja skatpunkta.

Pagājušā nedēļā publicētā raksta par uzņēmumu ienākuma nodokļa un personāla nodokļu maksāšanas pienākumu, veicot darbību ārvalstīs, nobeigums.