Valsts atbalsts uzņēmumiem bieži tiek saistīts ar tiešām subsīdijām, grantiem vai nodokļu atlaidēm. Tomēr valsts vai pašvaldības ieguldījums uzņēmuma pamatkapitālā, kas var izpausties kā akciju vai daļu iegāde, mantisks ieguldījums (nekustamā īpašuma, iekārtu nodošana) vai rekapitalizācija, arī ir valsts atbalsta veids. Būtiski atcerēties, ka jebkurš publisko līdzekļu ieguldījums uzņēmuma pamatkapitālā, atbilstot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta kritērijiem, ir uzskatāms par valsts atbalstu un ir pakļauts ES regulējumam. Šī ir būtiska kļūda, ko dalībvalstis reizēm pieļauj, jo tiek ignorēts fakts, ka jebkurš šāds ieguldījums ir jāizvērtē atbilstoši šiem kritērijiem, kas var rezultēties nelikumīga valsts atbalsta piešķiršanā.
Eiropas Savienībā ir uzsākta līdz šim visaptverošākā PVN reforma ar iniciatīvu “PVN digitālajā laikmetā” (VAT in the Digital Age jeb ViDA), kas iezīmē pavērsiena punktu gan nodokļu pārvaldē, gan uzņēmējdarbības operācijās visā Eiropas Savienībā. ViDA ir trīs galvenie mērķi: 1) mazināt PVN krāpšanu, 2) uzlabot nodokļu administrēšanas efektivitāti un 3) pielāgot esošo PVN sistēmu digitālajai ekonomikai. Viens no šīs iniciatīvas stūrakmeņiem ir strukturētu e-rēķinu un digitālas darījumu ziņošanas ieviešana pārrobežu darījumos.
Lai arī ViDA oficiāli stāsies spēkā pakāpeniski, sākot no 2028. gada, uzņēmumiem, kuri veic pārrobežu B2B darījumus, jārēķinās ar būtiskām izmaiņām jau tagad. Direktīvas ietekme būs jūtama daudz plašāk nekā tikai PVN pārskatu jomā — tā skars finanšu procesus, IT infrastruktūru, datu pārvaldību un vispārējo uzņēmuma atbilstības stratēģiju. Šajā rakstā apskatām, kā ViDA mainīs spēles noteikumus, kādi ir galvenie pienākumi un riski uzņēmumiem, un kāpēc ir būtiski nesagaidīt pēdējo brīdi, lai uzsāktu gatavošanos.
No 2026. gada 1. janvāra stāsies spēkā 2023. gadā pieņemtā Direktīva par administratīvo sadarbību attiecībā uz kriptoaktīviem (DAC8), kas noteiks pakalpojumu sniedzējiem un operatoriem pienākumu ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par konkrētu kriptoaktīvu veidu pārdevējiem. Līdz ar to šobrīd tiek papildināts Latvijas Republikas (LR) tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas prasībām. Nesen tika izstrādāts likumprojekts, ar kuru tiks precizēta atvieglojumu piemērošana attiecībā uz sniedzamās informācijas apjomu. Plašāk par likumprojektu un DAC8 kopumā - šajā Īsziņā.
Mūsdienu pasaulē inovācijas ir kļuvušas par neatņemamu konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes sastāvdaļu. Uzņēmumi un indivīdi visā pasaulē tiecas radīt jaunus risinājumus, cerot, ka tirgus novērtēs un pieprasīs tos. Inovācija parasti ietver jaunu ideju, metožu vai produktu ieviešanu, kas, uzlabojot procesus, pakalpojumus vai tehnoloģijas, veicina izaugsmi un konkurētspēju. Tomēr, tiecoties pēc progresa, ir būtiski izvērtēt, vai inovācijas uzlabos visas sabiedrības dzīvi, vai inovāciju ieguvumi būt vienlīdzīgi pieejami visiem? Proti, vai inovācijas būs iekļaujošas? Šajā rakstā izpētīsim, saikni starp sociālām inovācijām un sociālo taisnīgumu jeb kā inovācijas var tikt izmantotas, lai mazinātu sociālo atstumtību, nodrošinātu pieejamus risinājumus ikvienam un veicinātu ilgtermiņa pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā.
Jautājums par to, kad mantas pārdošana vairs nav privātā īpašuma pārdošana un ir uzskatāma par saimniecisko darbību, vienmēr bijis aktuāls. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā ir publicēts informatīvais materiāls “Saimnieciskās darbības veicēji”, kur norādīts pie kādiem nosacījumiem VID konstatē reģistrējamu saimniecisku darbību. Arī Eiropas Savienības Tiesa (EST) jau vairākkārt ir izskatījusi strīdu par to, ko uzskata par saimniecisko darbību. Cita starpā EST ir skatījusi Latvijas strīdu par to, vai piegādājot kokmateriālus no privātā meža, lai novērstu vētras radītos bojājumus, tiek veikta saimnieciskā darbība (2012. gada 19. jūlijs, Rēdlihs, C 263/11). Par saimnieciskās darbības pastāvēšanas kritērijiem arī nesenais EST spriedums Polijas lietā (2025. gada 3. aprīlis, E. T., C 213/24). Sīkāka informācija - šajā rakstā.
Nodokļu autoritāte atkārtoti aktualizējusi jautājumu par autentificēšanās kārtību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), ievērojot valsts informācijas sistēmu drošības politiku un digitālās transformācijas pamatnostādnes. Šajā rakstā - par ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 7 “Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi” (MK noteikumi Nr.7)
Reizi nedēļā informēsim par nodokļu, grāmatvedības, juridiskajām un citām uzņēmējdarbības aktualitātēm, piedāvājot PwC konsultantu komentārus un skaidrojumus latviešu, angļu un krievu valodās.
PwC konsultanti labprāt atbildēs uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem gan par MindLink.lv Īsziņās aplūkotajām tēmām, gan citām aktualitātēm.