Lai mazinātu Covid-19 ietekmi uz tautsaimniecību, valdība atbalsta privāto sektoru ar dažādiem pasākumiem, kas finansiāli palīdz uzņēmumiem daļēji segt īstermiņa zaudējumus. Tomēr uzņēmumiem šobrīd ir ļoti svarīgi saredzēt nākotnes izaugsmes iespējas, kas bieži vien tiek sasaistīts ar finansējuma pieejamību attīstībai, uzlabojumiem un jaunu tirgu apgūšanai.
2021. gads un pašreizējais makroekonomiskais cikls ir ieviesis vairākas korekcijas un ienesis neskaidrību par nākotni gan mājsaimniecību (privātā patērētāja) līmenī, gan dažāda lieluma uzņēmumu un politikas veidotāju līmenī. Covid-19 un ar to saistītās paradigmas maiņas, pandēmijas atkārtošanās riski, ietekmētās loģistikas un piegādes ķēdes un citi faktori rada būtiskus riskus, kuri ietekmē uzņēmumu iespējas turpināt un attīstīt uzņēmējdarbību. Šajā rakstā aplūkoti izplatītākie finanšu grūtību iemesli un parādu pārstrukturēšanas rīki, tostarp dažādas uzņēmumu iespējas vienoties ar VID par nodokļu samaksu.
Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi arī risku novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesus organizācijās. Samazinoties pandēmijas apmēriem un spēkā esošajiem ierobežojumiem, organizācijām būtu šie procesi jāpārskata un, ja nepieciešams, jāveic tajos izmaiņas.
Lēmumu pieņemšana organizācijās ir izaicinājumu pilna gan normālos, gan pandēmijas apstākļos. Kādi riski jāņem vērā? Kādi ir labākie informācijas avoti? Kas ir noteicošais faktors lēmuma pieņemšanā? Kādu ietekmi tas atstās?
Ir pieaugusi gan uzņēmumu vadītāju, gan strādājošo pozitīvā attieksme pret attālināto darbu. Uzņēmumu vadītāji plāno papildu investīcijas, lai atbalstītu hibrīddarba modeļa ieviešanu. Darbinieki tik ļoti nesteidzas atgriezties birojā kā viņu vadītāji. Uzņēmumu vadītājus gaida sarežģīti lēmumi par biroja telpu izmantošanu. Tie ir tikai daži no jautājumiem un secinājumiem, kas izriet no PwC veiktā pētījuma.
Mazumtirgotāji un patērētāji pēdējā laikā ir bijuši spiesti mainīt savus preču izplatīšanas un iepirkšanās paradumus. Tirdzniecība tiešsaistē turpina attīstīties un uzņemt nebijušus apgriezienus. PwC veiktais patērētāju pulsa pētījums uzrāda, ka Covid-19 pandēmija radījusi jaunas patērētāju grupas. Šo grupu veidošanos nosaka patērētāju attieksmes un uzvedības modeļi, kuriem ir liels potenciāls būtiski ietekmēt to, kā patērētāji izvēlas iepirkšanās kanālus, preces un zīmolus.
Ikvienam uzņēmumam jābūt grāmatvedības organizācijas dokumentam jeb politikai, kas nosaka precīzus grāmatvedības uzskaites principus, pārskatu sagatavošanas noteikumus un iekšējo dokumentu aprites organizāciju. Politikai jāatbilst katra uzņēmuma darbības veida specifikai.
Ja persona vienlaikus tiek uzskatīta par nodokļu rezidentu divās nodokļu konvencijas valstīs (piemēram, Latvijā un Lietuvā) saskaņā ar to nacionālajām tiesību normām, tad strīds par personas nodokļu rezidenta statusu būs izšķirams atbilstoši konvencijas 4. panta ceturtajai daļai, kura paredz secīgi izvērtēt šādus kritērijus:
Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai valstu atbildīgās iestādes 2020. un 2021. gadā ieviesa īpaši stingrus ierobežojumus, tostarp ceļošanas ierobežojumus. Šo izceļošanas un ieceļošanas ierobežojumu dēļ daudzi cilvēki uzturējās Latvijā vai kādā citā valstī piespiedu kārtā. Veicot darba pienākumus Latvijā, aktuāli kļūst nodokļu piemērošanas aspekti. Šajā rakstā – par nodokļu rezidences noteikšanu Covid-19 ietekmē atbilstoši Latvijas likumvidei.
No 2021. gada 1. jūlija Latvijā tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (“VSAOI”). Saeimas opozīcija, kā arī vairākas uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas atklātā vēstulē deputātiem lūdza atlikt minimālo iemaksu sistēmas ieviešanu līdz brīdim, kad ekonomika būs atguvusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem. Neraugoties uz publiski pausto kritiku, 1. jūlijā tomēr stājās spēkā jaunais režīms. Šajā rakstā aplūkoti gadījumi, kad pašnodarbinātai personai ir tiesības nepiemērot minimālo VSAOI saviem ienākumiem, savlaicīgi vēršoties ar šādu lūgumu VID.
Juridiskā forma jeb darījuma līgums, kas noslēgts starp saistītām personām, un tā noteikumi, vienmēr ir bijis viens no faktoriem, kas tiek skatīts, vērtējot kontrolētajos darījumos noteiktās transfertcenas atbilstību tirgus cenas principam. Šajā rakstā – par darījuma juridiskās formas būtiskumu, novēroto pieeju iekšgrupas līgumu izstrādē un noteikumiem, kas jāņem vērā, šos līgumus izstrādājot, lai mazinātu transfertcenu riskus.
Līdz ar atvaļinājuma laika tuvošanos, tuvojas arī publiski daudz apspriestā minimālā obligāto iemaksu objekta (“MOIO”) ieviešana, kas daudziem uzņēmumiem varētu kļūt aktuāla šā gada 1. jūlijā. Taču 24. maijā Saeimas Prezidijs nodeva komisijai izskatīt likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (“VSA”) grozījumu projektu, kurā rosināts iepriekšējo grozījumu stāšanos spēkā pārcelt. Šajā rakstā apkopojam valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (“VSAOI”) minimālā objekta piemērošanas pamatprincipus un sniedzam praktiskus piemērus, ja ierosinātais likumprojekts netiks apstiprināts un ar 1. jūliju stāsies spēkā MOIO.
Tā kā dīkstāves pabalstu un atbalstu algu subsīdijai izmaksā darbiniekiem par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, šajā rakstā ir apkopoti svarīgākie aspekti, kas jāņem vērā algu grāmatvežiem, aprēķinot vidējo izpeļņu, ja darbinieks saņēmis maksājumus Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu valsts atbalsta ietvaros. Līdz ar gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu darbinieki parasti pievēršas sava ienākuma padziļinātai izvērtēšanai un aktuāla kļūst pareiza ienākuma noteikšana arī par pagātnes periodiem.
Covid-19 krīzes ierobežojumi negatīvi ietekmējuši daudzu komersantu spēju nodrošināt tādu saimniecisko darbību, kādu to varēja īstenot pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Ierobežota ir ne tikai komersantu spēja gūt peļņu, bet arī spēja segt saimnieciskās darbības izmaksas. Eiropas Komisijas saskaņojumu šonedēļ gaida valsts piešķirtais atbalsts tirdzniecības un sporta centriem. Abus atbalsta veidus piešķirs un kontrolēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Atbalsta pieprasījums jāiesniedz līdz šā gada 31. maijam (ja vien termiņš netiks pagarināts), tātad iesniegums jāsagatavo nedēļas laikā. Tam jāpievieno virkne dokumentu. LIAA lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņems līdz šā gada 30. septembrim un izlases veidā pārbaudīs 15% no atbalsta saņēmējiem. Šajā rakstā – par svarīgāko saistībā ar atbalstu.
Covid-19 ietekmē uzņēmumiem biežāk samazinot darbinieku skaitu, tiesās ir pieaudzis arī tādu izskatāmo lietu skaits, kurās konstatē darba devēju kļūdas, veicot darbinieku skaita samazināšanu. Tas liecina, ka trūkst izpratnes par likumam atbilstošu darbinieku skaita samazināšanu. Šajā kontekstā ir būtiski, lai pirms uzteikuma izsniegšanas darba devējs piedāvātu darbiniekam citu darbu.
