Uzņēmumu bilancēm kļūstot arvien piesātinātākām ar saistībām un nākotnes naudas plūsmām – neskaidrākām, iespējas tikt pie bankas finansējuma uz līdzsvarotiem nosacījumiem ir ierobežotas. Taču uzņēmējiem ir nepieciešams svaigs kapitāls, lai turpinātu iesāktās investīcijas un padarītu uzņēmuma darbību noturīgāku pret energošokiem un izejmateriālu trūkumu, kā arī lai pārdzīvotu izmaksu kāpumu, ko bieži vien nevar kompensēt ar paaugstinātu izcenojumu gala produktam.
Lai ieviestu atbalsta pasākumus laikus un nodrošinātu nodokļu maksātāju (NM) darbības nepārtrauktību, valdība ir izstrādājusi un iesniegusi saskaņošanai jaunus noteikumus par algu subsīdijas atbalsta sniegšanu NM darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos. Šajā rakstā – par noteikumu projekta saturu, lai NM būtu skaidrs, kuras nozares un kā varēs pieteikties atbalstam.
Krievijas militārā agresija ir būtiski ietekmējusi daļu uzņēmēju, kuri importē metāla izstrādājumus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī tādas nozares kā metālapstrāde, aizsardzības industrija, būvniecība, mašīnbūve, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Lai sekmētu tirgus stabilitāti, Ekonomikas ministrija kā tūlītēju risinājumu paredz ieviest atbalsta pasākumus finanšu instrumentu veidā saimnieciskās darbības veicēju (SDV) turpmākās darbības nodrošināšanai.
Daudzi strādājošie vēlas izmantot atvaļinājumu tieši vasarā, bet grāmatveži parasti izvēlas laiku atpūtai, kad ir salīdzinoši mazāks darba apjoms. Nodokļu pārskatu iesniegšanas, algas aprēķināšanas un izmaksāšanas, kā arī mēneša slēgšanas laikā pārsvarā ir apgrūtinoši izmantot pilnu atvaļinājuma laiku. Šajā rakstā apskatīsim aizvietošanas iespējas un atbilstošu grāmatvedības risku izvērtēšanu grāmatvežu prombūtnes laikā.
Covid-19 pandēmija būtiski ietekmēja sabiedrības paradumus, un ierobežojumi skāra daudz pasākumu, tostarp konkursus. Atgriežoties pie ierastajām dzīves gaitām, notiek arvien vairāk publisku pasākumu. Tiek rīkoti dažādi konkursi, un fiziskās personas, kas tajos piedalās, iegūst balvas un prēmijas. Kādi nodokļi piemērojami šāda veida mantiskajām un naudas balvām? Kurš ir atbildīgs par nodokļa samaksu un deklarēšanu – fiziskā persona vai uzņēmums, kas rīko konkursu un ir labuma izmaksātājs? Par to – šajā rakstā.
Samazinoties Covid-19 ierobežojošiem pasākumiem Latvijā un visā Eiropā, uzņēmumi atgriežas pie normāla darba ritma, tostarp tiek rīkoti pasākumi darbinieku izglītošanai, kolektīva motivēšanai un saliedēšanai. Savu darbību atsāk pasākumu organizatori. Kamēr pasākuma pasūtītājs ir Latvijas uzņēmums un pasākums notiek Latvijā, PVN piemērošana ir skaidra. Kā ir tad, ja pasākums notiek citā ES dalībvalstī vai pasākuma pasūtītājs ir citas dalībvalsts persona? Šajā rakstā – par būtisko, kas jāņem vērā, sniedzot pasākuma organizēšanas pakalpojumus.
Krājumu zudumiem uzņēmumā jānosaka plānoto zudumu normatīvs pārskata gadam, un saistībā ar krājumu zudumiem var rasties UIN saistības. Tā kā līdz gada pārskata iesniegšanai ir iespējams labot pārskata gada pēdējā mēneša UIN deklarāciju, nepiemērojot nokavējuma naudas, šajā rakstā – par UIN piemērošanu krājumu zudumiem.
Covid-19 pandēmijas dēļ sākās globālā ekonomikas lejupslīde. Tomēr nozares ekspertu brīdinājums, kam pievienojās arī Pasaules Bankas pētījuma autori, ka Covid-19 izskaņā ekonomika piedzīvos strauju maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaita pieaugumu, vismaz pagaidām nav piepildījies. Tas saistāms ar to, ka pandēmijas izraisītās finanšu grūtības tika apslāpētas ar iepriekš nepieredzētu valsts intervenci tirgū un milzīgu finansiālu atbalstu, piemēram, apgrozāmo līdzekļu grantiem un dīkstāves pabalstiem. Ekonomikas lejupslīdi palielina arī Krievijas iebrukums Ukrainā, tostarp kara sekas palielina enerģijas cenu un cenu kāpumu kopumā, kas neizbēgami rada parādsaistību krīzes. Visticamāk, maksātnespējas un TAP vilnis tomēr Latvijā ir neizbēgams, tādēļ šā raksta mērķis ir vienkāršā veidā iepazīstināt uzņēmumus ar Latvijas TAP un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, lai pievērstu uzmanību šo parādu restrukturēšanas rīku niansēm, kā arī parādnieka, kreditoru un uzraugošās personas lomu šo procesu ietvaros.
Iepriekšējā rakstā par VID izdoto metodisko materiālu aplūkojām pirmos divus no pieciem būtiskajiem faktoriem, ko VID izceļ kā īpašas uzmanības vērtus, nosakot transfertcenas (TC) pandēmijas skartajiem periodiem. Šajā rakstā apskatīsim pārējos trīs ne mazāk būtiskos faktorus.
Pasaules un lietu kārtība pastāvīgi mainās, un šī mainība būtiski ietekmē visu apkārtējo vidi gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē, ļaujot un pat liekot pārskatīt dažādus līdz šim ierastus procesus un darbības, lai tās atbilstu pastāvošajai realitātei. Šie apstākļi ietekmē arī transfertcenu (TC) piemērošanu.
Nu jau labu laiku darba tirgus ir paplašinājies ārpus vienas valsts robežām. Arī Latvijas darba devēji (DD) šobrīd lūkojas ārvalstīs ne tikai talantu vai vadītāju piesaistei, bet arī rutīnas darba veicēju meklējumos. Covid-19 krīzei turpinoties un attālinātā darba nozīmei pieaugot, Latvijas uzņēmumiem arvien biežāk rodas jautājums, kādā veidā vislabāk pieņemt darbā ārvalstu darbiniekus – it īpaši, ja tie strādā attālināti no savas mītnes valsts.
Jau esam informējuši MindLink.lv lasītājus, ka grāmatvedības politikai jābūt aktualizētai, jo 1993. gadā pieņemto likumu “Par grāmatvedību” ar 2022. gada 1. janvāri aizstās Grāmatvedības likums. Šajā rakstā – par būtiskām izmaiņām, kas jāapraksta grāmatvedības politikā, un par nolūkiem, kam tā kalpo.
2021. gada laikā UIN likums ir grozīts pavisam nedaudz, par ko jau esam rakstījuši 20/04/2021 Īsziņās. Šajā rakstā iepazīstināsim ar jaunākajām UIN likuma izmaiņām un plānotajiem grozījumiem tuvā nākotnē, t.sk. ilgi gaidīto saistībā ar uzkrājumiem, kas veidoti nedrošiem parādiem atbilstoši starptautiskajam finanšu pārskatu standartam Nr. 9 “Finanšu instrumenti” (9. SFPS).
