Irēna Arbidāne

Direktore nodokļu konsultāciju nodaļā, personāla un organizāciju pārveides pakalpojumu vadītāja Baltijā, PwC Latvija

Iepriekšējā nedēļā publicētā raksta nobeigums.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa un VSAOI piemērošana

Valdes loceklis var saņemt valdes locekļa atalgojumu no uzņēmuma – nerezidenta.

Atbilstoši starptautiskajam regulējumam, piemērojot nodokļu konvencijas 16. pantu, kurš nosaka, ka tās personas ienākumi, kas ir valdes vai citas līdzīgas vadības institūcijas loceklis, jāapliek ar nodokli valstī, kurā uzņēmums reģistrēts, IIN jāmaksā uzņēmuma rezidences valstī.

VSAOI maksāšanas pienākums gan var mainīties – tas var būt arī tajā valstī, kur persona veic darbu.

Tātad, ja citas valsts uzņēmuma valdes loceklis pilda valdes locekļa pienākumus Latvijā, tad saņemtā atlīdzība varētu būt atbrīvota no aplikšanas ar IIN Latvijā, ja ir spēkā nodokļu konvencija.

Savukārt Latvijas nodokļu rezidentam ir pienākums ziņot par gūtajiem ienākumiem, iesniedzot gada ienākuma nodokļa deklarāciju. Šajā gadījumā VID varētu nosūtīt ārvalsts juridiskajai personai, kuras labā fiziskā persona strādā, lūgumu paskaidrot, kāpēc uzņēmums nav reģistrējis savu PP Latvijā.

Covid-19 ieviesa atkāpi PP noteikšanai attiecībā uz attālinātu darbu

Ar Covid-19 saistīto pārvietošanās ierobežojumu laikā ESAO izdeva vadlīnijas, kurās skaidroja, ka darbiniekiem, kuri ar pandēmiju saistītu ierobežojumu dēļ strādā citā jurisdikcijā, nevis tajā, kurā atrodas viņu darba devējs, nevajadzētu būt vienīgajam faktoram, kas noteiktu PP rašanos. Šajās vadlīnijās galvenā uzmanība tika pievērsta tam, ka valdību noteiktajiem ierobežojumiem Covid-19 dēļ bija izņēmuma un pagaidu raksturs.

Lai gan šobrīd pārvietošanās ierobežojumi kopumā ir atcelti, liela daļa darbinieku turpina strādāt attālināti, tāpēc uzņēmumiem ir vēl svarīgāk izvērtēt PP rašanās risku saistībā ar šādiem darbiniekiem.

ESAO kopumā joprojām atbalsta Covid-19 ietekmē izvirzīto nostāju, ka ne vienmēr, darbiniekiem veicot darba pienākumus attālināti, tas automātiski uzņēmumam rada PP citā jurisdikcijā. Tomēr, lai PP neveidotos, jāizpilda divi kritēriji:

• jāvērtē, vai mājas birojs tiek regulāri un nepārtraukti izmantots ārvalsts uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanai (t.i., fiziskās personas darbībām piemīt periodisks vai gadījuma raksturs – t.s. palīgdarbības);
• jāsaprot, vai no faktiskajiem apstākļiem var secināt, ka ārvalsts uzņēmums ir pieprasījis fiziskajai personai veikt saimniecisko darbību savā atrašanās vietā (mājas birojā), nenodrošinot iespēju darbiniekam strādāt no uzņēmuma biroja.

Attiecīgi, ja darba devējs nepieprasa darbiniekam izmantot savu mājas biroju, lai veiktu saimniecisko darbību, un darba devējs faktiski nodrošina iespēju strādāt no biroja (piemēram, citā valstī atrodas uzņēmuma birojs, bet darbinieks pats labprātīgi izvēlas strādāt no valsts, kurā atrodas viņa mājas birojs), tam nevajadzētu radīt uzņēmuma PP darbinieka mājas biroja valstī.

No praktiskā viedokļa raugoties, ja darbinieks lielāko daļu sava darba veic no mājām, kas atrodas vienā jurisdikcijā, nevis no biroja, kas viņam ir pieejams otrā jurisdikcijā, tad nevajadzētu uzskatīt, ka mājas birojs ir pieejams uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanai, jo uzņēmums nav izvirzījis prasību, lai mājoklis tiktu izmantots tā saimnieciskās darbības veikšanai.

Minētais var neattiekties uz uzņēmuma valdes/padomes locekļiem vai prokūristiem, kā arī tām personām, kas nodrošina pārdošanas un līgumu slēgšanas aktivitātes.

Nodokļu administrāciju nostāja attiecībā uz PP

2022. gada 21. novembrī Dānijas nodokļu administrācija izdeva saistošu nodokļu nolēmumu SKM2022.557.SR, kurā daļēji tika analizēts, vai diviem Norvēģijas uzņēmumiem faktiskās vadības vieta var tikt atzīta Dānijā, un daļēji vērtēts, vai šādiem uzņēmumiem Dānijā veidojas PP.

Faktiskie apstākļi

Uzņēmumu izpilddirektors nedēļā trīs dienas strādāja no mājām Dānijā un divas dienas – no biroja Norvēģijā, īstenojot hibrīddarba modeli. Izpilddirektors strādāja virsstundas Norvēģijā, tādēļ secināts, ka 65% no visa darbalaika izpilddirektors pavadīja Norvēģijā un tikai 35% – Dānijā. Turklāt izpilddirektoram piederēja 20% Norvēģijas uzņēmumu akciju.

Lēmums

Dānijas nodokļu administrācija norādīja, ka uzņēmumu faktiskās vadības vieta šajā gadījumā nav Dānijā, jo ikdienas vadības funkcijas tiek veiktas Norvēģijā, kur atrodas arī lielākā daļa darbinieku. Vienlaikus Dānijas nodokļu administrācija secināja, ka abiem Norvēģijas uzņēmumiem ir PP Dānijā, jo tie veic svarīgu funkciju Dānijā.

Ieteikumi

Uzņēmumiem, kuru darbinieki strādā attālināti citā valstī, rūpīgi jāapsver, vai un kā PP var ietekmēt pašreizējo darbības modeli. Viens no PP riska mazināšanas veidiem:

1. nodrošināt darba vietu saimnieciskās darbības veikšanas valstī, kur jau ir uzņēmums, filiāle vai PP, uzsverot, ka darbs no mājām citā valstī ir pašas personas izvēle;
2. izstrādāt kārtību tādu situāciju noteikšanai, kurās darbinieks veic darbu no ārvalstīm, nosakot pienākumu ziņot darba devējam;
3. izveidot sarakstu ar valstīm, došanās uz kurām palielina PP un citus nodokļu riskus, piemēram, valstis ārpus ES/EEZ un valstis, ar kurām Latvijai nav spēkā nodokļu konvencija;
4. iekļaut uzņēmuma iekšējās politikas vadlīnijās piezīmes vai pievienot pielikumus, analizējot ar PP risku saistītos būtiskos jautājumus.

Šajā rakstā aplūkotā jaunākā tiesu prakse parāda, cik viegli var rasties PP citā jurisdikcijā un cik svarīgi ir jebkuram uzņēmumam rūpīgi apsvērt iespējamās sekas, lemjot par attālināta pārrobežu darba veikšanas iespējām gan darbinieku, gan vadības līmenī. Domājams, ka nodokļu administrācijas tikai tagad sāk apzināties riskus un sekas, kas visticamāk nozīmē, ka redzēsim vēl daudzus tādus spriedumus par PP rašanos.

Ja jūsu uzņēmumam ir nepieciešama palīdzība saistībā ar PP riska izvērtēšanas un novēršanas pasākumiem, aicinām sazināties ar PwC nodokļu nodaļas vecāko projektu vadītāju Irēnu Arbidāni vai vecāko konsultanti Alisi Dzintari.