E-rēķinu ieviešana uzņēmumu finanšu darbībās spēj ievērojami uzlabot efektivitāti un precizitāti. Tomēr ar šo digitālo attīstību parādās jauni riski, īpaši krāpšanas jomā. Pieaugošā tehnoloģiju loma finanšu darījumos liek uzņēmumiem pastiprināt savas drošības sistēmas un pievērsties moderniem krāpšanas atklāšanas risinājumiem. Šajā jomā mākslīgais intelekts (MI) ir kļuvis par būtisku instrumentu, kas sniedz uzņēmumiem progresīvas metodes krāpšanas atklāšanā, novēršanā un mazināšanā. Šajā rakstā apskatīsim MI sniegtās iespējas krāpšanas atklāšanā e-rēķinu sistēmās un praktiskos ieguvumus uzņēmumiem.
Tā kā ietekmes puses arvien vairāk sagaida, ka organizācijas demonstrēs savu apņemšanos īstenot ilgtspējīgu un ētisku darbību, uzņēmumi pievēršas inovatīviem digitālajiem rīkiem, lai atvieglotu savu ar ilgtspēju saistīto mērķu izpildi. Viens no šādiem rīkiem ir elektroniskie rēķini (e-rēķini). Lai gan e-rēķini var šķist tikai operatīva funkcija, tai ir pārsteidzoši svarīga loma ilgtspējas kontekstā, palīdzot organizācijām uzlabot ilgtspēju un stiprināt pārvaldību.
Šā gada 31. oktobrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Grāmatvedības likuma grozījumus, kuri nosaka, ka Latvijā turpmāk rēķini jāizraksta kā strukturēti elektroniskie rēķini. Šīs izmaiņas attieksies uz visiem uzņēmumiem, kam ar 2025. gada 1. janvāri budžeta iestādēm izrakstītie rēķini būs jānoformē kā strukturēti elektroniskie rēķini. No 2026. gada 1. janvāra šī prasība būs obligāta arī uzņēmumu savstarpējos darījumos Latvijā (Business to Business – B2B).
Latvijā no 2025. un 2026. gada stāsies spēkā Grāmatvedības likuma grozījumi, kuri noteiks obligātu strukturēto elektronisko rēķinu jeb e-rēķinu izmantošanu uzņēmumu un valsts iestāžu (B2G), kā arī starpuzņēmumu (B2B) darījumos. Šīs izmaiņas paredz strukturēto e-rēķinu ieviešanu, kas būtiski mainīs uzņēmumu grāmatvedības un norēķinu procesus. Lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz e-rēķiniem un izvairītos no neskaidrībām vai konfliktiem, uzņēmumiem būs nepieciešams pielāgot savus līgumus ar sadarbības partneriem. Šajā rakstā aplūkosim galvenos aspektus un līgumu izmaiņas, kas jāveic, lai atbilstu jaunajām prasībām un garantētu veiksmīgu e-rēķinu apmaiņu.
Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir globāla problēma, kas nopietni apdraud valstu ekonomikas stabilitāti un veicina sociālo nevienlīdzību. Saskaņā ar ESAO datiem ik gadu nodokļu plaisa veido simtiem miljardu dolāru, ko valdības neiekasē. Šis trūkums ierobežo valsts spēju finansēt svarīgus sociālos un ekonomiskos projektus, kā arī palielina nevienlīdzību sabiedrībā. Lai risinātu šo problēmu, arvien vairāk valdību pievēršas digitālajiem risinājumiem, tostarp e-rēķinu ieviešanai, kas palīdz uzlabot nodokļu saistību izpildi un mazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Līdz ar 2026. gada tuvošanos uzņēmumi aktīvi gatavojas pieņemt vienu no būtiskākajām izmaiņām grāmatvedības procesā – strukturētu elektronisko rēķinu jeb e-rēķinu ieviešanu. Lai gan šī pāreja solās būt izaicinoša, tā sniedz iespēju uzņēmumiem un grāmatvežiem optimizēt rēķinu apstrādi un ieviest lielāku caurskatāmību ikdienas darbā. Šajā rakstā aplūkosim, kādas pārmaiņas grāmatveža ikdienā nesīs e-rēķini, kā arī to galvenos plusus un mīnusus.
Mūsdienu straujā tehnoloģiju attīstība ir ievērojami mainījusi biznesa procesu organizēšanu. Elektronisko rēķinu (e-rēķinu) integrācija ar uzņēmuma resursu plānošanas (“ERP”) sistēmām ir kļuvusi par būtisku stratēģiju uzņēmumiem, kuri vēlas uzlabot darbības efektivitāti un vienkāršot finanšu procesus. Tā ne tikai nodrošina ātrāku rēķinu apstrādi, bet arī būtiski uzlabo datu precizitāti un pārvaldības spēju, iezīmējot nozīmīgas izmaiņas finanšu operācijās.
Elektroniski strukturēti rēķini jeb e-rēķini kļūst arvien populārāki starptautiskā mērogā gan komersantu starpā (“B2B”), gan starp komersantiem un valsts vai pašvaldību iestādēm ("B2G"). Tie pakāpeniski aizstāj vecmodīgos papīra rēķinus un PDF rēķinus. Pēdējos gados ES dalībvalstis ir strādājušas pie e-rēķinu ieviešanas – arī Latvijas likumvidē paredzēts ieviest obligātu e-rēķinu apmaiņu B2G segmentā jau nākamgad un B2B segmentā no 2026. gada.
Šā gada 24. maijā Finanšu ministrija (FM) iesniedza publiskai apspriešanai Grāmatvedības likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka rēķins būs jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Paredzēts, ka jau ar 2025. gada 1. janvāri Latvijas uzņēmumiem, kas izraksta rēķinus budžeta iestādēm, tie būs jānoformē kā strukturētie elektroniskie rēķini. Citiem uzņēmumiem izmaiņas e-rēķinu prasībās būs piemērojamas no 2026. gada. Šajā rakstā – par pirmajiem publicētajiem e-rēķinu ieviešanas Latvijā grozījumiem.
Esam jau informējuši MindLink abonentus, ka 2022. gada beigās Eiropas Komisija (EK) publicēja PVN direktīvas (2006/112/EK) un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 grozījumu projektus, lai modernizētu ES PVN sistēmu un stiprinātu tās izturību pret krāpšanu. ES PVN reformas ir pazīstamas kā projekts “PVN digitālajā laikmetā” jeb ViDA. Tā mērķis ir modernizēt un vienkāršot PVN noteikumus platformu ekonomikas dalībniekiem, ieviešot obligātu reāllaika digitālo ziņošanu un e-rēķinu izrakstīšanu par visiem Kopienas B2B darījumiem. Šajā rakstā aplūkosim jaunākos notikumus un iespējamās reformas, īpaši pievēršoties e-rēķinu izrakstīšanas praksei.
