2020. gada 31. janvāra pusnaktī Apvienotā Karaliste (“AK”) izstājās no ES. Izstāšanās līgums paredzēja, ka tiem ES dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas uzturējušies AK līdz izstāšanās pārejas perioda beigām, tiks saglabātas ar ES pilsoņa statusu saistītās sociālās tiesības, t.i., iespējas pieteikties dažādu pabalstu, pensiju un citu sociālo labumu saņemšanai AK, līdzīgi kā dzīvojot citās ES valstīs. 2020. gada 30. decembrī tika parakstīts Tirdzniecības un sadarbības līgums, kuru ar šā gada 1. janvāri piemēro provizoriski, jo tas vēl nav ratificēts ES līmenī. Līgumā ir ietverts atsevišķs protokols par sociālās drošības koordinēšanu. Šajā rakstā – par galvenajām izmaiņām sociālās drošības jomā, kuras jāņem vērā darba devējiem pēc Brexit un kuras ietekmē arī jaunā līguma noteikumi.
VID publicētajā informācijā par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (“NILLTPFN”) likuma subjektiem piemērotajām sankcijām par šī likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pārkāpumiem,* kura papildināta ar 2020. un 2021. gada datiem, konstatējams liels skaits pārkāpumu un neinformētība par NILLTPFN likuma un sankciju likuma prasībām, kā arī paša komersanta atbilstību likuma subjekta jēdzienam NILLTPFN likuma ietvaros.
Nosūtot darbiniekus komandējumā uz citu valsti, nepieciešamie izmitināšanas un transporta pakalpojumi arvien biežāk tiek pasūtīti dažādās interneta platformās. Arī dažādi citi pakalpojumi un preces tiek pasūtīti internetā no ārvalstu piegādātājiem. Nereti no saņemtajiem dokumentiem nav skaidrs, vai darījumam ir piemērots PVN un kas ir darījuma partneris – platforma vai tās klients. Šajā rakstā aplūkoti biežāk sastopamie modeļi ES no pircēja skatpunkta.
Pērn VID pirmo reizi analizēja un salīdzināja Latvijas banku sniegtos datus ar Latvijas rezidentu deklarētajiem ienākumiem ar mērķi konstatēt nedeklarētus ienākumus. Daudzi nodokļu maksātāji (“NM”) no VID saņēma vēstuli ar lūgumu skaidrot, kādēļ banku sniegtā informācija par faktiskajiem ienākumiem nesakrīt ar VID rīcībā esošo informāciju par deklarētajiem ienākumiem. Esam apkopojuši informāciju par VID pieeju, veicot NM pārbaudes, un darbībām, ko ieteicams veikt, ja NM saņēmis paziņojumu no VID.
Alternatīvie juridiskie risinājumi ir efektīvs instruments, kas palīdz līdzsvarot neparedzamu darba apjoma plūsmu un kadru maiņu, saglabājot juridiskās nodaļas darba kvalitāti, vienlaikus samazinot nodaļas kopējās izmaksas un personālam saglabājot apmierinātību ar sava darba apjomu, atalgojumu un izaugsmes iespējām. Šie risinājumi nu jau vairs nav eksperimentāls vai ļoti jauns darbības modelis. Tas ir pārbaudīts un veiksmīgi darbojas visā pasaulē, tostarp Latvijā, turklāt to izmanto dažāda lieluma uzņēmumi.
Šis gads aizritējis Covid-19 zīmē, pandēmijai aizēnojot tādu būtisku notikumu, par ko pēdējais laiks atcerēties: Apvienotās Karalistes (“AK”) izstāšanās no ES. Šajā rakstā – par būtiskajām izmaiņām AK pilsoņu nodarbināšanā Latvijā pēc Brexit.
Finanšu nozarē pēdējo gadu laikā strauji ienākuši jauni spēlētāji – FinTech uzņēmumi. Jau pats nosaukums norāda uz šo uzņēmumu atrašanos finanšu pakalpojumu un tehnoloģiju tirgus krustpunktā. FinTech uzņēmumi gan veicina un attīsta banku darbību, gan paši kļūst par alternatīvu tradicionālajām bankām. Kādi ir aktuālie FinTech uzņēmumu jautājumi PVN piemērošanas sakarā – par to varat izlasīt šajā rakstā.
6. novembrī Latvijā vēlreiz izsludināta ārkārtējā situācija un spēkā stājušies vairāki ierobežojumi, kas būtiski ietekmē nodokļu maksātāju (“NM”) saimnieciskās darbības veikšanu. Lai gan atbalsta mehānisms izstrādāts saskaņā ar pavasarī spēkā esošajām vadlīnijām, jāņem vērā vairākas atšķirības, lai noskaidrotu, kādi atbalsta pasākumi NM pieejami šobrīd.
Līdztekus globalizācijai nemitīgi pieaug pārrobežu darījumu skaits, kas veicina uzņēmēju vēlmi meklēt savam biznesam piemērotu uzņēmumu struktūru ne tikai izcelsmes valstī, bet arī ārpus tās robežām. Nereti uzņēmēju izvēle par labu konkrētai struktūrai balstās ne vien uz biznesa interesēm noteiktā tirgū, bet arī uz administratīvo un nodokļu prasību piemērotību.
Transfertcenu (“TC”) politikas uzturēšanu uzņēmumos apgrūtina negatīvie ekonomiskie apstākļi, taču pat globālā ekonomikas krīze neatceļ normu, kas nosaka – kontrolētos darījumos jāievēro nesaistītu personu darījuma princips. Pēc mūsu raksta par Covid-19 un finanšu darījumiem, šajā rakstā aplūkojam citas sekas, ko pandēmija atstājusi uz TC rezultātiem, kā arī sniedzam ieteikumus TC analīzei.
Šā gada 3. marta un 12. maija Īsziņās informējām, ka ES plāno vienkāršot PVN piemērošanu e-komercijā un Latvija plāno grozīt PVN likumu attiecībā uz e-komerciju. Šajā rakstā – par aktualitātēm izmaiņu ieviešanā un e-komercijas attīstību Lielbritānijā.
Covid-19 dēļ noteiktie ceļošanas ierobežojumi ietekmē ne tikai cilvēku plānus atpūsties ārvalstīs, bet arī braucienus darba vajadzībām. Vienam tas nozīmē regulāro komandējumu atcelšanu un videokonferenču skaita pieaugumu, bet citam mainās pastāvīgā darba vieta. No mājām strādāt var ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu uzņēmumu labā. Šajā rakstā – par algota darba ienākuma nodokļu piemērošanu gadījumos, kad ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ir ietekmējuši darbinieka atrašanās vietu, un darbs tiek veikts no valsts, kurā iepriekš nebija plānots to veikt.