6. novembrī Latvijā vēlreiz izsludināta ārkārtējā situācija un spēkā stājušies vairāki ierobežojumi, kas būtiski ietekmē nodokļu maksātāju (“NM”) saimnieciskās darbības veikšanu. Lai gan atbalsta mehānisms izstrādāts saskaņā ar pavasarī spēkā esošajām vadlīnijām, jāņem vērā vairākas atšķirības, lai noskaidrotu, kādi atbalsta pasākumi NM pieejami šobrīd.
Līdztekus globalizācijai nemitīgi pieaug pārrobežu darījumu skaits, kas veicina uzņēmēju vēlmi meklēt savam biznesam piemērotu uzņēmumu struktūru ne tikai izcelsmes valstī, bet arī ārpus tās robežām. Nereti uzņēmēju izvēle par labu konkrētai struktūrai balstās ne vien uz biznesa interesēm noteiktā tirgū, bet arī uz administratīvo un nodokļu prasību piemērotību.
Transfertcenu (“TC”) politikas uzturēšanu uzņēmumos apgrūtina negatīvie ekonomiskie apstākļi, taču pat globālā ekonomikas krīze neatceļ normu, kas nosaka – kontrolētos darījumos jāievēro nesaistītu personu darījuma princips. Pēc mūsu raksta par Covid-19 un finanšu darījumiem, šajā rakstā aplūkojam citas sekas, ko pandēmija atstājusi uz TC rezultātiem, kā arī sniedzam ieteikumus TC analīzei.
Šā gada 3. marta un 12. maija Īsziņās informējām, ka ES plāno vienkāršot PVN piemērošanu e-komercijā un Latvija plāno grozīt PVN likumu attiecībā uz e-komerciju. Šajā rakstā – par aktualitātēm izmaiņu ieviešanā un e-komercijas attīstību Lielbritānijā.
Covid-19 dēļ noteiktie ceļošanas ierobežojumi ietekmē ne tikai cilvēku plānus atpūsties ārvalstīs, bet arī braucienus darba vajadzībām. Vienam tas nozīmē regulāro komandējumu atcelšanu un videokonferenču skaita pieaugumu, bet citam mainās pastāvīgā darba vieta. No mājām strādāt var ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu uzņēmumu labā. Šajā rakstā – par algota darba ienākuma nodokļu piemērošanu gadījumos, kad ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ir ietekmējuši darbinieka atrašanās vietu, un darbs tiek veikts no valsts, kurā iepriekš nebija plānots to veikt.
Šā gada 29. septembrī Ministru kabineta sēdē izskatīts Grāmatvedības likuma projekts, kas izstrādāts sadarbībā ar profesionālajām organizācijām un augstskolu mācībspēkiem. Jaunais likums aizstās 90. gadu sākumā pieņemto likumu “Par grāmatvedību,” nodrošinot tā atbilstību šodienas attīstībai un tautsaimniecības digitalizācijai. Šajā rakstā – par paredzētajiem grozījumiem un sagaidāmajām izmaiņām.
Pieņemot vienu no līdz šim svarīgākajiem spriedumiem (2020. gada 16. jūlija spriedums lietā C-311/18 “Datu aizsardzības komisārs pret Facebook Ireland & Maximillian Schrems), kurā uzsvērtas pamattiesības uz privātumu saistībā ar personas datu nosūtīšanu uz trešajām valstīm, Eiropas Savienības Tiesa (“EST”) vēlreiz apliecina, cik svarīgi ir uzturēt augsta līmeņa aizsardzību personas datiem, kas no EEZ valstīm tiek nosūtīti uz trešajām valstīm. Spriedums ir radījis virkni jautājumu par juridisko pamatu personas datu nosūtīšanai uz trešajām valstīm. Tā kā spriedumā uzsvērta nosūtīšana uz ASV, šajā rakstā noskaidrosim, kā uzņēmumiem rīkoties šobrīd, kad spriedums stājies spēkā.
2016. gada 1. janvārī, stājoties spēkā “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam” (GPKGPL) un to skaidrojošiem 755. MK noteikumiem «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”, zaudē spēku visi līdz šim Latvijā kā labā prakse ievērojamie Latvijas Grāmatvedības standarti (LGS). Līdz ar to Latvijas Republikā reģistrētām Sabiedrībām, kuras ir GPKGPL subjekti, jāievēro tikai minētajā likumā un MK noteikumos minētās normas, kuras daļēji kopē līdz šim spēkā esošos LGS.
Nesen medijus pāršalca ziņas par līdz šim Latvijā lielākā soda (150 000 eiro) piemērošanu e-komercijas uzņēmumam par pārkāpumiem, kas saistīti ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasību neievērošanu. Ievērojot uzņēmuma apstākļus, uz kuriem savā lēmumā norādīja Datu valsts inspekcija, šajā rakstā – par prasībām, kas jāievēro jebkuram uzņēmumam, kurš apstrādā personas datus interneta vietnēs, lai nesaņemtu regulā paredzēto sodu.
Uzņēmumam attīstoties, pieaug tā ģenerētās dokumentācijas un finanšu uzskaites datu apjoms. Bezpapīra grāmatvedības koncepciju pilnveido tehnoloģisko risinājumu izstrādātāji un digitālie jaunuzņēmumi, bet to īsteno katrs uzņēmums individuāli, lai padarītu savu grāmatvedību vienkāršāku un efektīvāku, ļaujot ikvienai iesaistītajai personai brīvi rīkoties ar finanšu uzskaites datiem.
Ņemot vērā Covid-19 ietekmi uz daudzu uzņēmumu darbību, šā gada 14. jūlijā Ministru kabinets (“MK”) pieņēma noteikumus, kas paredz piešķirt 19,2 miljonu eiro atbalstu tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējiem un 51 miljonu eiro atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem, kuru finanšu stāvoklis būtiski pasliktinājies Covid-19 izplatības dēļ. MK noteikumi stāsies spēkā ar dienu, kad stājas spēkā Eiropas Komisijas lēmums par komercdarbības atbalsta saderību ar ES iekšējo tirgu. Atbalstu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (“LIAA”). LIAA atbalstu piešķirs pieejamā finansējuma ietvaros, ievērojot pieteikumu iesniegšanas secību. Atbalsts tiks sniegts kā grants darbinieku algu samaksas kompensēšanai.
