Valsts nodevas samaksa ir neizbēgama tiesvedības procesa sastāvdaļa, lai neteiktu, ka tā ir procesa ierosināšanas obligātais priekšnosacījums. Tās apmēru regulē Civilprocesa likums (turpmāk – “CPL”), un tā ir atkarīga no prasījuma summas. Nereti valsts nodevas apmērs atturēja iespējamo prasītāju no prasības celšanas. Turklāt, līdz šim juridiskajām personām bija liegta iespēja lūgt tiesu samazināt vai atlikt valsts nodevas samaksu, kas, piemēram, finanšu grūtībās nonākušajam uzņēmumam nozīmēja nespēju pienācīgi aizstāvēt savas tiesības tiesā.
Grozījumi, kuri stājās spēkā 2025. gada 1. aprīlī, tika izstrādāti, lai izpildītu vairākus Satversmes tiesas spriedumus, un galvenokārt saistībā ar valsts nodevas aprēķināšanu un apmēra noteikšanu, kā arī, lai privāto tiesību juridiskai personai piešķirtu tiesības lūgt atbrīvojumu no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, kā arī tiesas izdevumu samaksas atlikšanu. Šajā rakstā vairāk tiks akcentēti grozījumi, kas saistīti ar valsts nodevas apmēra noteikšanu un nodevas apmaksu. Tie būtiski izmainīja gan nodevas apmēru, gan tās aprēķināšanas kārtību padarot to skaidrāku. No iepriekšējā CPL 34. pantā iekļautā regulējuma, kas noteica nodevas apmēru un aprēķinu kārtību, pāri nav palicis gandrīz nekas.
Sudraba līmeņa abonentiem pieejams viss saturs, tai skaitā raksti un rakstu arhīvs, noderīgi resursi, kā arī iespēja uzdot jautājumus PwC konsultantiem.
Bronzas abonentiem un Izmēģinājuma pieejas lietotājiem piekļuve atsevišķām MindLink.lv sadaļām būs ierobežota.
Detalizēta informācija sadaļā "Abonēt".
Abonēt Ienākt
Ja Jums ir kāds komentārs par šo rakstu, lūdzu, iesūtiet to šeit lv_mindlink@pwc.com
Uzdot jautājumu
