Šā gada janvārī Eiropas Finanšu pārskatu konsultatīvā grupa (“EFRAG”) uzsāka publiski apspriest divus iecerētos ilgtspējas ziņošanas standartus maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Viens standarts ir paredzēts biržā kotētiem MVU, bet otrs – brīvprātīgās ziņošanas standarts – ir domāts citiem MVU, kas nav kotēti biržā.
Gan publiskajā telpā, gan uzņēmumu iekšējās sanāksmēs arvien biežāk tiek pieminēti tādi termini kā ilgtspēja, Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (“CSRD”), Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (“ESRS”). Apzinīgākie uzņēmumi ne vien labi orientējas ilgtspējas jautājumos, bet ir izveidojuši tādu uzņēmuma struktūru, kas palīdzēs efektīvāk nodrošināt ziņošanu par sniegumu ilgtspējas jomās. Citi uzņēmumi vēl meklē ilgtspējas ekspertu, kas palīdzēs tikt galā ar pienākumiem šajā jomā. Bet vai ilgtspējas eksperta pieņemšana darbā var atrisināt visas problēmas? Un kāda īsti ir valdes loma un atbildība par sniegumu ilgtspējas jomās? Par to detalizētāk – šajā rakstā.
Kopš 2022. gada jūnija Eiropas Centrālā banka (ECB) aktīvi paaugstina galvenās procentu likmes, lai mazinātu Covid-19 izraisīto augsto inflāciju. Nodokļu maksātāji (NM) pamatoti diskutē par to, vai nebūtu jāpārskata ilgtermiņa finansēšanas darījumos starp saistītām personām vēsturiski piemērotās procentu likmes un jāpiemēro jaunas likmes, kas atspoguļo pašreizējo ekonomisko situāciju un atbilst nesaistītu personu darījuma principam (tirgus cenai). Šajā rakstā – par VID redzējumu un ieteikumiem, lai mazinātu potenciālos transfertcenu (TC) riskus.
Pērn novembrī publiski izskanēja informācija par elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) pāreju uz elektroniskās identifikācijas rīkiem un būtisku to personu loka ierobežošanu, kas varēs turpmāk izmantot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirto lietotājvārdu un paroli, lai pieslēgtos EDS. Reaģējot uz nodokļu maksātāju jautājumiem par plānotajām izmaiņām, VID ir sniedzis rakstisku skaidrojumu. Šajā rakstā – par to plašāk.
Veicot nodokļu reformu Latvijā, no 2018. gada 1. janvāra tika mainīta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas sistēma. Sešus gadus pēc jaunās sistēmas ieviešanas Finanšu ministrija (FM) ir izvērtējusi UIN reformu un sagatavojusi materiālu “UIN reformas ietekmes izvērtējums 2018.–2023. gadā un piedāvātais tālākās rīcības scenārijs”. Šajā rakstā – īsi par FM veiktā izvērtējuma mērķi, saturu un galvenajiem secinājumiem.
Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā Notariāta likuma grozījumi, ieviešot partnerības regulējumu, kas ļaus neprecētiem (arī viendzimuma) pāriem juridiski nostiprināt attiecības un paredzēs tiem sociālo un ekonomisko aizsardzību. Grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz partnerattiecības noslēgušajām personām IIN atvieglojumus, ar ko plašāk iepazīstināsim šajā rakstā.
Tieslietu ministrija ir ierosinājusi veikt izmaiņas MK 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”, kas varētu stāties spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Grozījumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2022-03-01 izpildi, kas paredz nodrošināt sociālo un ekonomisko aizsardzību personām, kas likumā noteiktajā kārtībā ir noslēgušas partnerību. Grozījumu projekts ir nosūtīts saskaņošanai ar Finanšu ministriju ar termiņu līdz 2024. gada 8. februārim. Šajā rakstā – par sagatavotajiem grozījumiem.
Neviena tīmekļa vietne nav iedomājama bez sīkdatnēm, jo tās ne tikai nodrošina vietnes funkcionalitāti, bet arī palīdz uzņēmumam analizēt to, kas interesē vietnes apmeklētājus. 2022. gadā Datu valsts inspekcija izstrādāja vadlīnijas par sīkdatnēm, taču līdz pat šai dienai tiek grēkots ar atbilstošu sīkdatņu paziņojumu izveidošanu. Tāpēc šajā rakstā aplūkosim soļus, kas jāievēro, lai izveidotu tādu uzlecošo sīkdatņu paziņojumu tīmekļa vietnē, kas atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām.
Viens no transfertcenu (TC) prasību izpildes izaicinājumiem ir noteikt nesaistītu personu darījuma principam atbilstošu atlīdzību par grupas ietvaros sniegtiem pakalpojumiem. Lai uzņēmumiem atvieglotu šo procesu, 2018. gadā Latvijā tika ieviests atvieglojums zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem (ZPVP). Izpildoties noteiktiem kritērijiem, ZPVP var analizēt vienkāršotā kārtībā, kas ļauj pakalpojumu sniedzējam piemērot 5% uzcenojumu izmaksām, neveicot detalizētu salīdzināmības analīzi. Šajā rakstā atgādināsim par būtisku prasību, piemērojot vienkāršoto pieeju ZPVP, par kuru reizēm mēdz aizmirst.
Jau iepriekš esam rakstījuši par to, kas ir sociālais uzņēmums un kā tas atšķiras no komercsabiedrības klasiskajā izpratnē. Atbilstoši Latvijas normatīvajos aktos noteiktajam tieši Labklājības ministrija (LM) ir atbildīgā institūcija sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā un attīstībā Latvijā, kuras uzdevums ir gan uzraudzīt nozares attīstību, gan veicināt sociālo uzņēmumu darbību.
Iepriekš rakstījām par šī brīža populārāko mākslīgā intelekta (MI) rīku ChatGPT gan no funkcionalitātes viedokļa, gan personas datu aizsardzības aspekta. Šajā rakstā apkopotas ģeneratīvā mākslīgā intelekta (GenAI) tendences un prognozes attiecībā uz MI ietekmi uz uzņēmējdarbību.
Iepriekš esam iepazīstinājuši MindLink abonentus ar 2. pīlāra direktīvas pamatnostādnēm, aplūkojuši, kā direktīvas ieviešana varētu ietekmēt uzņēmumus, un snieguši praktiskus ieteikumus, kā uzņēmumiem laikus sagatavoties nodokļu izmaiņām. Šajā rakstā – par aktuālo saistībā ar 2. pīlāra direktīvas pārņemšanu Latvijā.
2023. gada 21. decembrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma spriedumu lietā C-288/22 par to, vai akciju sabiedrības valdes locekļi ir PVN maksātāji. Šis spriedums ir svarīgs, jo skaidro, kādi kritēriji jāizpilda, lai uzskatītu, ka persona veic saimniecisku darbību, kas ir PVN maksāšanas pamats, un kādi faktori jāņem vērā, lai noteiktu, vai persona ir patstāvīga PVN maksātāja.
Gatavojoties Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) prasību ieviešanai, šajā rakstā meklēsim atbildes uz jautājumiem, kāpēc ir nepieciešama ilgtspējas pārskatu ārējā pārbaude, kādas ir sagaidāmās pārbaudes procedūras un kā tām pēc iespējas labāk sagatavoties.
2023. gada 17. oktobrī Eiropas Savienība grozīja zemu nodokļu un beznodokļu valstu sarakstu, kam piemēro īpašu nodokļu uzlikšanas kārtību. Pašlaik sarakstā iekļautas 16 jurisdikcijas, tostarp Antigva un Barbuda, Beliza, Seišelu Salu Republika, Krievija. Tā kā saraksts pērn grozīts vairākas reizes, ir atsevišķas nodokļu nianses, kas nodokļu maksātājam var radīt jautājumus, taču atbildes uz tiem ne vienmēr atrodamas nacionālajos tiesību aktos. Šajā rakstā iepazīstināsim ar Finanšu ministrijas (FM) un VID viedokli par nodokļu piemērošanu Latvijas rezidenta ienākumam no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā un dividendēm, kas izmaksātas no sarakstā iekļautajām jurisdikcijām.