Manuāla iepirkumu dokumentācijas izstrāde ir laikietilpīga un pakļauta cilvēka kļūdām. Darbinieki nereti izmanto iepriekšējo iepirkumu dokumentāciju, sagatavojot jaunu, kas, izpaliekot rūpīgai pārskatīšanai, var radīt riskus. Saskaņā ar Gartner datiem 65% iepirkumu vadītāju aktīvi iegulda mākslīgajā intelektā (MI), lai uzlabotu produktivitātes rādītājus un samazinātu cilvēka kļūdu risku. MI ir noderīgs rīks tādiem uzdevumiem kā vēsturisko iepirkumu datu analīze, dokumentācijas sagatavošana un pretendentu izvērtēšana.
Latvijas Republikas (LR) nodokļu rezidentiem ir tiesības atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), iesniegt darba devējam algas nodokļa grāmatiņu un pievienot radinieku kā apgādājamo personu nodokļu atvieglojumu saņemšanai. Vai tādas tiesības ir arī personai, kas ir nerezidents nodokļu mērķiem, kas ir nodarbināta LR uzņēmumā un gūst ar IIN apliekamu ienākumu? Šajā īsziņā apkopoti kritēriji, kurus izpildot, nerezidenti var atgūt pārmaksāto IIN par neizmantotajiem nodokļu atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem.
Praksē PVN piemērošana nomaksas pirkuma (līzinga/ finanšu nomas) darījumam vēl joprojām rada pārpratumus. Par to liecina arī nesenais Senāta spriedums (2024. gada 6. decembra spriedums lietā Nr. A420225819, SKA-38/2024).
Pēdējo gadu laikā intersekcionalitāte ir kļuvusi par aktuālu tēmu dažādās jomās – no politikas zinātnes līdz sociālo pakalpojumu sniegšanai. Šo jēdzienu arvien biežāk piemin arī valsts pārvaldes iepirkumu procesos, uzsverot nepieciešamību pēc visaptverošiem risinājumiem, kas veicina iekļaujošāku un taisnīgāku sabiedrību. Intersekcionalitāte ir jauns un inovatīvs skatījums uz to, kā dažādas identitātes, piemēram, dzimums, vecums, tautība, rase, fiziskās un kognitīvās spējas, ietekmē cilvēku pieredzi un iespējas. Šī pieeja palīdz mums saprast, ka sociālekonomiskie izaicinājumi skar dažādas iedzīvotāju grupas atšķirīgi un kā tie ietekmē cilvēku personīgo un darba dzīvi, tai skaitā organizāciju vadību.
Finansēšanas darījumi grupas ietvaros ir veids, kā uzņēmumu grupas var veicināt efektīvu kapitāla sadali, stimulēt attīstību, nodrošināt lielāku finanšu līdzekļu elastību un kontroli salīdzinājumā ar ārējo finansējumu. Taču tāpat kā jebkuros citos grupas uzņēmumu darījumos, arī finansēšanas darījumos nedrīkst aizmirst par transfertcenu riskiem.
Šajā rakstā aplūkots svarīgs, bet dažkārt bez ievērības atstāts salīdzināmības faktors, kas jāņem vērā pārrobežu saistīto pušu finansēšanas darījumos – valsts riska prēmija.
Šajā Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumā tika aplūkots svarīgs jautājums par kapitāla brīvu apriti Eiropas Savienībā. Šī lieta attiecās uz Polijas tiesību aktiem, kuros atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) tika piemērots tikai uz ārēji, bet ne iekšēji pārvaldītiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Nodokļa atbrīvojums tika liegts PVKIU, kas tika pārvaldīti iekšēji. Šis ierobežojums tika apstrīdēts kā nesaderīgs ar ES tiesību aktiem, it īpaši ar kapitāla brīvu apriti.
Ņemot vērā pašreizējos izaicinājumus, kurus Eiropai rada pieaugošā ģeopolitiskā spriedze, ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un globālā tehnoloģiju konkurence, Eiropas Komisija (“EK”) secināja, ka Eiropas Savienībai (“ES”) ir nepieciešams uzņēmējdarbības plāns klimatrīcības, apritīguma un konkurētspējas apvienošanai vienotā visaptverošā izaugsmes stratēģijā.
2025. gada 26. februārī EK prezentēja Tīras rūpniecības kursu (“TRK”) – uzņēmējdarbības plānu, kura mērķis ir paātrināt dekarbonizāciju, reindustrializāciju un inovācijas, vienlaikus uzlabojot ES rūpniecības nozaru konkurētspēju. TRK ir jālīdzsvaro ES konkurētspēja globālā mērogā un tās ambiciozie Zaļajā kursā noteiktie vides mērķi.
Mūsdienu straujajā digitālajā laikmetā arvien vairāk uzņēmumu ievieš e-rēķinus, lai pilnveidotu savus grāmatvedības procesus un efektivitāti. Tomēr, lai e-rēķinu ieviešana noritētu veiksmīgi, ir būtiski, lai grāmatvedības politikā būtu skaidri definētas jaunās procedūras un prasības. Šajā rakstā aplūkoti galvenie aspekti, kas jāņem vērā, aktualizējot grāmatvedības politiku e-rēķinu ieviešanas procesā.
Saskaņā ar Vienlīdzīgas samaksas direktīvu (2023/970) vienādi vērtīga darba jēdziens ietver četrus aspektus: prasmes, atbildību, nepieciešamo piepūli un darba apstākļus. Tā kā direktīva ir jāievieš līdz 2026. gada jūnijam, ir aktualizējies jautājums par minētajiem aspektiem. Šajā rakstā aplūkotas likumdevēja norādes.
Uzņēmumi, kuri ilgstoši darbojas ar zaudējumiem, joprojām ir nodokļu administrāciju, tostarp Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta, uzraudzības un kontroles redzeslokā, jo īpaši, ja minētie uzņēmumi ietilpst daudznacionālu uzņēmumu grupā un veic kontrolētus darījumus.
Šajā rakstā aplūkotas vairākas tiesvedības Eiropas valstīs, kas parāda sarežģītības līmeni un grūtības, ar kurām uzņēmumi un nodokļu administrācijas saskaras, pārbaudot uzņēmumu, kuru darbības rezultāts ir zaudējumi, transfertcenas.
Publiskajā telpā nodokļu tēmas tiek plaši apspriestas periodā no februāra beigām līdz marta vidum – tikmēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) mēģina stiprināt savu pozīciju IT sistēmās, nākot klajā ar gaidītāju rindām, lai nodrošinātu elektroniskās deklarēšanas sistēmas funkcionalitāti pirmajā deklarācijas iesniegšanas dienā. Daļa sabiedrības jau februāra beigās veic laika atskaiti līdz "loterijai", savukārt citi par to nesatraucas vispār un deklarāciju iesniegt nesteidz. Vai tiešām gada ienākumu deklarāciju (GID) iesniegšanas rezultāts ir saistīts ar personas veiksmi vai zvaigžņu stāvokli?
2024. gada 17. oktobrī stājās spēkā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums (“IIAL”), kas nosaka ilgtspējas pārskatu sniegšanas ietvaru un kurā tiek pārņemta Eiropas Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (“CSRD”) normas. Likuma mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju par likuma subjektu darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, tostarp vides aizsardzība, sociālās tiesības, cilvēktiesības un pārvaldības aspekti, ieskaitot korupcijas un kukuļošanas apkarošanu, kā arī informāciju par to, kā šie jautājumi ietekmē subjektu attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Minētā informācija ir jānorāda ilgtspējas ziņojumā.
Iepriekš esam vairākkārt informējuši lasītājus par Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma regulējuma (OIM regulējums) ietekmi uz uzņēmumiem, kuri importē preces (viens no jaunākajiem rakstiem abonentiem ir pieejams šeit). Īsumā – kopš 2023. gada oktobra, Eiropas Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem (un komersantiem) ir jāsniedz pārskati par tādu no trešajām valstīm importēto preču iegultajām emisijām, kas ir OIM tvērumā. Savukārt, OIM regulējums paredz, ka no nākamā gada minēto preču importu drīkstēs turpināt tikai tādi uzņēmumi, kuriem būs piešķirts reģistrētā OIM deklaranta statuss.
Apzinoties, ka OIM prasību izpilde var radīt papildu administratīvo un finanšu slogu, Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi Regulas 2023/956 (OIM regulējums) grozījumu projektu, kurā plānotas izmaiņas esošajā regulējumā un iespējams atbrīvojums no regulējuma prasību izpildes lielākai daļai importētāju.
