Elvijs Logins

Vecākais konsultants transfertcenu nodaļā, PwC Latvija

Ir noslēdzies pirmais revīzijas gads, kopš apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošinātāju filiāļu gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanā piemērots starptautiskais finanšu pārskatu standarts Nr. 17 “Apdrošināšanas līgumi” (17. SFPS) ar būtiskiem grozījumiem. Jaunā vērtēšanas pieeja ienākumiem no apdrošināšanas līgumiem ir pārveidojusi nodokļu maksātāju (NM) uzskaiti, ietekmējot arī transfertcenu (TC) politiku. Tā kā 2023. finanšu gada TC dokumentācijas obligātās iesniegšanas termiņš vairs nav aiz kalniem, ir laiks izvērtēt 17. SFPS ietekmi uz apdrošinātāju darījumiem ar saistītām personām.

Finanšu pārskatu izmaiņu sekas

Jaunais standarts attiecas uz pārskata periodiem, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, un kardināli maina apdrošinātāju aktīvu un pasīvu vērtēšanas kārtību, kā arī pieeju ieņēmumu atzīšanai. Jaunā standarta pamatā ir princips, ka peļņu atzīst tikai tad, kad pakalpojums ir faktiski sniegts.

Lai gan 17. SFPS nemaina kopējo no apdrošināšanas līgumiem atvasināto rentabilitāti, tā piemērošana var izraisīt neparedzētas kapitāla un ieņēmumu svārstības. Apdrošinātājs, kas veic darījumus ar saistītām personām, var neprecīzi novērtēt pamatdarbības peļņas normu vai uzcenojuma līmeni, jo:

• izmaiņas grupas un tās dalībnieku uzskaitē un finanšu pārskatu sagatavošanas kārtībā var negatīvi ietekmēt finanšu datu savstarpējo salīdzināmību, novedot pie neprecīziem secinājumiem par TC atbilstību tirgus cenām (vērtībām);
• nekorekti var tikt novērtēta arī salīdzināmība ar trešo personu finanšu pārskatiem, ko izmanto kā atskaites punktu, vērtējot saistītu personu darījumu TC atbilstību tirgus cenām (vērtībām).

Šis jautājums kļūst īpaši aktuāls dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru piedāvātie produkti izceļas ar ilgāku ieņēmumu ģenerēšanas laikposmu salīdzinājumā ar nedzīvības apdrošināšanas produktiem.

Tādējādi jaunais standarts, kas apvieno nākotnes naudas plūsmas tagadējās vērtības noteikšanu (diskontēšanu) ar ieņēmumu atzīšanu pakalpojumu sniegšanas periodā, rada nepieciešamību koriģēt testējamās puses vai salīdzināmu uzņēmumu finanšu datus. Korekcija nodrošina to, ka pirms 17. SFPS ieviešanas auditētie finanšu dati ir salīdzināmi ar tiem grāmatvedības datiem, ko atspoguļo atbilstoši spēkā esošajam standartam.

Pārstrukturēšanas sekas

TC analīzes pamatuzdevums ir noteikt, vai saistīti uzņēmumi savstarpēji vienojas par tādiem līguma nosacījumiem un cenām, par kurām būtu vienojušies nesaistīti līdzēji, ja piekristu slēgt identisku vai salīdzināmu darījumu.

Gadījumos, kad 17. SFPS iespaido kapitāla vai ienākuma atzīšanu, NM jāapsver, vai kontrolētā pārapdrošināšanas darījuma puses joprojām būtu gatavas turpināt līgumattiecības uz iepriekšējo nosacījumu pamata. Ja līdzēji saskaras ar iespējamām kapitāla vai rentabilitātes svārstībām, kā arī papildu rezerves prasībām, tad jebkurš līdzējs var apsvērt citas iespējas (piemēram, noguldījumu struktūras pārveidi, apdrošinātāju komisijas maksas atgūšanu vai piemērojamo procentu likmju pārskatīšanu, lai atspoguļotu kapitāla un rezervju prasību izmaiņas). Var tikt ieviestas arī jaunas pārapdrošināšanas struktūras un retrospektīvi pārapdrošināšanas pasākumi, lai aizstātu esošos pārapdrošināšanas līgumus, tādējādi TC analīzei svarīgi restrukturēšanas apsvērumi var kļūt īpaši aktuāli.

Arī ESAO vadlīnijas¹ apraksta gadījumu, kurā apdrošināšanas līgumu pārdod nesaistītam uzņēmumam. Noteiktos apstākļos tas izraisa augstāku peļņas normu, salīdzinot ar līdzīgiem darījumiem. Šādā situācijā salīdzināmības analīzē jāņem vērā apstākļi, kas rada paaugstinātu peļņas līmeni, piemēram, alternatīvu pieejamība.

Tā kā strauji tuvojas 2023. finanšu gada TC dokumentācijas iesniegšanas termiņš, apdrošinātājiem ir lietderīgi pārskatīt iekšgrupas pārapdrošināšanas līgumus un apsvērt, vai nebūtu papildus jāanalizē saistītām personām reāli pieejamās pārstrukturēšanas iespējas. Jāuzsver, ka šī analīze būs retrospektīva, jo attiecas uz iespējām, kas bija pieejamas 2023. finanšu gadā.

Apdrošinātāju iekšgrupas vadības un atbalsta pakalpojumi

Jaunā standarta iespējamā ietekme uz TC atspoguļojas arī iekšgrupas vadības un atbalsta pakalpojumu nodrošināšanā. Parasti apdrošinātāji izmanto iepriekšējā gada finanšu datus (piemēram, bruto parakstītās prēmijas), lai attiecinātu noteiktas izmaksas, kas pakalpojuma sniedzējam radušās attiecībā uz saistītu personu, kas gūst labumu no pakalpojuma.

Šos datus var atspoguļot citādi, nekā šobrīd paredz 17. SFPS, liekot NM:

• apsvērt alternatīvus izmaksu sadales kritērijus vai
• sniegt argumentus TC dokumentācijā, lai pamatotu izmaksu sadales kritēriju turpmāku izmantošanu.

Tas var būt īpaši svarīgi, ja NM turpina sagatavot vietējos finanšu pārskatus saskaņā ar vietējiem vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem, kurus vēlāk vērtē uzņēmumu ienākuma nodokļa un TC atbilstības nolūkos.

Datu salīdzināmības atjaunošana

Jaunais standarts piedāvā šādas pieejas finanšu datu pārejai:

• pilnīga retrospektīvā pieeja paredz pārrakstīt iepriekšējos finanšu pārskatus, it kā 17. SFPS vienmēr būtu bijis spēkā;
• modificēta retrospektīvā pieeja atļauj veikt datu korekcijas ilgtermiņa vēsturiskiem līgumiem;
• patiesās vērtības pieeja nodrošina aktīvu, saistību un ieņēmumu atzīšanu atbilstoši to pašreizējai vērtībai.

Tā kā TC analīzes ietvaros veicamā salīdzināmo datu analīze parasti balstās uz pēdējiem pieejamiem datiem, varētu būt nepieciešams pielāgot salīdzināmu neatkarīgu uzņēmumu finanšu datus (pirms 17. SFPS ieviešanas) testējamās puses finanšu datiem (pēc 17. SFPS piemērošanas) un otrādi, lai pēc iespējas samazinātu TC neatbilstības riskus.

Aicinām sazināties ar PwC transfertcenu komandu vai iesūtīt jautājumus e-pastā, lai noskaidrotu Jūsu pienākumus, kas izriet no spēkā esošo normatīvo aktu prasībām nodokļu un TC jomā.